Ziemas skarbums Baltijas valstīs ir mazliet atslābis – dīzeļi atkal lec. Taču Igaunijas un Lietuvas iekšpolitikā kaisme ne mirkli neatslābst. Par to “nra.lv” kaimiņzemju preses apskatā.
Igauņu notāri vaid nebalsī
Igaunijas Iekšlietu ministrijas plāns aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem bez ilgtermiņa uzturēšanās atļaujām, kā arī uzņēmumiem, kuru patiesie labuma guvēji ir šo valstu pilsoņi, iegādāties nekustamo īpašumu Igaunijā radīs jaunus izaicinājumus un papildu izdevumus notāriem, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Pēc Notāru palātas vadītāja teiktā, pašlaik praksē nav iespējams noteikt, vai personai ir dubultpilsonība. Janvāra beigās Igaunijas Iekšlietu ministrs Igors Taro paziņoja, ka ministrija steidzami sāks gatavot grozījumus likumā par nekustamā īpašuma iegādes ierobežojumiem. Šie grozījumi liedz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem bez ilgtermiņa uzturēšanās atļaujām Igaunijā, kā arī uzņēmumiem, kuros viņi ir patiesie labuma guvēji, iegādāties nekustamo īpašumu Igaunijā. Notāru palātas priekšsēdētāja Merle Sāra-Johansone Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR pastāstīja, ka notāri pašlaik identificē patiesā labuma guvējus nekustamā īpašuma darījumos, taču, ja līgums varētu būt juridiski spēkā neesošs tāpēc, ka patiesā labuma guvējam ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība, šai pārbaudei būs jābūt vēl rūpīgākai. Viņa piebilda, ka, visticamāk, vairs nebūs iespējams paļauties tikai uz tiešsaistē pieejamo informāciju vai darījuma pušu iesniegtajiem nepārbaudītajiem dokumentiem. "Tas arī palielinās birokrātiju tām darījuma pusēm, kuru patiesā labuma guvēji nav Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi," atzīmēja Notāru palātas vadītāja. Pēc Sāras-Johansones teiktā, patiesā labuma guvēju identificēšana bieži vien ir diezgan sarežģīta, īpaši gadījumos, kad Igaunijā reģistrēta uzņēmuma īpašumtiesību struktūra ir daudzslāņaina un ietver ārvalstu uzņēmumus, organizācijas vai privātpersonas. "Lai identificētu patiesā labuma guvēju, notāram ir jāveic daudzas pārbaudes un jāpārskata daudzi dokumenti, bieži vien ārvalstu. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad patiesā labuma guvēja dati tiek slēpti un tiek izstrādātas sarežģītas struktūras, lai to panāktu," viņa paskaidroja.
Trieciens notāriem
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas plānu, nekustamā īpašuma iegādes aizliegums attieksies arī uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem ir dubultpilsonība. Sāra-Johansone norādīja, ka praksē dubultpilsonības noteikšana nav iespējama. "Šajā gadījumā likumdevējam ir jāsniedz norādījumi par to, kā tieši noteikt dubultpilsonību - vai pietiek ar personas liecībām, vai arī jāveic pieprasījumi citām valstīm. Papildu pasākumu veikšana neapšaubāmi rada papildu darbu, kas ir saistīts ar izmaksām," sacīja notāru pārstāve. Sāra-Johansone norādīja, ka pašlaik nav iespējams paredzēt šo izmaksu apmēru, jo nav zināms, kas tieši notāram būs nepieciešams, lai veiktu šo uzdevumu. Tomēr plānotās izmaiņas jebkurā gadījumā radīs papildu darbu, kas būs sarežģīts un laikietilpīgs. Notāru palātas priekšsēdētāja uzsvēra, ka tas nav Iekšlietu ministrijas plāna nepieciešamības novērtējums un ka notāri ir gatavi uzņemties jaunus pienākumus. Tomēr, ņemot vērā pašreizējās notāru maksas, katrs papildu uzdevums rada papildu slogu sistēmai, kas jau tā atrodas uz sabrukuma robežas. "Šī nav jauna problēma - mēs jau gadiem runājam par nepieciešamību atjaunināt notāru maksas. Šis plāns neapšaubāmi radīs papildu slogu notāriem un tādējādi padarīs vēl vairāk darījumu viņiem neizdevīgus," sacīja Sāra-Johansone.
Nebūs ilgi jāgaida, kad līdzīgas iniciatīvas parādīsies arī Latvijas politiskajā apritē. Jau laikus jāskatās uz Igauniju un jāmācās no blaknēm, kas ir kaimiņos.
Kravu pārvadājumi dramatiski samazinājušies
Kravu pārvadājumu apjomi Igaunijas valsts uzņēmuma “Eesti Raudtee” infrastruktūrā pēdējos gados ir pastāvīgi samazinājušies un 2025. gadā samazināsies līdz aptuveni trim miljoniem tonnu, paziņoja uzņēmuma komercnodaļas vadītājs Arturs Reihmans. Pēc viņa teiktā, pašreizējā situācija ir viena no vājākajām Igaunijas dzelzceļa vēsturē. Salīdzinājumam, pirms Krievijas pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu ikgadējie kravu pārvadājumu apjomi pa dzelzceļu bija 6-7 miljoni tonnu, un dažos gados tie pat sasniedza aptuveni 40 miljonus tonnu, piektdien, 6. februārī, ziņoja ERR radio ziņas. Kā galveno krituma iemeslu Arturs Reihmans min straujo tranzīta kritumu, ko iekšzemes satiksme nav spējusi kompensēt. Neskatoties uz to, uzņēmums ir piesardzīgi optimistisks par nākotni. "Mēs joprojām ceram, ka situācija šogad nedaudz uzlabosies, galvenokārt pateicoties iekšzemes satiksmei," viņš atzīmēja. “Eesti Raudtee” par perspektīviem tranzīta galamērķiem uzskata kravas no Centrālāzijas, tostarp Kazahstānas un Uzbekistānas. Tas galvenokārt attiecas uz lauksaimniecības precēm, piemēram, graudiem un augu eļļām. Neliels pieaugums šajā virzienā jau ir manāms, ko veicina nesenie starptautiskie kontakti, sacīja Arturs Reihmans. Bet nu nekāda brīnuma te nav - Krievija turpina uzbrukt Ukrainai, Baltkrievija to turpina atbalstīt.
Karisu igauņi vairs ne pārāk mīl
Tikmēr Igaunijas iekšpolitikā zem prezidenta Alara Karisa tiek rakts. Eksperti uzskata, ka Kariss netiks atbalstīts otrajam prezidenta termiņam un tiks izvirzīts cits kandidāts.
Alars Kariss ir “uzprasījies” - ir aicinājis Eiropu atjaunot diplomātiskās attiecības ar Maskavu, taču to noraidīja valsts Ārlietu ministrija un ārlietu ministrs, kuri brīdināja, ka iesaistīšanās Kremlī tagad vājinātu Ukrainu un nodrošinātu Vladimiram Putinam propagandas uzvaru. Neparasti atklātais strīds sākās pēc tam, kad Alars Kariss, Igaunijas ceremoniālais valsts vadītājs, Dubaijā telekanālam “Euronews” sacīja, ka Eiropas Savienībai vajadzētu iecelt īpašu sūtni, kas piedalītos sarunās ar Kremli, kuru mērķis ir izbeigt Krievijas karu Ukrainā. "Arī Eiropas Savienībai vajadzētu būt iesaistītai šajās diskusijās," Kariss sacīja Pasaules valdību samitā. "Lai gan mēs tieši necīnāmies ar Krieviju, mēs jau daudzus gadus esam atbalstījuši Ukrainu un turpināsim to darīt." Karisa nostāju atbalstīja arī Latvijas premjerministre Evika Siliņa, kura arī atbalstīja Eiropas sūtņa iecelšanu, vienlaikus uzstājot, ka jebkurai sadarbībai ar Maskavu jābūt saskaņotai ar Kijivu un tai jāpievieno sankcijas. "Manuprāt, diplomātija ir nepieciešama. Dialogs vienmēr ir nepieciešams, taču vienlaikus mums ir jāizolē Krievija un jāuztur sankcijas," Siliņa sacīja “Euronews”. Latvijā Siliņas viedās pārdomas ir pagājušas gar ausīm, taču Tallinā, kur ārpolitiku nosaka valdība, nevis prezidents, Karisa izteikumi nekavējoties saskārās ar niknu pretestību. Paziņojumā “Euronews” Igaunijas Ārlietu ministrija brīdināja, ka tik ilgi, kamēr Krievija nav mainījusi savu rīcību vai mērķus Ukrainā, sarunās iesaistīties "nav ne iespējams, ne piemēroti" un Igaunijai nevajadzētu piedāvāt Maskavai "izeju no starptautiskās izolācijas". Visniknākā atbilde nāca no Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahnas, kurš noraidīja prezidenta teikto asi formulētā preses relīzē ar nosaukumu "Grābāšanās gar Kremļa durvīm vājina gan Ukrainas, gan Eiropas pozīcijas". "Vēlme uzsākt dialogu ar Kremli un veidot labas attiecības ar Putinu ir katastrofāla Ukrainai, tieši apdraud pašas Eiropas drošību un ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas spiediena un izolācijas politiku," sacīja Cahna. Viņa arguments bija tāds, ka Krievija eskalē, nevis mērenojas, padarot diplomātiju šobrīd ne tikai veltīgu, bet arī kaitīgu. Viņš teica, ka sarunas dos Putinam uzmanību, pēc kuras viņš ilgojas, un pavērs durvis prasībām, kuru mērķis ir vājināt Eiropas drošību. Cahna arī brīdināja, ka Eiropas vēlme sēsties pie sarunas ar Maskavu signalizētu par Rietumu vājumu, ļautu Krievijai noskaņot ES valstis vienai pret otru un palīdzētu Putinam pasniegt sarunas kā pierādījumu izkļūšanai no izolācijas. Karisa birojs centās precizēt prezidenta nostāju, neatkāpjoties no tās. Viņa preses sekretārs pastāstīja Igaunijas Sabiedriskajai raidorganizācijai ERR, ka prezidents vairākkārt ir apspriedis, ka ārpolitikā vajadzētu būt lielākai brīvībai diplomātijai un sarunām. Prezidentūra norādīja, ka patiesās bažas rada Eiropas marginālā loma: "Daudzas partijas risina sarunas, tomēr Eiropas Savienība ir iesaistīta tikai netieši... Eiropai šajā procesā jābūt redzamākai." Igaunijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Marko Mikelsons sacīja, ka vēlas tiešu Karisa skaidrojumu Igaunijas žurnālistiem, lai izslēgtu jebkādu informācijas sagrozīšanu, brīdinot, ka “Euronews” konts ir "ārkārtīgi nožēlojams" un kaitē Igaunijas ārpolitikas ticamībai. Mikelsons vēstīja, ka Krievija pēdējo gadu ir maldinājusi Rietumu līderus ar viltus cerībām uz mieru, vienlaikus turpinot to, ko viņš raksturoja kā genocīda metodes Ukrainā. Putina vieta, viņš teica, nav pie sarunu galda, bet gan Hāgas tiesas priekšā.
Karisu tagad grauzīs līdz galam
Tikmēr Liberālo pilsoņu fonda (SALK) vadītājs Tarmo Juristo atzīmēja, ka pats Kariss ir devis signālu, ka negrasās kandidēt uz otro termiņu. “Ja pats Kariss nevēlas turpināt prezidenta amatu, tad, pēc Juristo teiktā, vairs nav svarīgi, kas viņu atbalsta. Vienlaikus, ja Kariss tomēr nolems kandidēt, viņa izredzes tikt ievēlētam Rīgikogu (Igaunijas parlamentā) vērtējamas kā nulle,” domā Juristo. Politologs Martins Melders uzskata, ka valdības interpretācija par Karisa izteikumiem atšķiras no tā, ko prezidents patiesībā teica un domāja. Melders norādīja, ka jau iepriekš bija skaidrs, ka valdība neatbalsta Karisu. "Šis nav pirmais konflikts starp valdību un prezidentu. Pirmā konflikta laikā bija skaidrs, ka attiecības nav labas," atzīmēja Melders. Opozīcijas partijas - Centra partija un “Isamaa” - nāca klajā ar paziņojumiem, kuros atbalstīja Karisu, savukārt sociāldemokrāti kritizēja neatbilstības starp valdības un prezidenta nostājām.
Nedienas arī Nausēdam
Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ir izsējis savu kādreiz superpopulāro tēlu un reitingu, nokļūstot no cienījamāko lietuviešu tabulas augšpuses galīgos mīnusos. Nausēdas problēma lietuviešu skatījumā ir viņa neizlēmība pateikt “nē” hroniskajai situācijai valdībā, kur joprojām relatīvi saprātīgie sociāldemokrāti un zaļzemnieki ir vienā koalīcijā ar bezkaunīgo politikas huligānu Remigiju Žemaitaiti un viņa partiju “Nemunas ausma”. No Nausēdas tiek gaidīta kāda izlēmība, bet viņš neiejaucas.
Viņš nevar iejaukties konstitūcijas dēļ, kas viņam to neļauj, un beigās tas viss ir tizli.
Epstīns drebina arī Lietuvu
Notiesātais seksuālais noziedznieks Džefrijs Epstīns līdz pat savai nāvei cietumā 2019. gadā sūtījis naudu uz Lietuvā esošajiem bankas kontiem. Saskaņā ar ASV Tieslietu ministrijas publiskotajiem datiem, sākot ar 2003. gadu, uz SEB, “Swedbank” un toreizējās DNB kontiem 26 maksājumos tika pārskaitīti vismaz 152 000 eiro un 20 000 ASV dolāru. Lielākā daļa publiskoto dokumentu ir anonimizēti, un to meklējamību ierobežo teksta formatējums, tāpēc ne visi darījumi varēja būt iekļauti LRT.lt sagatavotajā pārskatā. Visu šo maksājumu mērķis vai cena nav skaidra.
Panevēžas apgabala prokuratūra šonedēļ uzsāka pirmstiesas izmeklēšanu saistībā ar ASV Tieslietu ministrijas publiskotajiem datiem.
5000 eiro "balerīnai"
Lielākās summas, ko Džefrijs Epstīns pārskaitījis uz Lietuvu, ir saistītas ar pasākuma organizatoru Valdu Petreiki, kurš šonedēļ paziņoja, ka skandāla dēļ pārtrauc savu darbību. 2017. gada janvārī viņa uzņēmumam “Fors Projektai” tika pārskaitīti 75 000 eiro. 2018. gada aprīlī Džefrija Epstīna fonds pārskaitīja Petreiķa publiskajai iestādei “Baleto Teatras” 15 000 eiro un septembrī vēl 18 000 eiro. Vēl viens liels pārskaitījums uz Lietuvu notika 2003. gada jūlijā. Dokumentā norādīts, ka no Džefrija Epstīna konta “JPMorgan Private Bank” uz nepiešķirtu kontu “Vilniaus Bankas” (agrāk SEB) tika pārskaitīti 20 000 ASV dolāru. Visas pārējās uz bankas kontiem Lietuvā pārskaitītās summas nepārsniedza 5000 eiro. 2016. gada aprīlī Džefrijs Epstīns lika pārskaitīt 5000 eiro “balerīnai”, kura sniedza sava bankas konta datus SEB. “Es jums sūtu sava bankas konta datus. Esmu tik satraukta... Ar “paldies” vien nepietiek... Džefrij, tava laipnība ir bezgalīga. Vai parunāsim?” viņa jautāja, nododot savus datus. Vēl 5000 eiro tika pārskaitīti uz vienu vai vairākiem SEB bankas kontiem 2016. gada decembrī un 2017. gada jūnijā.
