Emanuels Makrons un Krievijas diktators Vladimirs Putins gatavojas divpusējām sarunām par Ukrainu: Kremlis paudis vēlmi iesaistīties dialogā – Elizejas pils reaģējusi pozitīvi.
“Urals” naftas cena grauj Putina kara ekonomiku. Krievijas galvenās eksporta naftas markas “Urals” cena trīs mēnešu laikā kritusies par 28% – līdz aptuveni 40 ASV dolāriem par barelu – un ir zemākā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. “Urals” atlaide pret “Brent” markas etalonu ir sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni – 25 USD par barelu. Kritumu nosaka “Brent” cena, kas pirmo reizi sešu mēnešu laikā ir mazāka par 60 USD. Papildu faktors ir ASV piemērotās sankcijas naftas uzņēmumiem “Rosņefj” un “Lukoil”, kas eksportē vairāk nekā pusi Krievijas naftas. “Baltais nams aizliedza Kremlim nevis naftas ieguvi, bet tirdzniecību, kas ir izrādījies daudz sāpīgāks ietekmes instruments,” situāciju komentē “Telegram” kanāls “Шепот нефти”.
Krievijas Aizsardzības ministrijas 17. decembra kolēģijas paplašinātā sēde Putina vadībā kļuva par publisku manifestu kara turpinājumam un signālu, ka Maskava kompromisiem miera sarunās nav gatava un apstāties negrasās. Putina kara ministrs Belousovs atklāti paziņoja, ka Kijivas un Eiropas politika “rada reālus priekšnoteikumus militārai ofensīvai 2026. gadā”, apsūdzot NATO par gatavošanos sadursmei ar Krieviju 2030. gadu sākumā.
Hipermilitarizācija maina Krievijas ekonomiku: budžeta prognoze iezīmē drūmu ainu. Krievija pirmo reizi publiskojusi informāciju par budžeta izdevumiem karadarbībai Ukrainā. 2025. gadā karadarbības tiešās izmaksas būs aptuveni 11,1 triljons rubļu jeb ~142 miljardi USD, kas ir 5,1% no Krievijas iekšzemes kopprodukta (IKP).
Baltais nams medijiem nopludina miera plāna dokumentus un tagad gaida Ukrainas piekāpšanos. Aizvadītajā nedēļā plašsaziņas līdzekļiem tika nopludināti miera plāna dokumenti, ko ASV nosūtīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ieskaitot pamatdokumenta sākotnējo versiju. Spriežot pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem, Ukrainai jau tuvākajā laikā būs jāsniedz galīgā atbilde par mierizlīguma vienošanās termiņiem un nosacījumiem, ziņo Ukrainas analītiskais iknedēļas tīmekļa laikraksts “Дзеркало тижня”.
Bez apcietināšanām un aizturēšanām Igaunijā vēl turpinās ņemšanās ap partijas “Isamaa” iespējamo nelikumīgo finansēšanu; Lietuvā nerimstas skandāls par valsts raidorganizācijas LRT likuma grozījumiem.
Francijas arodbiedrības izziņojušas Parīzes Luvras muzeja darbinieku streiku pirms budžeta balsojuma parlamentā. Luvras aplaupīšanas incidents un tā sekas var izšķirt valdības likteni, ziņo Francijas mediji.
Zviedrijā ir pabeigts pētījums par Krievijas ietekmes aģentūras kampaņu pret Somiju. Kampaņai ir biedējošas līdzības ar pirms iebrukuma Ukrainā izvērsto kampaņu pret Ukrainu, vēsta Somijas sabiedriskais medijs “Yle”.
Latvijā plašsaziņas līdzekļi par to nerunā vai runā izvairīgi, bet Lielbritānijas laikraksts “The Guardian” jau redakcijas viedokļa slejā signalizē par ASV un Eiropas attiecību bēdīgo galu.
Lai arī ASV Kongress sliecas karavīru skaitu Eiropā pagaidām nesamazināt, ASV drošības garantijas Eiropai ir zudušas, liecina publiski atspoguļotie ASV politikā notiekošie procesi un amatpersonu izteikumi.
Ukrainas miera sarunas ir apstājušās viena galvenā jautājuma dēļ: kā piespiest Ukrainu atteikties no tā, ko Kremlis nav spējis iekarot kara laikā – no visa Donbasa reģiona?
Kamēr daļa politiķu Latvijā cer, ka izdosies Sabiedriskajam medijam iedvest vēlmi aktīvāk aizstāvēt nacionālās intereses un vietējo ekonomiku, tikmēr politiķi Lietuvā jau ķērušies pie konkrētiem darbiem, kas ļautu ieceres īstenot administratīvā kārtā. Izskatās, ka Latvijai tas viss vēl stāv priekšā.
Ne Krieviju kritizējošie blogeri, bet Krievijas galvaspilsētas televīzija “Москва 24” (M24) cēlusi trauksmi par to, cik daudz skaitumkopšanas salonu izlikti pārdošanai vai jau beiguši pastāvēšanu, žēlojoties par nodokļu sloga desmitkāršošanu no nākamā gada 1. janvāra.
Kamēr Latvijā Saeima ar dievpalīgu ceturtdien pieņēma valsts budžetu, uzklausot opozīcijas politiķu kritiku par valsts parāda palielināšanu, birokrātijas nemazināšanu un naudas netaupīšanu, kaimiņvalstī Lietuvā iekšpolitiskās kaislības pagājušajā nedēļā sita augstu vilni. Rāmāka nedēļa bija Igaunijā, taču arī igauņiem ir problēmas, kas grauž kā grants grauds kurpē – jau vairākus mēnešus vislielākā inflācija eirozonā.
Tiešās līnijas ar Vašingtonu ir pārtrauktas. Augsta ranga vācu ģenerālis un eksperti ceļ trauksmi par sekām Vācijas drošībai, ziņo Vācijas laikraksts “Berliner Zeitung”.
Amatpersonas apsver iespēju noformēt pārejas aizdevumu, lai palīdzētu Kijivai noturēties virs ūdens, ja ES valstsvīri laikus nevarēs vienoties par iesaldēto Maskavas aktīvu izmantošanu, vēsta politikas un ekonomikas ziņu analītiskais izdevums “Politico”.
Britu laikraksta “The Guardian” pētnieks Toms Bērdžiss analizējis, vai patiesi ASV prezidents Donalds Tramps kopš atkārtotas ievēlēšanas ar saviem ģimenes locekļiem no Vjetnamas līdz Balkāniem uzsākuši globālu darījumu slēgšanas kampaņu.
Eiropas Savienības Padome virza regulu ar nosaukumu “Tērzēšanas kontrole 2.0”. Tā paredz ļaut tiešsaistes platformām meklēt bērnu izmantošanas pazīmes lietotāju saziņā. Daži komentētāji brīdina, ka regula legalizēs masveida novērošanu – par to vēsta Polijas ekonomikas ziņa portāla “wnp.pl” žurnālistu pētījumā.
Kļuvis zināms, kas būs nākamais Tallinas mērs. Igauņu lielpartijai “Isamaa” nepatikšanas ar, iespējams, nelikumīgu finansējumu. Lietuvai ar hibrīdkaru turpina bāzties virsū Baltkrievija. Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas reitings nokritis zem 50%. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Baltijas preses apskatā.
