Par enerģētiku atbildīgie ierēdņi apliecināja Saeimas deputātiem, ka apkures sezonā kurināmā pietiks un siltuma cenas nepārsniegs Saeimas deputātu maksātspēju.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē ierēdņi atskaitījās par energoresursu krājumiem un piegādēm, bet deputāti gulēja šā vārda burtiskajā nozīmē. Proti, no 14 apakškomisijas sastāvā ierakstītajiem deputātiem uz sēdi plkst. 8.30 ierasties bija spējuši četri: apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Patmalnieks, sekretārs Atis Labucis un ar viņiem partijā “Jaunā vienotība” saistītais Mārtiņš Felss, kā arī “Apvienotā saraksta” deputāts Ingmārs Līdaka, kurš līdz sēdes beigām nepalika.
Toties savu attālināto pieslēgumu sēdei pašā tās noslēgumā apliecināja “progresīvā” Jana Simanovska ar jautājumu, kas radīja iespaidu, ka iepriekšējo sēdes daļu nogulējusi arī viņa.
Deputātu attieksme loģiski izriet no attiecības starp viņu algām un gaidāmajām apkures cenām, kas viņiem neko citu kā vienaldzību izraisīt nespēj. Paldies, protams, J. Patmalniekam par to, ka viņa sarīkotā sēde kļuva par avotu datiem, kādus būtu grūti savākt, ja tos neprasītu deputāti. Tagad šie dati Klimata un enerģētikas ministrijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) prezentāciju veidā ir publicēti Saeimas mājaslapā un līdz apkures sezonas beigām kalpos par orientieri tam, vai sezona rit pēc plāna vai kaut kas sāk noiet greizi.
Ir jau sākusies tādu ieganstu pārcilāšana, ar kuriem ierobežot pieeju valsts amatpersonu ienākumu deklarācijām, taču pagaidām tās visiem atvērtas un liecina, ka A. Patmalnieks pērn nopelnījis 35,3 tūkstošus eiro Saeimā un vēl 29,4 tūkstošus Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā. Tādi, lūk, ienākumi, kas nebūt nav ekstrēmi lieli Latvijas valsts pārvaldes amatos. Taču ienākumi pilnīgi pietiekami, lai personiskas intereses par apkures sezonas izdevumiem nebūtu ne viņam, ne tiem deputātiem, kuri sēdi nogulēja.
Savu neklātbūtni un neieinteresētību deputāti varētu attaisnot arī ar to, ka viņi visu tāpat jau zina, jo izlasījuši “Neatkarīgās” 26. augusta publikāciju “Dabasgāzes cenas dubultošanās rauj augšā visas pārējās cenas". Cenas aug un vēl augs. Tās dienas publikācijā uzrādītā dabasgāzes biržas cenas virsotne bija 68,27 eiro par megavatstundu (MWh), bet vakar, 8. septembra pēcpusdienā, šis pats rādītājs bija 75,32 eiro/MWh. Biržas cenas pieaugums līdz patērētājiem nonāk ar paaugstinošu koeficientu, jo sākotnējās cenas pieaugums pievieno gala cenai lielākus maksājumus valstīm nodokļos un lielākus izdevumus par gāzes transportēšanu un glabāšanu, jo šīs darbības prasa enerģiju, kas izsakāma ar MWh. Jo augstāka gāzes cena, jo dārgākas darbības ar gāzi, kuru izmaksas tiek ierēķinātas gāzes gala cenā patērētājiem.
Tie cilvēki, kuru ienākumi skaidri un gaiši atpaliek no valsts vislabāk atalgoto cilvēku ienākumiem, var mierināt sevi ar to, ka dabasgāzes biržas cenas vēl joprojām ir tālu no cenu rekorda 339,20 eiro/MWh, kas tika sasniegts 2022. gada 22. augustā. Ēnas puse šim mierinājumam tāda, ka 2023./2022. gadā valstis ar Eiropas Savienības iestāžu atbalstu iesaistījās apkures sezonas izmaksu segšanā, kas tagad netiek uzskatīta par vajadzīgu.
Pārvaldes iestādes turas pie pārliecības, ka pārskatāmā nākotnē dabasgāzes cenas drīzāk samazināsies nekā pietuvosies 2022. gada rekordam. Ir pamats norādīt, ka atcelta iepriekš gandrīz par tikpat drošu kā reizrēķins uzskatītā sakarība, ka gāzes cenas augstākas ziemā un zemākas vasarā. Nē, ir piemēri augstākām cenām eiro/MWh vasarā nekā ziemā:
| 2025.g.16. jūn. | 2025.g.15.dec. | 2026.g.16.jūn. | 2026.g.16.aug. |
| 40,91 | 28,16 | 41,77 | 61,76 |
Cenu rallija sākumpunkts ir lokāls cenu palēciens tieši 2025. gada jūnijā, kas padara uzskatāmāku turpmāko cenu kritumu.
Atteikšanās no reizrēķina līdzvērtīga pārejai uz augstāko matemātiku, kas ne kuram katram pa spēkam. Skarbāk sakot, nevienam nav pa spēkam paredzēt dabasgāzes cenu izmaiņas, ko rausta gan cilvēki, gan dabas spēki. Konkrētajā gadījumā karš Persijas līcī un ap to un sals vai sala stiprums vai vājums priekšā stāvošajā ziemā. Tāpēc gāzes tirgotāji neaizraujas ar gāzes uzkrājumu veidošanu par tagadējām cenām.
Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska informēja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves aktīvā iesūknēšanas sezona ir noslēgusies un krātuvē patlaban ir 11,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, tostarp 1,8 TWh veido valsts rezerves. Ministrija ar dabasgāzes tirgotājiem pārrunājusi obligātas gāzes uzglabāšanas rezerves noteikšanu, bet tirgotāji norādījuši, ka obligātu rezervju prasība sadārdzinātu dabasgāzes cenu gala lietotājiem. To pašu apliecināja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss, ka komersantiem pašlaik nav ekonomiska pamata iegādāties dārgāku dabasgāzi, iesūknēt to krātuvē un uzglabāt līdz pavasarim, jo ar šādu darījumu saistītās izmaksas galu galā būtu jāsedz klientiem.
Krievijas 2022. gada ziemā sāktajam karam sekoja panika par Krievijas gāzes iztrūkumu pirms 2022./2023. gada apkures sezonas, jo Eiropā nebija pietiekamu jaudu sašķidrinātās gāzes uzņemšanai, bet tagad šādas jaudas radītas un lielu daļu no ziemas patēriņa var nosegt ar ziemā atvestu gāzi bez tās sūknēšanas uz krātuvi, no krātuves un bez glabāšanas krātuvē. Tādējādi iespējams samazināt produkta gala cenu, bet ar nosacījumu, ka auksta ziema neprasīs netipiski intensīvu gāzes patēriņu un ka gāzvedēji netiks apstādināti ekonomisko vai pat militāro karu dēļ. Tikai nākamajā pavasarī būs pilnīgi skaidrs, cik daudz gāzes un par kādām cenām būtu bijis vispareizāk nopirkt un noglabāt uz šo ziemu.
Apkures pārvirzīšana no fosilajiem resursiem uz koksni varbūt palielina apgādes drošību, bet nesamazina apkures izmaksas, kā tas jau teikts, ka “dabasgāzes cenas dubultošanās rauj augšā visas pārējās cenas". SPRK Enerģētikas departamenta direktors Jānis Miķelsons nosauca tādus skaitļus, ka šķeldas cena ir būtiski pieaugusi no aptuveni 19,5 eiro/MWh līdz 30 eiro/MWh. Pārsvarā privātajiem granulu lietotājiem vieglāk orientēties uz cenu 300-375 eiro par tonnu granulu, kas atbilst 62-78 eiro/MWh.
Koksnes kurināmā cenu pieaugums ietilpst visu energoresursu cenu pieauguma spirālē, kas griež uz augšu pati sevi: jo dārgāki energoresursi, jo vairāk naudas jāiztērē energoresursu iegūšanai urbumos, šahtās vai mežos un tālāk šo energoresursu transportēšanai, uzglabāšanai un piegādei līdz patērētājiem. L. Kurevska atzīmēja, ka vakar dīzeļdegvielas cenas Latvijā šur tur šķērsojušas psiholoģiski nepatīkamo robežlīniju divi eiro par litru un dīzeļdegvielas šķeldas pārvadāšanai jāiztērē daudz. Taču ekonomika spēj pašregulēties, cenas ne vien kāpinot, bet arī samazinot. Latvijai kā koksnes kurināmā eksportētājvalstij varētu būt izdevīga degvielas cenu celšanās, jo tā samazina areālu, līdz kura robežām izdevīgi vest koksni no Latvijas. Tādējādi jāsamazinās pieprasījumam pēc koksnes no Latvijas, vairāk koksnes jāatstāj Latvijā un koksnes cenām šeit jāsamazinās. Nelaime tikai tā, ka ES “zaļajam kursam” vairāk atbilst XXX tonnu degvielas izkūpināšana, pārvadājot koksni starp Latviju un Portugāli (pārspīlēts piemērs), nekā tikai XX tonnu fosilās degvielas izmantošana uzreiz apkurei.
Saeimas apakškomisijas sēde noslēdzās pilnīgā pārliecībā, ka tirgus neredzamā roka sakārtos cenas tikpat veiksmīgi, cik veiksmīgi deputāti ir nokārtojuši cenām atbilstošu algu saņemšanu.
