Kijivas un Budapeštas konflikts par Krievijas naftas piegādēm sašķoba ES atbalsta politiku Ukrainai: Ungārija ar Slovākija palīdz Kremlim atklāt “otro fronti” – Orbāns ar Fico draud atstāt Zelenski bez Eiropas naudas un elektrības.
Eiropas Savienībā samilzis konflikts par Krievijai piemēroto sankciju politiku. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pirms gaidāmajām vēlēšanām pastiprina pret Ukrainu vērsto retoriku. Bratislava un Budapešta asi reaģējušas pēc Kijivas lēmuma apturēt Krievijas naftas tranzītu pa cauruļvadu “Družba”, kas joprojām darbojies un tika izmantots Krievijas naftas transportēšanai uz Ungāriju un Slovākiju. Tagad Ungārija tandēmā ar Slovākiju gatavas bloķēt ES sankcijas un palīdzību Ukrainai. Sakarā ar naftas deficītu no 19. februāra Slovākijā izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tomēr pretēji izskanējušiem draudiem un atbilstoši noslēgtajiem līgumiem Slovākijas valsts elektroenerģijas pārvades sistēmas operators SEPS turpina Ukrainas ārkārtas elektroapgādi un nodrošina aptuveni 50% Ukrainas elektroenerģijas importa. Kopš 18. februāra Ungārija un Slovākija apturēja arī dīzeļdegvielas eksportu Ukrainai, taču tās īpatsvars Ukrainas piegādēs ir tikai aptuveni 9%, tāpēc lēmumam nav bijusi liela ietekme - naftas tranzīta atsākšanu Kijiva atlika. Kamēr pastāv pretruna starp politiskajiem paziņojumiem un praktisko rīcību, situācija paliek nestabila un mainīga. Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls asi kritizēja Ungāriju par veto ES sankcijām un aizdevumam Ukrainai: “Budapešta nodevusi savas brīvības cīņas ideālus un Eiropas suverenitāti.”
Ukrainas šantāža
Ungārijas valdība 20. februārī paziņoja, ka bloķēs Eiropas Savienības 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, līdz tiks atjaunotas Krievijas naftas piegādes. Ja prezidents Volodimirs Zelenskis kaitēs Ungārijas un Slovākijas interesēm stratēģisko izejvielu piegādes jomā, turpinās likt šķēršļus Krievijas naftas tranzītam un naftas plūsma netiks atjaunota, Ungārija izmantos veto tiesības 20. sankciju kārtas bloķēšanai pret Krieviju, savukārt Slovākija apturēs elektroenerģijas piegādi Ukrainai ārkārtas gadījumos. “Ukraina nesaņems atbalstu, ja lūgs Slovākijai palīdzību energosistēmas stabilizācijai,” 23. februārī paziņoja Slovākijas premjerministrs Roberts Fico.
“Šis nav pirmais šantāžas mēģinājums, bet šie pasākumi izrādījās acīmredzami neveiksmīgi. Un pats galvenais, situācija ap “Družba” cauruļvadu atspēkoja visus Orbāna un Fico mītus par alternatīvas trūkumu Krievijas naftai Ungārijai un Slovākijai,” situāciju komentēja Ukrainas izdevums “Европейская правда”.
Ukrainas misija Eiropas Savienībā 2026. gada 20. februārī nosūtīja vēstuli ES Enerģētikas ģenerāldirektorātam ar ierosinājumu, ka ES valstis “Družba” remontdarbu laikā saņems naftu no Odesas-Brodi cauruļvada. Dokumentā teikts, ka 2026. gada 27. janvāra uzbrukumos Ukrainas naftas transporta sistēmas elementi, arī “Družba” naftas cauruļvada tehnoloģiskās un palīgiekārtas tika nopietni bojātas. Ukrainas speciālisti veic iekārtu tehnisko pārbaudi un izvērtē iespējas naftas transportēšanas tūlītējai atsākšanai. Konfliktu saasina Kijivas priekšlikums aizvietot Krievijas naftu ar alternatīvo Odesa-Brodi naftas cauruļvada piegādes maršrutu un no piegādes ķēdes “Družbu” faktiski izslēgt.
Ukrainas izdzīvošanas kredīts
Eiropas Savienība cerēja palīdzēt Ukrainai kritiskā brīdī, taču Ungārija paziņoja, ka ES lēmumus bloķēs. “Diplomāti cer, ka palīdzības kavēšanās ir tikai īslaicīga neveiksme un Budapešta vienošanos nepārkāps,” rakstīja “The New York Times”. Konflikts parāda ES lēmumu pieņemšanas mehānisma nepilnības un var beigties ar pilnīgu Ukrainas atbalsta izsīkumu.
Kijivai 90 miljardu eiro kredīts aizsardzības un sociālajiem izdevumiem nepieciešams jau tuvākajā laikā, kamēr ES ārlietu dienesta vadītāja Kaja Kallasa pirmdien Briselē notikušajā ārlietu ministru sanāksmē paziņoja, ka “visticamāk, nekāda progresa nebūs’’.
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto 23. februārī apstiprināja veto sankcijām un ES aizdevumam Kijivai, norādot, ka tas “palielinās spiedienu uz Briseli”.
Kijiva turpmāko divu gadu laikā plānoja izmantot ES aizdevumu budžeta deficīta segšanai un bruņojuma iegādēm, kamēr Budapešta savu nostāju par ES 20. sankciju paketes bloķēšanu sasaistījusi ar Krievijas naftas piegādēm pa cauruļvadu “Družba” tranzītā caur Ukrainas teritoriju, ar strīdu par energoresursu piegādēm satricinot Eiropas finanšu politiku. Ukraina apgalvo, ka Krievijas naftas piegādes apturētas pēc tam, kad cauruļvads tika bojāts pēc Krievijas uzbrukumiem janvāra beigās, bet Ungārija un Slovākija, kurām izņēmuma kārtā uz laiku ļauts neievērot Krievijas naftas importa aizliegumu, uzskata, ka Ukraina cauruļvada remontdarbus apzināti novilcina. Fico atbalsts Orbāna draudu politikai ir palielinājis spiedienu uz Ukrainas vadību. “Kamēr Ukraina turpinās bloķēt naftas cauruļvadu "Družba", Ungārija turpinās bloķēt Ukrainas 90 miljardu eiro militāro aizdevumu. Mūs nevarēs šantažēt!” paziņoja Orbāns.
Aprīlī Ukrainu gaida nopietnas budžeta deficīta problēmas. Par kredīta glābšanas riņķi Kijivai ES līderi vienojās 2025. gada decembrī. Ungārija, Slovākija un Čehija tolaik pret lēmumu neiebilda ar nosacījumu, ka nebūs atbildīgas par citu kredītu garantēto aizdevuma atmaksu.
Eiropas Komisija Ungāriju un Slovākiju ietekmēt nespēj un arī īpaši darīt to nevēlas, tāpēc Ukraina visticamāk būs spiesta piekāpties, naftas tranzītu atsākt vai arī “šaut sev kājā”, jo bez Eiropas kredīta budžeta krīze tiek prognozēta jau tuvāko divu mēnešu vai pat mēneša laikā.
Sarežģītajā strīdā savijas valstu enerģētikas infrastruktūras, finanšu un politiskās intereses. ES aizdevuma bloķēšana un elektroenerģijas piegādes pārtraukšanas draudi liecina par Slovākijas un Ungārijas vēlmi nacionālo interešu aizsardzībai likt lietā visas iespējamās ietekmes sviras. Konflikts ietekmē Eiropas atbalsta mehānisma Ukrainai dzīvotspēju un atklāj tā trūkumus. Turpmākā notikumu gaita būs atkarīga no spējas rast kompromisu energoresursu piegādes un tranzīta jautājumos - abpusēji pretpasākumi turpinās nesaskaņas un šķelšanos ES dalībvalstu starpā.
Kremļa draugu argumenti
Slovākijai un Ungārijai Krievijas piegādes ir ne vien ekonomikas, bet arī stratēģiskās drošības jautājums. Naftas pārstrādes rūpnīcas abās valstīs savulaik būvētas un pielāgotas Krievijas “Urals” markas jēlnaftas pārstrādei. Mēģinājumi to aizstāt ar alternatīviem piegādes maršrutiem un izejvielu kategorijām nozīmēs tehnoloģijas maiņu un papildu izmaksas, tāpēc Slovākijas premjers Fico paziņojis par gatavību ķerties pie atbildes pasākumiem. Slovākija jau iepriekš sūdzējās par finanšu zaudējumiem Krievijas energoresursu piegādes ierobežojumu dēļ un uzsver pašreizējo “attiecību nelīdzsvarotību”. Ungārijai un Slovākijai būs jāpāriet uz dārgākām naftas markām, palielinot jēlnaftas pārstrādes izmaksas, - būtībā tas nozīmētu apturēt naftas piegādes Ungārijai. Ja piegādes tiks novirzītas uz Odesas-Brodu cauruļvadu, ogļūdeņraži vismaz formāli vairs nebūs Krievijas izcelsmes, jo pat ēnu flotes tankkuģi nevarēs izkraut kravas Odesā. Šāds risinājums Orbānam ir kategoriski nepieņemams, jo alternatīvās naftas cena būtu daudz augstāka nekā Krievijas jēlnaftas cena.
Loģistikas pārvietošana uz Melnās jūras ostām radīs jaunus, ar jūras maršrutu pārvadājumu drošību saistītus ģeopolitiskus riskus - piegādes būs ļoti nestabilas, pat ja turpinātos ilgāk par dažām dienām vai nedēļām, jo Krievija nepārprotami sāktu uzbrukumus ostu un cauruļvadu infrastruktūrai.
Volodimirs Zelenskis šajā sakarā ieteica Orbānam izvirzīt pretenzijas Putinam: “Krievija jau vairākas reizes ir iznīcinājusi cauruļvadu (“Družba”). Un, starp citu, ne tikai šo. Piemēram, cauruļvadu Odesa-Brodi, ja esat par tādu dzirdējuši, arī tas tika bojāts. Tāpēc lai Orbāns labāk parunā ar Putinu, varbūt par enerģētikas pamieru vai kaut ko tamlīdzīgu,” sacīja Ukrainas prezidents.
Savukārt Urzula fon der Leiena 24. decembrī apmeklēja Kijivu un preses konferencē aicināja paātrināt naftas cauruļvada “Družba” remontu, lai atjaunotu piegādes ES. “Mēs visi saprotam, ka drošai energoapgādei šī nozīmīgā cauruļvada remonts jāpabeidz pēc iespējas ātrāk, lai palielinātu reģiona energosistēmas stabilitāti.” Lielbritānija uz karstām pēdām atcēla sankcijas cauruļvadam līdz 2027. gadam.
Kremļa draugu intereses
Ungārija ar Slovākiju atklāti un saskaņoti rīkojas Maskavas interesēs, vājinot Ukrainas pretošanās spējas. Atbilstoši “Ukrtransnafta” un “Transņeftj” līgumsaistībām Ukrainai Krievijas naftas tranzīts pa cauruļvadu “Družba” jānodrošina līdz 2029. gada beigām, un, kamēr no naftas tranzīta plūsmas Ungārija un Slovākija gūst peļņu, Putina draugi Orbāns un Fico no projekta labprātīgi neatteiksies.
Slovākijai tas vairāk ir finanšu stabilitātes jautājums, bet Orbāna situācija ir daudz sarežģītāka. Aprīlī Ungārijā notiks vēlēšanas - pirmo reizi 15 gadu laikā viņš riskē zaudēt. Ungārijas centriski labējā partija “Tisza” Pētera Maģāra vadībā vairumā aptauju apsteidz Orbāna partiju “Fidesz” par apmēram 10%. Orbāna partijas priekšvēlēšanu kampaņa lielā mērā balstīta idejās par cīņu pret Ukrainu, kas Ungārijā lielus iebildumus neizraisa, tāpēc Ukrainas nepiekāpīgā nostāja, visticamāk, palīdz Orbānam reitingu palielināt. Pēc Orbāna ultimātiem “Tisza” reitings pēdējā mēneša laikā nedaudz nokrities, savukārt “Fidesz” reitings pieaudzis. Turklāt Eiropas Komisija nesen nolēma Orbāna kritiku izbeigt - Pēters Maģārs par to pats esot palūdzis EK prezidenti Urzulu fon der Leienu, jo EK šādi tikai palīdz Orbānam gūt vēlētāju atbalstu.
Šajā kontekstā aizdevuma bloķēšana Ukrainai vairs nav tikai mēģinājums izdarīt spiedienu uz Kijivu naftas cauruļvada remonta jautājumā - tas ir Orbāna politiskais instruments spiedienam uz Eiropu.
“Financial Times” iepriekš ziņoja, ka īsi pirms vēlēšanām Eiropas Komisija varētu piešķirt Ungārijai 2,4 miljardu subsīdijas, lai gan desmitiem miljardu joprojām ir bloķēti. Tas varētu palielināt “Fidesz” reitingus. Orbāns arī pieprasa, lai Eiropas institūcijas izvairītos no vēlēšanu norises kritikas. Viņš vienmēr prasmīgi tirgojies ar Eiropas Savienību, izņemot reizi, kad 26 ES valstu līderi 2023. gada 14. decembra balsojumā par atbalstu Ukrainas dalībai ES izmantoja kafijas pauzi un ātri nobalsoja, kamēr Ungārijas premjers nebija klāt. Tāpēc Orbāns aizdevumu Ukrainai noteikti atbloķēs, vienīgais jautājums, ko viņš saņems pretī. Visa šī situācija varētu būt izšķiroša gaidāmo vēlēšanu iznākumam Ungārijā.
Energoresursu šantāžas politikas beigas
Fico draudi pārtraukt elektrības piegādes Ukrainai nav pamatoti, jo elektroenerģiju Ukrainai piegādā nevis valsts, bet privātie tirgotāji. Piegādes ir komercdarbība, nevis valsts atbalsta programma, publikācijā tīmekļa izdevumā “Европейская правда” skaidro bijušais Slovākijas ekonomikas ministrs Karels Hirmans. Slovākijas un Ungārijas lēmumi izsludināt ārkārtas stāvokli naftas tirgū ir Fico un Orbāna valdību neveiksme. Vai, precīzāk sakot, Putina un Krievijas energoresursu eksporta politikas sakāve. Galu galā, Ungārijas un Slovākijas kaimiņiem Čehijai, Polijai vai Austrijai, tāpat kā citām ES valstīm nav bijusi vajadzība ieviest nekādus ārkārtas režīmus pēc “Družba” darbības apturēšanas. Atsakoties pirkt Krievijas naftu, šīs valstis jau sen ir pasargātas no Krievijas energošantāžas riskiem.
Tā ir arī stratēģiska neveiksme Ungārijas enerģētikas uzņēmumam MOL, kas specializējās Krievijas naftas piegādēs pa “Družba” cauruļvadu. Šī biznesa stratēģija bija pretrunā ar ES enerģētikas politiku un galu galā neatmaksājās - kara laikā Krievijas triecieni cauruļvada infrastruktūrai rada milzīgus uzņēmējdarbības riskus. Slovākijai sakarā ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu naftas trūkuma dēļ bija jāaptur naftas produktu eksports uz kaimiņvalstīm, ieskaitot Ukrainu. Ungārijas un Slovākijas uzstājība, Krievijas naftas piegādes risku ignorēšana karadarbības apstākļos radīja milzīgus zaudējumus gan MOL, gan abu valstu budžetiem. Tagad pavērušās iespējas aizstāt MOL piegādes no valstīm, kas pēc “Družba” apturēšanas jau atteikušās no Krievijas naftas.
Vai Ukrainas atbilde bija kļūda?
Pēc Ukrainas 23. februāra dronu uzbrukuma naftas sūkņu stacijai “Kaļeikino” pie Aļmetjevskas Tatarstānā Krievijas naftas cauruļvadu monopoluzņēmums “Transņeftj” samazināja jēlnaftas patēriņu par apmēram 250 000 bareliem dienā, ziņoja “Reuters”.
“Kaļeikino” ir kritiski svarīgs naftas transportēšanas mezgls no Krievijas Rietumsibīrijas un Volgas reģioniem uz galvenajiem naftas eksporta galamērķiem. Stacija celta 20. gadsimta 70. gados un ir dažādu jēlnaftas marku sajaukšanas punkts pirms eksporta pa cauruļvadiem uz lielākajām ostām - Novorosijsku, Primorsku, ieskaitot cauruļvadu "Družba". Stacija apgādā arī lielākās Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas.
Papildus klusēšanai par cauruļvada bojājumiem netiek pieminēts, ka “Družba” bojājumi apturēja arī Ukrainas naftas piegādes MOL naftas pārstrādes rūpnīcām (NPR) Slovākijā un Ungārijā. Vairāku desmitu tūkstošu tonnu piegādes mēnesī sākās pēc Krievijas uzbrukumiem Ukrainas NPR 2025. gada vēlā rudenī. Brodi bija galvenais tranzīta mezgls - MOL zaudēja ne tikai Krievijas, bet arī Ukrainas naftas piegādes, kas aizsākās visai daudzsološi, tāpēc arī Ukrainas budžets cieš zaudējumus.
Alternatīvas Krievijas naftai
Saņemti apstiprinājumi par Ungārijas un Slovākijas NPR apgādi ar izejvielām, ko iepriekš Budapešta un Bratislava nevēlējās atzīt, deklarējot alternatīvas trūkumu "Družba". Horvātijas naftas terminālim Krkas salā un naftas cauruļvadam “Adria” pēc 2015. gada modernizācijas ir pietiekama jauda, lai apgādātu abas MOL naftas pārstrādes rūpnīcas, - iepriekš publiski to vairākkārt apstiprināja uzņēmumu vadītāji. Naftas pārstrādes uzņēmuma “Slovnaft” direktors jau paziņojis, ka rūpnīca līdz marta beigām iegādājusies un saņems naftu vienlaikus no vairākiem piegādātājiem. Līdz tam laikam NPR darbosies ierobežotā režīmā, izmantojot valsts naftas rezerves. Par spīti šiem faktiem, no Fico un Orbana atkal dzirdami draudi Ukrainai, kā arī kritika Horvātijas virzienā. Ungārijas un Slovākijas līderu prasības izņēmuma kārtā ļaut Horvātijai apkalpot Krievijas tankkuģus ir dīvainas - tas notiek brīdī, kad MOL/”Slovnaft” uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu par alternatīviem naftas iepirkumiem. Tikpat dīvaini izklausās apgalvojumi, ka “Adria” nav pietiekamas caurlaides spējas un horvāti ir slikti tranzīta partneri, vienlaikus lūdzot tiem pašiem horvātiem izņēmuma kārtā transportēt Krievijas naftu. Ja Fico un Orbānam būtu taisnība, ka “Adria” trūkst caurlaides spējas, tad arī Krievijas nafta pa to netiktu piegādāta. Vēl viens aizvadīto dienu “atklājums” - MOL pēkšņi plāno pirkt naftu no citiem piegādātājiem, lai gan līdz šim Bratislava un Budapešta vienā balsī apgalvoja, ka viņu NPR var pārstrādāt tikai Krievijas izejvielas. Interesanti ir arī notikumi saistībā ar 27. janvāra dronu uzbrukumu cauruļvada “Družba” infrastruktūrai Ukrainas Ļvivas apgabala Brodos.
Vairāk nekā divas nedēļas Budapešta, Bratislava un Kijiva klusēja, ka uzbrukumā cauruļvads tika bojāts un apturēts. Fico un Orbāns pēkšņi nāca klajā ar ultimātiem un apsūdzībām Ukrainai 20. un 23. februārī, ka cauruļvads ir it kā salabots, bet Kijiva nevēlas to palaist, turklāt apšaubot, ka cauruļvads bojāts pēc Krievijas dronu un raķešu triecieniem.
Orbāna un Fico paziņojumi kaitē Ungārijas un Slovākijas interesēm
Pēc Putina mērķtiecīgiem uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai valstī iestājies kritisks elektroenerģijas trūkums, tomēr Ukraina to turpina patērēt naftas cauruļvada sūkņu darbībai, tāpēc draudi Ukrainai izskatās vēl nekaunīgāki un nepieņemamāki. Orbāna un Fico paziņojumi par elektroenerģijas un gāzes eksporta apturēšanu Ukrainai ir pretrunā ne vien ar elementāru humānismu, bet ES tiesību aktiem. Turklāt runa ir par eksporta peļņu, ko pārsvarā nodrošina Ungārijas un Slovākijas privātie uzņēmumi un enerģijas tranzīta tīkli, tātad abu valstu līderi ir gatavi rīkoties pretēji savu valstu ekonomiskajām interesēm. Viņu izteikumi vērsti ne tikai pret Ukrainu, kaitējot attiecībām ar Kijivu, bet grauj attiecības ar ES. Lai izpatiktu Krievijai, Fico un Orbāns ilgtermiņā kaitē savu valstu interesēm.
