Komentāri

Cīņa ar birokrātijas vairošanos un valsts līdzekļu pļekarēšanu izpaužas dažādās formās. Tā, piemēram, Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) rīko konkursu uz Baltijas jūras valstu telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītāja vai vadītājas vietu. Pretendentiem jāpiesakās līdz 25. jūnijam. Paredzētā mēnešalga ir 3400 eiro.

Pašvaldību vēlēšanas beigušās, un gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās situācija ir daudzmaz skaidra. Zināmas neskaidrības vērojamas Jelgavā, bet šoreiz ne par to. Par Rīgu, kur nomināli uzvarējusi Aināra Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā”, bet šis spēks no koalīcijas veidošanas sarunu galda ir atstumts. Tagad Šlesers tēlo apvainojušos un mēģina rīkot kaut kādus protestus. Lai jau cenšas. Demokrātiskā sistēmā tas nav aizliegts.

Vācijas izlūkdienesta vadītājs Bruno Kāls brīdina sabiedrību: Putins gatavo uzbrukumu Baltijas valstīm. Viņš teic, ka tas nebūšot iebrukums ar tankiem un bombardēšana, tie būs tā dēvētie zaļie cilvēciņi, kuri ienāks valstī, lai it kā aizsargātu krievvalodīgos. Kāls uzskata, ka šādā veidā Krievijas diktators Putins centīsies pārbaudīt NATO spējas un vēlmi aizsargāt savus sabiedrotos, proti, 5. panta atbilstību realitātei.

Jaunievēlētais Rīgas domes deputāts, partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers stingri seko principam – nav ko lieki domāt, jārīkojas. Vēl nav nožuvusi tinte no nupat notikušo pašvaldību vēlēšanu protokoliem, kad viņš jau aicinājis tautu “iziet ielās” un protestēt pret vēlēšanu “nozagšanu”.

Vēlēšanu nakts tehniskās ķibeles ar balsu skaitīšanu, tēlaini salīdzinot, atgādina neseno gadījumu Ziemeļkorejā, kur 21. maijā diktatora Kima Čenuna un plašas publikas acu priekšā ūdenī pompozi tika ielaists jauns, milzīgs karakuģis, taču atgadījās ķibele – kuģis apgāzās un nogrima. Kims Čenuns noskuma, vairākas atbildīgās amatpersonas arestēja, un prieks atgriezās.  

Pašvaldību vēlēšanas beigušās, un var sākties nākamais posms: krēslu dalīšana, kas parasti tiek kautri dēvēta par “darāmo darbu” apspriešanu. Uzreiz gribu noraidīt pārmetumus cinismā vai politiskā ideālisma noliegumā. Vienkārši politikā, tāpat kā sportā vai karā, galvenais ir rezultāts, nevis kurš smukāk spēlējis vai godīgāk karojis.

Tie Latvijas ļaudis, kas pašvaldību vēlēšanu naktī gaidīja rezultātus, piedzīvoja smagu vilšanos – jaunā elektroniskā balsu skaitīšanas sistēma pārtrauca darboties, un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) darbiniekiem nācās balsis skaitīt manuāli. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs to nodēvējis par izgāšanos.

Galvenā šo pašvaldības vēlēšanu intriga Latvijā bija par to, kas turpmākos četrus gadus valdīs Rīgas domē (RD). Pastāvēja varbūtība, ka pie noteikta spēku salikuma par Rīgas mēru varētu kļūt pretrunīgi vērtētais Ainārs Šlesers (spekulācijas par “pielaidi” atstāsim iekavās).

Pēc vēlēšanu balsu skaitīšanas “bardaka”, par ko parūpējās Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), viegli histēriskā gaisotnē sāk iezīmēties Rīgas topošās koalīcijas aprises. Un nekādi nevainīgu mežģīņu raksti tur nav saskatāmi. “Neatkarīgās” aptaujātie mēra kandidāti izrāda piesardzību jautājumā par topošo domes koalīciju.

Saeimas deputāta Alekseja Rosļikova ceturtdienas izlēciens, no Saeimas tribīnes izsakot atsevišķas ar Satversmi un Saeimas deputāta svinīgo solījumu nesavietojamas frāzes krievu valodā un tās vēl pavadot ar rupju žestu, ir pelnījis nopietnu izvērtējumu. Tas nav tikai priekšvēlēšanu gājiens sava elektorāta mobilizācijai. Tas ir kaut kas vairāk.

Šodien tauta novados un pilsētās uzvelk savas labākās drānas, apauj kājas un dodas ievēlēt savu pašvaldību.

Ir ārkārtīgi populārs, lai neteiktu banāls, sauklis: kā novēlēsim, tā arī dzīvosim. Šā saukļa jēga ir vienkārša – tikai no mums pašiem (vēlētājiem) būs atkarīga dzīve turpmākos attiecīgā vēlēšanu cikla gadus.

Lai trešās valsts pilsonis varētu ieceļot Latvijā ar nodomu studēt vai strādāt, viņam jāsaņem vīza vai uzturēšanās atļauja, “Neatkarīgajai” atbild Ārlietu ministrija. Noteikumu šo dokumentu saņemšanai ir daudz, un tie ir nopietni. Tomēr Rīga ir pilna ar eksotiska izskata vīriņiem un sieviņām. Studenti un zivju pārstrādes uzņēmumu darbinieki? Kā viņi visi iekļūst Latvijā? Un cik efektīvs ir Valsts robežsardzes darbs šajā situācijā?

Tiklīdz runa par slimnīcu būvniecību, tā briesmīgs skandāls. Medicīnas personāla pastāvīgi trūkst, ārsti un medmāsas cieš no izdegšanas, no maza atalgojuma. Nepieklust pacientu vaimanas pēc savlaicīgas kvalitatīvas medicīniskās palīdzības. Cilvēki nīkst rindās slimnīcu koridoros, ciešot sāpes, bet uz nokļūšanu pie speciālista, lai veiktu izmeklējumus, jāgaida mēnešiem ilgi.

Ar ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijai agrāk nav lāgā vedies, bet ir cerīgi ziediņi – pērn izdevies piesaistīt visnotaļ daudz jaunu investoru. Kas investoriem patīk un kas nepatīk? Izrādās, ka viņiem bail no iekšpolitiskās nestabilitātes mūsu valstī – tā viņus satrauc vairāk nekā nodokļi, darbaspēka pieejamība vai pat ģeopolitiskie riski.

Tam, ka Latvija ir kļuvusi par ANO Drošības padomes locekli, ir simboliska nozīme. Pat ne tik daudz no starptautiskās politikas aspekta, cik iekšpolitiskajā kontekstā. Ir taču skaidrs, ka visa šī ievēlēšana notiek rotācijas kārtībā, atbilstoši reģionu kvotām un beidzot pienākusi arī mūsu kārta pie šī prestižā, bet samērā maznozīmīgā galda pasēdēt. Šoreiz svarīgākā bija tieši mūsu reakcija uz šo notikumu.

“Rīga paliek arvien melnāka,” apgalvo gan rīdzinieki, gan arī galvaspilsētas viesi. Protams, ne visi. “Nebūsim tik pesimistiski,” atbild Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS), Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs. Aicinājums, protams, jauks, tomēr paliek šķērmi ap dūšu, redzot dienvidzemju indivīdu skaita pieaugumu Rīgas ielās. Un ja vēl iedomājamies, ka Rīgā ir pielāgotas telpas, kur šie indivīdi var piekopt savu tā dēvēto reliģiju – tad ir vēl šķērmāk. Kāda šobrīd ir situācija ar migrantiem?

Statistiķa Jāņa Hermaņa publicētais Latvijas iedzīvotāju vecumstruktūras grafiks ir izraisījis kārtējo satraukuma vilni par iespējamo pensijas vecuma sliekšņa paaugstināšanu. Atsevišķi politiķi (priekšvēlēšanu laikā nesauksim viņu uzvārdus) pat pamanījušies publiski paziņot, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana esot neizbēgama.

Svētdien veiktais Ukrainas vadīto FPV dronu uzlidojums četriem Krievijas lidlaukiem tālu valsts iekšienē un liela skaita stratēģisko bumbvedēju iznīcināšana vērtējama ne tikai kā ārkārtīgi sekmīga speciālā militārā operācija, bet arī kā iespējamais lūzuma punkts kara gaitā.

“Par notikušo ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 230. panta 3. daļas. Iesaistītās personas ir noskaidrotas, tiek skaidroti notikušā apstākļi,” interesentus sausi informēja Valsts policija, norādot, ka kriminālprocess sākts par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, ja tas izdarīts publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē. Tūlīt būs jau pagājušas divas nedēļas kopš 21. maijā notikušā pretīgas vardarbības akta, no policijas puses dzirdams vien klusums, un sabiedrības interese par notikumu ir noplakusi: acīmredzot tādēļ, ka vairums necer uz lietas taisnīgu atrisinājumu un vainīgo personu sodīšanu.

Svarīgi ir uzsvērt ražošanas investīciju nozīmi savstarpējo investīciju apjomā, jo tas stiprina ekonomisko sadarbību un rada jaunas darba vietas, “nra.lv” norāda Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo

Ideja Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā iekļaut skolēnu mācību uzņēmumus (SMU) ir nākusi, protams, no “progresīvo” frakcijas – tā atzina Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (Pro). Tas nozīmē, ka skolēnu mācību uzņēmumiem, ja to ieņēmumi sasniegs 3000 eiro, būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem un jāsāk maksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN).