Komentāri

Ceturtdien Saeima izskatīšanai komisijās nodeva Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātos likuma grozījumus, kas paredz rīkot pašvaldības referendumu par jebkuras jaunas kulta ēkas būvniecību, kas neatbilst Satversmē nostiprinātajām latviešu tradīcijām un kristīgajām vērtībām. Kaut arī grozījumos netika konkrēti minētas mošejas, skaidrs bija tas, ka runa ir tieši par šīm kulta celtnēm. Par situāciju spriež politologi Filips Rajevskis un Andis Kudors, kā arī katoļu priesteris dr. theol. Ilmārs Tolstovs.

Ekonomikas debatēs Saeimā 8. maijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) pauda, ka ekonomisko izaicinājumu laikā jāsašaurina valsts pārvalde. Nākamajos gados publiskajam sektoram jāietaupa vismaz 450 miljoni eiro. Ašeradens norādīja, ka varētu būt jāatsakās no atsevišķām funkcijām, jāapvieno kādas iestādes, kā arī, iespējams, jāapvieno atsevišķas ministrijas.

Šobrīd Latvijas sabiedrībai, uzsveru, visai sabiedrībai kopā, nevis valdībai, politiķiem vai Finanšu ministrijas ierēdņiem, jāatrod nepieciešamie līdzekļi mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai. Situācija, kopš ASV prezidenta amatā ir stājies Donalds Tramps, ir draudīga, jo uz ASV paļauties vairs nevar. Kur šo naudu atrast?

Vai tuvojošās pašvaldību vēlēšanas ir izgaismojušas līderus – cilvēkus, kuri parādījuši savas prasmes sabiedrības un procesu vadīšanā, cilvēkus, kuriem var uzticēties, tātad – arī balsot par viņiem? Ir līderi – menedžeri, viņi vada uzņēmumus vai projektus. Ir līderi kā morālie paraugi: cilvēki, kuru viedokli ņems vērā, jo viņi ar savu nevainojamo darbību ir nodrošinājuši panākumus. Ir līderi, kuri kaut kādā jomā atzīti par labākajiem, viņiem pat nav jāvada komanda, toties daudzi viņiem centīsies līdzināties. Par līderiem runā politikas analītiķis Mārcis Bendiks, sociologs Aigars Freimanis un politologs Andis Kudors.

Jau pavisam drīz pašvaldību vēlēšanas, kuras zināmā mērā noteiks mūsu tuvākās apkārtnes dzīvi uz turpmākajiem četriem gadiem. Obligāti jāliek piebilde “zināmā mērā”, nevis stingri “noteiks”, jo Latvijā politiskās partijas tikai ļoti retos gadījumos uzstājas kā konkrētu ideju virzītājas. Tās drīzāk cenšas uzminēt vēlētāju noskaņojumu un tam pielāgoties. Rezultātā notiek nevis ideju un konkrētu piedāvājumu cīņa, bet gan balsu makšķerēšana visos iespējamos veidos.

Valsts kases publicētajos datos par atlīdzības izdevumiem Ministru kabineta darbības nodrošināšanai redzama milzīgi strauja “negatīvā samazināšanās” naudai, kas izmaksāta ministriem un augstākajiem ierēdņiem.

Pēdējās nedēļās tā dēvētais miera process ir ieguvis īpašu paātrinājumu un ne vienam vien ļāvis domāt un cerēt – ieilgušais karš Ukrainā pavisam drīz tiks izbeigts un karojošajām pusēm izdosies noslēgt pamieru. Izbeigsies vismaz karadarbības aktīvā fāze ar milzīgo bojā gājušo skaitu.

Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā piedzimuši tikai 2756 bērni. 2024. gadā piedzima 12 571 bērns. Piedzimušo skaits mēnesī ir kļuvis par stabilu trīsciparu skaitli. Tikmēr mirušo skaits ceturto gadu pēc kārtas divas reizes pārsniedza dzimušo skaitu. 2024. gadā mirušo skaits bija par 13 770 lielāks nekā dzimušo skaits. Demogrāfs Ilmārs Mežs savulaik izteica drūmu pareģojumu, ka, ja katru gadu iedzīvotāju skaits samazināsies par 1%, latviešu pietiks tikai 100 pavasariem. Bet viņš to teica 2017. gadā, kad vēl tik slikti nebija, un togad bija piedzimuši 20 828 bērniņi. Samazināšanās ir vēl straujāka.

Mazpilsētās bieži vien notiek brīnumainas lietas. Lielpilsētas, kurās nereti valda vāji slēpta augstprātība, dažkārt var apskaust vienu otru nelielu pilsētu, kas izceļas ar krāsainību, mūziku un neparastumu. Tā ir sanācis ar laikmetīgās mākslas biennāli MABOCA, kas jau ceturto reizi notiek Madonā. Viena no biennāles organizatorēm ir Margrieta Griestiņa, ar kuru šodien sarunājas “Neatkarīgā”.

“Mnja, nu ilgi es blūskajā nenoturējos. Viens PČ hokejā, un esmu atpakaļ šitajā purgatorijā. Ja nu tomēr kāds grib uzmest Maska platformu – blūskajā jauki, bet vietējo prikolu trūkst,” raksta kāds tvitera lietotājs, un viņš ne tuvu nav vienīgais.

Vatikāns mēdz piedalīties pasaulē sāpīgu jautājumu risināšanā, nevairīdamies no aktīvās diplomātijas. Vai jaunievēlētais pāvests Leons XIV būs dedzīgs cīnītājs diplomātisko kauju laukos, un kur vērsīsies viņa skats karu un konfliktu krustugunīs? Skaidrojām, kā jaunā pāvesta pirmos soļus vērtē mūsu Baznīcas vīri.

Vēl vakar rakstīju par to, ka šobrīd Latvijas politiskajā vidē modes tēma ir “valsts pārvaldes izdevumu samazināšana”, bet šodien jau jauns modes kliedziens: ministriju apvienošana.

Reizēm var vien izbrīnā atplest muti un ilgi to neaizvērt, redzot un dzirdot kādu publisku aplamību, kas skar ne tikai vienu vai dažus cilvēkus, bet pat veselu tautu. Tā šoreiz notiek ar Misiņa bibliotēku, ko daži kultūrdarboņi taisās “iepludināt”, izšķīdināt Latvijas Universitātes (LU) bibliotēkas Speciālo krājumu nodaļā, nepaturot, faktiski izmetot mēslainē Jāņa Misiņa – slavenās, unikālās bibliotēkas dibinātāja un veidotāja – vārdu. Ko par to domā LU profesore Janīna Kursīte-Pakule un Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze?

Valdības augstajos modes namos dizainēts jauns politisko svārku piegriezums: vēl vakar visu nēsātās “birokrātijas samazināšanas” vietā šodien jau mugurā tiek vilkts jaunākais modes kliedziens – “valsts pārvaldes izdevumu samazināšana”.

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) allaž izsaucis neizpratni un jautājumus, uz kuriem grūti sagaidīt atbildes. Daždesmit miljonu “smagais” fonda budžets, kas pildās no mūsu nodokļu maciņa, tiek izdalīts nereti visai īpatnējiem naudas gribētājiem. SIF ietilpstošais Mediju atbalsta fonds (MAF), par kura publiski deklarēto nolūku cēlumu šaubu nav un nevar būt, tomēr atstāj neatbildētus jautājumus. Vienu no tādiem pamanījis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, savukārt komentāru sniedza politologs Filips Rajevskis.

Notikumi ap Ukrainas kara “miera sarunām” iegūst arvien kinematogrāfiskāku raksturu. Tas viegli izskaidrojams, jo galvenās darbojošās personas – Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas diktators Putins – ir politiķi ar tendenci uz teatrāliem efektiem.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Kultūršoks”, ko sabiedriskais medijs “palaida gaisā” tieši 9. maijā – tā dēvētajā “uzvaras dienā”, tika apgalvots, ka “Ogres muzejs, iespējams, pārkāpis Ženēvas konvenciju, izstādot kritušā Krievijas karavīra uniformu”. Šis apgalvojums izsauca viedokļu vētru tīmeklī. Sižeta autore Anete Ašmane-Vilsone kā galveno pretargumentu krievu karavīra formastērpa parādīšanai minēja ētiskus aspektus, kas saistījās ar jautājumu: kādā veidā iegūts šis formastērps? Situāciju skaidro zvērināti advokāti Saulvedis Vārpiņš un Mārtiņš Kvēps, kā arī vēsturnieks Juris Ciganovs.

Gaidāmās pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā būs jau otrās, kurās vietējie “saimnieki” tiks ievēlēti pēc 2021. gadā īstenotās pašvaldību reformas. Laiks izvērtēt šīs reformas rezultātus.

Lasot pasaules preses ziņas par jēlnaftas cenu samazināšanos biržās, autobraucējam Latvijā gribas iesaukties – kāpēc benzīns un dīzelis degvielas uzpildes stacijā tāpat nekļūst ievērojami lētāks? Un vispār, kas notiek pasaules, Eiropas, Baltijas un Latvijas degvielas tirgū – par ko maksājam, vai nepārmaksājam, un vai var droši liet savā bākā jebkuras kompānijas degvielu?

Papildus finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) Saeimā 8. maijā nolasītajam Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2025. gada progresa ziņojumam ekonomikas ministrs Viktors Valainis nāca klajā ar ziņojumu par Latvijas ekonomisko attīstību. Abus ministrus un valdību kritizēja opozīcija, tomēr – ko tad īsti savā vairāk kā stundu ilgajā ziņojumā V. Valainis teica?  

Pusdivos naktī no sestdienas un svētdienu Krievijas diktators Putins “preses konferencē” uzstājās ar runu. Pēdiņās, jo šī bija “preses konference” bez jautājumiem. Runāja tikai pats Putins.