Komentāri

24. februārī apritēs četri gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) turpina izmantot Krievijā izstrādātu programmatūru “1C”, ko lieto uzņēmuma vadības un grāmatvedības vajadzībām.

Šī gada janvāra valsts budžeta izpildes rādītāji liecina, ka kopējie valsts ieņēmumi pieauguši par 4,04%. Digitālajā laikmetā šis ciparu salikums var izskatīties samērā draudīgs, bet pieņemsim, ka tā ir tikai nejauša sakritība. Faktiskajos skaitļos ieņēmumu pieaugums ir visai pieklājīgs. No 1,262 miljardiem eiro 2025. gada janvārī līdz 1,313 miljardiem eiro šogad jeb pieaugums par 51 miljonu eiro.

Skandāls, kurš izcēlās pēc tam, kad pašreiz Itālijā notiekošajās ziemas olimpiskajās spēlēs Ukrainas sportistam Vladislavam Heraskevičam neļāva piedalīties skeletona sacensībās ar ķiveri, uz kuras attēloti karā bojā gājušie ukraiņu sportisti, kārtējo reizi izraisīja diskusijas par sporta vietu pasaulē. Par sporta saistību ar politiku, naudu, morāli, ētiku un cilvēces patieso, nevis iedomāto humānismu. Proti, par liekulību, divkosību un morāles standartiem.

Aso ZZS un “Progresīvo” pretstāvi koalīcijā un tātad arī valdībā neviens vairs necenšas kaut kā slēpt. Gandrīz vai otrādi. Tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, abas partijas cenšas pēc iespējas skaidrāk pozicionēties, lai nevienam nebūtu ne mazāko šaubu – mums ar “viņiem” nav nekā kopīga. Izņemot, klusi nodurot acis, būšanu kopā vienā valdībā un koalīcijā.

Džefrijs Epstīns – pat septiņus gadus pēc nāves – saglabā savu žņaudzējčūskas statusu, kas, izskatās, kļūst arvien iespaidīgāks. Tas ir tikai viens no iemesliem, kādēļ Latvijas modeļu aģentūras vairās runāt par Epstīnu un atklāt, vai ir ar viņu vai viņa uzticamības personām kontaktējušies.

Mūsdienās par vienu no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm kļuvusi projektu ekonomika. Arvien vairāk “inteliģento” profesiju aizvieto mākslīgā inteliģence (artificial intelligence), līdz ar to par vēlamāko profesiju kļūst “projektu naudas apgūšanas” specialitāte. Tiesa, ne mazāk pieprasīta ir “naudas dalīšanas” specialitāte.

Par spīti politiķa Jāņa Urbanoviča ārējai nelīdzībai ar Holivudas megazvaigzni, leģendāro filmu “Neiespējamā misija” galveno varoni Tomu Krūzu, viņiem ir vairākas būtiskas līdzības. Abi ir pieredzējuši savas jomas meistari, kuri gadu desmitiem nodarbojas ar dažādu “neiespējamo misiju” veikšanu.

Sāpīgie kiberuzbrukumi Polijas informācijas un datu sistēmām likuši sarosīties likumdevējam. Jaunais likums paredz visā valstī visu esošo ne Eiropas un ne NATO valstu informācijas sistēmu nomaiņu. Tikmēr Latvijā joprojām cieņā ar Krieviju saistīto informācijas tehnoloģiju uzņēmumu izstrāžu produkti.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja piektdien, 6. februārī,  uzdeva Rīgas izpilddirektoram Jānim Langem noteikt aizliegumu iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus.  Šis aizliegums stājas spēkā 7. februāra pusnaktī. Pārkāpējiem draud naudas sods līdz 100 eiro.

Ir 2026. gada 27. oktobris, otrdiena, plkst. 6.47 no rīta. Vācijas federālās valdības ēkā Berlīnē visos logos spoži deg gaisma. No Viļņas, Varšavas un Briseles pienāk ziņojumi: uz robežas ar NATO un ES dalībvalsti Lietuvu tiek koncentrēts Krievijas karaspēks. Situācija ir haotiska.

Ziemas skarbums Baltijas valstīs ir mazliet atslābis – dīzeļi atkal lec. Taču Igaunijas un Lietuvas iekšpolitikā kaisme ne mirkli neatslābst. Par to “nra.lv” kaimiņzemju preses apskatā.

Hindi valodas prasība darba piedāvājuma sludinājumā ātri apceļoja sociālos tīklus un raisīja dažādus kontrastiem bagātus komentārus. Tās ir pirmās vēsmas un signāli par to, kādas valodas dominēs nākotnes Latvijas uzņēmējdarbībā, vai tomēr tā ir tikai un vienīgi sīka nejaušība, kurai nav vērts pievērst īpašu uzmanību?

Laiku pa laikam parādās runas par atsevišķu uzņēmumu un iestāžu vadītāju lielajām algām. Daudzi ir neizpratnē: kāpēc, teiksim, kādas augstskolas rektors vai kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs saņem ierindas cilvēka uztverē astronomisku algu. Turklāt nav runa par cilvēkiem, kuri vada kādu kompāniju asas konkurences apstākļos, kā, piemēram, “airBaltic”, bet gan, teiksim (tikai ilustrācijai), “Augstsprieguma tīklu”, kas faktiski atrodas monopolstāvoklī.

Mēģinājums diskreditēt godprātīgus valdības lēmumus par baļķu cenām, kas Krievijas izraisītā kara gados glāba Latvijas kokrūpniecību no monopolista “Latvijas valsts meži” uzspiestajiem līgumiem – šādi un līdzīgi lietpratēji komentē nule kā publiskoto tā dēvētās zāģbaļķu komisijas ziņojumu. Tajā vērtēts pirms vairāk nekā diviem gadiem valdībā apstiprinātais lēmums uzlikt par pienākumu “Latvijas valsts mežiem” tirgot zāģbaļķus par tirgus, nevis par mākslīgi sakāpinātu cenu.

Šogad ziema padevusies salta. Cilvēki ir satraukušies par lielajiem apkures rēķiniem, kuri viņiem būs jāmaksā par siltumu. Vienlaikus šogad paredzētas Saeimas vēlēšanas, un politiķi labprāt gribētu sevi uzdot par dižiem tautas glābējiem. Piemēram, piešķirot dāsnas kompensācijas par “auksto ziemu”.

Ziema šoreiz ir padevusies bargāka nekā daudzos iepriekšējos gados, tāpēc pastiprinās bažas, vai pietiks kurināmā un cik tas maksās. Līdzīgs satraukums valda arī par elektroenerģiju.

Sabiedrībā joprojām nerimst jautājumi par to, kādēļ joprojām uzturam tirdzniecības sakarus, nodrošinām pasažieru pārvadājumus, uzturam arī diplomātiskās attiecības ar Krieviju. Lasītāju vērtējumam nododam atbildīgo ministriju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.

Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) joprojām izmanto Krievijā izstrādātu programmatūru “1C”. RS pārāk nesteidzas atbrīvoties no Krievijas produkta, aizbildinoties, ka atteikšanās no tā izmaksātu ļoti dārgi, un ir izsludinājis iepirkumu, kas paredz izstrādāt izmaiņas tajā pašā programmatūrā, kāda ir.

ASV Tieslietu ministrijas piektdienas pēcpusdienā (šāds izvēlētais laiks nav tikai Latvijas politiķu izgudrojums) publicētie “Epstīna faili” vairāk nekā 3,5 miljonu (!) lappušu apjomā gluži sagaidāmi izraisīja ne tikai ASV, bet visā pasaulē milzu informatīvo sprādzienu. Visā pasaulē, jo šajos dokumentos atrodami ne tikai ievērojamu ASV figūru vārdi, bet arī visdažādākās saites ar citām pasaules valstīm un turienes cilvēkiem. Latvija šajā ziņā nav izņēmums.

Šajā ziemā dzīvniekiem neklājas viegli. It sevišķi, ja uznāk 30 grādu sals. Cieš gan kaķi un suņi, gan putni – lieli un mazi. “Neatkarīgā” iztaujāja Tukuma dzīvnieku patversmes saimnieci Simonu Grunduli un biedrības “Drauga spārns” dibinātāju Aneti Asari-Siņevolnovu. Ir vairāki veidi, kā varam palīdzēt mūsu draugiem.

Baltijas valstīs saltas ziemas sen nav bijušas, tāpēc gaisa temperatūra zem mīnus 20 grādiem pēc Celsija ir radījusi teju vai paniku. Izrādās, ka noliktavās nav pietiekamu kurināmā krājumu. Lietuviešiem, latviešiem un igauņiem salst muguras, pēdas un dibeni, lielveikalos brikešu, malkas un granulu deficīts. Elektrības cena ir biržā rekordaugsta, jo vējš nepūš, saule nespīd un ūdens netek...

Par “Rail Baltica” Latvijas posmu atbildīgās “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētāja Māra Dzelmes publiski nodemonstrētā nespēja nosaukt četras stacijas, kuras tikšot būvētas “Rail Baltica” pirmajā kārtā, izsauca lielu sabiedrības sašutumu. Cilvēks, kuram pamata atalgojums (bez papildu piemaksām) ir 6275 eiro mēnesī, nevar nosaukt, ko pats būvēs.