Komentāri

Valsts kontrole (VK) publicējusi kārtējās revīzijas ziņojumu “Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē”. Šis ziņojums ieintriģē jau ar pašu nosaukumu. Latvijā, kur nevarētu teikt, ka būtu tas pasaulē jaukākais klimats, klimata mērķu sasniegšana ir ikviena interesēs.

Kad pērn budžeta apspriešanas laikā izvirzījās jautājums par birokrātijas mazināšanu un naudas taupīšanu administratīvajiem izdevumiem, tad viens no priekšlikumiem bija: noteikt katrai ministrijai zināmu daļu (10%–15%) “lieko” izdevumu, kas šīm ministrijām, Valda Dombrovska vārdiem runājot, būtu pašām jāatrod un jākonsolidē.

Saeima saka “nē” uzņēmumu saraksta publicēšanai, kas eksportē vai importē uz un no Krievijas un Baltkrievijas, bet premjere Evika Siliņa saka – “vajag”. Kā to saprast – kam valstī augstāka vara: likumdevējam vai izpildvarai? 

Skolotājas Ievas Tarandas ģimene gaida pāršķiramies savas dzīves sāpīgāko lappusi: pirms vienpadsmit gadiem, kad Ievas dēlam bija tikai septiņi gadi, pret viņu tika pastrādāts seksuāls noziegums – tas noticis pēc dievkalpojuma kādā baznīcā. Saīsinātajā pirmās tiesu instances spriedumā rakstīts, ka 2014. gada vasarā septiņgadīgo bērnu Romas katoļu draudzes prāvests Krišjānis Dambergs ieveda šīs pašas baznīcas atsevišķā telpā un ar bērnu izdarīja “seksuāla rakstura darbības, apmierinot savu dzimumtieksmi”.

Pēc ilgāka pārtraukuma un dažādiem minējumiem par to, kur pazuduši partiju reitingi, atkal dienas kārtībā ir svaigākie SKDS politisko aptauju rezultāti. Lai arī tie īpašus pārsteigumus neuzrāda, tie iezīmē nākamās 15. Saeimas kontūras un iespējamos koalīciju variantus.

Baltijas valstis pēdējās dienās apmeklējuši “draudzīgi” droni. Troksnis par Narvas separātismu Igaunijā esot bijis daudz lielāks nekā patiesie draudi. Lietuvā skaļajai partijai “Nemunas ausma” atņem valsts subsīdijas. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas mediju apskats.

Kosmosa kuģa “Artemis II” ceļš uz Mēnesi iezīmē jaunu posmu kosmosa apguvē. Pēc vairāk nekā pusgadsimta pārtraukuma četri astronauti atkal dodas uz Mēnesi. Tie ir: komandieris Reids Vaizmens, pilots Viktors Glovers (pirmais nebaltas ādas krāsas cilvēks, kas dodas uz Mēnesi), Kristīna Koha (pirmā sieviete Mēness misijā) un Džeremijs Hansens (pirmais neamerikānis, kanādietis).

Karš Ukrainā un karš Tuvajos Austrumos ik dienu atnes kādas jaunas vēstis par metodēm, kādas pretinieki izmanto, lai apspēlētu, samulsinātu, grautu un iznīcinātu cits citu. Ir redzams, ka plaši lietā tiek liktas modernās tehnoloģijas, zinātnes sasniegumi, mākslīgais intelekts. Nemitīgi turpinās informatīvais karš. Un tajā nereti pagadās informatīva draza vai pat pavisam neticamas blēņas.

Valdība otrdien lēma, ka atbalstīs 30 miljonu eiro “īstermiņa aizdevuma” piešķiršanu aviokompānijai “airBaltic”, taču atbildību par šī “aizdevuma” piešķiršanu uzvēla Saeimai. Lai likumdevējs pats par šo strīdīgo lēmumu “parakstās”. Vakar valdošās koalīcijas partijas vēl nespēja atrast kopsaucēju, un jautājums tika atlikts: skatīsim “pēc svētkiem”.

Trešo valstu cilvēkiem, faktiski ekonomiskajiem migrantiem, mūsu Latvijas darba devējs spiests algā maksāt vairāk nekā mūsu vietējam strādniekam tautietim. Kādēļ tā un vai tas patiesi ir tā?

Moldovas prezidentes Maijas Sandu vizīte Latvijā iezīmē arvien plašākas sadarbības iespējas. Gan tagad, gan jo vēl vairāk nākotnē, kad ģeopolitiskā situācija normalizēsies. Runa ir gan par politiskām, gan arī ekonomiskām un militārām sadarbības iespējam “pēckara” Eiropā.

Jebkura diskusija par ekonomiku, ja vien tā notiek pietiekami ilgi, nonāk pie atziņas, ka, pat ja šodien pa Hormuza šaurumu atsāktu brīvi kuģot visu valstu tankeri un karadarbība reģionā beigtos, pašreizējo notikumu negatīvās sekas būtu jūtamas vēl ilgi – daudzus gadus. Taču ASV un Izraēlas karš pret Irānu nebūt vēl nav beidzies, un nav zināms, cik ilgi vēl turpināsies. Ir acīmredzami sākusies energoresursu krīze, turklāt globāla.

Satversmes tiesa 30. martā pasludināja spriedumu, ar kuru atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu attiecībā uz sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās. Viens no pieteikuma tiesai iniciatoriem Edvards Smiltēns (AS) spriedumu vērtē ļoti atzinīgi: tās ir ļoti lielas izmaiņas līdzšinējā filozofijā, norāda politiķis.

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Latvijas Bankas (LB) vadītāji – LB prezidents Mārtiņš Kazāks un LB prezidenta vietniece Santa Purgaile – sniedz informāciju par LB darbību un plāniem 2026. gadā. Deputāti tiks iepazīstināti ar Latvijas ekonomiskās situācijas makroekonomisko analīzi un tās attīstības prognozēm.

Partiju apvienības ZZS centrālās partijas – Latvijas Zemnieku savienības (LZS) – kongresam bija divi galvenie uzdevumi. Viens formālais – ZZS premjerministra kandidatūras un katra vēlēšanu apgabala sarakstu līderu apstiprināšana. Otrs būtiskais – ZZS politiskās identitātes iezīmēšana, jo, kā atzīmēja vairāki kongresa delegāti, politiskā konkurence ir krietni augusi.

Nelīdzēja ne pikets pie Saeimas, nedz izvērstie argumenti runās un rakstiskajos aicinājumos – koalīcijas deputāti pārliecinoši nobalsoja pret līdzekļu piešķiršanu diabēta slimniekiem. Viņiem jāturpina samierināties ar likteni. Ko nozīmē šī smagā slimība?

Losandželosas tiesas zvērināto verdikts, kurš atzinis kompānijas “Meta” (bij. “Facebook”) un “Google” (“YouTube”) par vainīgām, ka kādai sievietei viņas bērnībā izveidojusies atkarība no šiem sociālajiem medijiem, iezīmē jaunus laikus virtuālās un reālās pasaules savstarpējās attiecībās.

Neraugoties uz milzīgo skandālu, kas kopš pagājušā gada decembra apvij “Raimonda Paula dziesmu svētku “Manai dzimtenei”” organizatorus, viņi ir apņēmības pilni šā gada vasarā Mežaparkā tomēr kaut kādu koncertu rīkot. Solītais lielkoncerts vairs gan nesanāk, pēc šmuces ar neatļautu Maestro vārda izmantošanu. Teju 7000 koristi ir atteikušies no dalības.

Kārtējo reizi Latvijā “nejauši” ielidojis kāds ārvalsts bezpilota lidaparāts, par kura izcelsmi sākotnēji nekas nebija zināms. Pirms šī incidenta ap pusnakti fiksēts, ka arī no Baltkrievijas puses Latvijas gaisa telpā ielidojis kāds objekts, kas veicis nelielu līkumu un ielidojis Krievijā. Viens no droniem detonējis pirms trijiem naktī Dobričinas ciema tuvumā Krāslavas novadā. Drons sprādzis pats, nevis ticis notriekts. Par laimi, neviens un nekas nav cietis.

“Forbes” 2026. gada miljardieru sarakstā lielu pārsteigumu nav. Tāpat kā citus gadus, no Latvijas šajā sarakstā neviena nav, savukārt pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks aizvadītajā gada spējis strauji kāpināt savu turību, tālu atrauties no sekotājiem un drošā gaitā tuvojas pasaulē pirmā triljonāra statusam.

Privātā biedrība “Publiskās atmiņas centrs” ierosinājusi Liepājā pārdēvēt trīs – Mirdzas Ķempes, Sudrabu Edžus un Leona Paegles – ielas. Liepājas iedzīvotājos šai iniciatīvai lielas atsaucības nav. Liepājas dome pagaidām atturas sniegt kādu vērtējumu, jo gaida Liepājas muzeja vēsturnieku atzinumu.

Kāds, protams, varētu pasmieties par to, ka, piemēram, Zviedrijā ievieš stingrākus kaķu turēšanas noteikumus, kas pasargā dzīvniekus no vientulības, depresijas, stresa utt. Sak, pasargājiet labāk cilvēkus. Bet neaizmirsīsim, ka kaķi un citi mīļumdzīvnieki paši sevi nevar pasargāt no dažādām likstām, toties cilvēki var. Kas notiek Zviedrijā, un kas notiek pie mums un kaimiņvalstīs?