Dramatiski notikumi Saeimas komisijā

KNAB un “Providus” kritiski par AS rosinājumu steigā mazināt sodus par partiju finanšu pārkāpumiem, ziņo raidījums "de facto".

Ar cēlu karogu - taupīt valsts naudu un veicināt atklātību - iesniegtie priekšlikumi Partiju finansēšanas likumā, kurus šonedēļ skatīja Saeima, slēpa arī zemūdens akmeņus: mazākus sodus partijām par finanšu pārkāpumiem un brīvākas iespējas tērēt valsts budžeta finansējumu aģitācijai. Lai gan “Apvienotā saraksta” (AS) iesniegtie priekšlikumi steidzamības kārtā skatītajā likumprojektā Saeimas vairākuma atbalstu šoreiz tomēr neguva, bija acīmredzams, ka dzirdīgas ausis šīm idejām parlamentā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gan brīdina, ka partijām jau tagad ir problēmas ar valsts budžeta finansējuma lietošanas disciplīnu un ierobežojumus atcelšana radītu vēl lielākus riskus.

Aiz Saeimas izplatītajām relīzēm par to, ka nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, sabiedrības nepamanīti palika dramatiski notikumi, kas risinājās atbildīgajā Saeimas komisijā, skatot šos lakoniskos likuma grozījumus.

Budžeta komisijai nodotais grozījums likumā paredzēja tikai vienu punktu, kas faktiski nozīmētu partiju finansējuma atstāšana šī gada līmenī arī nākamgad - neko nemainot, tas pieaugtu, jo tā aprēķinu ietekmē minimālā alga, kas šogad tika palielināta.

Tomēr AS frakcija uz otro un galīgo lasījumu iesniedza septiņus priekšlikumus, kuri būtiski mainītu sistēmu. Divi no tiem atkārtoja jau oktobrī Budžeta komisijai atsevišķā likumprojektā iesniegtas idejas: uzdevums KNAB savā mājaslapā publicēt detalizētu informāciju par partiju izlietoto valsts budžeta finansējumu, kā arī partijām maksājamās naudas neliela samazināšana un šīs summas iesaldēšana līdz pat 2030. gadam.

Taču aiz šiem atklātību un taupību veicinošiem grozījumiem slēpās arī citi - daudz bīstamāki, secināja sabiedriskās politikas centrs “Providus”. “Tad, kad mēs pamanām partiju finansēšanas jautājumus valsts budžeta paketē, tas mums vienmēr ir kā tāda sarkanā degoša lampa un jautājums “Kas tagad notiek?”, jo mums ir bijusi ne visai veiksmīga pieredze arī 2019. gadā, kad partijas vienkārši caur budžeta paketi steidzamības kārtā būtiski paaugstināja valsts finansējumu,” stāsta domnīcas “Providus” vadošā pētniece Līga Stafecka. “Likumā toreiz tika iestrādāts šis ierobežojums, kādās proporcijās valsts finansējumu un kur vispār var tērēt. Tad šie priekšlikumi iet tieši pretējā virzienā, ka viņi grib noņemt šīs barjeras, ka turpinājumā mēs tad varēsim tērēt, kā mums pašiem labpatīk. Un, visticamāk, jau tā vilkme parasti ir, ka šāds finansējums, ja nav ierobežojumu, aizies priekšvēlēšanu kampaņām.”

Savukārt otra grozījumos steigā iekļautā lieta bija būtiska sankciju mazināšana par pārkāpumiem valsts finansējuma izlietojumā. AS rosināja no likuma svītrot normu par valsts finansējuma izmaksas apturēšanu uz gadu. Likums šādu pienākumu KNAB paredz gadījumos, kad partijas pretlikumīgi izmantotā summa pārsniedz 30 tūkstošus eiro gadā. Saskaņā ar AS ieceri, partijām turpmāk arī nebūtu jāatmaksā pretlikumīgi iztērētā summa - KNAB to vienkārši ieturētu, izmaksājot nākamo valsts finansējuma porciju.

KNAB pārstāvji uz likumprojekta izskatīšanu Budžeta komisijā gandrīz netika - sākotnēji tos bija paredzēts skatīt piektdienas rītā, bet komisija izlēma tos skatīt ceturtdienas vakarā jau pēc darba laika. KNAB kritizēja gan šādu būtisku izmaiņu skatīšanu steidzamība kārtā, gan to būtību. KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma intervijā “de facto” uzsvēra: “Jāatgādina, ka partijas saņem ļoti dāsnu valsts budžeta finansējumu. Ja mēs runājam par 2025.gadu, tad kopumā 13 partijas saņem 6,6 miljonus eiro. Es domāju, ka šis ir ļoti liels cipars. Un sabiedrībai kopumā ir tiesības prasīt partijām noteikt tādus būtiskus ierobežojumus, aizliegumus, lai tieši partijas mudinātu ievērot šos ierobežojumus, lai politika notiktu jēgpilni, lai valsts budžeta finansējums tiktu tērēts jēgpilni.”

KNAB arī norāda, ka ir bijušas vismaz trīs reizes, kad dažādām partijām apturēta valsts finansējuma izmaksāšana, un tas liecinot, ka šāds kontroles mehānisms nav lieks. Iepriekš tas piemērots “Vienotībai” un “Par cilvēcīgu Latviju” jeb bijušajai “KPV LV”. Nesenākais bija 2024.gada jūnija lēmums uz gadu apturēt finansējumu Nacionālajai apvienībai (NA), kas KNAB ieskatā pagājušo Saeimas vēlēšanu gadā par 210 tūkstošiem eiro pārsniedza pieļaujamo limitu politiskajai aģitācijai.

Finansējuma izmaksa NA šī gada vidū ir atjaunota, tomēr partija turpina tiesāties ar KNAB - arī par pienākumu atmaksāt šo summas budžetam. “de facto” noskaidroja, ka Administratīvā apgabaltiesa novembra vidū atstāja spēkā KNAB lēmumu, taču NA sola iet līdz pat Augstākajai tiesai.

AS frakcijas vadītājs Edgars Tavars “de facto” stāsta, ka iepriekš iesniegtais likumprojekts par lielāku atklātību un finansējuma iesaldēšanu iestrēdzis komisijā, tāpēc viņam radušās bažas, ka līdz nākamā gada sākumam to pieņemt nevarēs. Savukārt ierobežojumus noņemošie vai mīkstinošie priekšlikumi nākot ar to komplektā. Lai partijām ir brīvākas rokas, bet sabiedrība var vērtēt, kur valsts piešķirtā nauda tērēta, skaidro Tavars.

Tavars vairākkārt sarunas laikā uzsvēra, ka AS piedāvā vairākas versijas, ko Saeimai darīt, un priekšlikumi jāskata kompleksi. Ar NA viņš par priekšlikumiem neesot runājis, bet finansējuma apturēšana tai, lai gan likumīga, neesot taisnīga.

Galu galā Saeima noraidīja visus AS priekšlikumus - arī KNAB oficiālā vēstulē atbalstīto ieceri samazināt valsts budžeta finansējumu, izmantojot tā aprēķinā 2023.gada minimālo algu. Saeimas lielākās frakcijas JV vadītājs un arī lielāko valsts finansējumu saņemošā politiskā spēka JV valdes loceklis Edmunds Jurēvics klāsta - par to vajadzētu lemt nākamajai Saeimai, un vēlēšanās partijām būtu jānāk ar savu redzējumu par valsts finansējuma sistēmas attīstību: “Mēs pret saviem vēlētājiem bijām atklāti, ka nevar tas finansējums pieaugt, bet tā voluntāri vienkārši uz populistiskas augsnes šo vienreizēja iebalsot un iesaldēt uz mūžīgiem laikiem nebūtu pareizi. Skaidrs, ka tas būtu populāri, bet tas nebūtu, manuprāt, pareizi no tādas politiskās sistēmas viedokļa kā tāda.”