Jauns pagrieziens advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā

Apsūdzētie un viņu aizstāvji prasa atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un nodot lietu atpakaļ zemākai instancei lietas skatīšanai no jauna. Aizstāvības ieskatā spriedumu rakstot, ir ticis pārkāpts tiesas apspriedes noslēpums. Tas esot fiksēts ar vairākiem rakstveida  pierādījumiem. Vienu no tiem  ir sagatavojis Latvijas universitātes lektors un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, vēstīts raidījumā "Nekā personīga".

Pērn oktobrī pirmās instances tiesa advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavībā apsūdzētos atzina par vainīgiem. Sodi ir bargi. Iespējamam šāvējam Krievijas pilsonim Viktoram Krivošejam piesprieda mūža ieslodzījumu, bet uzņēmējus Aleksandru Babenko un Mihailu Uļmanu atzina par vainīgiem slepkavības pasūtīšanā, piespriežot 15 gadu cietumā. Ir pagājis gads. Spriedums ir pārsūdzēts un apelācijas instancē šoruden sākas pirmās sēdes.

Tomēr lietu pēc būtības vēl 10. novembrī nesāka skatīt. Apsūdzētie un viņu aizstāvji tiesai prasa izmantot Kriminālprocesa likuma 566. panta dotās tiesības, atcelt pirmās instances spriedumu, jo esot konstatēts viennozīmīgs tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpums. Aizstāvības ieskatā 2024. gada 29. oktobrī, kad tiesnese Sigita Dolniece to jau lasījusi zālē, tiesneses palīga datorā esot veiktas izmaiņas sprieduma failā, ko vēlāk ar elektronisko parakstu ir parakstījusi tiesnese Dolniece. Tādējādi spriedums vēl pirms tā pasludināšanas bijis pieejams trešajai personai. Tas esot smags Kriminālprocesa likuma 513. panta pārkāums, tāpēc nolēmums atceļams un lieta jānodod 1. instancē skatīšanai no jauna, uzskata slepkavības lietā apsūdzētie.

Aizstāvība norāda, ka tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpums esot fiksēts likumā noteiktā kārtībā. Un šie rakstveida pierādījumi būtu pievienojami krimināllietas materiāliem. To vidū ir gan tiesu izpildītāja Jāņa Lazdāna sastādīts akts, gan auditorkompānijas Ernst&Young saīsinātā un pilnā sprieduma elektronisko failu metadatu (IT) analīze, gan Latvijas universitātes Juridiskās fakultātes atzinums.

Tiesas zālē izskanēja, ka šo rindu autors ir Gunārs Kūtris. Intervijā “Nekā personīga” mācībspēks un Saeimas deputāts uzsver, ka nav zinājis, kādā lietā sniedz vērtējumu. Lūgumam sniegt atbildes uz viņam labi pazīstamas advokātes Allas Ignatjevas jautājumiem atsaucies, jo neesot pirmā reize, kad sniedzot atzinumu kādas krimināllietas iztiesāšanas laikā.

Kūtris saka, ka atzinuma sagatavošanai viņam nav bijusi pieeja konkrētās krimināllietas materiāliem un tas sniegts no teorētiskā un likuma normu interpretācijas aspekta. Vērtējums dots, atbildot uz advokātes Ignatjevas jautājuma formulējumu par to, vai saīsinātā tiesas sprieduma nodošana palīgam līdz tā pasludināšanai ir vērtējams kā būtisks likuma pārkāpums.

Prokurors noraida apsūdzības versiju par kādiem pārkāpumiem. Gan saīsinātais, gan pilnais sprieduma oriģināls ir ar roku parakstīti dokuments. (Jo tiesnesis jau to lasa tiesas zālē). Un tas izslēdz tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpumu. Nolēmumi, kas sūtīti elektroniski, ir tikai atvasinājumi. Nevienam nav šaubu, ka sprieduma failu izveidojusi tiesnese Sigita Dolniece un pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas viņai bija 7 minūtes laika, kad viņa šo failu arī elektroniski parakstīja un tas tika nosūtīts lietas dalībniekiem.

“Nekā personīga” zināms, ka gaidāmas izmaiņas apsūdzētā Mihaila Uļmana advokātu sastāvā. Tiesā saņemts zvērināta advokāta Egona Rusanova un vēl vairāku viņa biroja darbnieku orderi. Atgādinām, ka Rusanovs bija Uļmana biznesa partnera Aleksandra Babenko dēla advokāts. Artjomu Babenko pērn aizturēja aizdomās par iespējamu policista Romāna Jašina slepkavības gatavošanu. Pirms policija paguva piemērot jaunu drošības līdzekli, Babenko juniors Latviju pameta un pēc likumsargu ziņām, devās uz Baltkrieviju .

Arī cietušie lūdz šo jautājumu par lietas atgriešanu pirmajai instancei tiesu tagad neizlemt, jo tajā var slēpties “zemūdens akmeņi”. Jo var radīt priekštatu, ka tiesas sastāvam jau ir radies viedoklis par apelācijas sūdzībās iekļautiem jautājumiem, vēl nemaz neuzsākot apspriedi. Un to aizstāvji var izmantot savās interesēs Kasācijas instancē.