Noslepkavotā Bunkus mamma: Tiesas process tika apzināti novilcināts

© F64

2018. gadā nogalinātā Mārtiņa Bunkus krimināllietā apsūdzētie teica savu pēdējais vārdu.

Mārtiņa Bunkus mamma, kura apmeklējusi gandrīz visas šīs lietas tiesas sēdes, LTV raidījumam "Panorāma" sacīja, ka visa procesa laikā apsūdzētie tiesu vilcinājuši.

"Es esmu nākusi uz šīm tiesas sēdēm, izlaižot pusotru tiesas sēdi. Esmu nākusi no pirmās dienās. Es domāju, ka tika apzināti kavēts šis process kavējot, slimojot," sacīja nogalinātā māte.

Rīgas pilsētas tiesa 29.oktobrī plkst.14 pasludinās spriedumu maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā. Iepriekš prokurors Rimants Kuzma tiesas debatēs par slepkavības izdarīšanu apsūdzētajam Krievijas pilsonim Viktoram Krivošejam lūdza piespriest mūža ieslodzījumu un probācijas uzraudzību uz trīs gadiem.

Par slepkavības pasūtīšanu apsūdzētajiem uzņēmējiem - 1961.gadā dzimušajam Aleksandram Babenko un 1953.gadā dzimušajam Mihailam Uļmanam - lūgts piespriest katram 20 gadus cietumā, probācijas uzraudzību uz trīs gadiem un mantas konfiskāciju. Apsūdzētajiem uzņēmējiem lūgts konfiscēt nekustamos īpašumus, transportlīdzekļus un uzņēmumu kapitāldaļas.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka ar Valsts policijas (VP) 2022.gada maija lēmumu piemērots arests Babenko mantai - kapitāldaļām vairākos uzņēmumos, piemēram, 32,58% SIA "Gruodis" kapitāldaļu ar nominālvērtību 2 428 348 eiro, lai nodrošinātu procesuālo izdevumu, cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu. Šim uzņēmumam pieder 62% mazumtirgotāja "Mego" kapitāla.

Ar VP lēmumu arests piemērots arī Uļmana kapitāldaļām vairākos uzņēmumos, piemēram, SIA "Monald" kapitāldaļām ar nominālvērtību 1 467 186 eiro.

Prokurors Aldis Lasmanis šovasar aģentūrai LETA apliecināja, ka visiem trīs Bunkus slepkavības lietā apsūdzētajiem novembrī beidzas maksimālais pieļaujamais apcietinājuma termiņš. Tas nozīmē, ka līdz tam tiesā jābūt uzrakstītam pilnam spriedumam, vai arī apsūdzēto apcietinājums būs jāpārtrauc.

Kopš apcietinājuma piemērošanas Uļmans un Babenko vairākkārt ir lūguši tiesu pārskatīt viņiem piemēroto drošības līdzekli, bet tiesa šos lūgumus allaž noraidījusi. Apsūdzība ir paudusi bažas, ka apsūdzēto atbrīvošana no apcietinājuma varētu kavēt tiesvedību, tostarp viņiem pametot valsti.

Lietā par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu apsūdzēti uzņēmēji Uļmans un Babenko. Uļmans apsūdzēts arī par slepkavības atbalstīšanu.

Apsūdzība celta arī iespējamam slepkavam, kas izdarīja šāvienus - 1974.gadā dzimušajam Krievijas pilsonim Krivošejam. Viņš apsūdzēts arī par šaujamieroča un munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas.

Apsūdzība slepkavības organizētājam nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē. Šis cilvēks bija kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova kriminālā grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Viņu 2022.gada martā nošāva Rīgā, Pļavniekos.

Savukārt pret vienu personu kriminālprocess izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta šī nozieguma atbalstīšana. Šī persona ir 1970.gadā dzimušais Arkādijs Judins.

Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidroti noziegumu izdarīšanas apstākļi un iesaistītās personas, tostarp viņu savstarpējā lomu sadale nozieguma īstenošanai. Prokuratūra uzskata, ka apsūdzēto izdarītā nozieguma motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus. Bunkus bija SIA "Rego Trade" administrators, bet Uļmans - šī uzņēmuma bijušais valdes loceklis.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka par Bunkus slepkavības organizatoram tikuši piedāvāti 100 000 eiro, bet izpildītājam - 200 000 eiro. Vairāk nekā 100 000 eiro izpildītājam netika samaksāti.

Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais