Gatavošanas padomi

Pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, pieaug arī pieprasījums pēc gaļas. Jau tagad daudzviet pasaulē uzturā tiek lietoti pārstrādāti kāpuru un citu kukaiņu milti. Daļa sabiedrības nepieciešamo proteīnu meklē dabas izcelsmes produktos.

Arvien biežāk ēdiens kļūst par mākslas darbu. Tas ne tikai garšo labāk, ja tiek pasniegts kā māksla, bet cilvēki ir gatavi arī maksāt par to vairāk. Jums tiek pasniegts Kandinskis šķīvī vai Maļeviča Melnais kvadrāts.

Nav nekāds noslēpums, ka vasaras sezona, lai kāda tā būtu, mums visiem asociējas ar daudz dārzeņiem, augļiem, sulīgiem un krāsainiem produktiem uz mūsu šķīvja. Tas ir laiks, kad uzņemam vitamīnus ne tikai no saules, bet tieši no tā, ko diendienā apēdam.

Slavenajā Netflix ziepju operā "Emily in Paris" galvenās varones mīļotais puisis iegūst Michelin zvaigzni viegli, it kā koķetējot ar skatītāju. Nedaudz franču šarma, nedaudz romantikas, pilīte drāmas un voilā! - zvaigzne kabatā.

Labas dienas, labakas vakaras un labas naktis. Aviobiļetēm kļūstot dārgākām un pieejamo atvaļinājuma dienu skaitam sarūkot citos galamērķos weekend getaway var būt arī tepat – kaimiņos, Viļņā. Arī divas dienas ir pilnīgi pietiekami, lai sajustu šīs pilsētas garšu un secinātu, ka šī ir pilsēta ar savu raksturu, nostāju, šarmu, un pats galvenais – tā ir pilsēta cilvēkiem.

Mūsdienās visi runā par “superfūdiem” — produktiem, kuriem ir maksimāla lietderīgo vielu koncentrācija un kuri pasargā organismu no slimībām un priekšlaicīgas novecošanās.

Lai gan ir dienas, kad šķiet, ka tuvojās rudens, ik pa laikam saule mūs palutina ar savu klātbūtni un tad pilsētas ielas šķiet kā izslaucītas bez nevienas dzīvas dvēseles, jo katram sevis cienošam latvietim ir jādodas pie dabas un obligāti kaut kas jāuzgrilē.

Daudzi ir pārliecināti, ka pasta ir kalorijām bagāts produkts, ko nevar ēst tie, kuri vēlas notievēt. Taču, kad aktrise Sofija Lorēna teica, ka pasta ir viņas mīļākais ēdiens, ko gatavo katru dienu, viņa nemaz nekoķetēja. Tā Itālijā rīkojas daudzi. Turklāt itāļi nav pasaules resnākā nācija. Kāds tad ir viņu noslēpums?

Kā mēs visi zinam, francūžiem ir gurmānu un dzīves baudītāju slava. Viņi māk bez steigas, eleganti un šarmanti pavadīt laiku kopā ar tuvajiem sarunās un galvenais pie galda, jo vakara zvaigzne vienmēr būs ēdiens. Tā viņi pieraduši no bērnības, kur bērniem netiek gatavots atsevišķi, ļaujot izzināt garšu nianses un to dažādību, kā arī mācot ievērot galda kultūru.

Arvien vairāk cilvēku no sava ikdienas uztura cenšas izslēgt glutēnu saturošus produktus. Ne tikai tie, kuriem oficiāli diagnosticēta glutēna nepanesamība, bet arī tie, kuri rūpējas par savu veselību, jo glutēna lietošana uzturā saistīta ar dažādu iekaisuma procesu veidošanos organismā.

All roads lead to Rome... vai ne? Roma ir viens no tiem galamērķiem, kas liekus komentārus neprasa.

Nevajag mānīties, neliela kartupeļu atkarība ir katra latvieša gēnos. Tas vienkārši ir tāds, kā mierinājums pēc grūtas dienas, ja sacepts krāsnī ar sviestu vai baudpilns ceļojums, ja pagatavots smalkā restorānā trifeļu kartupeļu biezenī.

Uz Telavivu es vēlējos doties jau ļoti sen. Bija ieplānots laiku atpakaļ, bet tad pasauli pāršalca vīrusa vilnis un biļetes tika “iesaldētas”. Nupat beidzot izdevās apciemot šo piekrastes pilsētu, kas saules apspīdēta ir gandrīz 300 dienas gadā, valdzina ar pludmalēm, nepiespiesto atmosfēru un, protams, ēdienu.

Šī burkānkūka ir nepārspējama - tā ir gana mitra, ne uzbāzīgi salda, krēms ir viegli atsvaidzinošs un viss kopā garšo lieliski. Šo desertu esmu gatavojusi daudzas reizes, un tā vienmēr garšo visiem viesiem.

Sešpadsmit stundas gaisā un tu nolaidies Meksikā. Tad 95 dienu gara dzīve, sākot no Jukatanas pussalas džungļiem, Karību jūras hipnotizējoši zilās krāsas pludmalēm (nav šaubu, ka “Tiffany” zilais tonis patiesībā pieder šai vietai) cauri kalniem uz mezkāla agaves laukiem Oahakā un cukurniedru plantācijām Čiapas reģionā, līdz pat Meksikas pašam kodolam - Mehiko - un tavā Meksikas piedzīvoto vietu kartē ir iezīmējies tāds kā smaidiņš.

Ja jūs brokastis ēdat tikai ceļojumos un svētkos, tad šīs receptes būs tieši jums. Manā ēdienkartē brokastis parādās arvien retāk, kaut agrāk tā bija mana mīļākā ēdienreize, kam veltīju visvairāk uzmanības.

Lieldienās esot jāēd olas, lai turpmāko gadu kukaiņi nemocītu, tā vēsta latviešu tautas ticējums. Un kurš gan var iedomāties Lieldienu galdu bez skaisti krāsotām olām. Skaisti sakrāsotas, paslēptas un sameklētas, izripinātas, sadauzītas un nu – kādam arī jāapēd.

Pamazām  jau tiek ieņemts zemais starts olu krāsošanas maratonam. Čaklākie un apzinīgākie visu gadu ir cītīgi vākuši sīpolu mizas, tādi kā es, kuri visu dara pēdējā brīdī, jau pavisam drīz medīs tantiņas ar sīpolu mizu maisiņiem vietējā tirgū (un maksās par tiem neadekvāti dārgu cenu).

Pavasaris atnāk ne tikai ar pirmajiem saules stariem, bet arī ar avitaminozi. Mūsu ķermeņi tumšajos ziemas mēnešos ir izmocīti un noguruši. Tiem izmisīgi nepieciešama degviela vitamīnu veidā. Mikrozaļumi ir tieši tas, kas mūsu izvārgušajām miesām vajadzīgs. Sastāva ziņā tie ir īsti vitamīnu un mikroelementu supervaroņi, turklāt pavisam viegli izaudzējami mājās uz palodzes.

Gaidot Lieldienas, māja jau pamazām tiek izrotāta ar pūpoliem, pavasara ziedu kompozīcijām, Lieldienu dekoriem. Lieldienu brīvdienās mēs gatavojamies pārsteigt ģimeni un viesus ar īpašu pavasara galda klājumu, kas rotās svētku brokastu vai pusdienu galdu.

Lieldienu galds nav iedomājams bez pashas jeb Lieldienu saldā siera. Maiga, gaisīga, pati kūst uz mēles…. Jā, tieši tāda ir šī pasha. Vienaldzīgo pavisam noteikti nebūs. Pagatavo vairāk, jo šis kārums no galda pazūd ātri.

Šis sacepums būs lieliski piemērots brokastīm, bet tas noteikti var kalpot arī kā ideja ātrām un sātīgām pusdienām vai vakariņām.