Franči cenšas baudīt dzīvi un rūpējas par tās kvalitāti, cik vien spēj, un šīs baudas neatņemama sastāvdaļa noteikti ir ēdiens.
Labs ēdiens, labs vīns, laba atmosfēra - to visu nesteidzīgi un patiesi izbaudot, īsti francūži nepievērš lielu vērību laikam, raksta žurnāls Māja.
- Katram Francijas apgabalam ir savas kulinārās īpatnības. Normandija ir slavena ar kamambēra sieru (camembert), Parīzes reģions - ar brī (brie), Liona - ar cūkgaļas pastēti charcuterie, kam var būt klāt arī putnu un truša gaļa. Bretaņā gan restorānos, gan uz ielām jums piedāvās pankūkas, ko ēd ar kausētu sviestu vai vienas pašas.
- Slavenā franču sīpolu zupa tiek gatavota dažādi: vai nu tikai ar sīpoliem buljonā, vai ar siera cepuri, zem kuras peld maizes gabaliņi.
- Tikpat slavena ir zivju zupa bouillabaisse, ko vislabāk gatavo Francijas dienvidos, Marseļā. Šajā zupā, kurā kādreiz zvejnieki salikuši nepārdoto lomu pārpalikumu, tiek vārītas septiņu dažādu sugu zivis, mīdijas, sīpoli, ķiploki, pētersīļi, arī safrāns.
- Burgundijā tiek gatavots fondī (fondue): ēdiens - rituāls, kad īpašā traukā siera mērcē gremdē maizi.
- Francijas sieri ir īpaša tēma. Komentārus neprasa, piemēram, mīkstie, ar baltu pelējumu klātie brī un kamambērs, zaļu pelējumu cauraustais, ļoti asais Rokforas siers un oranžais mimolette, ko veikalos var dabūt dažādās gatavības pakāpēs - no mīksta un maiga līdz cietam un stipram. Mazās lauku sierotavās var atrast daudz izsmalcinātu produktu, kuru vārdi var nebūt pazīstami vienīgi tādēļ, ka ražotāji nevēlas tos autorizēt augsto sanitāro prasību dēļ.
- Par svaigu austeru, mīdiju, krabju un zivju bagātību franči var būt pateicīgi izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, taču par maizes šķirņu daudzveidību un labo garšu atkal visa cieņa pienākas cepējiem. Populārākās ir bagetes (baguette), kruasāni (croissant) un dažādas smalkmaizītes, piemēram, ar šokolādi pildītas kārtainas, treknas mīklas bulciņas pains au chocolat.
- Par vienu no tipiskākajiem franču desertiem dēvē creme brulee - bagātīgu olu krēmu ar karamelizēta cukura virsiņu.
- Franči tiek uzskatīti par lieliem vīna dzērājiem, taču šīs tradīcijas katrā ģimenē atšķiras. Daži vīnu dzer katrā ēdienreizē, pat brokastīs, citi - tikai nedēļas nogalēs. Lielākoties tiek lietoti tuvējo vīna darītavu ražojumi, taču arī Francijas lielveikalā pirkts vīns vidēji būs labāks nekā vīns no kāda Latvijas lielveikala. Visā pasaulē slaveni vīni, kas nāk no Francijas dienvidrietumiem, no Bordo, kur vīna darīšanai ir gan piemērots klimats, gan 2000 gadus izkoptas tradīcijas.
- Franču ēdiens kopumā ir trekns, taču nevar sacīt, ka franči masveidā mocītos ar liekā svara problēmām. Tas tādēļ, ka viņu ēdienkarte ir sabalansēta un produkti tiek dažādoti.
- Katrā ģimenē ēšanas paradumi ir savādāki, bet pamatos franču bērna brokastis varētu būt krūze ar karstu šokolādi, bagete ar sviestu vai džemu, var būt arī salda maizīte (brioche). Pieaugušais dzers lielu krūzi kafijas ar pienu (cafe au lait) un apēdīs kādu kruasānu, varbūt jogurtu, brokastu pārslas.
- Tipiskas franču brokastis ir saldas, taču pusdienas ap 12 dienā francūži parasti sāk ar starteri: ar glāzi aperitīva, salātiem, dārzeņiem, kādu aukstu uzkodu - pastētes šķēli, vārītu olu, zupu. Tad seko pamatēdiens: liela zivs vai gaļas ēdiena porcija ar dārzeņiem, rīsiem vai nūdelēm. Pēc tam nedaudz siera, beigās mazs deserts - augļi vai krēms, arī kafija. Vēl viena ēdienreize mēdz būt ap plkst. 17 - tēja vai kafija un smalkmaizīte. Ap plkst. 20 ir laiks vakariņām: ēdienu kārtība tāda pati kā pusdienās, tikai viss tiek ēsts mazākos daudzumos. Nedēļas nogalēs franči iet cits pie cita ciemos vai arī pusdieno restorānos. Šobrīd modē ir austrumu ēdieni, taču pirmajā vietā joprojām paliek nacionālā virtuve.
- Īsts franču restorāns ir mazs, omulīgs krodziņš, kurā, piedāvājot cienastu, sagaidot un pavadot viesus, parasti rosās arī īpašnieks vai visa viņa ģimene. Nav taisnība, ka labākie Francijas restorāni atrodas Parīzē. Provinces restorāni tos nenoliedzami pārspēj, un tas ir pavāru nopelns. Arī pasniedzot ēdienu mājās, liela uzmanība tiek pievērsta detaļām: traukiem, glāzēm, salvetēm, maziem galda dekoriem.
Eklēri
Plaucētās mīklas vēja kūku dzimtas saknes meklējamas Francijā, kur tās sauc par eklēriem. Īstiem eklēriem ir jābūt no vieglas, trauslas mīklas, pildītiem ar vaniļas sviesta krēmu un klātiem ar treknu šokolādi! Šodien bez jau ierastās klasiskās kombinācijas eklēri ļauj izbaudīt jaunas garšu nianses - tumšo šokolādi bieži aizstāj baltā, krēma pildījumos sagaršojamas riekstu, ogu un citas variācijas.
SASTĀVDAĻAS:
1 glāze kviešu miltu
1 glāze ūdens
100 g sviesta
4 - 5 olas
sāls
vārītajam krēmam: 200 g sviesta
1 glāze cukura
1 glāze piena
1 ēdamkarote kviešu miltu
2 ēdamkarotes olu liķiera vai ruma
vanilīna cukurs vai vaniļas pāksts
šokolādes glazūra: 100 g cukura
1 ēdamkarote sviesta
1 ēdamkarote kakao
1 glāze ūdens
PAGATAVOŠANA:
1.Ūdeni kopā ar sviestu un sāli uzvāra, verdošā ūdenī maisot ber uzreiz visus miltus un maisot ar koka karoti karsē, līdz mīkla saveļas kamolā un atlec no katliņa malām. Nedaudz atdzisušai mīklai pa vienai pievieno olas.
2.Mīklu pilda konditorejas tūtā ar robotu uzgalīti, uz cepamās plāts, kas klāta ar cepamo papīru, izspiež aptuveni 8 - 10 cm garas desiņas (lai eklēriem būtu skaisti gali, pēc katras mīklas izspiešanas to nogriež ar nazi).
3.Plāti liek iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī un 210 grādu temperatūrā cep 35 - 40 minūtes. Pirmās 15 minūtes cepeškrāsni nedrīkst atvērt! Kūkām jāizcepas stingrām, sausām, pufīgām, zeltaini brūnām. Izceptos eklērus atdzesē.
4.Gatavo pildījumu: sviestu saputo ar vanilīna cukuru. Divās ēdamkarotēs piena iemaisa miltus, pārējo pienu ar cukuru uzvāra, pievieno atšķaidītos miltus, vēlreiz uzvāra, atdzesē un pievieno saputotajam sviestam. Putojot krēmam pievieno liķieri.
5.Gatavo šokolādes glazūru: 100 g cukura ar vienu glāzi ūdens savāra sīrupā, pievieno vienu ēdamkaroti sviesta un vienu ēdamkaroti kakao (lai glazūra uz eklēriem būtu spīdīga, gatavošanas procesā tai pievieno pāris karotes iepriekš uzbriedināta un tad izkausēta želatīna). Glazūras masu sakuļ viendabīgā konsistencē, tajā iemaisa uzbriedināto želatīnu, samaisa, trauku liek uz plīts, samazina uguns liesmu līdz minimumam, nepārtraukti maisot kādu brīdi karsē. Šokolādes glazūru pārlej bļodiņā un atdzesē.
6.Eklēru pildīšana: krēmu pilda konditorejas tūtā, tai galā liek smalku uzgali un dur iekšā katrā eklērā, tukšajā viducī iespiežot krēmu. Visus eklērus sapilda ar tik daudz krēma, cik vien lien iekšā.
7.Eklērus mērc šokolādes glazūrā, lai to virsa būtu noklāta, liek uz restītēm, lai notek liekā šokolāde.
