Francija izklāsta galveno argumentu, kāpēc vēlas atzīt Palestīnas valsti

Francija piektdien aizstāvēja savu plānu atzīt Palestīnas valstiskumu, kas tiek kritizēts gan valsts iekšienē, gan starptautiski.

Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro piektdien uzstāja, ka Francijas prezidenta Emanuela Makrona paziņojums par lēmumu septembrī ANO oficiāli atzīt Palestīnas valsti, neatbilst Gazas joslā valdošā palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" interesēm.

""Hamās" vienmēr ir noraidījis divu valstu risinājumu. Atzīstot Palestīnu, Francija vēršas pret šo teroristisko organizāciju," Baro paskaidroja platformā "X".

Viņš piebilda, ka ar savu lēmumu Francija "atbalsta miera pusi pret kara pusi".

Reakcija Francijā ir bijusi dažāda - no uzslavām no kreisās puses, nosodījuma no labējās puses un neērtā klusuma pašas valdības rindās.

Nacionālās apvienības (RN) līderis Žordans Bardela norādīja, ka Makona paziņojums ir sasteigts un sniedz "Hamās" negaidītu institucionālo un starptautisko likumību".

Francijas kreiso ekstrēmistu līderis Žans Liks Melanšons Makrona paziņojumu nodēvēja par "morālu uzvaru", taču kritizēja, ka tas nestājas spēkā nekavējoties.

Francijas iekšlietu ministrs Bruno Retaijo, kura attiecības ar Makronu ir saspīlētas, piektdien atteicās vērtēt valsts prezidenta lēmumu, bet viņa Republikāņu partijas viceprezidents Gzavjē Belamijs kritizēja lēmumu kā neproduktīvu vai bezjēdzīgu.

Viņš teica, ka šis solis var "apdraudēt Izraēlas civiliedzīvotājus", kā arī "Palestīnas civiliedzīvotājus, kas ir "Hamās" barbarisma upuri".

Belamijs sacīja, ka Makrona solis ir atkāpšanās no prezidenta iepriekš noteiktajiem Palestīnas atzīšanas nosacījumiem, kas ietvēra "Hamās" demilitarizāciju, kustības izslēgšanu no jebkuras nākotnes valdības, visu Izraēlas ķīlnieku atbrīvošanu Gazas joslā un vairāku arābu valstu Izraēlas atzīšanu.

"Neviens no tiem nav izpildīts," viņš uzsvēra.

Lai gan Francija būtu nozīmīgākā Eiropas valsts, kas atzītu Palestīnas valsti, citas ir devušas mājienus, ka varētu rīkoties tāpat.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņoja, ka piektdien viņš apspriedīsies ar kolēģiem Vācijā un Francijā par centieniem apturēt kaujas, piebilstot, ka pamiers "nostādītu mūs uz Palestīnas valsts atzīšanas ceļa".

Vācijas valdības preses pārstāvis Štefans Korneliuss ir piektdien paziņoja, ka Berlīne "īstermiņā neplāno atzīt Palestīnas valsti".

"Valdība joprojām uzskata, ka Palestīnas valsts atzīšana ir viens no pēdējiem soļiem ceļā uz divu valstu risinājuma panākšanu," pauda Korneliuss, piebilstot, ka "Izraēlas drošība Vācijas valdībai ir ārkārtīgi svarīga".

Norvēģija, Spānija, Īrija un Slovēnija, kā arī vairākas citas valstis, kas nav Eiropā, pēc konflikta Gazas joslas izcelšanās ir paziņojušas par Palestīnas valsts atzīšanu.

Kad Francija būs izpildījusi savu paziņojumu, Palestīnas valstiskumu būs atzinušas vismaz 142 valstis.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio nosodīja Makrona paziņojumu, ka Francija septembrī ANO oficiāli atzīs Palestīnas valsti.

"Šis neapdomīgais lēmums kalpo tikai "Hamās" propagandai un kavē mieru. Tas ir pliķis sejā 7.oktobra upuriem," Rubio rakstīja platformā "X".

Palestīniešu teroristu grupējums "Hamās" paziņoja, ka Francijas lēmums ir "pozitīvs solis pareizajā virzienā", un aicināja visas pasaules valstis sekot Francijas piemēram.

ASV vēstnieks Izraēlā Maiks Hakabijs norādīja, ka Makrons tā arī nav pateicis, kur tāda Palestīnas valsts atradīsies.