Sākums

Partijas “Latvija pirmajā vietā” ierosinātie grozījumi Satversmē, kas paredzētu noteikt valsts pamatlikumā normu, ka ir tikai divi – vīriešu un sieviešu – dzimumi, gluži negaidīti izraisīja gandrīz vai valdības krīzi. Varbūt nelielu, bet tomēr koalīcijas sašūpošanos.

Patlaban ir tas periods, kad mākslīgā intelekta (MI) izkārtne tiek karināta klāt it visam kas mums šķiet nozīmīgs – sarunā ar žurnālistu Arni Kluini uzsver IT speciālists, uzņēmuma "WeAreDots" tehniskais direktors Aigars Jaundālders.

Krievija būvē garnizonu Kantalahti artilērijas brigādei. Tā ir pirmā konkrētā pazīme pastāvīgam karavīru skaita pieaugumam pie Somijas robežas, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Laikam esmu neuzmanīgi lasījusi esošās koalīcijas līgumu, jo neatceros, ka tur kaut viens vārds būtu teikts par to, ka eksistē 56 vai 112 dzimumi. Bet zaļzemnieki, raugi, esot pārkāpuši minēto līgumu, balsojot par Satversmes grozījumiem, kas noteiktu, ka ir tikai divi dzimumi. Par šo šausmu aktu sašutumā klaigā “progresīvais” Andris Šuvajevs. Lai saprastu, kas noticis, sāksim visu no sākuma.

Nākt klajā ar pusoficiāliem politiskiem paziņojumiem tviterī līdz šim skaitījās Trampa privilēģija, taču nelāgi ieradumi ir lipīgi. Arī mūsu valsts augstas amatpersonas piesavinājušās šo niķi. Ministru prezidente Evika Siliņa trešdienas pievakarē tviterī publicēja šādu ierakstu: “Aicinu koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām. Budžeta finansējums 2026. gadā ir nepieciešams prioritāri drošībai, izglītībai un atbalstam ģimenēm.”

Vakar ar Saeimas balsojumu no “tiesībsarga” amata atlaistais Juris Jansons bija 14 gadus nodarbojies ar to, lai padarītu valsts aparātu kopumā tieši tādu kā viņa birojs, kur, viņa paša vārdiem runājot, “pie labām algām, pie labiem darba apstākļiem... cilvēki aizmirstās.”

Koalīcijas līgums starp Igaunijas Reformu partiju un partiju "Igaunija 200" ietver klauzulu, kurā sākotnējo lēmumu par bērnu uzturēšanas strīdiem pieņem mākslīgais intelekts, ko pēc tam apstiprina tiesnesis. Turklāt tieslietu un digitālo lietu ministre Līsa Pakosta vēlas grozīt Ģimenes tiesību likumu, lai samazinātu tiesnešu rīcības brīvību citu apstākļu vērā ņemšanā, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".

Par Ukrainas lēmumu izbeigt norēķināšanos par Latvijas valsts uzņēmumam piederošā ritošā sastāva izmantošanu Latvijas satiksmes ministrs Atis Švinka saka, ka "Ukraina ir karā.  Jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu. Diskusijas... nav pats svarīgākais."

Koalīcijas deputāti Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatam vienojušies virzīt bijušo Latvijas Radio vadītāju Unu Klapkalni. Savukārt Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padome SEPLP locekļa amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas vadītāju Ivaru Belti. Saeimas balsojums par SEPLP paredzēts 19. jūnijā.

Teikšu godīgi, otrdienas vakarā gāju gulēt ar visai trauksmainām priekšnojautām: esam jauna globālās eskalācijas līmeņa (jauna, plaša mēroga kara) priekšvakarā. ASV prezidents Donalds Tramps bija sasaucis steidzamu Nacionālās drošības padomes sēdi, bet pirms tam viņš tviterī publicēja ierakstu ar diviem vārdiem (kā Tramps to dažkārt dara – lielajiem burtiem): bezierunu kapitulācija (UNCONDITIONAL SURRENDER).

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar uzklausīja un atbalstīja tādu bāzes pensiju ieviešanas shēmu, kādu labklājības ministrs Reinis Uzulnieks pieteica ar vārdiem “ieliksim kāju durvīs".

Lietuvas robežsargi šajā gadā biežāk nekā tajā pašā periodā pērn pamanījuši brūnos lāčus. Eksperti to attiecina uz plašas uzraudzības sistēmas uzstādīšanu uz valsts robežas un pastāvīgu šo dzīvnieku populāciju, kas Lietuvā atveseļojas un pieaug, raksta Lietuvas laikraksts "kauno.diena.lt", atsaucoties uz ziņu aģentūru BNS. Arī Latvijā pieaug lāču skaits un palielinās to izplatība.

Ukrainas galvaspilsētā Kijivā bāzētā Pilsoņu brīvību centra vadītāja, Nobela Miera prēmijas laureāte Aleksandra Matvijčuka intervijā Vācijas raidorganizācijai "Deutsche Welle" ("dw.com") pastāstīja, kā ukraiņi izdzīvo Krievijas gūstā, kā cilvēktiesību aktīvisti vāc un dokumentē pierādījumus par kara noziegumiem Ukrainā un kādi pierādījumi jau savākti.

Polijā aizsākušies pirmie lielie “tērauda” protesti – tērauda rūpniecības strādnieki devās gājienā pa Varšavas ielām no parlamenta uz premjerministra kanceleju. Arodbiedrību pārstāvji norāda, ka tērauda rūpniecībā drīz var sākties atlaišanas vilnis, kam sekos rūpnīcu likvidācija, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Saruna ar jaunievēlēto arhibīskapu Rinaldu Grantu: par ceļu uz Baznīcu un par to, vai Grants turpinās arhibīskapa Jāņa Vanaga tradīciju – no Baznīcas pozīcijām komentēt politiskās norises; par Dieva visvarenību un kara neapturēšanu; par homoseksuālajām laulībām un zemajiem dzimstības rādītājiem; par mākslīgo intelektu un dvēseliskajām šaubām.

Ministru prezidente Evika Siliņa pirmdien kārtējo reizi ir nākusi klajā ar aicinājumu ministrijām izteikt pašām savus priekšlikumus, kur ietaupīt naudu nākamā gada budžeta caurumu lāpīšanai.

Pēdējos gados palielinājies to jauniešu skaits, kuri sazinās ar Zviedrijas Miera asociāciju "Svenska Freds". "Daudzi ir noraizējušies par to, ka tiks iesaukti militārajā dienestā," Zviedrijas nacionālajai televīzijai SVT (“svt.se”) sacīja Rebeka Lindholma Šulca no "Svenska Freds". Viņasprāt, tas nozīmē, ka arvien vairāk jauniešu būs jāpilda militārais dienests pret paša gribu. SVT demonstrēja arī sižetu, kurā tika rādīti tie jaunieši, kuri iespēju dienēt novērtē atzinīgi.

Žurnālista un publicista Lato Lapsas saruna ar Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski balstīta uz skatītāju iesūtītajiem jautājumiem.

Par valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vienīgo reālo aktīvu kļūst tā cieņpilnais nosaukums izmantošanai tam, lai aizsegtu eiro miljardu ierakšanu zemē “Rail Baltica” trasē. 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 14. jūnija telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu paziņoja, ka pēc 22. jūnija ir gatavs turpināt miera sarunas ar Ukrainu. Putina palīgs un sarunu grupas ar Ukrainu vadītājs Vladimirs Medinskis 10. jūnija intervijā laikrakstam “The Wall Street Journal” izteicās: "Konflikts diemžēl padziļina mūsu domstarpības ar Ukrainu. Tāpēc mēs vēlamies, lai tas beigtos pēc iespējas ātrāk. Mēs vēlamies mieru."

Aināra Šlesera organizētā svētdienas akcija pie Brīvības pieminekļa liecina, ka Evikas Siliņas valdībai parādījusies papildu stute. Tāpat kā savulaik Aldis Gobzems ar savām bezmērķīgajām izdarībām un draudiem objektīvi tikai balstīja Krišjāņa Kariņa valdību, tā tagad līdzīgas funkcijas pilda Šlesera tukšie draudi: dodu Siliņas valdībai divas nedēļas. Ja viņa neatkāpsies, tad...

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs atzīst, ka, ja patiesi a/s “Latvijas dzelzceļš” vai tās meitasuzņēmumu vagoni Ukrainā spiesti atrasties dīkstāvē, neko nepelnot, un tajā pašā laikā mums no valsts budžeta “Latvijas dzelzceļš” ir jādotē – šāda ziņa nav tīkama.