Sākums

Līdz ar aviokompānijas "Norse Atlantic Airways" paziņojumu par atturēšanos atklāt lidojumus starp Rīgu un Ņujorku sapnis par tiešajiem transatlantiskajiem reisiem šobrīd sāk izplēnēt, līdzīgi kā cerības uz prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji apgalvo, ka norvēģu atteikums neesot galīgs un absolūts, tomēr Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs savu paziņojumu par Norvēģijas aviokompānijas atteikumu neplāno atsaukt.

Ikgadējā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē 27. martā tika prezentēts uzņēmēju viedoklis par visiem Latvijas ministriem. LTRK biedriem balsojumā bija jāatbild uz jautājumu – kurus no valdības sastāva vērtējat vispozitīvāk?

Latvijā strauji būvējas dažādi saules un vēja “parki”. Ja ar parku bez pēdiņām saprotam kādu jauku, sakārtotu rekreācijas zonu, kurā patīkami atrasties, tad šajos gadījumos būtu jāsaka – strauji izvēršas antiparku būvniecība, jo šīs ir vietas, kuras vidi krasi izmaina un kurās uzturēties reizēm nav patīkami.

Valdības restarts ir noticis, jūs Saeima ievēlēja ar būtisku balsu pārsvaru. Premjere paziņoja, ka no jaunajiem ministriem gaida reformu pārskatīšanu, ar ko acīmredzot bija domāts no jaunapstiprinātajiem ministriem sagaidīt to, lai viņi pārskata savu priekšteču reformas, to jēgu, varbūt mainīt kādas nianses. Ko jūs mainīsiet, vai mainīsiet, varbūt pilnveidosiet Ulda Auguļa sāktajā ceļā?

Bijušais ministru prezidents (1994–1995) Māris Gailis, tagad – uzņēmējs, Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs, šodien ir visvairāk sašutis par birokrātijas “mazināšanas” pasākumiem, kas jau sākotnēji izskatās pēc nepārdomātas klaunādes. Bet vai latvieši spēj sacelties pret varu, ja tā ir aprobežota un netalantīga? Un ko Māris Gailis darītu pirmām kārtām, ja būtu premjers? Par šīm un citām tēmām “Neatkarīgā” runā ar Māri Gaili.

Piektdienas rīts Zentenes ielas iedzīvotājus pārsteidza ar zāģa skaņām aiz loga. Atbraukusī brigāde stundas laikā likvidēja kļavu, kura gadiem priecēja visos gadalaikos ar savu kuplo vainagu, pavasara ziedu smaržu un krāsainām lapām drūmajās rudens dienās.

Sestdien Jelgavā notikušajā Latvijas Zemnieku savienības kongresā iezīmējās vairākas tendences. Pirmkārt, partija ir stabili atgriezusies uz “lielās skatuves” kā pastāvīgs un vērā ņemams spēlētājs. Atgādināsim, ka pēc 2018. gada vēlēšanām ZZS (LZS ir tās lielākā sastāvdaļa) tika pasludināta par “nepieskaramo” politisko spēku, kam nav vietas starp “solīdajām” partijām. Tagad šī “stigma” ir pilnībā noņemta.

Ar valdības lietām mēdz notikt brīnumi – pietiek nomainīt ministru, un vēl nesen skandalozajam “Rail Baltica” atrodas finansējums, arī skandāli apklusuši. Vai viss ir tik vienkārši, kā izskatās – ekspresintervija ar satiksmes ministru Ati Švinku (“Progresīvie”).

Ja slepenās informācijas vākšana, aprite un tās izmantošanas likumība netiek pienācīgi uzraudzītas, sekas nav ilgi jāgaida. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ar tām saskaras jau trešajā darba mēnesī, savukārt pats Donalds Tramps par slepenās informācijas ievākšanas jeb operatīvas izstrādes upuri kļuva jau 2014. gada februārī, turklāt nevis ASV, bet gan Latvijā.

Tīmeklī zibensātri izplatījās žurnālista Armanda Pučes publicētā ziņa par notiekošo Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). Pučem ir piezvanījis kāds armijas cilvēks, kurš izstāstīja draudīgas, nepatīkamas ziņas par “birokrātijas optimizāciju” Latvijas armijā. Mēģināsim skaidrot, cik tur patiesības, cik – izdomājumu. Mūsu palīgi šodien: Jānis Sārts un Gaidis Andrejs Zeibots.

Jaunais Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro (“Eesti 200”) intervijā Igaunijas Nacionālajai raidorganizācijai ERR ("news.err.ee") atklājis, ka studiju gadi Krievijā viņam ir devuši ieskatu par to, kā tur darbojas sabiedrība un varas struktūras.

Ģenerālprokuratūra Viļņas apgabaltiesai nodevusi lietu, kurā nepilngadīgs Ukrainas pilsonis, kurš darbojies Krievijas interesēs, apsūdzēts par ļaunprātīgu dedzināšanu tirdzniecības centrā "Ikea" Viļņā pagājušā gada 9. maijā, vēsta Lietuvas ziņu portāls "respublika.lt”.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas statistikas apstrādes struktūrvienības “Eurostat” datiem, 2023. gadā visvairāk līdzekļu no sava iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai bija tērējusi Latvija – 3,1%. Igaunija un Lietuva bijušas otrajā un trešajā vietā. Ceturtā lielākā IKP atvēlētāja aizsardzībai bija Grieķija, bet Polija bija piektajā vietā.

Var dažādi vērtēt ASV prezidenta Donalda Trampa politiskās aktivitātes, taču grūti noliegt, ka viņš ir ienesis politiskajā praksē sen nebijušu dinamiku. Ierastās rutīnas vietā parādījies kaut kas agrāk neredzēts. Šeit to atzīmēju bez pozitīva vai negatīva vērtējuma. Tas vienkārši tā ir.

2025. gada marts Latvijā paiet ar bažām, vai tagadējiem valsts iedzīvotājiem revanšēties par 1940. gada 17. jūniju nenāksies ar ieročiem, nevis ar karogiem un ziediem 16., 17. un 25. marta piemiņas pasākumos.

Polija var rēķināties ar aptuveni 20 miljardiem eiro (100 miljardiem Polijas zlotu) kā daļu no jaunā Eiropas Savienības (ES) mehānisma, kura mērķis ir apbruņot Eiropu. Šī nauda tiks novirzīta vietējai militārajai rūpniecībai un, kā atklāja Polijas finanšu ministra vietnieks, arī zemūdenes iegādei, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Šobrīd ir daudz labu projektu, kam nepieciešams finansējums, bet ir grūtības to saņemt, norāda ministrs komentējot situāciju tautsaimniecības kreditēšanā. Viņaprāt, bankas kreditē pārāk kūtri un tām vajadzētu uzņemties lielākus riskus.

Jauni un dārgi stacionārie fotoradari uz Somijas autoceļiem bieži vien nedarbojas vai arī tie tikai imitē darbību – tie var būt tukšas kastes vai tajos iekšā var būt viltota kamera, kas, skatoties no braucošas automašīnas, izskatās kā īsta. Policija apgalvo, ka tai nav pietiekami daudz laika un cilvēkresursu, lai nodarbotos ar ātruma pārsniegšanas gadījumiem, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

“Amerikāņi saka: jūs, eiropieši, esat vāji, esat lūzeri un paši esat pie tā vainīgi. Jūs esat militāri gandrīz bezvērtīgi, jo resursus ieguldāt nevis tehnoloģijās, drošībā un aizsardzībā, bet absurdās, no pirksta izzīstās idejās par daudzveidīgas sabiedrības priekšrocībām, klimata, dzimuma maiņas un citos bezjēdzīgos projektos, uzturat milzu birokrātiju, uzturat pret jums naidīgi noskaņotus citu valstu un importētus liekēžus. Jūs esat sevi padarījuši atkarīgus no lētiem importa resursiem, tajā skaitā no lēta darbaspēka. Turklāt jūs vēl vajājat tos, kas pret to visu iebilst. Kādēļ lai mēs jūs aizstāvētu, tērētu savus resursus, ja paši negribat to darīt? Eiropas izšķiršanās ir vienkārša – visu to mainīt mēnešu, bet ne gadu laikā, jo tik daudz laika vairs nav, vai arī Eiropa paliks tikai par ģeogrāfisku jēdzienu. Savukārt, ja Latvija turpinās būt par hronisku Eiropas lūzeri, tad mēs vispār nevienam, izņemot Krieviju, nebūsim vajadzīgi. Tad var iznākt, ka platsliežu dzelzceļš un krievu valodas zināšanas tomēr būs noderīgākas,” tiešsaistes vietnē “Facebook” ierakstījis ekonomists, kādreizējais finanšu ministrs (1993–1994) Uldis Osis. Arī mūsu saruna ir par Donaldu Trampu, ASV, Eiropu, Latviju un mūsu nākotnes attīstības scenārijiem.

Pagājušajā gadā nopelnītajām algām un citiem atalgojuma veidiem par darbu jākļūst par pēdējiem, par kuriem tikai gada beigās kļūst skaidrs, pēc kādas likmes par tiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un kurš kuram – valsts vai darbinieks – palicis parādā ar šī nodokļa priekšapmaksu.

Eiropas Eiropas tirdzniecības un ekonomiskās drošības komisārs Maroš Šefčovičs, Francijas ārlietu ministrs Žans Nols Barro un vairāk nekā 40 dažādu pasaules valstu lielo uzņēmumu vadītāji Pekinā tikās ar augstāko Ķīnas Tautas republikas vadību, lai apspriestu sadarbības iespējas.

Saskaņā ar Somijas enerģētikas uzņēmuma "Fortum" ziņojumu, bez subsīdijām jaunas atomelektrostacijas būvniecība nav rentabla. Somijā jauna atomelektrostacija varētu tikt būvēta tad, kad elektroenerģijas cena Centrāleiropā būtu aptuveni divas reizes lielāka par cenu Somijā, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā portālā "yle.fi".