Situācijā, kad sabiedrībā pieaug sapratne, ka nepieciešams strauji kāpināt izdevumus aizsardzībai, vienlaikus parādās gaudas, ka neesot nekādas jēgas tērēt naudu aizsardzībai, jo no tā jau tāpat nekas nemainīšoties. “Nekā nedarīšanas” apoloģēti atsaucas uz Otrā pasaules kara pieredzi, kad Latvija it kā esot stipri bruņojusies, bet tas nekādi nav Latviju glābis no sekojošām okupācijām.
Šogad Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks naktī uz svētdienu, 30. martu, plkst. 3.00, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu. Līdz ar to nakts kļūs īsāka un svētdienas rīts pienāks ātrāk, nekā ierasts.
Šogad septembrī notiks kārtējās “Zapad” sērijas militārās mācības, kurās Krievijas un Baltkrievijas bruņotie spēki jau tradicionāli veiks “vingrinājumus” ar praktiskām epizodēm lauku poligonos. Mācības – kā vienmēr – notiks Krievijas anektētajā Karaļauču anklāvā, Baltkrievijas teritorijā un Krievijas rietumu pierobežā. Iepriekšējās “Zapad” mācības notika 2021. gada septembrī – dažus mēnešus pirms iebrukuma Ukrainā. Šobrīd situācija ir draudīgāka, tāpēc par to izvaicājām Aizsardzības ministriju (AM).
Būtisku uzrāvienu Latvijas un Ukrainas ekonomiskajās attiecībās sola abu valstu parakstītie savstarpējās sadarbības līgumi, kuros faktiski nosprausti uzdevumi ekonomisko attiecību turpmākai veicināšanai.
Mierpilnais klusums no Aizsardzības ministrijas puses acīmredzot liecina par to, ka “pie mums viss kārtībā”. Taču zinām arī to, ka šā gada septembrī Baltkrievijā notiks kārtējās militārās mācības “Zapad”. Sabiedrība ir norūpējusies par šo mācību ģeogrāfisko tuvumu, kā arī par to, ka uz robežām var tikt izvietotas kājnieku mīnas. Par šo situāciju uzdevām jautājumus Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.
Kara laikā Ukrainā cilvēkiem daudz laika jāpavada civilās aizsardzības patvertnēs. Tur vajadzētu būt ērtībām, lai cilvēkiem būtu spēks meklēt patvērumu tajās atkal un atkal. Krievijas uzbrukumi kaimiņvalstīm Somijai iemācījuši, ka mūsdienu karā civilās aizsardzības patvertnēm ir jābūt lietojamākām, tur jābūt pamata ērtībām, piemēram, elektroenerģijas avotam un internetam, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".
Lai arī ASV prezidents Donalds Tramps ar dīvainiem, divdomīgiem un pat skandaloziem paziņojumiem nāk klajā vai ik pārdienu, īsts skandāls vārda klasiskajā izpratnē atgadījies tikai tagad. Par to ASV medijos šonedēļ runā bez apstājas no visiem iespējamiem aspektiem. Lai arī tas it kā mūs tieši neskar, šis skandāls ļauj uz vairākām lietām paraudzīties ar svaigu skatu.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sākusi iepazīstināt ar Latvijas Enerģētikas stratēģijas projektu 34,4 miljardu eiro vērtībā, ar kuriem jau 2030. gadā padarīt Latviju no elektrību importējošas par elektrību eksportējošu valsti un palētināt elektrību no 80 līdz 60 eiro par megavatstundu (MWh).
Pēdējā laikā arvien biežāk nākas dzirdēt dažādu satrauktu cilvēku jautājumus: kas tagad būs? Vai tiešām karš? Kādas ir mūsu spējas nodrošināt savas valsts aizsardzību?
Valda vai nevalda Latvijā demokrātija; vai tā ir demokrātija, ja ar valsts naudu dāsni tiek baroti liberāli kreisie mediji, bet konservatīvās domas paudējiem ne nieka netiek; vai valstiski pareizi noniecināt konservatīvo domu – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” intervija ar filoloģijas zinātņu doktori, portāla “Telos” galveno redaktori Agnesi Irbi.
Kas notiks, ja Krievija uzvarēs karā pret Ukrainu? Cik lieli ir jauna kara draudi pret NATO? Viens no slavenākajiem vācu militārajiem analītiķiem, profesors Karlo Masala no Bundesvēra universitātes par to uzrakstījis grāmatu "Ja Krievija uzvar", ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW) savā interneta portālā "dw.com".
Kārtējo reizi publiski izskanējis, ka kriminālprocesā notikušas manipulācijas ar operatīvās izstrādes materiāliem. Vai ir pamats satraukties, ja kara draudu apstākļos, piemēram, pazūd valsts noslēpumu saturošie dokumenti – spriediet paši.
Saeima atvērusi Valsts fondēto pensiju likumu, lai kaut mazliet samazinātu pensiju fondu pārvaldnieku peļņu no nākamo pensionāru naudas apgrozīšanas un varbūt pat piespiestu daļu no šīs naudas ieguldīt tādos Latvijas valsts projektos kā “airBaltic".
Jebkuru, pat vislabāko, brīnišķīgāko ideju var viegli sabojāt, novedot šos “labos nodomus” līdz absurdam, līdz pilnīgam loģiskās sapratnes zudumam. Donalda Trampa panākumus ASV daudzi saista tieši ar šādām intelektuāļu/sociālo inženieru izdomātajām un realizētajām pārmērībām. Kas par daudz, tas par skādi. Vides aizsardzība, dabas mīlestība šajā ziņā nav izņēmums.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis stājās izpalīdzēt “Latvijas Zaļajam punktam” (Zaļajam punktam), lai pārliecinātu cilvēkus šķirot atkritumus.
“Neviena paaudze nav iztikusi bez kara,” savulaik teica kāds mans paziņa, gados vieds un tālredzīgs. Toreiz gribējās strīdēties pretim, sak, mūsu paaudze iztiks bez kara! Šodien sāku domāt, ka man nebija taisnība: karš mūs jau ir skāris. Un ar karu neatraujami saistās deportācijas, kas Latvijā notikušas vairākkārt. Mēs atceramies 1949. gada 25. martu, kad uz Sibīriju tika aizvesti 42 000 Latvijas iedzīvotāju. Tostarp arī mana vecmāmiņa Eleonora Tuče. Viņai tolaik bija 53 gadi.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) izdevumi ekonomiskajā kategorijā “Atlīdzība” 2024. gadā kopā ir bijuši 2 570 000 eiro. Šī summa ietver darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, prēmijas un naudas balvas, atalgojumu fiziskām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata, SIF štata darbinieku darba algas un citus izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības izmaksu.
Somijā tiks izveidots 300 veikalu tīkls, kuram būs jāstrādā ikvienos krīzes apstākļos, vai tie būtu plūdi vai karš. Uzticamu veikalu elektroapgāde tiks nodrošināta ar ģeneratoriem vismaz trīs dienas. Pirmie veikali darbu sāks jau šajā pavasarī, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".
Pasaule piedzīvo lielas, var pat teikt fundamentālas pārmaiņas. Lai gan parasti šādas pārmaiņas tiek uztvertas kā kaut kā jauna, labāka sākums, šoreiz tās, iespējams, var nest tik smagas sekas, ka bail pat domāt. Tās varbūt pat salīdzināmas ar antīkās civilizācijas, Senās Romas ziedu laiku sabrukumu mūsu ēras piektajā gadsimtā.
Ukrainas ārlietu ministra vietnieks un bijušais Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko sarunā ar “nra.lv” uzsver: "Ukrainas karavīri šodien mirst par Eiropas vērtībām.
Par valdības rīkoties spēju un neredzamo valsts aizsardzību, par krāpniecisko CO2 kursu un izplūdušajām partijām, par to, kas ir mūsu lielākais drauds – un vēl par daudz ko citu “Neatkarīgās” intervijā ar Valsts prezidentu (2011–2015) Andri Bērziņu.
Vairāki dalībnieki no Rumānijā izveidotās grupas "Vlada Impalera pavēlniecība", kurai ir arī sava militarizēta struktūra, apsūdzēti valsts nodevībā, Rumānijas valsts varas gāšanas plānošanā sadarbībā ar Krievijas aģentiem un spiegiem, liecina “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” rīcībā esošie Rumānijas prokuratūras dokumenti, raksta "rferl.org".
