Siltumtarifu paaugstināšana Rīgā ietver gan pieauguma saukšanu ar samazinājuma attiecībā pret vēl lielāka pieauguma draudiem, amatpersonu mētāšanos ar apvainojumiem un uzņēmuma “Rīgas siltums” (RS) vadītāja padzīšanu no darba.
Tas nu gan nodeldēts motīvs, ka “pašvaldību vēlēšanas notikušas, komunālo tarifu celšana sākusies", kā “Neatkarīgā” atzīmēja 25. jūnijā. Rīgas pašvaldībai kopā ar valsti piederošais uzņēmums RS tūlīt pēc 7. jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām pieteica siltumtarifu paaugstināšanu par nepilniem 22%, ja salīdzina tagad faktiski maksātos 74,14 eiro par megavatstundu (MWh) ar nākamajā ziemā prasīt ieplānotajiem 90,15 eiro par MWh. RS līdzīpašnieki uzskatīja par vajadzīgu parādīt, ka tik strauja cenu celšana ir nepieļaujama RS patvarība. “RS tarifa paaugstināšanai nav pamata,” 1. jūlijā paziņoja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kura ministrija pārvalda gandrīz pusi no RS kapitāla. Vēlēšanu rezultātā vietu domē, valdošajā koalīcijā un Mājokļu un vides komitejas vadītājas amatā ieguvusī Nacionālās apvienības pārstāve Elīna Treija 9. septembrī izteicās daudz krāšņāk, ka tarifu paaugstināšanai esot jaunajai koalīcijai uzmests sūds. Šie vārdi no aģentūras LETA ziņas tika tiražēti visos iespējamos ziņu kanālos, portālos un tīklos. V. Valainis nāca klajā ar iniciatīvu atlaist RS padomi, bet padome izglāba sevi, zibenīgi atlaižot RS valdes priekšsēdētāju Ilvaru Pētersonu. Viņa vietā 5. septembrī tika ielikts RS valdes loceklis Kalvis Kalniņš. RS līdzīpašnieku labā griba neuzkraut nākamajā apkures sezonā pārāk lielu siltumtarifu aprobežojās ar viena grēkāža atrašanu un, kas vēl svarīgāk, ar tarifa palielināšanu tarifa pieauguma samazināšanas aizsegā.
Cik tad īsti rīdzinieki maksās par apkuri?
No 1. oktobra Rīgas siltuma tarifs būs 83,01 eiro par MWh, kas ir par 11,9% procentiem augstāks nekā iepriekšējā apkures sezonā, kad par apkuri bija jāmaksā 74,14 eiro.
Visi plēšas ar visiem
RS tarifu grozīšana izpelnījās apspriešanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē. Aģentūras LETA 23. augusta ziņa par šo pasākumu sniegta zem virsraksta “Saeimas komisijā izskan atšķirīgi viedokļi par to, kas vainojams pie “Rīgas siltuma” augstajiem tarifiem". Ar pārmetumiem apmainījās RS līdzīpašnieku pārstāvji - jau norādītā Rīgas domes komisijas priekšsēdētāja E. Treija un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. Viņš uzsvēra Ekonomikas ministrijas nopelnus plānotā tarifa pieauguma mazināšanā un pārmeta Rīgas domei, ka tā nav pietiekami aktīvi iesaistījusies siltumenerģijas tirgus veidošanā un tarifu mazināšanā.
Te jānorāda, ka Rīgas pašvaldība ir apgādājusies ar Rīgas enerģētikas aģentūru, kurai teorētiski būtu jādara tas, uz ko J. Miezaini aicināja. Tomēr aģentūrai ir grūtības parādīt, ka tā vispār kaut ko dara. Neilgi pēc domes sastāva pārvēlēšanas amatu pēc paša vēlēšanās (tā ir oficiālā versija) atstāja aģentūras direktors Jānis Ikaunieks. Direktora pienākumu pildītāja statusā esošais Valdis Ratniks uzstājās Saeimas apakškomisijas sēdē ar apgalvojumiem, ka “Rīga neregulē siltumenerģijas tirgu. Rīgai nav tiesību piekļūt visai informācijai, kāda nepieciešama, lai pieņemtu atbildīgus lēmumus par labu rīdziniekiem vai par sliktu rīdziniekiem. Tāpēc tas ir diezgan tukšs [Ekonomikas ministrijas] apgalvojums, tas nav reāli izpildāms. Rīga jau piedalās siltumenerģijas tirgus veidošanā ar to, ka kopš 2008. gada vairs neļauj rīdziniekiem brīvi izvietot jebkādas siltumu ģenerējošas jaudas, nosakot vietas, kur drīkst uzstādīt jaunus malkas apkures katlus, jaunus gāzes apkures katlus, bet vienmēr sakot rīdziniekiem, ka ir jāpieslēdzas pie centralizētās siltumapgādes sistēmām. Taču pēdējo gadu tendences ir vērstas uz to, ka centralizētās siltumapgādes sistēmas piedāvājums ir konkurētnespējīgs. 2024. gadā siltumsūknis bija populārākais risinājums, ko izvēlējās rīdzinieki.”
“Tas, ko es dzirdēju no Rīgas puses: “Mēs spējam aizliegt iedzīvotājiem kurināt savas krāsnis, bet nespējam organizēt siltumtirgu”,” V. Ratnika taisnošanos kā argumentu par labu sev akcentēja J. Miezainis.
Apgalvojumiem par RS siltuma konkurētnespēju pretojas K. Kalniņš un uzņēmuma valdes loceklis Raivis Elliņš. Viņi apgalvoja, ka ik gadus RS iegūst jaunus klientus siltuma patērēšanai 20 megavatu apjomā, bet zaudē 1-2 megavatu patēriņu.
Cenu pieaugums par 88% izrādās mazs pieaugums
Kā RS konkurētspējas apliecinājumu K. Kalniņš bija sagatavojis salīdzinājumus par laika posmu no 2018. gada līdz 2025. gadam, kad RS tarifi celti lēnāk nekā cēlušās lēnāk nekā siltuma piegādei nepieciešamās izmaksas. RS aprēķinājis vidējās cenas 2018.-2020. gadā kā bāzi un parāda šo cenu izmaiņas eiro un procentos līdz pašreizējām 2025. gada cenām:
| Eiro par MWh | Pieaugums procentos | |
| RS tarifs | no 45 līdz 83 | 88 |
| Tieša ietekme uz tarifu | ||
| RS pirktā dabasgāze | no 15 līdz 40 | 166 |
| “Latvenergo” siltumtarifs | no 30 līdz 77 | 156 |
| Šķelda | no 17 līdz 21 | 23 |
| Netiešā ietekme uz tarifu | ||
| Gāzes cena biržā (TTF) | no 15 līdz 37 | 146 |
| Elektroenerģija | no 46 līdz 87 | 89 |
Vēl divi rādītāji ar būtisku ietekmi uz siltuma cenām izsakāmi citās mērvienībās. Pirmais ir CO2 izmešu kvotu cenu pieaugums 26 līdz 75 eiro par tonnu. Salīdzināmību šajā gadījumā pieauguma procentu salīdzinājums - 88 pret 188. Otrais ir inflācija - patēriņa cenas, kuru pieaugums padara neizbēgamu algu celšanu. Oficiālais inflācijas rādītājs pārskata periodā ir bijis 41%. Ja RS tarifu pieaugums atpaliek no vairāku tarifiem būtisku komponentu cenas pieauguma, tad iespējams norādīt uz RS darba efektivitātes pieaugumu un uz to, ka nevis siltums kļuvis dārgs, bet eiro kļuvis lēts.
Kāpēc Rīga neizmanto bezmaksas siltumu
Siltuma ražošanai nepieciešamo energonesēju cenu izmaiņu salīdzinājums virza uz bieži izdarītu secinājumu, ka visas problēmas atrisinātu dabasgāzes nomaiņa ar šķeldu. RS ir apgādājies ar savu šķeldas katlumāju, ko darbina RS meitas uzņēmums “Rīgas bioenerģija”. Ar OIK stimulu ir uzceltas vairākas privātas šķeldas katlumājas. Taču Rīgas gadījumā radusies pretruna - konkurence starp salīdzinoši lētāku siltumu, ko iespējams iegūt no šķeldas, un bezmaksas siltumu kā elektrības ražošanas procesa atkritumu.
Reāli siltuma cenas Rīgā izdodas nepaaugstināt tādā veidā un apjomā, kādā izdodas iedabūt Rīgas siltumapgādes tīklā siltumu ne no šķeldas dedzināšanas, bet no dabasgāzes dedzināšanas ar nosacījumu, ka “Latvenergo” var saražoto elektrību pārdot par pienācīgu cenu. Taču šāda izdevība “Latvenergo” nav garantēta, ja elektrības cenas tiek noteiktas “NordPool” biržā Oslo. Tomēr siltums jāsaražo arī tad, kad elektrības cenas pārāk zemas, lai “Latvenergo” darbinātu savas termoelektrostacijas. Pie tā visa vēl tehnisks nosacījums, ka šķeldas krāsnis nevar iekurt uz dažam stundām dienas vidū un nakts vidū, kad elektrības patēriņš un cenas tik zemas, ka “Latvenergo” ražot elektrību nav izdevīgi, bet siltums ziemā un arī vasarā noteiktā daudzumā ir vajadzīgs. Vēl haotiskāku visu šo ainu padara no saules un vēja iegūtās elektrības pieplūdums aizvien lielākos apjomos.
Tehniski un ekonomiski nosacījumi neļauj apdzēst uguni šķeldas katlumājas arī uz ilgu laiku - uz mēnešiem un gadiem līdz X stundai, kuras pieteikumu piedzīvojām 2022. gada augustā, kad dabasgāzes biržas cena uzlēca līdz 339 eiro/MWh atbilstoši pircēju bailēm nebūt dabasgāzi vairs ne par kādu cenu. Pēdējo dienu ziņa par droniem, kas bloķējuši Dānijas galvaspilsētas lidostu, provocē iedomāties, ka līdzīgā veidā taču varētu aizdarīt Dānijas teritoriālajos ūdeņos esošos jūras šaurumus, lai Baltijas jūrā kuģi vairs nevarētu ievest sašķidrināto dabasgāzi, kas tagad aizvieto savulaik pa gāzesvadiem pumpēto Krievijas gāzi. Tādās situācijās būtu par vēlu sākt noskaidrot, cik sarūsējušas ir šķeldas dedzināšanas krāsnis un vai tās vispār varēs iekurināt.
Uz 1. oktobri pieteiktais tarifs ir rezultāts norunām, lai šķeldas katlumājas kaut ar pusslodzi strādātu arī tad, kad “Latvenergo” atkal būs siltums, kas jāizpūš gaisā. Daļa no RS tarifa ir kā apdrošināšanas maksa, kas cilvēkiem jāzaudē, ja iespējamās briesmas nepienāk. Tā uz RS tarifiem var lūkoties tik labi nodrošināti cilvēki kā valdošo partiju “Vienotība” pārstāvošais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, kurš apakškomisijas sēdē teica, ka “cenas ir samērīgas un saprātīgas". Diemžēl netrūkst Rīgā cilvēku, kuru nabadzības diktēto noskaņojumu pauda E. Treija ar vārdiem par Rīgas domei uzmesto sūdu.
