Latgalē un arī Latvijā nav neviena cilvēka, nav neviena pašvaldības vadītāja, kas uzdrošinātos teikt, ka robeža nav jāstiprina. Politiķis Jānis Urbanovičs (“Saskaņa”), ka viņš tādus nezina. Jautājums ir par to, kādā veidā šis likumprojekts tiks ieviests. Viņaprāt, šeit kārtējo reizi Rīgas kungu iedomība ir nospēlējusi par sliktu viņiem pašiem.
Saskaņā ar likumprojektu, uz konkrētiem Ministru kabineta noteiktajā teritorijā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem vai to daļām teritorijā līdz 30 km no valsts robežas tiks noteikts īpašs tiesiskais regulējums pretmobilitātes pasākumu īstenošanai. 30 km zona skar Daugavpili, Krāslavu, Balvus, Ludzu, Zilupi, Kārsavu, Viļaku, Dagdu kā arī vairākus desmitus mazāku pagastu un ciemu.
J. Urbanovičs TV24 raidījumā sacīja, ka tajā darba grupā, kas izstrādāja pretmobilitātes likumprojektu (ne jau viens pats Sprūds vienā dienā to sarakstīja), vajadzēja sanākt kopā ar pašvaldību vadītājiem, uz kuriem tas attiecas, un, runājot, rēķinot, kompensējot, vienā vietā rocību samazinot, bet citā kompensējot ar investīcijām, panākt kompromisu, lai visi pašvaldību vadītāji būtu patrioti šim likumprojektam un virzītu to kopā.
“Un nekādā gadījumā es neatbalstu to, ka tas ir steidzami, un steidzami, ātri mēs tagad to pieņemsim bez paskaidrošanas, bez jautājumu atrisināšanas. Un tas rada lavīnu. Vieni klusējoši, nevis tā kā Andrejs Elksniņš - publiski pauž nepatiku gan par šādu procedūru, gan iznākumu. Bet procedūra, manuprāt, ir pati galvenā, un demokrātijā procedūra ir galvenais.
Un nekad neviens likums nebūs ideāls, bet, ja procedūra ir puslīdz tuva ideālam, tad arī rezultāts būs. Bet ir tādi, kas klusējoši, ne jau nu sabotēs, bet klusējoši teiks: tie rīdzinieki tur visu “sačakarēja”, mums te bendēs dzīvi un riebs. Tas radīs lokālo pesimismu, vērstu pret “svešo” Rīgas varu. Tas ir ļoti slikti, ļoti bīstami. Tas ir lielāks robs mūsu drošībā, nekā cik augstu sienu mēs tur uzbūvēsim,” sacīja J. Urbanovičs.
No likumprojekta izriet, ka pretmobilitāte ir pasākumu kopums, kuras rezultātā tiek traucēta un aizkavēta potenciālā pretinieka pārvietošanās. Tie ir paredzēti arī pretinieka personāla, tehnikas iznīcināšanai. Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumi ietver materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un infrastruktūras izbūvi (piemēram, prettanku grāvji, inženieru parki, materiāltehnisko līdzekļu novietnes u.tml.). Lai nodrošinātu iedzīvotāju un dzīvnieku drošību, miera laikā tādi šķēršļi kā dzelzs troses, dzeloņdrātis un “concertina” netiks izlikti. Tos izvietos, tikai izsludinot attiecīgu ārkārtas stāvokli valstī, mierina likumprojekta izstrādātāji. Savukārt attiecībā uz akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” esošajām zemēm tiks noteikta specifisku meža apsaimniekošanas prasību josla (vai teritorijas), kurā tiks noteikti ierobežojumi meža apsaimniekošanai ar mērķi palielināt blīvu mežaudžu īpatsvaru.
Nacionālie bruņotie spēki ir definējuši konkrētus pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamos punktus pierobežā, kas attiecīgi tiks atsavināti vai pārņemti Aizsardzības ministrijas valdījumā. Šo nekustamo īpašumu/punktu saraksts ir klasificēta informācija (slepeni), kas publiski nebūs pieejama. Ja pretmobilitātes un mobilitātes pasākumus būs nepieciešams īstenot uz valsts vai pašvaldības valdījumā esošas teritorijas, aizsardzības resors slēgs starpresoru vai bezatlīdzības lietošanas vienošanos, līdz valsts un pašvaldību nekustamie īpašumi tiks pārņemti Aizsardzības ministrijas valdījumā.
Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, Latvijā sākotnēji tiks pārrakti esošie ceļi, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji. Tiks izvietoti dažādu tipu šķēršļi, piemēram, prettanku grāvji tiks pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām (piemēram, ar tā dēvētajiem pūķa zobiem un prettanku mīnām). Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus - purvus, mežus un citus dabas objektus. Vienlaikus pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātavas ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju - ceļu, dzelzceļu, tiltu - sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.
