Pēc neatkarības atjaunošanas Daugavpils bija vienīgā pilsēta Latvijā, kas uzdrošinājās sākt pilsētas tramvaju parka nomaiņu ar pašu pilsētā ražotiem tramvajiem. Rezultātā pilsētā strādājošais mašīnbūves uzņēmums Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) ieguva pasūtījumu, noteiktajos termiņos to izpildīja un sagādāja daugavpiliešiem un pilsētas viesiem patīkamu pārsteigumu – jaunus, modernus tramvajus, ar kuriem iedzīvotāji turpina lepoties.
Šobrīd DLRR piedāvā modernizācijas pakalpojumus novecojošiem tramvaju parkiem, nomainot galvenās sastāvdaļas un uzstādot ES standartiem atbilstošu elektroniku. Tas ir tikai viens no uzņēmuma darbības virzieniem. Ikdienā rūpnīca veic maģistrālo un manevru lokomotīvju remontu, dīzeļvilcienu un elektrovilcienu remontu un modernizāciju, pasažieru vagonu remontu un modernizāciju, aprīkojuma - riteņpāru, dīzeļdzinēju, dīzeļvilcienu un elektrovilcienu agregātu - remontu, kā arī pati ražo rezerves daļas ritošajam sastāvam. Rūpnīcas uzkrātā pieredze ļauj piedāvāt arī plašu metālapstrādes pakalpojumu klāstu citām nozarēm. DLRR filiāles un meitasuzņēmumi darbojas Ungārijā, Ukrainā un Polijā. Uzņēmums nostiprinājies Austrumu un Centrālajā Eiropā un plāno tālāku paplašināšanos Rietumeiropā, Balkānos un Ziemeļeiropā. Klientu loks turpina augt, pievienojoties partneriem no citām valstīm. Tādēļ šobrīd DLRR ir lielu, stratēģisku lēmumu priekšā. Par uzņēmuma perspektīvām laikā, kad līdzīgi nozares uzņēmumi tiek slēgti vai būtiski samazina darbību, “nra.lv” sarunājas ar DLRR padomes locekli un komercdirektoru Vladislavu Pavloviču.
Publiskajā telpā parādījusies informācija, ka plānojat atvērt DLRR meitasuzņēmumu Polijā. Vai tā ir taisnība?
Jā, tā ir taisnība. Šobrīd notiek intensīvs darbs, lai uzņēmums varētu sākt darbību. Kārtojam juridiskos jautājumus, paralēli jau tiek atlasīti darbinieki, iekārtotas darba vietas un gatavota visa infrastruktūra, lai uzņēmums no pirmās reģistrācijas dienas varētu sākt darbu. Kamēr notiek juridiskās procedūras, klientus Polijā apkalpo mūsu Ungārijas uzņēmums. Esam sākuši strādāt arī Ungārijā, Ukrainā, Serbijā, Slovākijā un Vācijā, kā arī plānojam darbu Bulgārijā.
Pērn oktobrī kļuva zināms, ka atvērāt meitasuzņēmumu Ungārijā. Kā tam klājas?
Ungārijā esam spēruši vēl soli tālāk - esam saņēmuši vienoto Eiropas sertifikātu dzelzceļa tehnikas apkopei un remontiem, kā arī esam procesā, lai iegūtu pārvadātāja licenci. Lai to paveiktu, bija jāsagatavo liels dokumentu apjoms, jāizdara liels darbs. Tas mums ir ļoti svarīgi, jo mūsu lokomotīvju ekspluatācijas un izmēģinājumu poligons jau ir pārcēlies uz Austrumu un Centrālo Eiropu - uz 1435 mm sliežu ceļu. Tā kā galvenokārt apkalpojam klientus Eiropas valstīs, loģistika no Daugavpils uz Eiropu ir sarežģīta un dārga: lokomotīves nosūtīšana no Eiropas uz Daugavpili un atpakaļ remontam izmaksā aptuveni 120-150 tūkstošus eiro, kas veido būtisku daļu no remonta izmaksām. Tāpēc nolēmām veidot tehniskās kompetences centrus pēc iespējas tuvāk lokomotīvju ekspluatācijas vietām. Saprotam, ka arī savas Eiropā strādājošās lokomotīves pilnā apjomā remontēt Daugavpilī vairs nav ekonomiski izdevīgi. Tas ir ļoti nopietns aspekts, vērtējot uzņēmuma un remontrūpnīcas nākotnes perspektīvas Daugavpilī.
Ar ko tad nodarbosies rūpnīca Daugavpilī?
Pašlaik esam nolēmuši diversificēt ražošanu un attīstīt jaunus virzienus. Viens no tiem ir enerģētika. Jau esam uzsākuši sagatavošanas darbus avārijas gāzes un dīzeļģeneratoru ražošanai līdz 4,5 megavatu jaudai. Tie šobrīd ir ļoti pieprasīti ne tikai Ukrainā, bet visā pasaulē. Aizvien biežāk dažādās valstīs rodas nepieciešamība pēc neatkarīgas elektroapgādes — datu centriem, slimnīcām, ražotnēm ar nepārtrauktu tehnoloģisko ciklu. Redzam, ka Eiropā mēdz notikt plaši elektroapgādes traucējumi. Pieaug enerģijas patēriņš, bet esošie tīkli netiek ar to galā, un pārrāvumi rada miljardiem eiro zaudējumus. Mākslīgā intelekta attīstība šo pieprasījumu tikai palielina. Daugavpilieši vēlas izmantot šos apstākļus, lai attīstītu jaunu ražošanas nozari.
Izmaksām un pasūtījumu apjomam būs būtiska ietekme uz uzņēmuma attīstības iespējām tieši Daugavpilī. Redzam, ka pēc mūsu pakalpojumiem ir liels pieprasījums eksporta tirgos, ko nevarētu teikt par vietējo tirgu. Šodienas apstākļi liek DLRR kritiski izvērtēt biznesa un attīstības iespējas Daugavpilī un Latvijā.
Bet kas notiks ar tramvaju ražošanu?
Mūsu pirmais projekts bija tramvaji Daugavpils pilsētai. Tagad aktīvi pētām Baltijas tirgu - Latvijas un Igaunijas pilsētas. Esam ļoti ieinteresēti piedalīties Rīgas tramvaju parka atjaunošanā. Neizprotam, kādēļ pašvaldības vēlas iepirkt tramvajus ārzemēs, ja Latvijā ir savs ražotājs, kurš joprojām ir gatavs strādāt un attīstīt darbību Latvijā, turklāt ārpus Rīgas. Vietējais ražotājs ir gatavs ieguldīt attīstībā un veidot Latvijā jaunu rūpniecības nozari - tramvaju ražošanu.
Šobrīd Daugavpils rūpnīca vietējam tirgum faktiski neražo, pasūtījumu nav. Vietējie dzelzceļa pārvadātāji atrodas dīkstāvē, līdz ar to apkope un remonts nav pieprasīti. Enerģētikas virziens orientēts tikai uz eksportu. Visā Baltijā tirgus ir ļoti mazs. Ja arī atradīsim pasūtījumus, tas būs labi. Tramvaju satiksme ir tikai četrās pilsētās - Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Tallinā. Šīs pilsētas varam nodrošināt ar tramvajiem ļoti ātri. Tā ir iespēja radīt jaunu eksporta preci. Latvijas preci.
Pēdējos gados strādājam gandrīz tikai eksportam: nopelnām ārzemēs, bet ieguldām Latvijā. Ekonomikas, Satiksmes un Finanšu ministrijai jābūt ieinteresētām mūs atbalstīt. Satiksmes ministrijai būtu jānovērtē tas, ka šajā sarežģītajā laikā noturam un nodarbinām speciālistus dzelzceļa nozarē. Ja šodien viņiem nedosim darbu, viņi aizies no nozares. VAS “Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmumi “LDz Cargo” un “Ritošā sastāva serviss” šobrīd atrodas apvienošanās procesā, un tas nozīmē būtiskus darbinieku samazinājumus. Mēs varam nodrošināt šiem speciālistiem darbu, saglabāt zināšanas un pieredzi Latvijā. Kad kravu plūsmas atjaunosies, viņi jau būs pie mums.
Kas notiks, ja arī turpmāk būsiet atkarīgi pamatā no eksporta?
Galu galā notiks nenovēršamais - rūpnīcu nāksies slēgt, jo dotēt to no īpašnieku privātajiem līdzekļiem bezgalīgi nav iespējams. Daugavpils rūpnīcas dzīvotspēja ir atkarīga no pasūtījumiem mūsu reģionā, tai skaitā no publiskā sektora un valsts ieinteresētības vietējā uzņēmēja atbalstīšanai. DLRR nav unikāls stāsts, Latvijā šādu piemēru ir daudz.
Un ko nozīmē “Rail Baltica” izbūve jūsu rūpnīcai?
“Rail Baltica” būs, taču vietējie klienti - lauksaimnieki, graudu audzētāji, cementa ražotāji, naftas produktu un kokmateriālu pārvadātāji - kravas turpinās vest pa esošo tīklu. Tādēļ visiem ir svarīgi saglabāt un modernizēt šo nozari visā tās dažādībā. Ātri pārbūvēt visu Latviju uz Eiropas platuma sliedēm nebūs iespējams. Valstij jābūt ieinteresētai saglabāt mūsu uzņēmumu kā vienu no pēdējiem nozares balstiem.
Kāpēc “Rīgas satiksme” tik cieši turas pie “Škoda”?
Tas ir saprotami: dažādu tipu tramvaji vienā saimniecībā nozīmē lielākas noliktavas izmaksas un speciālistu piesaisti ar plašākām kompetencēm. Tehniskie direktori izvairās no šādiem sarežģījumiem. “Rīgas satiksme” jau ir pieredze ar “Škoda”, tādēļ viņiem ērtāk pieturēties pie viena ražotāja.
Vienlaikus ir citi aspekti, kas no ekonomikas un efektivitātes viedokļa ir daudz svarīgāki nekā tīrs pieradums strādāt ar vienu piegādātāju.
Kuri tramvaji ir lētāki - DLRR vai “Škoda”?
Neapšaubāmi - mūsu tramvaji ir būtiski lētāki. Mēs zinām tirgus cenas un spējam piedāvāt konkurētspējīgu produktu. Turklāt nav runa tikai par tramvaju iegādi vai modernizāciju. To remonts, apkope - visā tramvaja dzīves ciklā mūsu piedāvājumam ir tirgus priekšrocības.
Uz kā rēķina izdodas saražot lētāk?
Uz loģistikas un darbaspēka izmaksu rēķina. Daugavpilī darbaspēks ir lētāks nekā daudzviet Rietumu un Centrālajā Eiropā.
Vai DLRR paši spēj nodrošināt tramvaju tehnisko apkopi un remontu?
Jā, un mēs to aktīvi piedāvājam. Mums ir liela pieredze lokomotīvju nodošanā ekspluatācijā - gan pārdošanā, gan īrē ar pilnu servisu. Klientam atliek tikai izmantot tehniku, bet par tehniskajām problēmām rūpējamies mēs. Sadarbība ar Daugavpils pašvaldību apliecināja, ka visus tehniskos jautājumus tramvaju ekspluatācijas laikā risinājām ātri un uz vietas, nepieļaujot dīkstāvi.
Cik bieži radās problēmas ar jaunajiem tramvajiem Daugavpilī?
Kā ar jebkuru tehniku, bija dažādas situācijas - satiksmes negadījumi, vandalisms. Tās neizbēgami rodas, un vislabāk tās risināt ar partneri, kas ir tepat uz vietas un ātri reaģē.
Vai DLRR būtu gatava nodrošināt servisu akumulatoru vilcieniem, kas iepirkti par 123 miljoniem eiro?
Jā, protams, esam gatavi. Taču viss atkarīgs no tā, kurš uzvarēs konkursā.
Vai akumulatoru vilcieni būs pietiekami efektīvi?
Kad 2022. gadā tika plānots šāds iepirkums, faktiski nebija gatavu ražotāju. Mazais pasūtījuma apjoms padarīja projektu neizdevīgu. Šādi vilcieni piemēroti, piemēram, Bolderājas līnijai, bet braucieniem līdz Daugavpilij vai Krāslavai būs nepieciešama uzlādes infrastruktūra vai papildu akumulatoru vagons.
Kāpēc Latvijā neizmanto lokomotīvju maiņu, kā tas ir Skandināvijā?
Latvijā pasažieru sastāvi ir novecojuši, ar integrētiem dzinējiem. Tas sarežģī savietojamību ar lokomotīvēm. Lokomotīves “Latvijas dzelzceļam” arī ir vecas un prasa modernizāciju. Turklāt trūkst mūsdienīgu vagonu un lokomotīvju. Eiropas finansējums ir pieejams tikai “zaļajām” tehnoloģijām, nevis dīzeļiem.
Vai dzelzceļa nozarē ir perspektīva publiski privātai partnerībai?
Jā. Esam gatavi finansēt satiksmes projektus gan Rīgā, gan Daugavpilī - piemēram, tramvaju projektus. Ja “Rīgas satiksme” nevēlas būt īpašnieks, tā var izmantot mūsu ražotos tramvajus līzingā: īpašumtiesības paliek mums, ekspluatācijas tiesības - pašvaldības uzņēmumam. Svarīgi ir tikai skaidri aprēķināt pakalpojuma izmaksas un noteikt stabilu modeli.
Cik cilvēku šobrīd strādā Daugavpils rūpnīcā?
Aptuveni pieci simti. Tas ir maz. Kopš 2013. gada darbinieku skaits samazinājies vairāk nekā divas reizes, jo bija arvien mazāk pasūtījumu. Nākamgad rūpnīca svinēs 160 gadu jubileju - Latvijā nav daudz uzņēmumu ar tik ilgu vēsturi. Jūtam atbildību pret saviem cilvēkiem un paaudžu ieguldījumu rūpnīcā. Tāpēc darījām visu, lai saglabātu ražošanu, kaut arī nācās samazināt štatus. Ceram, ka tuvākajā nākotnē domāsim par paplašināšanu, nevis samazināšanu. Tramvaju un enerģētikas projekti var kļūt par pamatu ražošanas apjomu pieaugumam. Mūsu reģionā darba vietu radīšana vienmēr ir sarežģīta, un “LDz Cargo” un “Ritošā sastāva servisa” apvienošanās procesā gaidāmie samazinājumi rada papildu spiedienu tieši uz Daugavpili. Alternatīvas netiek piedāvātas. Ļoti ceram, ka nozaru ministrijas izvērtēs situāciju un pieņems lēmumus, kas atbilst mūsu reģiona interesēm. Viens no veidiem saglabāt ražošanas aktivitāti ir dot iespēju uzņēmumiem īstenot jaunus projektus.
Daugavpilieši ir lepni, ka pilsētas ielās kursē pašu ražoti tramvaji?
Tā tas ir. Es pats esmu daugavpilietis, tur audzis un beidzis skolu. Kad atbraucu uz Daugavpili, vienmēr cenšos vismaz pāris pieturas nobraukt ar mūsu tramvaju. Cilvēki patiešām lepojas ar savu pilsētu un tās tramvajiem.
