Pēdējā laikā vērojamā situācijas pasliktināšanās darba tirgū, visticamāk, nebūs ilgstoša. Jau rudenī vai pat vasaras beigās paredzams straujāks pieprasījuma kāpums pēc darba rokām, kas varētu atspoguļoties ne tikai lielākā strādājošo skaitā, bet arī veicināt iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.
Novembrī paredzētās ASV prezidenta vēlēšanas arī mūsu valstī tiek gaidītas ar aizvien pieaugošu interesi, galvenokārt jau saistībā ar bažām par to, vai gala rezultāts nesola militāru apdraudējumu Latvijai no Krievijas puses, ja prezidenta krēslā atkal nonāktu Donalds Tramps. Tomēr var izrādīties, ka vēlēšanu gala iznākumā mūsu valstij daudz nozīmīgāks ir uzvarētāja priekšstats par ASV ekonomiskajām attiecībām ar pārējo pasauli.
Kāpēc Zigmars Liepiņš šobrīd jūtas slikti, par to, kas palīdz un kas traucē sacerēt mūziku, vai komponists rakstīs vēl vienu grāmatu, kā mūsdienās top mūzika, par Eirovīziju un Donu – saruna ar komponistu Zigmaru Liepiņu.
Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā otrajā gadadienā sabiedriskā medija portālā “lsm.lv” publicētās karikatūras, kurās ukraiņu karavīri attēloti kā cūkas, liecina tikai par vienu: tie, kas šīs karikatūras zīmēja un pēc tam ievietoja portālā, dzīvo kaut kādā savā, no reālās dzīves atrautā pasaulē, kurā ir sava ētika.
Pagājušās nedēļas nogalē Rīgas klubā “Melnā piektdiena” tika sadalītas Latvijas Metālmūzikas gada balvas par šajā žanrā iepriekšējā gadā paveikto. No Francijas līdz Cēsīm – tā varētu ģeogrāfiski raksturot šo balvu saņēmēju loku, bet kas ir šie albumi? Apskatnieks gatavs sniegt palīdzīgu roku to izvērtēšanā.
Desmit procenti no jaunuzsāktajiem biznesa projektiem Polijā ir Ukrainas pilsoņu veikums. Par to tiek ziņots poļu interneta vietnē “wnp.pl”. Laikposmā no 2002. līdz 2023. gadam Ukrainas pilsoņi nodibinājuši vairāk nekā 44 000 uzņēmumu, un notiek aktīva uzņēmējdarbība. Ukrainas pilsoņu vadītie uzņēmumi galvenokārt darbojas celtniecībā (24%), informācijas un sakaru jomā (18%). Vai Latvijā ir tikpat liela aktivitāte?
Maskavā dzīvojusī svētbilžu gleznotāja Anastasija Zeļikina pirms kara nokļuva Ukrainā, bet kad sākās karš – Polijā. Tur viņa rada patvērumu, draugus, mācekļus un atzinību. “Kontekst.lv” sarunājas ar kara bēgli no Krievijas par viņas ne visai acīmredzamo, bet tomēr veiksmes stāstu.
Jaunais Rīgas teātris (JRT) pašlaik atgriežas savā vecajā adresē, kas tagad saucas Lāčplēša iela 25. Teātra tagadējā prombūtne pagaidu telpās Miera ielā vilkusies no 2017. gada, bet iepriekšējā vilkusies gandrīz simts gadus.
Ar pagājušās nedēļas nogalē “Palladium” notikušo amerikāņu poproka grupas “X Ambassadors” koncertu būtībā varētu dot startu, pārgriezt lentīti, teikt svinīgo uzrunu vai veikt jebkādas cita veida darbības, lai atklātu Rietumu zvaigžņu 2024. gada koncertsezonu. Kas tajā gaidāms no A klases māksliniekiem? Patiesībā – biedējošs tukšums…
Nesen vairāku ražojošo nozaru asociācijas nodibināja Latvijas Industrijas attīstības konfederāciju. Par tās mērķiem ražošanas attīstībai valstī, kā rūpniecība attīstās pasaulē pieaugušās spriedzes un dārgo kredītu laikā, sarunā ar “Neatkarīgo” stāsta jaunās konfederācijas viceprezidents un Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas padomes priekšsēdētājs Ivars Eniņš.
Lai arī epidemiologi Latvijas situāciju vērtē kā labvēlīgu – pērn apstiprināts tikai viens ievests masalu gadījums bērnam, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra brīdinājumi ir nopietni. Gada laikā Eiropā ziņots par tūkstošiem masalu saslimšanas gadījumu, turklāt desmit gadījumos pacienti no masalām miruši.
Esmu pārliecināts, ka politiskā partija “Progresīvie” uz Latvijas politiskās skatuves ir “uz palikšanu”. Kaut vai tāpēc, ka tā ir partija ar savu, pagaidām varbūt vēl ne līdz galam noformulētu, bet diezgan skaidru ideoloģiju. Šādas orientācijas partija nemaz nevarēja Latvijā neparādīties, jo 30 gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tā ir pirmā īsti kreisā partija.
Kādēļ Latvijā jāstāda meži, nevis jāaudzē labība, cik jēgpilna ir Eiropas naudas dalīšana lauksaimniekiem, kāda ir Latvijas komercbanku attieksme pret uzņēmējiem, kādēļ steidzami jāatrisina pašvaldībām piederošo ceļu kvalitātes jautājumi un kā to var atrisināt, un kādēļ jāmīl sava valsts tāda, kāda tā ir – “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar SIA "Grantiņi-1" valdes priekšsēdētāju Aldi Stūrišku.
Neraugoties uz vecāku lūgumu uz gadu atlikt jautājuma izskatīšanu, Jūrmalas dome 22. februārī pieņēma lēmumu apvienot Pumpuru vidusskolu un Jaundubultu pamatskolu, izveidojot jaunu izglītības iestādi – Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolu – jau ar 2024. gada 1. septembri. Pret šādu pašvaldības lēmumu iebilst bērnu vecāki, skolas vadība un pedagogi. Sākta parakstu vākšana pilsoniskās līdzdalības platformā "manabalss.lv", un Pumpuru vidusskolas Skolas padome sola turpināt cīņu par skolas saglabāšanu arī pēc domes lēmuma pieņemšanas.
Latvijas valstspiederīgajiem pašiem jāizvērtē nepieciešamība doties uz valsti vai tranzītā caur to, ja tā nav NATO vai Eiropas Savienības dalībvalsts – atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem saistībā ar tā dēvēto Krievijas melno sarakstu, norāda Latvijas Ārlietu ministrija.
ASV bijušais un varbūt arī nākamais prezidents Donalds Tramps apņēmies atdot Ukrainu un visu Eiropu Krievijai, Taivānu – Ķīnai un jebko ar ASV interesēm saistītu jebkur jebkuram ņēmējam, lai tikai piespiestu pasauli atteikties no ASV dolāra kā pasaules naudas (rezerves valūtas).
Pirms diviem gadiem sākās Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā. Vienā vārdā – karš. Mums kaimiņos. Tikai tagad ar atpakaļejošu datumu varam apjaust, cik gan ļoti mums paveicās, ka Putins par agresijas upuri neizvēlējās mūs. Izlaidīsim spriedelējumus par mūsu pašu bruņoto spēku kaujas spējām un NATO rīcību šādā gadījumā, jo vēsture kāda ir, tāda ir. Nav ko fantazēt par tēmu – kā būtu, ja būtu.
Viena no Holivudas labāk apmaksātajām aktrisēm Kristena Stjuarte visai klusiņām ieradusies Latvijā. Viņa pamanīta, pateicoties Ikšķiles restorāna “Brandins” publicētajai bildei sociālajos tīklos.
19. februārī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publicēja 2023. gada darbības pārskata neklasificēto daļu. Politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors “Neatkarīgajai” komentē šo pārskatu.
Kāda gaisotne valdīja Minhenes konferencē, par pasaules sabiedrības reakciju uz Alekseja Navaļnija nonāvēšanu, par atomelektrostacijām, par tautas izmiršanu un Latvijas lauku iztukšošanos, par Latvijas stratēģiskajiem mērķiem, kā arī vēlējumi Ukrainas tautai – turpinājums intervijai ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Veselības aprūpes finansēšanas likums un tā normas, kas attiecas uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu, ir viscietākais rieksts, kas pieredzēts politiskajā darba kārtībā.
Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurore tiesai nosūtījusi krimināllietu divu jauniešu apsūdzībā par huligāniskām darbībām personu grupā pret nepilngadīgo, nodarot viņam miesas bojājumus. Huligāniskais uzbrukums norisinājās Imantā.
