Sākums

Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins katru gadu saka Jaungada uzrunu, un bieži tā ir sākusies ar vārdiem “aizvadītais gads Krievijas iedzīvotājiem nebija viegls...”. Jādomā, ka šajā gadumijā viņam būs pamats tā vērtēt arī 2024. gadu.

Dailes teātra skatuve nākamā gada sākumā vismaz trīs dienas draud pārvērsties par politisko vēstījumu laukumu, kur, izskatās, baudu gūs ne tik daudz skatītāji kā pasākuma finansētāji un tā organizētāji ar pasaulē ļoti pretrunīgu slavu.

Premjere Evika Siliņa nepilnu diennakti pirms plānotā balsojuma par nākamo Latvijas bankas prezidentu pēkšņi paziņoja, ka koalīcija anulējusi Mārtiņa Kazāka un Reiņa Bērziņa izvirzīšanu par Latvijas Bankas prezidenta kandidātiem. Portāla nra.lv rīcībā ir informācija par patieso iemesls tik pēkšņai uzskatu maiņai.

Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – AS "European Energy", SIA "Eolus", SIA "EWE Neue Energien", SIA "Enery" un AS "Latvenergo" – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību.

Daudzas Ukrainas pilsētas, kuru tuvumā notiek cīņas, palikušas bez bankām un citām finanšu iestādēm. Banku filiāles tiek slēgtas un evakuētas, arī bankomāti slēgti. Cilvēki netiek pie skaidras naudas, lai iegādātos pārtikas preces. Kā bankas Ukrainā piegādā skaidru naudu ciematiem pie frontes līnijas, tām apdzīvotajām vietām, kuras atrodas zem Krievijas artilērijas uguns, pēta sabiedriskās  raidorganizācijas "Radio brīvā Eiropa/Radio Brīvība" mediju platformas “Current Time” žurnālisti.

Valdošās koalīcijas partiju nevienošanās par vienu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu divas dienas pirms šī prezidenta vēlēšanām un trīs dienas pirms centrālās bankas palikšanas bez pilntiesīga vadītāja dod signālu, ka pašreizējā veidā valdība pastāvēt nevar.

Politikas kuluāros arvien biežāk dzird runājam par pamieru, kas būtu jārealizē starp Ukrainu un Krieviju. Bet vai tas maz ir iespējams? Savu redzējumu sniedz NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un politologs Andis Kudors.

Latvijas bankas prezidenta kandidāta Reiņa Bērziņa vadītā a/s "Attīstības finanšu institūcija "Altum" lēmusi slēgt līgumus ar “Altum” līdzīpašnieka Finanšu ministrijas politiskā uzrauga ministra Arvila Ašeradena dēla Arta Kehra pārstāvēto fondu. Saeimas deputāti un KNAB līdz šim nav skaidrojuši, vai tā Latvijā ir ierasta prakse dot labumus valsts amatpersonu tuviem radiniekiem.

1988. gada 16. decembrī iznāca pirmais īstais laikraksta “Atmoda” numurs. Kāpēc saku – pirmais īstais? Tāpēc, ka tā paša gada oktobrī, kad notika pirmais Latvijas Tautas frontes (LTF) kongress, tika nodrukāta dubultlapiņa ar nosaukumu “Atmoda”, ko pēc tam vairs neizdeva: tās redaktors Ingus Gailums vairs neaktivizēja savus žurnālista dotumus. Tad LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns uzaicināja mani veidot “Atmodu”.

Jaunākā statistikas informācija rāda, ka vidējā bruto darba samaksa Latvijā, tuvojoties gada beigām (Centrālās statistikas pārvaldes 3. ceturkšņa dati), ir 1703 eiro. Tas ir apmēram 1300 eiro “uz rokas” atkarībā no tā, kādus nodokļus kurš maksā. Vislielāko vidējo algu saņem Rīgā – 1877 eiro, kas ir par aptuveni 77 eiro vairāk nekā 2024. gada sākumā.

Starp Latvijas Piedrujas ciemu un Baltkrievijas ciemu Druju ir tikai divsimt metru. Tik plata šajā vietā ir Daugava jeb, kā Baltkrievijā to sauc, Rietumu Dvina, kas atdala šīs divas apdzīvotās vietas. Tagad upei pa vidu iet valsts robeža. Lai gan no vairāk nekā tūkstoša iedzīvotāju Piedrujā palikuši nepilni divi simti, apkārt valda bezdarbs un nevar uztvert Latvijas televīzijas signālu, cilvēki pierobežas ciemā jūtas droši – viņus sargā robežsargi. Sabiedriskās  raidorganizācijas "Radio brīvā Eiropa/Radio Brīvība" mediju platformas “Current Time” žurnālisti ielūkojušies Piedrujā un pētījuši, kāds noskaņojums tur valda.

Svētdien, 15. decembrī, notika Nacionālās apvienības gadskārtējais kongress, kurā sprieda par tuvākajiem mērķiem un prioritātēm. Partijas vadītāja nu ir Saeimas deputāte Ilze Indriksone, viņa nomainījusi ilggadējo politiskās apvienības vadītāju Raivi Dzintaru. Vai šī maiņa atnesīs jaunas vēsmas Nacionālajā apvienībā, kas pēdējos gados ir palikusi klusa un visai rātna?

Vācijā skandāls un vainīgo meklēšana par to, ka pagājušajā ceturtdienā elektrības cena kaut uz vienu tur stundu sasniedza 936,28 eiro par megavatstundu (MWh).

Krievijas izraisītā kara dēļ piemērotās sankcijas ietekmējušas arī Latvijas ekonomiku un lielā mērā arī mūsu zemniekus. Nav noslēpums, ka Latvijas graudkopības nozare vienmēr bijusi lielā mērā atkarīga no Krievijas minerālmēsliem, taču šobrīd saprotamu iemeslu dēļ lielākie Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi pārtraukuši to importu. Tā vietā mūsu maizes audzēšanai tiek ievesti lietošanai gatavi gan slāpekļa, gan fosfora un kālija minerālmēsli no citām, visbiežāk Rietumeiropas, valstīm.

Statistiķu ziņa par jaundzimušo skaitu Latvijas teritorijā viena mēneša laikā zem tūkstoša ir pēdējais brīdinājums tagadējiem pusmūža cilvēkiem apdomāt par savām vecumdienām bez viņiem palīdzēt spējīgiem bērniem un bez pensijām.

Kopš 2009. gada katru gadu ir nemitīgi pieaudzis strādājošo skaits 60–64 gadu vecumā. Pēdējo 15 gadu laikā viņu skaits ir pieaudzis no 28 tūkstošiem uz 78 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

“31. decembrī LTV7 ēterā būs skatāms pēdējais ziņu raidījums krievu valodā. Krievu valodas raidījumu pārtraukšana sabiedriskajā televīzijā ir pilnībā loģiska, ņemot vērā agresīvās nacionālās minoritātes rusofobisko darbību pastiprināšanos,” vietnē “Facebook” raksta Rīgas domes deputāte (GKR) un LTV7 raidījuma vadītāja Natālija Ābola. Latviešu nodēvējums par “agresīvo nacionālo minoritāti” izsaucis lielu viļņošanos sabiedrībā. Situāciju vērtē politologs Filips Rajevskis un sociologs Aigars Freimanis.

Ja 19. decembrī Saeima nobalsos par Reini Bērziņu kā par Latvijas Bankas prezidentu, smagi laiki turpināsies ne tikai Latvijas valstij, Latvijas Bankai vai Saeimai, bet gan smagi laiki sākies pašam Latvijas Bankas prezidentam – viņam būs ko pasvīst, jo tas var sanākt devītais amats, kuru viņš vienlaikus ieņems.

Kamēr pa Rīgas ielām laiski klaiņo retais iebraucējs, tikmēr Čehijas galvaspilsētu katru gadu apmeklē astoņi miljoni tūristu. Prāgas iedzīvotājiem par to nemaz nav prieks. Tūristu pūļi ierodas pilsētā galvenokārt pēc lētā alkohola. Ko piedāvā pilsētas vadība? To pētījuši mediju platformas “Deutsche Welle” (DW) žurnālisti.

Kopš šā gada 2. decembra, baudot “Rīgas balzama” produkciju, tiek stiprināti Totenhemas kluba futbolisti un otrādi – gūstot kārtējos vārtus futbolā, kluba dalībnieki apliecina pateicību alkohola lietotājiem. Jūlijs Šeflers ieķīlājis “Rīgas balzama” aktīvus futbola kluba īpašniekam, atsaucoties uz Apvienotās Karalistes uzņēmumu reģistru, ziņo Krievijas ziņu platforma PBK.

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.