Valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzturēšana pie dzīvības kļūst gandrīz tikpat dārga kā cita valstij piederoša uzņēmuma “airBaltic” uzturēšana pie dzīvības.
1939. gada 24. augusta rītā visi pasaules komunisti piedzīvoja grandiozu šoku. Viņu nāvīgākais ienaidnieks Ādolfs Hitlers vienas dienas vai, pareizāk sakot, nakts laikā bija pārvērties par labāko draugu. Līdzīgu šoku šobrīd piedzīvo Eiropas demokrātiskie spēki. Demokrātijas citadele ASV strauji (ne tā kā savulaik Putina Krievija daudzu gadu laikā) pagriežas autoritārisma un totalitārisma virzienā. Ko tagad darīt?
Tūlīt pēc apstiprināšanas izglītības un zinātnes ministra amatā nra.lv Dacei Melbārdei lūdza skaidrot daudzu skolnieku un viņu vecāku uzdoto jautājumu, kādēļ valdība drīkst labot savas kļūdas - “restaretējas” un visādi citādi izdarās, arī Saeima nemitīgi veic grozījumus likumos, tādējādi tos labojot un pielabojot, bet skolniekiem kontroldarbus labos ir liegts?
Nākamo 10 gadu laikā aizsardzības izdevumi Polijā var sasniegt 1,9 triljonus Polijas zlotu (457 634 000 000 eiro), teikts finanšu konsultāciju uzņēmuma "Deloitte" ziņojumā. Autori lēš, ka šie izdevumi var dot ekonomisku labumu valstij, ja maksimāli tiek izmantots Polijas rūpniecības potenciāls, ziņo Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
"Pavērsiens pasaules notikumos ir ļoti nepatīkams," intervijā raidījumā "Nra.lv sarunas" saka politiskais komentētājs, Latvijas Universitātes profesors Leons Taivāns.
ASV pašreizējā prezidenta Donalda Trampa vulkānisko aktivitāšu salīdzināšana ar ziloni trauku veikalā jau kļuvusi tik nodrāzta, ka gandrīz vai neērti lietot šo banālo salīdzinājumu, bet... pārfrāzējot kādu citu populāru izteicienu, jāatzīst: šī metafora, bez šaubām, ir banāla un slikta, bet neviena trāpīgāka pagaidām nav izgudrota.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadītāju viesošanās Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā izkliedēja vieniem bažas un citiem cerības, ka fonda likvidācija varētu kļūt par piemēru un apliecinājumu valsts izdevumu ierobežošanai un novirzīšanai aizsardzības vajadzībām.
Kā un kādēļ veidojas jaunā pasaules kārtība, kāda loma tajā būs Baltijai un Latvijai; kam vajadzīgs miers Ukrainā; kādēļ daudz ko nezinām par mūsu neuzaicināšanu uz Londonu, un kādēļ Tramps tā minstinājās atbildēt par Baltijas valstīm; vai mums ir jābaidās no Krievijas, un kāda loma ir Latvijas gaišajiem prātiem – “nra.lv” saruna ar pirmo atjaunotās Latvijas ārlietu ministru Jāni Jurkānu.
ASV pie varas ir nākusi jaunā tehnokrātu paaudze un tehnoloģisko izgudrojumu radītāji. Ko tas nozīmē Latvijai? Ko tas nozīmē turpmākai transatlantiskajai sadarbībai? Kādu iespaidu jaunie notikumi atstās uz ekonomiku pasaulē?
Saeima sagatavojusies pieņemt Mākslīgā intelekta (MI) attīstības likumu, kura saprotamākais rezultāts būs jau līdz marta beigām izveidota jauna valsts iestāde - Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs (Centrs) ar visu, kas vajadzīgs treknai ierēdņu dzīvei: ar deviņām vietām Centra padomē un Valsts digitālās attīstības aģentūru par Centra sekretariātu.
Ir pagājuši tikai 10 mēneši, kopš Polijas premjerministrs Donalds Tusks nolēma ātri nostiprināt valsts robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Premjers solīja investīcijas un pietiekamus līdzekļus. Deklarācija ir pārvērtusies konkrētās lietās – tiek būvēts "Shield East" jeb "Austrumu vairogs," pirmais posms jau gatavs, vēsta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
"Man pirmo reizi ir sajūta, ka karš var aiziet tālāk", raidījumā "Nra.lv sarunas" saka politologs Filips Rajevskis, komentējot saspringto situāciju pasaulē vai, kā to nosauca Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs , "drāmu pasaulē".
Normālos apstākļos droši vien savu šīsdienas sleju es būtu veltījis “Progresīvo” izvirzītajam satiksmes ministram Atim Švinkam, bet diemžēl situācija pasaulē nav normāla. Tāpēc šādā situācijā, kad runa ir par mūsu valsts pastāvēšanas apdraudējumiem, jautājums par to, kurš politiķis kļūs par nākamo satiksmes ministru, kļūst stipri otršķirīgs.
Kas koalīcijai aiz ādas saistībā ar nodokļu celšanu vai necelšanu, par metodēm, kā iegūt naudu aizsardzībai, par Donaldu Trampu, Eiropas ekonomiku un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar nule kā darbu Saeimā pametušo Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).
Siguldas Valsts ģimnāzijas skolas pārstāvji vērsušies pie Siguldas novada pašvaldības ar sūdzību par vairākiem iespējamiem amatpersonu pārkāpumiem. Viņi norāda uz iespējamo skolēnu uzņemšanas komisijas locekles paraksta viltošanu, kā rezultātā varbūt kāds bērns, kurš to nebija pelnījis, ir uzņemts ģimnāzijā, bet kāds cits, kurš bija pelnījis, nav uzņemts.
Trīs ceturtdaļas automašīnu, kas tiek importētas no Eiropas uz ASV, ir vācu limuzīni. Tomēr BMW un "Mercedes" ir arī amerikāņu ražotāji un eksportētāji. Ja ASV un Eiropas Savienība (ES) noteiks tarifus viena otrai, tie skars abas puses, tāpēc auto ražotāji aicina izvairīties no muitas kara, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums par Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) 2024. gadu uzrāda -0,4% pret 2023. gadu, bet Saeimas debatēs par šā gada budžetu ik pa laikam izskanēja tik patiess izmisums par valsts aparāta barības bāzes samazināšanos, ka tas vairāk atbilstu IKP samazinājumam vismaz par 4%.
Sākot ASV un Krievijas tuvināšanos, iespējamā pamiera meklējumus, sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā turpinās. ASV prezidents Donalds Tramps cer pildīt savas kampaņas solījumu ātri panākt vienošanos, lai apturētu asinsizliešanu, vēsta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl. org".
ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa komandas tuvināšanās ar Vladimiru Putinu un asā vārdu apmaiņa ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Baltā nama Ovālajā kabinetā ir satraukusi politiķus, plašsaziņas līdzekļus un ekspertus Eiropā, Baltijā, Lielbritānijā, Ukrainā. Kas turpmāk notiks ar NATO, vai iespējams šajos jaunajos apstākļos paļauties uz ASV?
Svētdien Londonā notika 18 valstu samits, lai apspriestu drošības situāciju ASV prezidenta Trampa īstenotās politikas kontekstā. Baltijas valstis šajā samitā nepiedalījās, kaut gan to liktenis ir tieši atkarīgs no Trampa neparedzamajiem gājieniem. Un kāpēc nepiedalījās? Kāds aizmirsa uzaicināt? Pārāk sīkas vienības, lai par tām domātu? Par Baltijas valstu neuzaicināšanu “Neatkarīgā” uzdeva jautājumus Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.
Latvijas komercbankas dod priekšroku “drošiem” kredītiem, izvairoties no mazliet riskantākiem, bet potenciāli auglīgiem projektiem. Rezultātā daudzi uzņēmumi paliek bez finansējuma, bet biznesa vide zaudē attīstības iespējas. Vai virspeļņas nodoklis spēs mainīt šo situāciju, vai arī uzņēmējiem jāsāk skatīties ārpus Latvijas? Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite sarunā ar “nra.lv” dalās savā redzējumā par pašreizējo kreditēšanas realitāti.
