Somijā uzturas daudzi ukraiņi, kuri tur ir atbēguši no kara un strādā sezonas darbus. Vietējie integrētāji uzskata, ka jaunieši un darbspējīgā vecuma cilvēki, visticamāk, paliks Somijā arī pēc kara beigām, vēsta Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".
Jaunie un darbspējīgā vecuma ukraiņi, visticamāk, paliks Somijā pat pēc kara beigām, lēš televīzijas YLE intervētā ukrainiete Olena Meļņika.
"Cilvēkiem ir dažādas dzīves situācijas un dažādas problēmas. Daži ir atraduši darbu un meklē sev dzīvokli. Dažiem ir nepieciešama palīdzība saistībā ar nodokļu karti un bankas konta atvēršanu. Personai var būt veselības problēmas, un ir nepieciešama informācija par šiem pakalpojumiem. Dažādas dzīves situācijas, dažādi jautājumi," stāstīja ukrainiete Olena.
O. Meļņika strādā par pakalpojumu plānotāju integrācijas projektā Suonenjoki pilsētā un blakus esošajās pašvaldībās. Apkārtnē dzīvo aptuveni 200 ukraiņu, no kuriem daudzi gadiem ilgi strādājuši reģionā sezonas darbā. Daži ukraiņi prom no savas dzimtenes ir jau vairāk nekā trīs gadus, un viņiem ir bijis laiks veidot savu dzīvi un arī savu nākotni Somijā. "Mēs nevaram apturēt savu dzīvi kara dēļ," sacīja O. Meļņika.
Daudzi ukraiņi, kas ieradušies citās Ziemeļvalstīs, arī vēlētos palikt savā jaunajā dzimtenē. Pētījumā, ko vadīja Norvēģijas Oslometas universitāte, tika intervēti ukraiņi, kuri bija ieradušies Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā, pamatojoties uz pagaidu aizsardzību.
Tiešsaistes aptaujas tika veiktas pagājušajā rudenī un ziemā. Kopējais respondentu skaits bija gandrīz 3400. Somijā datu vākšanu veica Austrumsomijas universitāte.
Pēc vecākā pētnieka Vildes Hernes domām, vissvarīgākais pētījuma atklājums ir tas, ka tikai deviņi procenti ukraiņu apgalvo, ka pēc kara vēlas atgriezties savā dzimtenē - Ukrainā.
"No Ukrainas viedokļa rezultāti ir satraucoši, jo valstij ir vajadzīgi cilvēki tās atjaunošanai pēc kara," V. Herne rakstīja savā atbildē e-pastā. Pēc V. Hernes domām, Ziemeļvalstu valdības nākotnē saskarsies ar sarežģītu lēmumu. Vai Ukrainas bēgļiem ir atļauts palikt, vai arī viņi tiek spiesti atgriezties?
Tiem, kuri nevar atgriezties savā iepriekšējā dzimtajā pilsētā, ir visnegatīvākā attieksme pret atgriešanos. Lēmumu ietekmē arī bērnu nestabilā nākotne. Puse vecāku ir noraizējušies par savu bērnu pielāgošanos Ukrainai pēc ilgstošas prombūtnes. Atbildes arī pauda bažas par to, kā tie, kas kara laikā dzīvojuši Ukrainā, ir saistīti ar tiem valsts pilsoņiem, kuri ir bēguši no kara.
Daži no ukraiņiem, kuri no kara aizbēga uz Somiju, ir atgriezušies savā dzimtenē, un tajā pašā laikā Somijā no Ukrainas ir ieradušies jauni cilvēki. Saskaņā ar Somijas Imigrācijas dienesta provizoriskajām aplēsēm, šogad Somijā būs 8000-12 000 pagaidu aizsardzības pieteikuma iesniedzēju. Eiropas Savienība (ES) vēlas pagarināt uzturēšanās atļaujas Ukrainas bēgļiem ES līdz 2027. gada martam. Pašlaik 27 ES dalībvalstīs ir 4,3 miljoni Ukrainas bēgļu.
Darba atrašana veicina integrāciju, bet pēdējā laikā tas ir bijis izdarāms grūtāk nekā iepriekš. Vissarežģītākā situācija ir mazās pašvaldībās. Viens no iemesliem tam ir darba samaksas subsīdiju trūkums. Ja ir pieņemts lēmums par darba samaksas subsīdiju, tas ir saistošs iestādēm, t.i., ja tiek realizēta nodarbinātība, ir jāmaksā algas subsīdija.
Gadu mijā atbildība par nodarbinātības dienestiem no valsts tika nodota pašvaldībām. Nodarbinātības un ekonomiskās attīstības biroji tika likvidēti, un Somijā tika izveidotas 45 nodarbinātības jomas, ko veidoja pašvaldības. Klienti var būt nevienlīdzīgā stāvoklī, ja situācija valstī starp reģioniem atšķiras.
Ukraiņi vēlas atrast pastāvīgu darbu, jo tad ir vieglāk plānot savu dzīvi uz priekšu. Stabili ienākumi arī rada drošību dzīvē. "Tad jums nav jāuztraucas par naudu un to, kā apmaksāt visus rēķinus," sacīja O. Meļņika. Daži ukraiņi ir kļuvuši par mazajiem uzņēmējiem vai strādā kooperatīvos.
Pēdējos mēnešos ukraiņi ir vērojuši, vai Krievija un Ukraina spēj vienoties par pienācīgu pamieru un sākt reālas miera sarunas. O. Meļņika stāstīja, kā cilvēki katru dienu gaida kara beigas, bet viņiem ir grūti uzticēties, ka tiks nodibināts miers.
Psiholoģiski situācija ir smaga, jo tajā pašā laikā Ukrainā ir apdraudētas tuvinieku dzīvības. O. Meļņika pati savu dienu sāk, pārbaudot, vai viņas pieaugušajai meitai un abiem vecākiem viss ir labi. "Jūs nekad nezināt, kad notiks uzbrukums. Jūs nevarat atpūsties un normāli gulēt, jo jūs katru dienu baidāties," viņa sacīja.
