“Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš pasniedza ikgadējās balvas par pētījumiem un citiem izciliem sasniegumiem enerģētikā.
“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.
Ceturtdien “Carnegie Europe” rīkotajā pasākumā Briselē, greznajā “Concert Noble” zālē, ar savu pirmo lielo runu NATO ģenerālsekretāra amatā uzstājās Marks Rite. Tā bija viņa programmatiskā runa, kurā jaunais NATO ģenerālsekretārs iezīmēja savu misiju šajā atbildīgajā amatā un nosprauda galvenos mērķus pasaulei tik sarežģītā laikā.
Kāpēc premjere Evika Siliņa kolēģiem atgādina par mērenību ēšanas paradumos; ko neuzcels Hosams Abu Meri; kāpēc vajadzīgas slimnīcu padomes; kāpēc Anda Čakša padzen ministrijas vadošos darbiniekus un ko no viņas mēs un pasaule varam mācīties – “Neatkarīgās” saruna ar ārstu Pēteri Apini.
Kādēļ zemā dzimstība apdraud mūsu sabiedrību; kādēļ sportā tēriņi ir jāplāno savlaicīgi, nevis tie jāņem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem; kādēļ pēc iespējas ātrāk jāatjauno Sporta fonds; kā finansējums sportam ietekmē sportistu rezultātus; vai pasaulei tiks rādīta Liepājas teātra izrāde par bobsleju; kāda Latvijas reklāma ir efektīgāka – dalība un panākumi pasaules sportā vai reklāmas rullīši TV – par šiem un citiem jautājumiem Neatkarīgās saruna ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Raimondu Lazdiņu.
Šonedēļ apritēja gads, kopš Argentīnas prezidenta amatā stājies Havjērs Milejs. Par viņa ekonomisko reformu panākumiem un grūtībām varbūt citu reizi, bet šoreiz parunāsim par citu viņa politiskās programmas stūrakmeni – valsts birokrātiskā aparāta fundamentālu samazināšanu. Kontekstā ar to, vai viņa metode ir izmantojama Latvijas realitātē.
Joprojām nerimst sabiedrības sašutums par ASV vēstnieka Kristofera Robinsona uzrunu krievu valodā. Vai ASV Latviju uzskata par Krievijas teritoriju? Un joprojām ASV vēstniecības mājaslapā ir saite uz informāciju krieviski. Tāda ir Igaunijā izvietotās ASV vēstniecības mājaslapās, bet nav Lietuvas un Polijas mājaslapās. No kādiem apstākļiem ir atkarīga valodas izvēle? Par to “Neatkarīgā” runā ar politologu Andi Kudoru.
Katru piektdienu Krievijas Tieslietu ministrija papildina savu tā saucamo ārvalstu aģentu sarakstu. Sarakstā iekļautie cilvēki automātiski tiek ieskaitīti valsts ienaidnieku kārtā – viņiem draud naudas sodi un pēc tam arī kriminālatbildība par to, ka viņi sociālajos tīklos nav norādījuši savu statusu vai arī nav iesnieguši, piemēram, valsts pieprasītos nepieciešamos ziņojumus par saiknēm ar ārzemēm. Par to, kā izpaužas šīs represijas un karš pret saviem pilsoņiem, informāciju apkopojuši ziņu platformas “www.currenttime.tv” žurnālisti.
Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.
Kijivā dzelzceļa atzars no galvaspilsētas uz lidostu uzbūvēts pusgada laikā par 17 miljoniem eiro, darbi tika pabeigti jau 2018. gadā bez steigas un skandāliem. Ukraiņiem nekādi mistiskie spēki neradīja sadārdzinājumu un pārrāvumu projekta uzraudzībā – Latvija šo ukraiņu pieredzi pagaidām ignorē.
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.
Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apmierināja Saeimas deputātu interesi par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā ar tādu datu krājumu un komentāriem, atbilstoši kuriem šī pāreja jāuzskata par faktiski jau notikušu.
“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.
Jo vairāk valsts eksportē, jo labāk. Eksportējot nauda ienāk no ārienes, un valsts var vairāk atļauties sociālām lietām, aizsardzībai un visām vajadzībām. Tās ir darba vietas, lielākas algas, augsme un plauksme.
5. decembra saiets Augstākās tiesas (AT) Senātā liek domāt, ka tur pārstāvētā Aivara Lemberga apsūdzēšanā un notiesāšanā iesaistītā Ģenerālprokuratūras esošo un bijušo darbinieku delegācija senatorus apmeklējusi ar mērķi palīdzēt pareizāk izlemt par kasācijas instancei iesniegto sūdzību.
Evikas Siliņas vadīts koalīcijas oficiālo nostāju pret pabalstu maksāšanu ģimenēm ar bērniem debatēs par valsts 2025. gada budžeta projektu uzņēmās paust partijas “Vienotība” deputāts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš: “Mēs diemžēl nebūsim pirmā valsts pasaulē, kura spēs pacelt dzimstību ar pabalstiem. Ja tas būtu izdarāms, tad bagātās valstis jau sen to būtu izdarījušas.”
Tāpat kā par daudzām pasaules metropolēm mēdz teikt, ka tās nekad neguļ (New York never sleeps), tā arī par jebkuru valdību var teikt – tajā nekad nebeidzas iekšējās politiskās rūgšanas procesi. Neviena valdība nekad nevar justies sastingusi un stabila. Tajā pastāv mūžīga iekšējā dinamika un spriedze. Evikas Siliņas valdība nav izņēmums.
Krievu okupantu uzsāktā kara laikā ieraudzīt jūsmīgu video ar kremli fonā, kur smaidīgs meitietis latviski klāsta par to, cik mīļi ir sagaidīt jauno gadu kopā ar ģedumorozu (salavecis – krievu val.) un sņeguročku (sniegbaltīte – krievu val.) – tas ir varens pārdzīvojums. Šis video, izrādās, bija ražots 2020. gadā zem Latvijas nacionālā kultūras centra (LNKC) “jumta”. Tikai pirms pāris dienām, sākoties skandālam, tas tika izņemts no aprites.
Visu pasauli pārsteidzis Sīrijas prezidenta Bašara al Asada varas straujais sabrukums, tāpēc tagad jāsāk apsvērt, kādas tālejošas sekas var atplūst arī līdz mums — kaut vai tajā apstāklī, ka Krievijai atbrīvojas resursi, kurus tā līdz šim izmantoja Sīrijā. Aktualizējas gāzes tranzīta jautājums no Kataras caur Sīriju uz Eiropu.
2026. gadā Eiropas Savienībā (ES) stāsies spēkā ES Atmežošanas regula par cīņu pret mežu izciršanu (EUDR), kas var samazināt kakao produktu pārstrādi Eiropas Savienībā par aptuveni 20%. Tas savukārt draud izraisīt šokolādes tāfelīšu cenu pieaugumu līdz pat septiņiem eiro. "Neatkarīgā" skaidroja, ko par regulas ieviešanu domā Latvijas ražotāji un tirgotāji.
Sestdien pēc piecarpus gadu atjaunošanas darbiem, kas izmaksāja 700 miljonus eiro, tika atklāta Parīzes Dievmātes katedrāle. Starp viesiem bija vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji un citas amatpersonas. Bija arī Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, taču nebija mūsu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Nejaušība? Diplomātisks kāzuss? Neuzaicināja? Par vēlu uzaicināja? Eksistē kāda sazvērestības teorija? Intriga saglabājas…
