Sākums

Pēdējo nepilnu divu kara gadu laikā rehabilitācijas kursu Latvijas ārstniecības iestādēs ir izgājuši vairāk nekā 200 ievainoti Ukrainas karavīri. “Kontekst.lv” apmeklēja karavīru un vietējo brīvprātīgo tikšanos.

“Sociālā darbiniece pateica, ka es, iedama uz skolām un stāstīdama par karu un gūstu, sēju naidu Latvijā. Un vēl viņa pateica: “Būtu tu gudrāka, varētu te palikt vēl mēnesi.” Ir paredzēta vēl viena medicīniskā izmeklēšana, kas man ārkārtīgi svarīga, tāpēc uztraucos,” stāsta AZOV kareive Marija Čeha (Gerda), kas veic rehabilitācijas kursu Latvijā. Vai iespējams, ka Ukrainas kareivju rehabilitācijas laiku un iespējas Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) tagad nosaka sociālie darbinieki, nevis iestādes speciālisti un vadība?

Gandrīz visā Eiropā lauksaimnieki rīko protestus – pat arī tādās valstīs, kur, šķiet, zemniekiem no Eiropas Savienības fondiem ir atvēlēta vislielākā labvēlība, kā Nīderlandē un Francijā. Ir mazliet mulsums skatīties, ka zemnieki – miljonāri, kas brauc ar mersedesiem un lieto laukā visjaunāko “John Deere” tehniku, kas maksā simtus tūkstošu eiro, ir tādā izmisumā, ka iesaistās diezgan pat neadekvātos protestos ar ceļu bloķēšanu un mēslu izgāšanu pie varas iestāžu durvīm. Bagātie arī raud?

Somijas galvaspilsēta Helsinki cer, ka 2027. gadā projekta "Crown Bridges" ("Kroņa tilti") ietvaros tiks uzbūvēts jauns tilts, pa kuru kursēs tikai tramvajs. Paralēli tam atradīsies velo/gājēju celiņš, kas ne tikai savienos pilsētas centru ar strauji augošo Lājasalo salu, bet arī papildinās tās videi draudzīgo transporta kultūru.

Pēdējā laikā uzvirmojusi kara tēma jeb bažas par to, ka pēc militārām operācijām Ukrainā Krievija varētu uzbrukt Baltijas valstīm, ir radījušās satraukumu sabiedrībā, tomēr, par laimi, to nevaram teikt attiecībā uz investīciju vidi. Atšķirībā no šķietami būtiskas sabiedrības daļas, kura par informācijas avotu uzskata sociālos tīklus un tajos “piemestās” ziņas, investori informācijas iegūšanā un izvērtēšanā ir daudz kritiskāki. Tāpēc gala rezultātā statistikā mēs redzam, ka ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā turpina pieaugt.

“Kad krievi iebruka Bučā un Irpiņā, es nebiju morāli gatavs ieraudzīt tās zvērības, ko viņi tur paveikuši. Neatpazinu sadeguša cilvēka ķermeni, noturēju to par melnu atkritumu maisu. Tas bija šausmīgi. Kad atgriezos no šīm pilsētām, kādu diennakti skatījos multfilmas par Tomu un Džeriju, neko neēdu un neatbildēju uz zvaniem,” atminas Volodimirs Birjukovs, stāstot par to, ko pieredzējis izpostītajās ukraiņu pilsētās.

“Manai mammai ir 77 gadi. Viņa dzīvo piecus kilometrus no Suntažiem. Autobuss brauc garām, jo tuvākā pietura Kastrāne. Nieka četri kilometri. Vai tas ir normāli?” Šādi un līdzīgi ieraksti regulāri parādās sociālajos tīklos. Līdztekus pārspriedumiem, ka eksistējot kaut kāds speciāls lauku iznīcināšanas plāns, kurš paredz lauku iedzīvotāju dzīvi padarīt pavisam neciešamu.

Pagājušais gads kopumā beidzies ar jaundzimušo skaita samazinājumu par 11,5% pret 2022. gadu, taču pagājušā gada novembrī un decembrī jaundzimušo skaitam jābūt lielākam nekā 2022. gada novembrī un decembrī.

Kopš iepriekšējās desmitgades pēdējiem gadiem Latvijā izsludināts tā dēvētais finanšu sektora kapitālais remonts, kas radījis visai plašu viedokļu spektru, daudziem sūdzoties par visai absurdām komercbanku prasībām. Vienlaikus izskanēja arī paziņojumi, ka ciešāka naudas darījumu vētīšana ir ļāvusi piebremzēt pelēkās un melnās naudas plūsmas no tā dēvētajām trešajām valstīm un arī pašai Latvijai izdevies izvairīties no nokļūšanas tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Pēdējā laikā sūdzības par banku uzraudzības pasākumiem ir kļuvušas dzirdamas aizvien mazāk, taču samērā maz dzirdami paziņojumi, kā veicas ar nelegālo naudas plūsmu apkarošanu. Par to sarunā ar “Neatkarīgo” stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa.

Lai nerastos pārpratumi, uzreiz jānorāda, ka ar šo virsrakstu nevēlos ne mazākajā veidā iedragāt ASV kā “brīvās pasaules” galvenā militārā aizstāvja reputāciju. Ir pilnīgi neapstrīdami, ka vienīgi ASV var pilnvērtīgi stāvēt pretī Krievijas kodolarsenālam un Ķīnas ekonomiskajam potenciālam, ja kādreiz izveidotos abu šo valstu militāri/politiska/ekonomiska savienība. Taču tieši tas uzliek ASV īpašu atbildību par pasaules likteņiem. Vai ASV ir gatavas pilnā apmērā šo atbildības nastu nest?

Ja tuvākā pusgada laikā “airBaltic” vadība neatradīs privātus aizdevējus, no kuriem aizņemties 200 miljonus eiro, var gadīties, ka atbalsts būs jālūdz valdībai, un tādējādi valsts turpinās stutēt nacionālo aviokompāniju par nodokļu maksātāju naudu.

Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” kopprojekts beidzot liek sevi manīt – sākušies izpētes darbi vēja parku ierīkošanai dažādās Latvijas vietās. Limbažu novadā ļaudis satraukušies ne pa jokam – kas notiks ar biosfēru un senču svētvietām? SIA “Latvijas vēja parki” mierina: bažām nav pamata – vēja parku ietekme uz vidi tiek pētīta, daba un svētvietas noteikti necietīs.

Aizvadītajā nedēļā noslēdzās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām, kas paredzētas šā gada 6.–9. jūnijā (Latvijā 8. jūnijā). Vakar tika izlozēti sarakstu numuri. Sācies priekšvēlēšanu periods, un varam sākt vērtēt politisko piedāvājumu. Iesākumā par šī piedāvājuma kopējo “garšu”.

Tiks vai netiks ņemti vērā iedzīvotāju viedokļi un viņu bažas par vēja parku ietekmi uz dabu un cilvēku labklājību, cik izmaksās vēja parki un vai tie sevi atpelnīs, vai nesanāks kā ar pasažieru vilcieniem – zemā temperatūrā tie pārstās strādāt, kādus labumus saņems pašvaldības, kurās vēja parki tiks uzstādīti – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” intervija ar valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” kopuzņēmuma SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētāju Jāni Urtānu.

“Vēl pagājušajā nedēļā kopā ar Juri spriedām par Edgara Liepiņa piemiņas koncertu, kam jānotiek 30. maijā. Bet pirmdien no rīta saņēmām ziņu: Juris Kulakovs ir miris. Nevaru attapties joprojām, ir smagi,” saka Juris Sējāns, mūziķis un Jura Kulakova draugs. “Pērkons” nu dārdēs bez Jura Kulakova. Par to skumst daudzi. Bet gandrīz katram, kam tuva “Pērkona” mūzika, ir kāda sava lādīte, kurā glabājas atmiņas par Juri. Tāda ir arī mūzikas žurnālistei, muzikoloģei Daigai Mazvērsītei. Dienu pēc Jura Kulakova aiziešanas parunājām par talantīgo, neparasto mūziķi.

Krievijas varai demonstrējot arvien aktīvākas agresijas formas, Krievijas Izmeklēšanas komiteja tikko izsludinājusi meklēšanā virkni Latvijas pilsoņu, tajā skaitā Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāju Ivetu Ratinīku un basketbolisti Aneti Jēkabsoni-Žogotu.

Autobuss lauku iedzīvotājiem kļūst kā laimests loterijā: varbūt pienāks, bet varbūt nepienāks; varbūt apstāsies, bet varbūt pabrauks garām; varbūt tiks, bet varbūt netiks saglabāts pēc kārtējās maršrutu tīkla saīsināšanas.

Veselības ministrija traumatoloģijas un ortopēdijas nozarē paredzējusi izveidot metodisko centru, lai noteiktu kritērijus kvalitatīvai pakalpojuma sniegšanai. Pašlaik situācijā, kad Latvijā trūkst resursu veselības nozarē, traumatoloģijas pakalpojumus sniedz pārāk daudzās slimnīcās, turklāt līdz šim nav bijis vienotu kritēriju, lai visās vietās, kur ir traumatoloģijas nodaļas, pakalpojumu sniegtu vienādi augstā līmenī.

Pēc satraukuma pilnajiem iepriekšējiem gadiem, kad patēriņa cenu līkni augšup virzīja gan ekonomikas atbalstam valstu un centrālo banku novirzītās naudas kovida laikā, gan arī Krievijas iebrukuma Ukrainā radītie cenu šoki, esam nonākuši jaunā, cenu ziņā daudz mierīgākā laikmetā. Proti, saistībā ar pašreizējām ekonomiskajām norisēm pasaulē nevar izslēgt lēnas inflācijas periodu vairāku gadu garumā.

Lai ko teiktu par Krievijas diktatora Putina interviju bijušajai “Fox News” ekrāna zvaigznei Takeram Karlsonam, jāatzīst, ka tā atsedza vairākas it kā jau agrāk zināmas patiesības. Nav jēgas detalizēti izvērtēt šīs intervijas saturisko būtību. Šajā ziņā gandrīz visi komentētāji ir vienisprātis – nekā jauna. Taču interesanti ir daži dziļāki slāņi.

Ko darīt ar arhitektoniskajiem svešķermeņiem Vecrīgā, kuras celtnes atjaunot un kurām piešķirt aizmirstības statusu, modernā arhitektūra kropļo vai papildina pilsētas centra vaibstus, vai un kā “Rail Baltica” ienākšana Rīgā izmainīs pilsētu, kas notiks ar Latvijas muižām, vai cerīgi ir politiķu solījumi zinātnei palielināt finansējumu, – par šīm un citām tēmām Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, akadēmiķis Ojārs SPĀRĪTIS intervijā “Neatkarīgajai”.

Tieši pēc gada Latvijai jāatslēdzas no Krievijas kontrolētās maiņstrāvas frekvences un jāspēj uzturēt Eiropas frekvenci, kas elektrības ražošanu sadārdzinās.