Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno lauzt līgumu ar Latvijas Jātnieku federāciju (LJF) par sporta centra "Kleisti" apsaimniekošanu. Jātnieku sporta aprindās tas ir izsaucis neizpratni, sašutumu, neziņu par nākotni. LJF vērsusies pie valsts augstākajām un atbildīgajām amatpersonām un izklāstījusi savus apsvērumus, lūdzot apturēt ministrijas centienus. Arī invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" ir neizpratnē un ir gatava atbalstīt sportistu paraolimpiešu centienus, ja tādi būs, saglabāt "Kleistus" kā treniņu vietu, “Neatkarīgajai” apliecināja “Apeirona” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
"Neatkarīgā" jau rakstīja, ka tieši IZM uzskaitītie it kā "rupjie" pārkāpumi ir tie, kas "dod tiesības vienpusēji atkāpties no līguma". LJF savukārt uzskata, ka tā ir tieša vēršanās pret LJF kā organizāciju. LJF uzskata, ka persona vai personu grupa, kura sniegusi IZM nepatieso informāciju, kas uzskaitīta IZM vēstulē, ir apzināti vai neapzināti ministriju maldinājusi.
Starp absurdiem pārkāpumiem tiek minēts lielāks skaits it kā "nesaskaņotu" kafijas un ūdens automātu, apmežota teritorija tiek nosaukta par "nelikumīgu auto stāvlaukumu", bet āra nojume/uzgaidāmā ārtelpa par "sabiedriskās ēdināšanas vietu". Minētā nojume ir paredzēta sportistu, apmeklētāju un darbinieku atpūtai un ēšanai un tiek izmantota bez atlīdzības, jo tai nav publiska pieejamība. Zirglietu veikalam "Korsaro", kura atrašanos teritorijā IZM uzskata par lielu "pārkāpumu", LJF ir nodevusi zirglietu izvietošanai nelielu telpu bez atlīdzības, jo "Korsaro" visās LJF rīkotajās sacensībās nodrošina godalgoto vietu ieguvējus, bērnus un jauniešus ar speciālām balvām.
"Neesam īsta sporta organizācija, bet uztraucamies par šo situāciju," sākot sarunu ar "Neatkarīgo", uzsvēra invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. Viņš piebilda, ka ar sporta centru "Kleisti" cieši ir saistīts paraolimpietis Rihards Snikus, viņa pieredze un panākumi.
Situāciju ap "Kleistiem" I. Balodis raksturoja kā negodīgu, bet ministrijas lēmumu kā neizvērtētu un neizdiskutētu, turklāt par šo ieceri nav tikusi informēta sabiedrība. "Tā ir iegriba vai pamatots lēmums, vai par to ir bijusi diskusija, nekas nav zināms. Situācija ir nestabila un nedroša, un nav zināms, kas turpmāk būs ar "Kleistiem" - vai tur būs jaunbūves vai jātnieku centrs, kur varēs trenēties. Jāšanas sports ir dārgs un prestižs, cilvēkus tas aizrauj. Tāpat zirgi ir labs terapijas veids," atgādināja I. Balodis. Viņaprāt, par "Kleistos" izveidojušos situāciju ir bijis pārāk maz informācijas, bet nekas īsti nav dzirdēts par nopietniem pārkāpumiem, piemēram, finanšu mahinācijām.
"NVO ietekmes sviras ir mazas, bet, ja paraolimpietis Rihards Snikus iestātos par to, ka sporta centrs "Kleisti" ir jāsagabā, tad mēs palīdzētu," sacīja "Apeirona" vadītājs. Viņš piebilda, ka pēdējā laikā sabiedrībā vērojama nesamierināšanās ar neloģiskiem, nepamatotiem un neargumentētiem lēmumiem, un parādījusies ticība, ka mēs varam kaut ko mainīt, nevis samierināties, ka ministrija vai kāda cita institūcija kaut ko nolēma un viss. Un pieņemtie lēmumi noteikti ir jāskaidro sabiedrībai.
"Tajā pašā IZM, lai gan tur nav vides pieejamības, mēs taču nesakām, ka tāpēc ir jāatlaiž ministrs vai ierēdņi," piebilda I. Balodis.
Kā “nra.lv” atklāja LJF prezidents Agris Blaus, “sporta centrā “Kleisti” federācija tuvākajos gados plāno izveidot rehabilitācijas centru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Piesaistīsim vislabākos speciālistus un medicīnisko aprīkojumu, kāds Latvijā nav bijis. Jau nākamgad bijām iecerējuši organizēt, kā arī nodrošināt reitterapijas nodarbības ikvienam interesentam. Uz šī pamata veidotos vēl plašāka paraolimpiskā komanda. Riharda Snikus panākumi aizkustina un vienlaikus iedvesmo visus, kuri nodarbojas ar jāšanas sportu, it īpaši cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Jācer, ka IZM šīm iecerēm nepārvilks treknu svītru”.
Izglītības un zinātnes ministrijā 29. novembrī notika ministrijas vadības un Latvijas Jātnieku federācijas vadības tikšanās par to, kā LJF novērsīs IZM un vides uzraugošo dienestu konstatētos pārkāpumus sporta bāzē "Kleisti".
LJF atzina konstatētos pārkāpumus. LJF apņēmās iesniegt ministrijai citu uzraugošo iestāžu apliecinājumus, ka pārkāpumi ir novērsti. Savukārt līdz 18. decembrim federācija iesniegs ministrijai arī biznesa plānu par sporta bāzes "Kleisti" tālāko attīstību un caurskatāmu finanšu plūsmu.
Ministrijas ieskatā sporta centrā "Kleisti" esot nekavējoties jāatjauno laba pārvaldība un jānovērš visi pārkāpumi. Sporta bāze "Kleisti" ir valsts īpašums, kas nodots bezatlīdzības lietošanā LJF, tāpēc LJF jānodrošina bāzes uzturēšana un laba pārvaldība. IZM arī noliedz, ka bāzē tiktu turēts olimpieša Riharda Snikus zirgs, uzsverot, ka šī informācija ir nepatiesa.
Pašlaik "Kleistu" sporta centrs ir brīvi pieejams visiem, jo visi pasākumi tur notiek bez ieejas maksas, ļaujot jebkuram interesentam, neatkarīgi no viņa sociālā stāvokļa, apmeklēt pasākumus. Tas ir īpaši būtiski daudzbērnu ģimenēm un pensionāriem. "Kleisti" sabalansē sportu ar visai sabiedrībai pieejamu veselīgu un dabai draudzīgu atpūtas veidu. Tur mierinājumu atrod bēgļi no Ukrainas.
LJF "Kleistu" teritorijā ir izbūvējusi stalli ar 45 vietām zirgiem, kā arī saimniecības un palīgtelpas, renovējusi manēžu un izbūvējusi lielo jāšanas laukumu, kas atbilst starptautiskajiem jāšanas sporta standartiem. Tam ir īpašs segums, kas paredzēts tieši sporta zirgiem.
Tāpat "Kleistos" notiek nodarbības cilvēkiem ar veselības problēmām, piemēram, bērniem ar autiskā spektra traucējumiem u.c., un tur trenējas parasportisti. LJF ir ieplānojusi (un jau ir iesākti darbi) pilnveidot vides pieejamības infrastruktūru, paplašinot iespējas cilvēkiem ar veselības problēmām "Kleistos" nodarboties ar jāšanu. Ir plānots izveidot speciālu terapeitiski ārstniecisku atzaru.
Latvijas Jātnieku federācijas Kleistu sporta centrs ir saglabājis tradīcijas kopš tiem laikiem, kad tas vēl bija kā nacionālā sporta skola, kurā bija noteikta apmācību programma un treniņu struktūra, un cieņa pret vecākā gadagājuma treneriem, kuri atdod savas zināšanas jaunajiem. Šie treneri rāda sabiedrībai, ka ir iespējams pat ļoti cienījamā vecumā būt labā fiziskā formā, būt dzīvespriecīgiem un aktīviem senioriem. Nopelniem bagātajai iejādes trenerei Ainai Mainiecei 2025. gadā būs 85 gadu jubileja, un viņa vēl joprojām katru dienu ierodas Kleistu sporta centrā.
Latvijas Jātnieku federācija ir izveidojusi plaši pieejamu masveida zonu, lai tauta var nodarboties ar jāšanu, nenopērkot sev zirgu. Tā ir pieejama dažādiem sociālajiem slāņiem, mazāk nodrošinātām ģimenēm, kas nevar atļauties maksāt par sportu. Latvijas Jātnieku federācija “Kleistos” nodrošina iespēju bērniem apmeklēt nodarbības par pieņemamu cenu apmācību grupās; iespējas nodarboties jebkuram cilvēkam jebkurā vecumā; tiek organizēta jāšana cilvēkiem ar veselības problēmām - viņiem tiek piemeklēta speciāla programma; nodarbības bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
Sociālie dienesti arvien vairāk izrāda interesi, sakot, ka uz “Kleistiem”, kas atrodas tieši Rīgā, bērnus ar autiskā spektra traucējumiem var vest uz individuālajām nodarbībām, lai veicinātu integrāciju sabiedrībā. Vidēji mēnesī ar īpašajiem bērniem notiek 25 līdz 30 nodarbības. Piemēram, šī gada vasaras sākumā “Kleistos” nodarbojās vienpadsmit bērni tieši ar autiskā spektra traucējumiem.
Divi no Latvijas Jātnieku federācijas parasportistiem turpina attīstīt sevi parasportā Tīraines staļļos, kur mitinās arī divkārtējā paraolimpiskā čempiona Riharda Snikus partneris King Of The Dance. Paraolimpiskie jātnieki jau no bērnu vecuma ierodas Kleistos uz terapiju. Jau pēc gadiem desmit viņi var kļūt par parasportistiem, kas ir finansiāli dārgāks pasākums. Latvijas Jātnieku federācija sniedz finansiālu atbalstu šiem cilvēkiem.
“Kleistos” strādā instruktore, sporta ārste, sertificēta reitterapeite Sandra Karisa, kura ir arī Latvijas nacionālās kategorijas iejādes un paraiejādes tiesnese. Veselības problēmas maziem bērniem palīdz risināt instruktore, sertificēta reitterapeite un feldšere Margarita Karaša.
Ar bērnu un jauniešu mācību grupām un sporta grupām strādā Latvijas Jātnieku federācijas Iejādes sekcijas vadītāja, iejādes un paraiejādes tiesnese, trenere Anita Mangale, trenere Indra Gabaliņa, trenere Guna Loja, trenere Aina Mainiece.
Savulaik sporta centrs “Kleisti” tika LPSR uzcelts kā modernās pieccīņas sporta bāze “Olimpiādei-80”. 1976. gadā bāzē ienāca zirgi, kuru vajadzībām 1979. gadā tika uzbūvēta slēgtā manēža. Centrs bija kā nacionālā sporta skola ar valsts finansējumu darbiniekiem un treneriem. Kleistu centrs savu darbību kā valsts iestāde izbeidza 2010. gadā, kad tas tika nodots Latvijas Jātnieku federācijai.
