Dīvaini, nu kur gan varēja uzrasties tik daudz partizānu, kuri cīnījās pret Vāciju?
Tad tu gribi teikt, ka Rubeņa bataljona cīņas Rendas un Zlēku pusē ir izzīstas no pirksta?
Es tikai izsaka savu izbrīnu! Ja tas viss notiktu Latgales krūmos, kur katrs otrais varētu būt Krievijas ietekmē apstulbināts komunists....bet šeit...dīvaini! Domāju, ka tie varētu būt Krievijas diversanti/partizāni, izmesti frontes aizmugurē. Nu kurš kārtīgs latvietis no brīvas gribas varētu atbalstīt krievkomunistus?
Tiesa, tie bandīti no meža nāca iekšā lauku sētās ar stobriem, pamēģini šos nebarot, kā tagad vēsturnieki runā - neatbalstīt! Un tad iznāk, ka varonīgos partizānus varonīgi atbalstīja vietējie latvieši un viņu pēcnācēji, kurus nelietīgajiem fašistiem nācās dzīvus mest ugunskuros.
Kad 1941.g. decembrī slepkavoja tūkstošus Rumbulā un Biķernieku mežā, tad "kārtīgie" latviešu arāji dzēra kārtīgu kafiju ar īstu cukuru. 1944.g. decembrī jau tā vairs uzvesties nevarēja, jo trīs gadu laikā krievkomunistiem ar amerikāņu & angļu atbalstu jau bija izdevies patriekt vāciešus tālu no Maskavas, Volgas krastiem un pat Kurskas apgabala.
Jā, tajos gados Latvija zēla un plauka, latvieši dzēra kafiju, un lietoja savu cukuru! Vācieši arī nebija badā mērdēti kā Krievijas pufaikas, cienāja vietējos puikas ar šokolādēm, spēlēja blumīzerus un izvērta genocīdu pret ebrejiem ( nav saprotami iemesli, kādēļ tas tika darīts, pētnieki, vēsturnieki izvairās no šo iemeslu pētīšanas).
Ja uzmanīgi izlasīsi visu rakstu, sapratīsi, ka tajos mežos darbojās divi dažādi partizānu grupējumi - kurelieši ( vadīja R.Rubenis, pēc viņa nāves J. Kurelis un "Sarkanā bulta" ). Lasīt vajag ne tikai muļķīgi komentēt!
Es izlas
Holokaustu var pētīt tikai cilvēki ar ļoti stipriem nerviem.
"...Jā, Jānis ir šāvis un Pēteris, bet es tik stāvēju postenī, ķēdē. Par to ir saglabāts vairāk nekā 40 000 izmeklēšanas lietu.
Tīrons: Jums ir atbilde?
Vestermanis: Es domāju par tiem, kas tur bija. Bez tiem brīvprātīgajiem izpalīgiem, kas paši pieteicās. Ja kāds mēģināja bēgt, viņi, protams, šāva. Viņi nezināja, kuru nozīmēs uz šaušanu, kuru nozīmēs pie pašas bedres sargāt, lai kāds nemūk prom, un piespiest izģērbties, it sevišķi jaunas sievietes. Bet pats nav šāvis. Viņš jau tikai labi sagatavojis. Jēkabpilī, piemēram, atbrauc Arāja komanda un piedāvā – tik daudz to žīdu, kas grib, puiši, nāk, stājieties rindā. Pēc atskaites mēs varam redzēt brīvprātīgos. Zināmās aprindās jau bija tas teiciens: tas jau nav nekāds latvietis, kas nav nošāvis kādu žīdu." (Eju tumšā mežā kā mājās / Rīgas Laiks)
Zināmās aprindās ? Kas tās par aprindām?
Jūs tāds zinošs, spējat norādīt avotus, vai ir kāds pētījums, kādēļ tieši pret ēbrejiem bija tāda attieksme?
Guntiņ, pētījumu ir daudz. Aizej uz Rīgā uz Skolas ielu 6, tur ir muzejs Ebreji Latvijā, tur tev visu izstāstīšu, paskaidros, iedod avotus un ieteicamās literatūras sarakstus. Ir šausmīgi stulbi, šeit prasīt avotus. Šeit ir komentāri, nevis zinātnisks darbs kur jānorāda avoti. Bet tas, kā tu pieprasi avotus norāda, kā tu lieliski visu saproti, tikai savā bezspēcībā tev nav ko likt pretī. Kas attiecas uz avotiem, varu tev pateikt, ka pirms pārdesmit gadiem apgāds "Atēna" izdeva vairākus vēsturnieku petījumus par šo tēmu. Aizej uz bibliotēku un pameklē. Sāc mācīties strādāt ar drukātiem izdevumiem, meklēt un atrast bibliotēkā ne tikai gugļot. Mums ir ļoti skaista LNB, aizej uz turieni, tur viss ir.
Mana, nu jau viņsaulē esošā vecāmāte Kurzemē, būdama jauna, 19 gadus veca meitene nesa uz mežu no kara darbības slēpjošiem cilvēkiem ēdienu, vācieši vienreiz iebruka mājā, kliedza kur partizāni, veda meiteni ārā uz nošaušanu, biedēja...mežos, pēc viņa stāstītā bija daudz tādu cilvēku, kuri negribēja karot (spacifisti). Bet tiem cilvēkiem nebija sakaru ar partizāniem, viņi bēga kā no vāciešiem, tā no pufaikām., no iesaukšanas armijās. Vēlāk PSRS vēsturnieki šos visus pieskaitīja partizāniem, kuri cīnījušies par Staļinu, par komunismu, pret fašismu, utt.. Partizānu karu Latvijā izvērsa no PSRS iesūtītie pufaikas.
Ja no vēsturnieku stāstiem izmestu visus melus, tad no pašas vēstures nekas i pāri nepaliktu - teicis kāds gudrītis, man gribas viņam piekrist.
Es izlasīju, izlasīju, un pie sevis nodomāju, ka tas kadrs, kurs izgudroja nosaukumu - krasnaja strela, ir bijis īstens krievkomunists. :)
Tas taču bija tavs vectētiņš. Vai tad aizmirsis esi? Zini, tu ar saviem komunistiem priekšā un pakaļa esi slims. Tev nav kritiskās domāšanas, visur vainīgi tev komunisti. Tev patiesi ir nepieciešama ļoti nopietna psihiatra palīdzība, jo ja cilvēks visur Redz sava vectētiņa, Joskes Visariona dēla spalvaino roku, tad tur var palīdzet tikai psihiatrs, ja vēl vispār ko var līdzēt.
Godātie draugi !
Iesaku jums neielaisties diskusijās ar subjektu vārdā "ir tāds".
Viņš ir nacists, kas cilvēka piederību noteiktai nācijai vērtē pēc DNS analīzēm (lasi - ādas krāsas, galvaskausa izmēriem, attāluma starp acīm un citām iedzimtām pazīmēm, ko nosaka DNS).
Lūdzu skatīt viņa komentārus rakstam "Ukrainas Bruņotie spēki sagādā pasaulei milzu pārsteigumu. Šīs brīvdienas būs izšķirošas."
(Bens Latkovskis)
Godātie draugi !
Lūdzu palīdziet subjektiņam ar segvārdu "Voldiņš", īstajā vārdā Volodimirs Oleksandra dēls Žō.
Viņš ir nespēj noteikt savu piederību noteiktai sugai un tāpēc tagad jeb DNS. Palīdziet šim nabaga apdalītajam radījumam saprast, ka tas ir ķīmisks savienojums nevis viņa ādas krāsa, galvaskausa apkartmērs, attālumu starp acīm vai kāda cita iedzimta pazīme, bet ķīmisks savienojums. Varbūt notiek pasaulē brīnumi un viņš to sapratīs, bet pagaidām nekā. Viņš dzīvo ar pārliecību, ka DNS ir viņa zaļā ādas krāsa, galvaskausa apkārtmērs, attālumu starp viņa vizbuļu zilajām acīm un citas iedzimtās pazīmes, kā piemēram ragi un nagi.
Godātie draugi !
Lūdzu palīdziet subjektiņam ar segvārdu "Voldiņš", īstajā vārdā Volodimirs Oleksandra dēls Žō.
Viņš ir nespēj noteikt savu piederību noteiktai sugai un tāpēc viņš to grib izdarīt izmantojot DNS kuru viņš aplami uzskata par savu antropoloģisko pazīmju kopumu, tas ir, viņa zaļā ādas krāsa, galvaskausa apkartmērs, attālumu starp viņa vizbuļzilajam acīm un visas citas iedzimtās pazīmes kā piemēram ragi un šķelti nagi. Palīdziet šim nabaga apdalītajam radījumam saprast, ka tas ir ķīmisks savienojums nevis viņa zaļā ādas krāsa, galvaskausa apkartmērs, attālumu starp acīm vai kāda cita iedzimta pazīme, bet ķīmisks savienojums. Varbūt notiek pasaulē brīnumi un viņš to sapratīs, bet pagaidām nekā. Viņš dzīvo ar pārliecību, ka DNS ir viņa zaļā ādas krāsa, galvaskausa apkārtmērs, attālumu starp viņa vizbuļu zilajām acīm un citas iedzimtās pazīmes, kā piemēram ragi un šķelti nagi.
Lasu te un brīnos: komentētāji, jūs tiešām lasīt nemākat? Te tak raksts par pirms 80 gadiem Abavmalā nodedzinātām 5 mājām, nošautiem ap 100 civiliedzīvotājiem, no kuriem daļa pat nebija vietējie, bet tur apmetušies bēgļi no sarkanās armijas. Dažiem no viņiem tajā laikā pat radinieki leģionā cīnījās.Kur te žīdu šaušana, kur komunisti? Par nobendēto civiliedzīvotāju piemiņu un cēloņiem, kāpēc tas notika, ir rakstīts!
Saproti pareizi, ka te daži neko citu izņemot komunisma rēgu kura roka grabstās ap to pēcpuses vairāk neredz. Redzi, ja atzīs visus varas darbus kurus Latvijā pastrādāja vācieši sabruks mīts par ļaunajiem komunistiem un Krieviju kā visu ļaunumu sakni, jo izradīsies ka vācieši ar kuriem tagad tusejam vienā savienībā un kuri septiņsimts gadus mūsu senčus neuzskatīja par cilvēkiem un vēl šeit sastrādāja daudz zvērību, daudz, daudz vairāk kā komunisti, jo viņi to darīja ilgākā laika tad daudzi mīti sabruks un būs jāatbild uz daudziem netīkamiem jautājumiem.
Tā jau ir. Vispār jāsāk nopietni apdomāt, vai manabalss.lv nevajadzētu ierosināt parakstu vākšanu par Jekelna reabilitēšanu un pieminekļa uzstādīšanu viņam Uzvaras laukumā. Jo piemiņas vieta Zlēkās lēnām brūk kopā.
Skumjākais visā šajā stāstā ir tas, ka tagad, kad paiet tieši 80 gadi no šiem notikumiem, ne Ventspils novada vadība, ne NA nerīko nogalināto piemiņas vietā NEKĀDUS atceres pasākumus. Pie tam pati šī piemiņas vieta Zlēku Karātavu kalnā ir, maigi sakot, diezgan žēlīgā stāvoklī un prasās pēc atjaunošanas. Abavmalā nodedzināto māju pamati redzami vēl šodien. Vai tur nobendētie civiliedzīvotāji, kuru vienīgā vaina bija tāda, ka viņu mājās kādu laiku dzīvoja Rubeņa bataljona karavīri, viņu bijušo māju vietās nebūtu pelnījuši vismaz pa baltam krustam ar piemiņas plāksni? Kāpēc viņu likteņi ir tik neērti tagadējai varai?
"..Tāpēc “Neatkarīgajā” šādu informāciju sniegsim."
Sniedz arī lr1.lsm.lv, jo tai pat 1944.g. decembrī norisinājās daudz pamatīgas kaujas, kurās vācieši izgāza daudz pamatīgās dusmas - "1944. gada decembrī nacistiskā Vācija veica pēdējo mēģinājumu novērst savu totālo sakāves šajā karā. Tā bija uzbrukuma operācija Ardēnos Beļģijas un Luksemburgas teritorijā, kas sākās 1944. gada 16. decembrī. Operācijai bija koncentrēti labākie Vermahta spēki, līdz ar to nozīmīgi noplicinot Austrumu fronti, kur sekojošajai Sarkanās armijas ofensīvai 1945. gada janvāra vidū bija Vācijai katastrofāli rezultāti. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins." Otrais pasaules karš: Vācu armijas operācija Ardēnos 1944.gada beigās.