Ar Ziemeļkorejas 12 tūkstošu karavīru un virsnieku ierašanos palīgā Krievijai nebūs līdzēts. Tādēļ Krievija aktivizē jauniesaucamo tvarstīšanu ielās, stacijās, bāros un citās sadzīviski aktīvās vietās. Noķert jauniesaucamos nemaz nav tik viegli. Viņiem pieejamas arī instrukcijas, kā no iesaukšanas izvairīties – vēsta ziņu platforma “Current Time”.
“Current Time” žurnālisti informē, ka Maskavā vīriešus iesaukšanas vecumā ar varu ved uz rekrutēšanas punktiem. Tiesību aizstāvju organizācijas uzskata, ka reidi, ko organizē tiesībsargājošās iestādes, pēc mēroga un stingrības pārspēj visas iepriekšējās iesaukšanas kampaņas kopš pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu.
Kā raksta izdevums "Agentstvo", kopš rudens iesaukšanas sākuma tiesību aizstāvju organizācijas saņēmušas 217 ziņojumus par reidiem un vardarbīgu iesaucamo nogādāšanu militārās reģistrācijas un iesaukšanas birojos. Krievijas galvaspilsētā ir zināmi gadījumi, kad tiesībsargi nolaupījuši vīriešus un nogādājuši viņus rekrutēšanas birojos tieši no viņu dzīvojamo māju sliekšņa.
Piemēram, 22 gadus vecais Maskavas Augstākās ekonomikas skolas students Artūrs Noviks pastāstījis, ka policisti izskrūvējuši elektrības drošinātājus sadales skapī un saķēruši viņu kāpņutelpā brīdī, kad viņš devies labot elektrības pārrāvumu. Pēc tam viņu ar varu izvilkuši uz ielas bez virsdrēbēm un dokumentiem.
Reidi pret iesaucamajiem nesen notikuši arī Sanktpēterburgā. Tiesību aizstāvības projekts "Idite lesom" un izdevums "Fontanka" ziņo par masveida vīriešu pārbaudēm iesaukšanas vecumā pie metro stacijām "Novočerkasskaja" un "Ladožskaja". Policijas un “Rosgvardija” darbinieki apturējuši jauniešus, nenosaucot iemeslus un neuzrādot dokumentus. Aizturētie, kuriem nebija atbrīvojuma no dienesta, nodoti militārās reģistrācijas un iesaukšanas biroju darbiniekiem.
Saskaņā ar Vladimira Putina rīkojumu rudens iesaukšanas periodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim 2024. gadā militārajā dienestā jāiesauc 133 tūkstoši vīriešu. No tiem tikai Maskavas militārās reģistrācijas un iesaukšanas birojam vien jāsūta armijā astoņi tūkstoši cilvēku, teicis Maskavas militārais komisārs Maksims Loktjevs oktobra sākumā. Pēc projekta "PrizivaNet" datiem, 2024. gadā gadījumu skaits, kad Maskavā cilvēki piespiedu kārtā tiek nogādāti rekrutēšanas birojos, pieaudzis divarpus reizes. Ir zināmi gadījumi, kad Krievijas iesauktie tiek iesaistīti kaujās pret Ukrainu.
Tikmēr Lielbritānijas veterānu lietu ministrs Alisters Kārnss publiskojis aprēķinus, ka Krievijas armija pašlaik zaudē apmēram pusotru tūkstoti cilvēku dienā - kritušo un ievainoto. Šis ir rekordliels skaits kopš pilna mēroga kara sākuma. Tādu pašu skaitli min Krievijas BBC dienests, atsaucoties uz NATO avotiem. Zaudējumu pieauguma iemesls ir kauju intensitātes palielināšanās un kaujas darbību zonas paplašināšanās.
Mediji turpina ziņot, ka vairāk nekā 70 tūkstoši Krievijas karavīru krituši karā pret Ukrainu un Krievija arvien biežāk sūta uz fronti 40-60 gadus vecus vīriešus bez īpašas sagatavošanas.
Kurskas apgabalā milzīgus zaudējumus ciešot 810. jūras kājnieku brigāde no okupētās Krimas. Par to izdevumam "Verstka" ziņojuši paši šīs brigādes karavīri un pazudušo radinieki. Karavīri sūdzas, ka komandieri "sūta viņus nāvē".
Uz rekordlielo zaudējumu fona samazinās brīvprātīgo plūsma uz fronti - tā ir apmēram 600 cilvēku dienā, raksta "Meduza".
Militārais analītiķis Jans Matvejevs ir analizējis, vai Krievijas armijā pastāv dzīvā darbaspēka deficīts. Pēc viņa teiktā, Krievijas armijai joprojām ir priekšrocības pār Ukrainas armiju gan tehnikas, gan personāla ziņā, taču tā ne vienmēr to izmanto. Matvejevs uzskata, ka reidi pret iesaucamajiem Krievijas reģionos ir preventīvie pasākumi dzīvā darbaspēka trūkuma mazināšanai. "Karam ir jāpiesaista noteikts cilvēku skaits - apmēram 130 tūkstoši divreiz gadā, bet daļa no viņiem jau devušies karā, pametuši valsti vai saprot, ka tagad labāk ar armiju nesadarboties. Viņi arī redz, kā cilvēki iet bojā karā, kā iesauktie cīnās Kurskas apgabalā. Protams, cilvēki bēg no armijas un pareizi dara. Tāpēc rodas grūtības," stāsta Matvejevs.
Analītiķis prognozē, ka 2025. gada pavasarī Krievijā notiks vēl viens kārtējais līgumsamaksu pieauguma raunds. "Jo tie, kuri vēlējās doties frontē par lielu naudu, jau ir aizgājuši, un atlikušais līguma karavīru plūsmas apjoms acīmredzami samazinās. Krievijas armijai nepieciešams, lai tā paliktu ļoti liela, lai neizveidotos būtisks deficīts," uzskata Matvejevs.
Jurists Artjoms Kļiga, runājot par reidiem pret iesaucamajiem Maskavā un citās Krievijas pilsētās, skaidrojis, kāpēc tieši tagad pieaudzis iesaukšanas reidu skaits. Viņš uzskata, ka tas galvenokārt saistīts ar iesaukšanas plāna pieaugumu Maskavā. Pēc jurista domām, reidi kļuvuši kvalitatīvi citādi, jo policija un militārās reģistrācijas un iesaukšanas biroja darbinieki Maskavā jūtas nesodāmi. "Valda pārliecība, ka jāizpilda plāns par katru cenu, bieži ignorējot procedūras pārkāpumus," skaidro Kļiga.
Jautājums, ko darīt iesaucamajiem, kurus piespiež doties karā?
Militārais analītiķis Jans Matvejevs un jurists, aizstāvības menedžeris no kustības "Apzinīgie atteikumi no militārā dienesta" Artjoms Kļiga sniedz skaidrojumus un ieteikumus iesaucamajiem.
Viņi aicina jauniesaucamos vienmēr nēsāt līdzi dokumentus par atbrīvojumu no dienesta; sagatavot pilnvaras radiniekiem vai juristiem; izmantot pasīvas pretestības stratēģiju, ja tiek nogādāti uz rekrutēšanas punktu, piemēram, atteikties kaut ko parakstīt vai uzvilkt militāro formu; ja tiek ar varu vilkti uz kādu slēgto telpu, pretoties, ieķeroties kaut vai apkures radiatoros, un skaļā balsī saukt pēc juridiskās palīdzības.
