ASV vēstniecība Rīgā interneta platformā “Telegram” izveidojusi kontu, kurā ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons Latvijas sabiedrību uzrunā krieviski. “Labdien, mani sauc Kristofers Robinsons, esmu ASV vēstnieks Latvijā. Lai gan esmu šeit jau gandrīz divus gadus, katra jauna vieta un tikšanās ar jums turpina mani pārsteigt. Esmu bijis Valmierā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī,” tīmeklī publicētajā video dzirdams, kā vēstnieks Latvijas sabiedrību uzrunā agresorvalsts valodā.
Sabiedrības sašutums par vēstnieka uzvedību bija un joprojām ir karsts. Daļa šādu komunikācijas veidu uzskata par necieņu pret valsti, kurā vēstnieks rezidē, cita daļa - par nekompetenci, jo vēstnieks acīmredzot nezina Latvijas vēsturi, nezina neko par krievu okupācijas gadiem, vēl daļa - par šā brīža situācijas neizprašanu, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā, un Latvijas sabiedrības vairākuma attieksme ir zināma, un tā ir negatīva pret Krieviju.
Uz Kristofera Robinsona rīcību reaģēja arī mūsu Ārlietu ministrija, tīmeklī publicējot šādu paziņojumu: “Kā jau pausts iepriekš, Ārlietu ministrija uzsver, ka Latvijas valsts (oficiālā) valoda ir latviešu valoda. Par to ir informēti visi Latvijā akreditētie ārvalstu diplomāti. Ministrija jau ir norādījusi, ka ir vēlams, ka ārvalstu diplomāti saziņā ar Latvijas sabiedrību priekšroku dod saziņai valsts valodā.”
Diez vai to ir sacerējusi ārlietu ministre Baiba Braže, jo viņas teksti parasti nav tik bezzobaini. Un ko nozīmē “valsts (oficiālā) valoda”? Vai ir arī neoficiālā? Un kas tas par vārdiņu “vēlams”? Vai ir kāds, kurš nezina, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda - latviešu - un ka publiskajā saziņā ir lietojama tikai un vienīgi latviešu valoda? Latviešu valoda ir obligāta, nevis vēlama.
Politologs Juris Rozenvalds komentē “Neatkarīgajai” situāciju: “Runāt krieviski, vēršoties pie Latvijas sabiedrības - tas nav pieklājīgi. Esmu kritisks pret visādām valodas kampaņām, bet mēs tomēr atrodamies Latvijā, un šeit ir jārunā valsts valodā, tas nu ir skaidrs. Vai nu runā angliski ar tulku, vai nu runā latviski. Ar visu manu “miera baloža” reputāciju es skaidri varu pateikt, ka uzrunāt Latvijas sabiedrību krieviski - tas ir nepareizi.”
Vēstnieks Robinsons Latvijā ir nepilnus divus gadus, pirms tam rezidēja Krievijā, un Rozenvalds uzskata, ka viņš ir augsta ranga vēstnieks. “Viņš nevar nesaprast, ka labākajā gadījumā runāšanu krieviski var uztvert kā nepatīkamu pārpratumu,” saka Rozenvalds, “bet sliktākajā - tā ir atklāta necieņa pret sabiedrību, turklāt neatkarīgi no nodomiem. Iespējams, ka viņš kaut kādu iemeslu dēļ gribēja uzrunāt tieši krieviski runājošos. Bet tas nav jādara vēstniekam. Ir taču diplomātiskais protokols jebkurā gadījumā. Tomēr ir dažādas situācijas. Tā, piemēram, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ratnieks grib noraut Čehova teātra krievisko uzrakstu, nu, tas ir prasti. Bet tad, kad ASV vēstnieks, pārkāpjot visus rāmjus, vēstnieks, kuram jārespektē valsts, kurā viņš atrodas, uzrunā cilvēkus krieviski, tas man šķiet dīvaini.”
Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks, vēsturnieks Gatis Krūmiņš arī aplūkoja šo situāciju: “Ja skatāmies no mūsu - nacionālās - situācijas, tad ASV vēstniekam pienāktos ievērot noteikumu, ka Latvijas sabiedrība nav jāuzrunā krieviski. No otras puses - diplomātiskajā dienestā tas, manuprāt, nav tik saistoši. Ja es būtu vēstnieka vietā, es nerunātu krieviski, es mēģinātu ievērot nacionālās īpatnības. Nedomāju, ka tā bija apzināta rīcība, visticamāk - neviens par to pat neiedomājās.”
Krūmiņš atgādina, ka mūsu kuģis radikāli pagriezās pretkrievijas virzienā pirms dažiem gadiem: “Kādreiz taču bija pilnīgi normāli komunicēt dažādās valodās. Bet tagad ir karš. Tomēr es nedomāju, ka vēstnieks kaut ko speciāli gribēja nodemonstrēt, parādīt mums vietu vai pasniegt ģeopolitiskus vēstījumus.”
Par to, ka ASV vēstniecība joprojām nav nākusi klajā ar skaidrojumu par Latvijas uzrunu krievu valodā, Krūmiņam ir savs viedoklis: “Amerikāņiem viena no metodēm ir neteikt neko. Ir bijušas arī vēsturiski lielākas “ziepes”, taču amerikāņi ir uzskatījuši, ka nevajag taisnoties. Viņi uzskata: ja neteiks neko, tad troksnis beigu beigās noplaks. Tā ir daļa no viņu komunikācijas: izlikties par beigtiem. Amerikāņi neiespringst par sīkumiem, viņi skatās uz lielām lietām.”
Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols ir kategorisks: “Ir izveidots oficiāls @USEmbassyRiga “Telegram” kanāls tikai krievu valodā, kurā ASV vēstnieks Latvijā iedzīvotājus uzrunā krieviski! Tas ir kāds jauns “stratēģiskās partnerības” paveids? Šī ir Latvija, kur valsts valoda ir latviešu, un absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju latviešu valodu saprot lieliski. Sagaidu, ka ASV vēstniecība īsteno komunikāciju arī citās valodās - poļu, ukraiņu, ivritā un baltkrievu. Iespaids gan ir pretējs - šobrīd tiek “līsts uz vēdera”, fokusējoties uz krievu valodu Latvijā, kas ir nepieņemami, pat apkaunojoši. Zinot ASV vēstniecības līdzšinējo politiku, vēstniekiem pēc stāšanās amatā apgūstot latviešu valodu, būtu aplaudējis par vēstnieka komunikāciju latviešu valodā. Ļoti ceru, ka latviešu valoda apgūta augstākā līmenī nekā krievu.”
Politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts uzskata, ka runāšana krieviski ir signāls, kas nāk no jaunās Trampa administrācijas puses: “Tam pielāgojas arī tās vēstniecības, kas bija Baidena laikā. Tās tagad mēģina noķert to vilni, kas var veidoties. Tam gan nav lielas un noteicošas nozīmes, tomēr tas ir signāls diplomātiskajam korpusam un dažādiem krievu ielikteņiem, kuri šo runāšanu uzpūš par milzīgu panākumu un pat par politikas maiņu. Tā tas nav! Domāju, ka tā ir vienkārši ierēdnieciska pielāgošanās iespējamiem nākotnes pavērsieniem.”
Daukšts domā, ka Trampa vienošanās ar Baidenu par atļauju ukraiņiem dot triecienus Krievijai ar tāla rādiusa raķetēm bija gudru nodomu vadīta. “Kad 20. janvārī Tramps nāks pie varas, viņš var atsaukt Baidena doto rīkojumu, tādējādi uzsākot labāku dialogu ar Krieviju. Tāpēc notiek pielāgošanās no visām pusēm. Abi - gan Baidens, gan Tramps - ir saistīti ar tiesu darbiem, tas nozīmē, ka kaut kāda vienošanās starp viņiem eksistē. Bet uz Latviju tas viss var attiekties tikai kā ierēdnieciska pielāgošanās iespējamiem nākotnes scenārijiem.”
Daukšts ir pārliecināts, ka sabiedrības sašutums par vēstnieka uzrunu krievu valodā ir ļoti liels. “Latviskajā sabiedrībā tas ir pamatots, tas ir pamatots no mūsu, latviešu, interešu viedokļa. Bet tajā pašā laikā… Cilvēks prot krievu valodu, un viņš gluži privātu iespēju robežās runā tajā valodā, kas viņam ir ērta. Vēstnieks cerēja to parādīt kā savu spēju runāt svešvalodā. Kad skatījos vēstnieka video, man šķita, ka viņš, iekšēji ar sevi lepodamies, jautāja “Nu, kak ja? Nu, kak ja?” (nu, kā es, nu, kā es? - krievu val.). Sak, cik es labi izskatos, re, kā es iznesos!”
