Degvielas cenu kari Igaunijā iepriecina autobraucējus, bet skumdina uzņēmumus, kuri karo. Latvijas Valka nonākusi Igaunijas mediju uzmanības lokā. Lietuvā kultūras darbinieki nerimstas protestēt, bet prezidents Gitans Nausēda aicina netaisīt traģēdiju robežas slēgšanas dēļ ar Baltkrieviju. Par šīm aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu mediju apskats.
Igaunijas iekšpolitikā aizvadītā nedēļa bija mierīga - ir pagājis jau mēnesis kopš pašvaldību vēlēšanām, bet Tallinā joprojām amati nav sadalīti. Ceturtdien, 20. novembrī, Tallinā notikušajās “Isamaa” un Centra partijas koalīcijas sarunās tika prezentētas vienošanās par sociālo politiku un veselības aprūpi.
Partijas apņemas turpināt pilsētas slimnīcu konsolidāciju. "Bērnu un ģimeņu labklājība un drošība ir svarīga abiem partneriem. Mēs izstrādāsim stratēģisku vīziju ģimeņu ar bērniem un bērnu ar īpašām vajadzībām atbalstam, kas nozīmē papildu ieguldījumus dažādās atbalsta sistēmās un speciālistu piesaistē.
Lai tālāk attīstītu bērnu aizsardzības sistēmu, mēs veiksim reformas vidusposma pārskatu un, pamatojoties uz to, izstrādāsim rīcības plānu tās tālākai uzlabošanai," sacīja Monika Haukanomma (Centra partija). Pēc “Isamaa” pārstāvja Karla Sandera Kazes teiktā, pilsētas slimnīcu konsolidācija turpināsies.
"Mūsu mērķis ir sniegt pacientiem vislabāko iespējamo pakalpojumu, vienlaikus saglabājot efektīvu un izmaksu ziņā efektīvu veselības aprūpes sistēmu. Tāpēc mēs turpināsim konsolidēt pilsētai piederošās medicīnas iestādes. Turklāt mēs tiecamies iegūt skaidru valsts garantiju par jauna medicīnas kompleksa būvniecību, kā tas noteikts valdības apstiprinātajā valsts slimnīcu tīkla attīstības plānā," sacīja Kaze.
Citiem vārdiem sakot, Tallinā lietas notiek lēnīgi, un cilvēki, klausoties šādas runas, mierīgi iemieg... Neguļ tikai veselības aprūpes jomas darbinieki, kuri prāto, ko šī konsolidācija nozīmēs viņiem.
Pašlaik benzīna cena Latvijā ir vidēji 1,51 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena ir 1,50. Igaunijā benzīns maksā 1,52, bet dīzeļdegviela - 1,44. Taču šoruden ir bijuši arī brīži, kad Igaunijā dīzeļdegviela ir par 20 eirocentiem un pat vairāk lētāka. Sevišķi skaudri tas izpaudās Valkā un Valgā, kur pāri Varžupītei no viena benzīntanka var redzēt otru. Atšķirības ir bijušas dramatiskas, un jābrīnās, ka Valkā vispār kāds lēja sev bākā degvielu. Pat ar visām Latvijas lojalitātes atlaidēm cena Igaunijā tik un tā bija zemāka.
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR ir intervējis uzņēmuma “Alexela” valdes priekšsēdētāju Marti Hālu, kurš pauž, ka pašreizējās zemās degvielas cenas noteikti ir patīkams atvieglojums patērētājiem, taču radušies zaudējumi ilgtermiņā būs jākompensē. Igaunijā degvielas uzņēmumi jau vairākus mēnešus ir iesaistījušies cenu karā. Hāls atzīmēja, ka šādi kari nav nekas neparasts - tie ir izplatīti arī citās valstīs.
"Cenu kari nav nekas unikāls. Tie ir notikuši gan Igaunijā, gan ārzemēs, un tie vienmēr sākas ar skaidru mērķi - uzlabot tirgus daļu vai atgūt zaudēto tirgus daļu. Tas var beigties tikai vienā no diviem scenārijiem - vai nu karš izrādās pārāk dārgs un mērķi netiek sasniegti, un tad karš tiek atmests, vai arī kāds zaudē - notiek konsolidācija, kāds iegādājas kādu citu uzņēmumu, vai mazi uzņēmumi slēdz savas stacijas. Ir daudz iespēju, taču tām visām ir viena kopīga iezīme - konkurences situācija neizbēgami mainās, daudzveidība samazinās, un jaunos apstākļos tiek izveidots jauns cenu līdzsvars," raidījumā "Esimene Studio" skaidroja Hāls.
Viņš arī uzsvēra, ka cenu karā priekšrocības vienmēr ir lielākiem spēlētājiem, tiem, kuriem ir lielāki resursi. "Starptautiskās korporācijas vienmēr ir spēcīgākā pozīcijā. Tām ir augstāka kapitalizācija, lielāka starptautiskā pirktspēja un līdz ar to labākas ienākošās cenas. Tās bieži vien ir vertikāli integrētas - saistītas ar naftas pārstrādes rūpnīcām vai pat jēlnaftas ražošanu -, kas ļauj tām labāk pretoties konkurentu izsīkšanas taktikai. Tas atspoguļojās arī “Neste” paziņojumos septembrī, kad viņi uzsvēra, ka ir starptautiska korporācija un viņiem ir nauda," sacīja Hāls.
Pēc viņa teiktā, septembrī bija daudz dienu, kad degviela tika pārdota par zemāku cenu, nekā tā tika iegādāta. Hāls neminēja, cik daudz naudas “Alexela” zaudēja cenu kara dēļ. "Zaudējumi tirgus līmenī sasniedz miljonus. Var novilkt vienkāršu paralēli - viens cents degvielas cenā gadā ir aptuveni desmit miljoni eiro. Pēc tā to ir viegli aprēķināt," viņš teica. "Iepriekšējo stabilitāti degvielas tirgū, ko bieži kritizē kā it kā karteli, var salīdzināt ar elektroenerģijas tirgu.
Tante Māli Valgas apriņķī saņem elektrību par tādu pašu cenu kā Tallinas centrā. Patiesībā elektroenerģijas piegādes izmaksas ievērojami atšķiras. Tas pats bija ar degvielu. Igaunijā iepriekš bija unikāla cenu noteikšana, jo cenas viena degvielas uzpildes staciju tīkla ietvaros bija nemainīgas. Klienti vienmēr zināja, ko viņi saņem, un viņiem nebija jādomā par iespēju atrast kaut ko vēl lētāku aiz stūra. Eiropā un Ziemeļvalstīs tas ir pilnīgi normāli - cenas atšķiras atkarībā no atrašanās vietas un zīmolu ietvaros," viņš atzīmēja.
Pēc Hāla teiktā, trīs mēnešu cenu kariem bija maza ietekme uz “Alexela” klientu lojalitāti. "Protams, dažādi pārdevēji piedzīvo dažādas tendences, kas ir saistītas ar klientu attieksmi un lojalitāti. Par laimi, “Alexela” ir liela lojālu klientu bāze - aptuveni 80%. Tātad mēs redzam kustību aptuveni 20% apmērā, bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka šādas tirgus kustības notiek jebkurā gadījumā, jo tirgus meklē jaunu līdzsvaru," viņš teica. Viņš uzskata, ka noteikti būs daži zaudējumi, bet tie tiks pārvarēti.
"Es nedomāju, ka zaudējumi sasniegs savu mērķi 2025. gadā, bet tie noteikti būs. Miljoniem dolāru pašu kapitāla, kas tirgū ir sadedzināti tikai dažu mēnešu laikā, var izmērīt ar astoņciparu skaitli," atzīmēja Hāls, piebilstot, ka viņi cenšas atbalstīt esošos partnerus, bet pašlaik atliek jaunu sadarbību. "Īstermiņā patērētājs uzvar. Lai kā uz to skatītos.
Tomēr ekonomikā ir vēl viens likums - ja grūtos laikos krājumi ir iztukšoti, tie ir jāuzpilda no jauna. Tas ir, kad grūtais periods beigsies, tirgus centīsies atgūt zaudētos līdzekļus. Un esmu pārliecināts, ka īstermiņa patērētāju ieguvums, kas šobrīd ir nenoliedzams, ilgtermiņā nevienu nedrīkstētu iepriecināt. Stabila un paredzama degvielas cena ir liela vērtība," sacīja Hāls.
Igaunijas televīzijas raidījumā “Aktuālā kamera” tika diskutēts par degvielas cenām. "Mēs nepārprotami sasniedzam jaunus rekordus. ASV sankcijas stāsies spēkā piektdien, un Eiropas sankcijas arī nākamgad, tāpēc bažas ir patiesi milzīgas. Ir grūti paredzēt, kur varētu mainīties cenas, jo īpaši dīzeļdegvielai," sacīja uzņēmuma “Terminal” valdes loceklis Alans Vahts. Arī ekonomikas eksperts Raivo Vare atzīmēja, ka, ja Krievijas jēlnafta pazudīs no tirgus, nebūs iespējams izvairīties no dīzeļdegvielas cenu pieauguma Eiropā.
Eksperti gan arī uzskata, ka cenu kāpumam būs īslaicīgs raksturs.
Latvijas Valkas finansiālās grūtības ir arī Igaunijas sabiedriskā medija ERR tēma. Viens no iemesliem ir zaudētie nodokļu ieņēmumi no cilvēkiem, kas reģistrēti Valgas pagastā Igaunijas pusē. Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens ERR raidījumā "Aktuālā kamera" sacīja, ka abām valstīm vajadzētu panākt vienošanos par pakalpojumu apmaksu divējā pilsētā.
Valgas pagastā ir reģistrēti 1000 Latvijas iedzīvotāju, bet Valkas pašvaldībai tie šķiet neeksistējoši. Viņi nav iekļauti iedzīvotāju skaitā, un viņu nodokļi nenonāk Valkā. Tomēr viņu ģimenes turpina izmantot pakalpojumus Latvijas pusē, un daži no viņiem faktiski dzīvo Latvijā. To nevar pārbaudīt.
"Ģimenes ir šeit, skolas ir šeit. Bet Igaunija saņem viņu ienākuma nodokļus, kas, protams, ir labi. Un mūsu budžetā ir palicis robs, jo mēs no šiem cilvēkiem neko nesaņemam. Viņu skaits neatspoguļojas budžetā, un mēs nevaram rēķināties ar nodokļu ieņēmumiem," skaidroja Valkas rajona padomes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Daži Valkas bērni apmeklē Igaunijas bērnudārzus vai skolas, taču to ir maz. "Nav konkrētas savstarpējas vienošanās. Tikai mākslas skolas gadījumā ir vienošanās, ka Igaunija maksā Latvijai par mūsu bērniem. Tā tas vienkārši ir. Tas nav plaši izplatīts, bet šādas lietas notiek kopīgā pilsētā," sacīja Valgas pagasta mēre Monika Rogenbauma. Valkas vadība uzskata, ka Latvijas valstij būtu jākompensē pašvaldībai zaudētie līdzekļi, kas saistīti ar divvaldības pilsētas unikālo situāciju.
Tomēr precīzu summu nav iespējams aprēķināt. "Mēs jau desmit gadus skaidrojam Latvijas valdībai, ka šie cilvēki jāņem vērā, gatavojot budžetu. Ja tā būtu, mums tagad nebūtu finansiālu grūtību. Tā nav kritika igauņiem, jo Igaunijā algas ir augstākas nekā Latvijā un visa ekonomiskā situācija ir atšķirīga. Un tā nav kritika šiem cilvēkiem.
Šādā divvaldības pilsētā ir dabiski, ka viņi izmanto abu pušu skolas un infrastruktūru," atzīmēja Krauklis. Saistība ar Igauniju ir tikai daļa no Valkas finansiālajām problēmām. Šīs mazākās pašvaldības Latvijā ar 8000 iedzīvotājiem parāds līdz septembra beigām pārsniedza pusmiljonu eiro. Lielāko daļu no tā veido nesamaksātie valsts nodokļi, bet 150 000 eiro bija parādi par apkuri, galvenokārt Igaunijas uzņēmumam “Utilitas”.
Valkas vadība cer parādu atmaksāt līdz gada beigām. "Ir skaidrs, ka abām valstīm ir savi likumi. Taču ir valstis, kas ir atradušas saprātīgus risinājumus šādām pierobežas pilsētām. Es uzskatu, ka abām pusēm vajadzētu sēsties pie sarunu galda un atrast pārvaldības modeli, kas atšķiras no pašreizējā," sacīja Latvijas finanšu ministrs Ašeradens. Jautājums par savstarpējiem norēķiniem pierobežas apgabalos iepriekšējās tikšanās reizēs starp Igaunijas un Latvijas vadītājiem netika apspriests.
Zaļo un zemnieku savienība ir ieteikusi piešķirt Valkai 300 000 dotāciju, taču Ašeradens ir teicis, ka tas nav adekvāts risinājums. Kāds risinājums būs tas adekvātais, pagaidām nav zināms.
Lietuvas kultūras darbiniekiem ir iepaticies rīkot mītiņus, gājienus un hepeningus. Pēc kultūras darbinieku niknajiem protestiem 3. oktobrī no amata bija spiests aiziet kultūras ministrs Ignats Adomavičs, kurš krēslā pasēdēja knapi nedēļu. Kultūras darbinieki mērķi sasniedza, tomēr ir sajutuši garšu un turpina protestus - tagad jau tā īsti vairs nav saprotams, pret ko tieši. 21. novembrī Viļņā sākas Kultūras asamblejas mītiņš "Kādu valsti mēs vēlamies?".
Šis ir mēnesi ilgā protesta "Mēs esam kultūra" noslēdzošais pasākums. Tajā piedalās kultūras kopienas, to atbalstošo nozaru un organizāciju pārstāvji, kā arī plaša sabiedrība. Kultūras ministre Vaida Aleknavičiene plānoja piedalīties. Prezidents Gitans Nausēda neplānoja piedalīties, jo viņam darba kārtības grafiks sastādīts jau sen iepriekš un divās vietās vienlaikus viņš nevar atrasties. Vismaz vairāki tūkstoši dalībnieku, kas ieradās no dažādiem valsts reģioniem, vicināja Lietuvas un Ukrainas karogus, nēsāja nozīmītes ar Kultūras asamblejas simboliku un turēja plakātus ar uzrakstiem "Man rūp Lietuva", "Ego rada diktatūru" un "Mēs aizstāvam republiku".
Pēc kultūras darbiniekiem nevēlamā partijas “Nemunas ausma” pārstāvja Ignataviča krišanas sociāldemokrāti atguva kontroli pār Kultūras ministriju, kultūras aprindas ir nolēmušas turpināt protestēt, līdz saņems skaidras garantijas par atlikušās politiskās komandas sastāvu. Taču sociāldemokrāti nekādas garantijas ne par ko nevar dot, jo nevar tūlīt momentā padzīt “Nemunas ausmu” no valdošās koalīcijas.
Vēl jāpieņem budžets. Jāskatās, vai par to balsos “Nemunas ausma”. Ja šī partija budžetu neatbalstīs, tad gan spalvas ies pa gaisu, valdība nonāks Seima mazākumā un laikam tad arī kritīs.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicina netaisīt traģēdiju ap Lietuvas kravas automašīnu neatgriešanos no Baltkrievijas, taču sola izmeklēt šīs situācijas cēloni. "Nav nepieciešams steigties no tā taisīt traģēdiju. Pirmkārt un galvenokārt, mums ir jānosaka patiesie vai uztvertie iemesli, kāpēc mūsu kravas automašīnas joprojām neatstāj Baltkrieviju. Varbūt tas nav apzināts mēģinājums tās aizturēt, bet gan mēģinājums demonstrēt noteiktu sarunu nostāju," piektdien Viļņā žurnālistiem sacīja valsts vadītājs.
Prezidentam taisnība, ka situācija no valsts viedokļa nav traģēdija, taču ļoti nepatīkama tā ir autovadītājiem, kuri ir iestrēguši Baltkrievijā un nezina, kad no šīs šaurās bezizejas tiks ārā.
Ārlietu ministrs Ķēstutis Budris apgalvo, ka no Baltkrievijas nevar sagaidīt taisnīgu rīcību, taču uzstāj, ka Lietuva vēl nav izsmēlusi visus savus atbildes instrumentus, tostarp nacionālās sankcijas. "Vai jūs gaidījāt godīgu spēli no šīs puses? Mēs to nevaram sagaidīt," piektdien žurnālistiem sacīja Lietuvas diplomātijas vadītājs.
"Mums ir darīšana ar režīmu, kas instrumentalizē un izmanto savus pieejamos līdzekļus saviem mērķiem, izdarot spiedienu, ticot, ka piespiešana var dot rezultātus," viņš teica. Ministrs nāca klajā ar šo paziņojumu ceturtdien pēc tam, kad Lietuva pēc gandrīz trim nedēļām atkārtoti atvēra Medininku un Šalčininku robežšķērsošanas punktus. Tomēr Baltkrievija neatbrīvo aizturētās kravas automašīnas, un kontrabandas baloni ceturtdienas vakarā atkal traucēja darbību Viļņas lidostā. Budris uzsvēra, ka Lietuvai joprojām ir spēja reaģēt uz kaimiņvalsts rīcību.
"Kopš šī pavasara mums ir spēkā nacionālais sankciju instruments," sacīja ministrs. "Tas nekad iepriekš nav ticis izmantots; tas ir paredzēts Krievijai un Baltkrievijai. Šī ir viena no iespējām. Es negribu apsteigt notikumus, bet vēlos vēlreiz uzsvērt, ka mūsu arsenāls nav izsmelts."
Nacionālā autopārvadātāju asociācija "Linava" ziņoja, ka kravas automašīnas neatgriežas Lietuvā. Tās prezidents Erlands Mikēns ceturtdien aģentūrai BNS pastāstīja, ka viņam ir vēstules kopija, kurā Baltkrievija pieprasa tikšanos starp Viļņas un Minskas ārlietu ministriju pārstāvjiem. Iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs un satiksmes ministrs Jurass Taminsks ceturtdien paziņoja, ka vēstuli nav redzējuši un nav informēti par tās saturu.
Tikmēr Ārlietu ministrija aģentūrai BNS sacīja, ka neredz iemeslu padoties Baltkrievijas šantāžai, un solīja palielināt spiedienu uz Lukašenko režīmu. Lietuva oktobra beigās uz laiku slēdza robežu ar Baltkrieviju kontrabandas balonu draudu dēļ. Atbildot uz to, Minska aizliedza Lietuvas kravas automašīnām atgriezties valstī līdz robežas atkārtotai atvēršanai.
