Francija imigrantus Lamanšā ķers ar tīkliem; somu “Nokia” iegulda naudu mākslīgā intelekta izmantošanā aizsardzībai; poļu amatpersonas satraucas, ka Kremļa propaganda sāk skalot tautai smadzenes – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.
Desmiti tūkstoši nelegālo imigrantu, kuriem izdevies no Āfrikas, Āzijas vai Tuvajiem Austrumiem pa jūru un sauszemi iekļūt Eiropas Savienības valstīs, visiem spēkiem cenšas ceļojumu turpināt un doties uz Lielbritāniju, kur, pēc viņu domām, tad nu būs tā īstā laimes zeme.
Necik daudz reāla pamata šādai dziņai nav, un tā drīzāk ir masu psihoze, jo Lielbritānijā viņus negaida kaut kas īpaši labāks nekā Francijā vai Vācijā. Vienīgais faktors varbūt ir tikai tas, ka liela daļa migrantu mazliet prot runāt angliski un varbūt tāpēc uzskata, ka Anglija viņus uzņems siltāk. Varbūt Lielbritānijā viņiem ir vairāk zināmu iejutušos etnisko kopienu, radu, paziņu? Lai vai kā, viņi ir gatavi maksāt lielu naudu un riskēt ar dzīvību, lai ar motorlaivām vai kuģīšiem šķērsotu Lamanša šaurumu no Francijas uz Angliju.
Francijas varas iestādes pašlaik gatavojas izmēģināt tehniku, kas iepriekš tika uzskatīta par pārāk bīstamu pasažieru dzīvībai, lai apturētu migrantu laivas. Pastāv arī bažas par kriminālatbildību, ar kuru saskaras tiesībaizsardzības iestādes, kas iesaistītas šajās operācijās.
Kopš janvāra Anglijā ar trauslām piepūšamām laivām ir ieradušies vairāk nekā 39 000 cilvēku, un Lielbritānija veic diplomātisku spiedienu uz Franciju, pieprasot šo migrāciju apturēt.
Tagad Francijas varas iestādes plāno pārbaudīt mazo laivu pārtveršanu Lamanšā, izmantojot tīklus.
Vārds “tīkls” nav eifēmisms kā “šūnu apraide” vai organizāciju “tīklojums”, bet visīstākais tīkls, ko pārtvērējkuģis ielaiž jūrā, kad apdzen imigrantu laivu. Laivas dzinēja lāpstiņas sapinas tīklā, un tā apstājas. Francijas jūras žandarmi tad var laipni palūgt godājamos ceļotājus pārkāpt uz sava klāja un uzlikt tiem rokudzelžus.
“Le Monde” raksta, ka šīs jaunās metodes mērķis ir ierobežot jūras šķērsošanu, kas ir pieaugusi kopš 2018. gada beigām un ir izraisījusi spriedzi starp Londonu un Parīzi.
Jūlija divpusējā samita laikā Francija piekrita mainīt savu pieeju jūras intervencēm. Līdz tam laikam migrantu pārtveršanas ideja tika uzskatīta par pārāk bīstamu, jo galvenais pienākums bija aizsargāt cilvēku dzīvību. Saskaņā ar vairākiem avotiem, tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki jau ir aprīkoti ar aresta tīkliem.
Šos tīklus var izmantot "narkotiku tirdzniecības kontekstā" vai "neregulārās imigrācijas apkarošanai", norāda avots, kas ir pazīstams ar šo jautājumu. Bretaņā bāzēta uzņēmuma, kas pārdod šos tīklus, komerciāls dokuments, ko pārskatīja “Le Monde” un bezpeļņas organizācija “Lighthouse Reports”, detalizēti apraksta to priekšrocības. Tīkli ir paredzēti, lai neitralizētu laivu, bloķējot tās dzenskrūves.
“Le Monde” raksta arī, ka astoņi vīrieši Francijā ieslodzīti par 2023. gadā notikušo migrantu bojāeju Lamanšā. Francijas tiesa otrdien piesprieda cietumsodu no trim līdz 15 gadiem kontrabandas grupas locekļiem pēc tam, kad septiņi afgāņi gāja bojā, kad viņu laiva apgāzās Lamanšā.
Novembrī tiesas priekšā stājās divi irākieši, seši afgāņi un viens Sudānas pilsonis, kas apsūdzēti migrantu kontrabandas tīkla vadīšanā un apsūdzēti par netīšu slepkavību, jaunākajā lietā, kas vērsta pret šādiem tīkliem starp Franciju un Apvienoto Karalisti. Šajā kontekstā vārds “tīkls”, saprotams, ir lietots pārnestā nozīmē.
Divi 45 gadus veci Irākas kurdi, kas identificēti kā kontrabandas tīkla vadītāji, saņēma bargākos sodus - 12 un 15 gadus - par septiņu afgāņu nāvi, kuri mēģināja sasniegt Anglijas piekrasti. Sodi atbilda prokuroru prasībām par trīs līdz piecpadsmit gadu cietumsodu astoņiem apsūdzētajiem vecumā no 23 līdz 45 gadiem.
Tiesa attaisnoja devīto apsūdzēto, sudāniešu vīrieti, kurš aizbēga no kara plosītās Dārfūras un bija iespējamais kuģa stūrmanis, pēc tam, kad prokuratūra pieprasīja viņa atbrīvošanu, atzīstot viņu par incidentā "cietušo". Apsūdzētie bija nolieguši jebkādu saistību ar migrantu pārvadāšanu. Sudāniešu apsūdzētais bija vienīgais, kurš tiesas procesa laikā atklāja traģēdiju, taču noliedza, ka būtu vadījis kuģi.
Apsūdzētie "izmantoja lielo neaizsargātību, lai gūtu peļņu no braucieniem bīstamos apstākļos", otrdien sacīja tiesas priekšsēdētājs. "Jūs visi, kas esat atzīti par vainīgiem slepkavībā, radījāt apstākļus, kas noveda pie cilvēku nāves, kuri noslīka pirms palīdzības ierašanās, un pakļāva citus tūlītējam nāves riskam," piebilda tiesnesis.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Brisele un Eiropas galvaspilsētas ir skaidri paudušas, ka tās plāno iesaistīties jebkurā miera izlīgumā, vēsta “Euronews”. Eiropas Savienība pretojas 28 punktu plānam kara izbeigšanai Ukrainā, ko, kā ziņots, aiz slēgtām durvīm izstrādā ASV un Krievija, pieprasot, lai jebkurā diplomātiskā mēģinājumā pie galda būtu jāpiedalās Kijivai un Eiropas līderiem.
Plānā, par kuru pirmo reizi ziņoja ASV medijs “Axios”, esot iekļauti nosacījumi, kas Ukrainai būtu ļoti neizdevīgi, piemēram, pilnīga Donbasa nodošana Krievijai, lai gan Krievijas spēkiem to nav izdevies pilnībā okupēt, un bruņoto spēku ierobežojumi.
Šādas ziņas parādījās pirms ES ārlietu ministru sanāksmes Briselē, kuras darba kārtībā dominēja Krievijas agresīvais karš. "Mēs, eiropieši, vienmēr esam atbalstījuši ilgstošu un taisnīgu mieru, un mēs atzinīgi vērtējam jebkādus centienus to panākt," ceturtdienas rītā žurnālistiem sacīja augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.
"Protams, lai jebkurš plāns izdotos, ir nepieciešami gan ukraiņi, gan eiropieši. Tas ir pilnīgi skaidrs. Putins varētu nekavējoties izbeigt šo karu, ja viņš vienkārši pārtrauktu bombardēt civiliedzīvotājus un nogalināt cilvēkus, taču mēs neesam redzējuši nekādas piekāpšanās no Krievijas puses," sacīja Kallasa.
Ukrainas pilsētas bieži paliek bez elektrības un siltuma brīžos, kad Krievijas droni vai raķetes trāpa enerģētikas objektiem Ukrainā. Šādi elektroenerģijas traucējumi pēdējo nedēļu laikā ir bijuši Harkivā, Dņipro, Čerņihivā un vēl desmitos pilsētu un rajonu.
Cik vien iespējams ātri, infrastruktūras objekti tiek remontēti, un elektrība atgriežas. Ukrainā praktizē arī elektroenerģijas taupības pasākumus - tas ir, kad vienā nedēļas dienā viss kādas pilsētas kvartāls jau iepriekš zina, ka uz kādām trim stundām tiks atslēgts no elektropadeves. Pēc tam citā dienā līdzīgi elektrības nav citā kvartālā. Kritiskos objektos, tādos kā slimnīcas, elektrību saražo ar ģeneratoriem.
Taču palikt bez elektrības atgadās arī tādās labklājības zemēs, kur ir miers, kā Francijā. Desmitiem tūkstošu mājsaimniecību palika bez elektrības elektroenerģijas padeves pārtraukuma dēļ dažās Parīzes daļās, bet vēlāk šis skaitlis samazinājās līdz pāris tūkstošiem.
Ceturtdienas rītā daļu Parīzes un kaimiņos esošo Augšsēnas reģionu piemeklēja elektroenerģijas padeves pārtraukums, īslaicīgi atstājot bez elektrības 55 000 mājsaimniecību, ziņoja Francijas mediji. Papildus lielam skaitam māju elektroenerģijas padeves pārtraukuma dēļ tika izslēgti arī luksofori un ielu apgaismojums. Tika apturēta arī dažu metro un piepilsētas vilcienu līniju darbība. Tāds “blekauts”, ka bail.
Elektroenerģijas padeves pārtraukums ilga tikai aptuveni piecas minūtes, liecina elektrotīkla operatora “Enedis” sniegtā informācija, ko citē laikraksts “Le Parisien”. Tomēr pāris tūkstoši mājsaimniecību palika bez elektrības ilgāk.
Saskaņā ar “Enedis” sniegto informāciju, elektroenerģijas padeves pārtraukums bija tehniskas avārijas rezultāts uzņēmuma “RTE” apakšstacijā Isīlemulino. “RTE” pārvalda Francijas augstsprieguma elektroenerģijas pārvadi. Elektrotīkla operators atvainojās par sagādātajām neērtībām.
Polijas Digitalizācijas ministrija ir brīdinājusi par dezinformāciju saistībā ar dzelzceļa sliežu spridzināšanu un aicinājusi cilvēkus būt piesardzīgiem attiecībā uz ziņojumiem tiešsaistē un mēģināt pārbaudīt informāciju. Svētdienas vakarā sprādzienā uz dzelzceļa sliedēm netālu no Mikas ciema tika bojāta daļa līnijas, pa kuru Ukrainai tiek piegādāta palīdzība.
Polijas valdības augsta ranga amatpersonas šo incidentu nosauca par Krievijas izlūkdienestu sabotāžas aktu. Polijas premjerministrs Donalds Tusks otrdien paziņoja, ka divi Ukrainas pilsoņi, kas strādā Krievijas labā un ir zināmi Polijas varas iestādēm, tiek turēti aizdomās par dzelzceļa līnijas spridzināšanu. "Visi fakti liecina par Krievijas pēdām," sacīja Tusks.
Tomēr Eiropas pētniecības, analītikas un konsultāciju kolektīvs “Res Futura Data House” analizēja tūkstošiem tiešsaistes komentāru par incidentu un atklāja, ka 42% no cilvēkiem, kas tos publicēja, sabotāžā vainoja ukraiņus, raksta “Euronews”. "Lielais komentāru skaits liecina, ka aiz incidenta stāv cilvēki ar ukraiņu izcelsmi," “Res Futura” rakstīja ierakstā vietnē “X”.
"Šīs norādes bieži vien balstās uz iepriekšējiem notikumiem, piemēram, ugunsgrēkiem objektos Polijā, vandalismu vai ukraiņu klātbūtni stratēģiskās infrastruktūras tuvumā," piebilda organizācija. "Bieži vien tiek izvirzīta hipotēze, ka šīs darbības bija atriebīgas vai provokatīvas, it kā lai iesaistītu Poliju tiešā konfliktā ar Krieviju."
Tikai 24% paziņojumu par uzbrukumu vainoja krievus, savukārt 19% komentāru vainoja dienestus, kas saistīti ar Polijas valsti. Saskaņā ar “Res Futura” datiem, šo nepatieso apgalvojumu izplatība var būt saistīta ar valsts Iekšējās drošības aģentūras (ABW) efektivitātes samazināšanos. Iesniedzot parlamentam jaunāko informāciju, Tusks brīdināja par antiukrainiska noskaņojuma un dezinformācijas izplatīšanos tiešsaistē.
"Kļūst arvien vieglāk kurināt antiukrainisku aizvainojumu zināmu iemeslu dēļ, jo arvien vairāk Polijas pilsoņu nes nastu par to, ka mēs uzņemam tik lielu skaitu bēgļu un migrantu," viņš teica. "No Krievijas interešu viedokļa radikāli antiukrainisku emociju atmodināšanai, tādai dezinformācijai, ka Ukrainas droni uzbrūk Polijai vai ukraiņi spridzina vilcienus, ir divkārša vērtība Krievijas dienestiem." Premjerministrs arī sacīja, ka Krievijas interesēs ir sašķelt Rietumus un novirzīt tos no palīdzības Ukrainai.
Somijas jauno tehnoloģiju uzņēmums “Nokia” ir paziņojis par jaunu sadarbību, lai izstrādātu aizsardzības risinājumus, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts (MI). Ceturtdien “Nokia” un vēl viens Somijas uzņēmums “NestAI” paziņoja par stratēģisku partnerību. “NestAI” izstrādā MI bezpilota transportlīdzekļiem, kā arī vadības un kontroles sistēmām drošības un aizsardzības nozarēs, ziņo “Yle”. "Apvienojot “Nokia” pieredzi drošā, uzlabotā savienojamībā ar “NestAI” novatoriskajām platformām, mēs paātrinām nākamās paaudzes spēju attīstību aizsardzības un valsts drošības jomā.
Šīs investīcijas atspoguļo mūsu kopīgo mērķi veidot MI balstītu risinājumu nākotni," preses relīzē sacīja “Nokia” izpilddirektors Džastins Hotards. “NestAI” ir pabeidzis 100 miljonu eiro finansējuma kārtu, kurā piedalījās “Nokia” un Somijas valstij piederošais privātā kapitāla uzņēmums “Tesi”. “NestAI” atbalsta “PostScriptum”, kuru vada Alto universitātes profesors Pēters Sarlins. Viņš ir bijušais “Silo AI” izpilddirektors, kuru pagājušajā gadā par 615 miljoniem eiro iegādājās ASV pusvadītāju uzņēmums AMD, padarot viņu par vienu no bagātākajiem cilvēkiem Somijā.
"”NestAI” tika dibināts, lai nodrošinātu misijai kritiski svarīgas fiziskās mākslīgā intelekta (MI) iespējas plašā mērogā un aizsargātu Eiropas suverenitāti," ceturtdienas preses relīzē sacīja Sarlins. Dienu iepriekš “Nokia” paziņoja, ka izveidos atsevišķu “Nokia Defence” nodaļu risinājumiem, kas paredzēti aizsardzības nozarei. Pagājušā mēneša beigās Somijas Aizsardzības spēki paziņoja, ka paātrinās MI izstrādi sadarbībā ar “NestAI”.
Oktobra beigās ASV mikroshēmu gigants “Nvidia” paziņoja, ka ieguldīs miljardu dolāru gandrīz trīs procentu “Nokia” akciju iegādē kā daļu no darījuma, kas vērsts uz MI un datu centru attīstību. Ceturtdien “Nvidia” ziņoja par lielākiem ieņēmumiem nekā gaidīts. Tie trešajā ceturksnī pieauga par 62 procentiem, pateicoties pieprasījumam pēc mikroshēmām, ko izmanto MI datu centros, ziņoja BBC.
Tas pats BBC publicējis arī rakstu, kurā citēti daži eksperti, kas saskata lielu risku “MI burbulī”, ja tas plīsīs. “Anglijas Banka jau ir brīdinājusi par "pēkšņu korekciju" globālajos finanšu tirgos, sakot, ka tehnoloģiju mākslīgā intelekta uzņēmumu "tirgus vērtējumi šķiet pārspīlēti".
“Google” izpilddirektors Sundars Pičai, jautāts, vai “Google” būtu imūns pret potenciālu burbuļa plīšanu, atbildēja, ka tas varētu izturēt šo potenciālo vētru, taču, neskatoties uz savu sajūsmu par mākslīgā intelekta iespējām, viņš arī izteica brīdinājumu: "Es domāju, ka neviens uzņēmums nebūs imūns, ieskaitot mūs." “Google” iegulda vairāk nekā 90 miljardus dolāru gadā mākslīgā intelekta izveidē, kas ir trīskāršs pieaugums tikai četros gados.
Mākslīgā intelekta pieaugums, kurā “Google” ir tikai viena daļa, naudas izteiksmē ir lielākais tirgus uzplaukums, ko pasaule ir pieredzējusi. Tās skaitļi ir ārkārtēji - “Google” un četru citu tehnoloģiju gigantu, kuru galvenās mītnes atrodas nelielā attālumā viena no otras, tirgus vērtība ir 15 triljoni ASV dolāru. Čipu ražotājs, kas kļuvis par mākslīgā intelekta sistēmu pionieri, “Nvidia” Santaklārā tagad ir vērts vairāk nekā piecus triljonus ASV dolāru.
10 minūšu brauciena attālumā uz dienvidiem, Kupertino, atrodas “Apple” galvenā mītne, kuras vērtība ir aptuveni četri triljoni ASV dolāru; savukārt 15 minūšu brauciena attālumā uz rietumiem atrodas “Meta” (agrāk “Facebook”) galvenā mītne, kuras vērtība ir 1,9 triljoni ASV dolāru. Un Sanfrancisko centrā “OpenAI” nesen tika novērtēts 500 miljardu ASV dolāru vērtībā, raksta BBC.
“Nra.lv” par šo tēmu jau rakstīja, citējot ārvalstu preses avotus, kur ieskicēti salīdzinoši pieticīgāki “burbuļa” apjomi. Rakstu lasiet šeit.
Taču BBC publikācija rāda, ka MI pašlaik ir kaut kas vēl daudz, daudz grandiozāks.
