Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šoreiz savu sēdi noturēja biedrībā “Patvērums “Drošā māja””. Kaut gan vairāki šīs komisijas locekļi deva priekšroku citām svarīgām lietām, tomēr Jurģis Klotiņš (NA), Leila Rasima (PRO), Anna Rancāne (JV), Jānis Zariņš (JV) un Didzis Zemmers (ZZS) apmeklēja biedrību.
“Temats bija: nodarbināto personu un ārvalstu personu tiesību aizsardzība. Biedrība apgalvo, ka ir konstatēti pārkāpumi nodarbinātības jomā attiecībā uz viesstrādniekiem,” tā Klotiņš. Tematu izvēle liecina, ka migrantu tiesības mums joprojām svarīgākas par vietējo cilvēku tiesībām.
Ko dara “Drošā māja”? “Sniedzam atbalstu cilvēku tirdzniecībā cietušajiem, trešo valstu pilsoņiem Latvijā - tostarp bēgļiem, patvēruma meklētājiem, personām ar alternatīvo statusu, piedāvā kompetentas konsultācijas par dzīvi Latvijā, integrācijas un rehabilitācijas pasākumus, praktisku palīdzību, apmācības,’’ skaidro “Drošā māja”.
Pēc komisijas sēdē teiktā var saprast, ka migranti strādā valsts objektos: slimnīcā “Gaiļezers”, Prezidenta pils, visi tilti, “Rail Baltica”, ViVi stacijas - tie visi ir valsts iepirkumi. “Tāpat kā mēs varam sūtīt savus trešvalstniekus strādāt, piemēram, uz Poliju, tāpat arī poļu komersanti var sūtīt savējos uz Latviju,” teic kāda sapulces dalībniece. Algas nereti tiek maksātas nevis saskaņā ar līgumu, bet gan tā, “kā sarunā”. Vai ar daļu Latvijas pilsoņu nenotiek līdzīgi? Taču Latvijas pilsoņiem nav tādas ”Drošās mājas”, kurā meklēt palīdzību. Dodieties uz Valsts darba inspekciju!
Sapulces dalībnieki vienprātīgi apliecināja, ka darba devējus par dažādiem darba likumdošanas pārkāpumiem ir jāsoda. Taču akcents tika likts uz iebraucēju, nevis vietējo darba ņēmēju tiesībām. “Mūsuprāt, ir jābūt kriminālatbildībai,” izskanēja sapulcē, “jo tā ir cilvēktirdzniecība.” Bet, izrādās, cilvēktirdzniecība nevienu neinteresē, jo galvenais ir drošība. Un tā tas arī ir, jo ielaist valstī simtiem apšaubāmu personu - tas nozīmē mazināt drošību. Sapulcē bija jaušamas neviltota rūpe par to, ka gadās kādu darba ņēmēju izmest uz ielas. Vai par tiem vietējiem darba ņēmējiem, kurus jebkādu iemeslu dēļ izmet uz ielas, arī ir tāda pati rūpe? Nav dzirdēts. Vai par vietējiem darba ņēmējiem ir tāda pati rūpe attiecībā uz darba tiesisko attiecību izbeigšanu, kādu var vērot migrantu gadījumā? Nav.
“Drošās mājas” sniedz integratīvus pasākumus sievietēm patvēruma meklētāju centrā Muceniekos un Liepnā. Ir arī Kultūras ministrijas finansēts projekts par integrāciju trešo valstu valstspiederīgajiem. Ir speciāli izstrādāta programma par dzīvi Latvijā. Dažas programmas finansē arī Rīgas dome. Tiešām tā ir humānisma virsotne, ka ir tik daudz naudas, lai finansētu migrantus visos iespējamos veidos. Diemžēl sapulces laikā neizskanēja konkrēta summa, kādu mūsu valsts izmaksā par integratīvajiem pasākumiem un programmām.
Kāda sapulces dalībniece uzsvēra, ka darba devēji ne vienmēr maksā nodokļus, bet būtu labi, ja viņi paši pieņemtu darbā ārvalstniekus (migrantus), jo tas nemaz neesot tik sarežģīti. Tomēr varbūt vajadzētu pieņemt darbā mūsu valsts pilsoņus un maksāt nodokļus, kā pieklājas? Izrādās, Latvijā ir 381 komersants, kam ir tiesības iekārtot darbā migrantus. Arī tas maksā naudu.
“No biedrības sapratām, ka tiem, kuri saņem darba atļaujas, Latvijā nereti piedāvā darbu par mazāku samaksu, beigās sanāk tā, ka daži uzņēmumi veic kaut kādas mahinācijas, noformē izmaksas kā preču piegādi,” teic Klotiņš, piebilstot, ka kompetence risināt šos jautājumus ir Iekšlietu ministrijai un Ekonomikas ministrijai. “Jautājums ir par to, kāda būtu prevencija, lai šādu gadījumu būtu mazāk,” tā Klotiņš.
Bet runa, protams, ir par migrantiem. “Tostarp ir tie, kuri brauc uz šejieni strādāt kā viesstrādnieki,” skaidro Klotiņš. Bet varbūt vērtīgāk būtu, ja šie “viesstrādnieki” un “studenti” dotos atpakaļ uz savām mītnes zemēm? Šo jautājumu tikko aktualizēja Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA), iesniedzot priekšlikumu veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. “Mums ir jāpārskata migrācijas politika, jo tām jābūt īstermiņa vīzām nevis atļaujām uzturēties ilgāku laiku,” teic Klotiņš. Tā tas arī ir: katrs “īslaicīgais” migrants savilks Latvijā savas astoņas sievas un piecpadsmit bērnus, un Latvija paliks arvien melnāka. Klotiņš uzskata, ka jānosaka kvotas “studentiem”, kādu skaitu zinību apguvēju drīkst uzņemt augstskolas.
Klotiņš arī atzīmē, ka uz Latviju braucot patvēruma meklētāji no Vjetnamas. Tur, šķiet, karš nenotiek, taču Klotiņš pieņem, ka reliģiskā piederība ir tā, uz kuras pamata cilvēki tiek vajāti. Vjetnamā esot zināma attieksme pret kristiešiem: valsts iejaucas reliģiskajai dzīvē un cenšas kontrolēt cilvēku piederību reliģiskajām kopienām.
Bet musulmaņu tiesības? Tās daudziem pirmajā vietā. “Tas, kā, piemēram, Lielbritānijā, aizstāv musulmaņu tiesības, ir kaut kas neticams,” teic Klotiņš, “ja kāds kristietis uz ielas piketēs par to, ka homoseksuālisms ir grēks, viņu par to var arestēt. Bet musulmani par to nearestēs.”
Biedrība, kurā viesojās Klotiņš, patērē arī valsts naudu. Eksistē kaut kāds ikgadējais konkurss, kurā tiek apmaksāts darbs ar patvēruma meklētājiem. “Biedrība “Drošā māja”, starp citu, izteicās negatīvi par SIF, kurā esot kontaktpunkts, uz kuru pēc atbalsta var nākt dažādu valstu viesstrādnieki. Taču tur viņi nejūtoties īsti komfortabli. Bet valsts taču šajā SIF liek iekšā milzu naudu! Imigrācijas politikas pārskatīšana ir viens no neatliekamiem pasākumiem,” tā Klotiņš.
Bet tas nozīmē, ka Nacionālajai apvienībai vajadzētu būt pirmajās rindās šā uzdevuma veikšanai. Klotiņš tam piekrīt. “Daži mūsu kolēģi jau ir pacentušies, lai tas tā būtu, piemēram, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, kurš uzsācis cīņu ar nelegālajiem migrantiem. Un Saeimā būs arī parlamentārās izmeklēšanas komisija par šo tēmu, ko uzsācis Jānis Dombrava.”
Saeimas Prezidijs 19. novembrī saņēma iesniegumu par parlamentārās komisijas izveidošanu. Tajā teikts: “Kopš 2015. gada ir būtiski pieaudzis trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuri Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, pārsniedzot 105 000 personu. Papildus tam valstī uzturas arī nenoteikts personu skaits, kas izmanto vīzas un ceļošanas dokumentus, kas ir izsniegti citās ES dalībvalstīs.
(..) Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nacionālās drošības riski tikai pieaug. (..) Vienlaikus Eiropā saglabājas augsts terorisma draudu līmenis, tajā skaitā no personām, kas identificējamas kā radikālās islāma ideoloģijas pārstāvji.
Šie apstākļi rada paaugstinātu slodzi atbildīgajām valsts iestādēm arvien pieaugošas imigrācijas apstākļos nodrošināt efektīvus kontroles pasākumus, lai migranti ievērotu Latvijas likumus un neradītu apdraudējumu nacionālajai drošībai.
(..) Latvija nedrīkst pieļaut, ka tā kļūst par vāju posmu ES robežu aizsardzībā vai par pievilcīgu galamērķi personām, kuras apdraud mūs valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai vērtību telpu. Latvijas interesēs ir rīkoties preventīvi un izlēmīgi, ņemot vērā, ka migrācija tiek izmantota kā ierocis hibrīdoperācijās (..). Pamatojoties uz LR Satversmes 26. pantu un Saeimas Kartības ruļļa 150. pantu, prasām Saeimai izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju “Par problēmām nacionālā un ES līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas noved pie masveidīgas trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā.”
Projektu parakstījuši 34 dažādu frakciju Saeimas deputāti, atbalsta gadījumā parlamentārās komisijas darbību apstiprinot uz sešiem mēnešiem.
