Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes – barotnes varas partijām pietuvinātajiem vai tomēr garants labai uzņēmuma pārvaldībai; kādēļ nepietiek ar valdes atbildību, kāda jēga ir maksāt naudu par padomes locekļu uzturēšanu, ja valde tāpat likuma un īpašnieku priekšā atbild par uzņēmuma darbības rezultātiem – par šīm tēmām iztaujājām tautsaimniecības jomā lietpratīgus politiķus.
Likuma burts
Latvijā uzņēmumu padomes uzdevumus nosaka Komerclikums un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums.
Likums nosaka, ka padome ir kapitālsabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv uzņēmuma intereses, uzrauga valdes darbību un sabiedrības attīstību, tās darbības mērķis ir veicināt publiskai personai piederošo kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldīšanu, racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, nodrošinot labas korporatīvās pārvaldības principu un publiskas personas līdzdalības kapitālā nosacījumu ievērošanu, padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un pārrauga valdes darbību.
Padome pieņem lēmumu par valdes locekļu atlasi un ievēlēšanu, kā arī atsaukšanu. Tā veic finanšu uzraudzību, novērtē sasniegtos darbības rezultātus un informē akcionārus par sabiedrības darbību. Padome uzrauga risku pārvaldības un interešu konfliktu novēršanas pasākumu īstenošanu. Vienlaikus statūtos noteiktajos gadījumos valdei pirms lēmuma pieņemšanas (piemēram, attiecībā uz investīciju projektu īstenošanu) ir nepieciešams saņemt padomes piekrišanu.
Likums paredz, ka padome ir obligāti izveidojama, ja uzņēmums ir liels - atbilstoši ES finanšu kritērijiem - piemēram, vairāk nekā 50 darbinieku un apgrozījums virs pieciem miljoniem eiro; ja tas darbojas stratēģiski svarīgā nozarē, piemēram, transports, enerģētika, veselība, komunālie pakalpojumi; ja tā ir valsts kapitālsabiedrība ar plašu ietekmi piemēram, “Latvenergo”, “Latvijas valsts meži”, “Latvijas pasts”, “airBaltic” u.c.; ja tā ir pašvaldības kapitālsabiedrība, kuras apgrozījums vai aktīvi pārsniedz likumā noteiktu slieksni, parasti piecus miljonus eiro.
Padomi var neizveidot, ja sabiedrība nav liela vai tā ir vietēja mēroga uzņēmums; ja uzņēmums sniedz pakalpojumus nelielai pašvaldībai; ja uzņēmuma īpašnieks (piem., dome vai ministrija) uzskata, ka padomes funkcijas var veikt tieši kapitāldaļu turētājs - ministrs vai pašvaldības izpilddirektors.
Tādējādi būt vai nebūt padomēm, tērēt vai netērēt padomes locekļu algām kabinetiem un automašīnām naudu, faktiski ir tikai un vienīgi politiska izšķiršanās.
Kapitālsabiedrību padomes lietderība tiek vētīta
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Raimonds Čudars sarunā ar “Neatkarīgo” pauda, ka pašvaldību kapitālsabiedrību padomes ne visos gadījumos ir nepieciešamas, turklāt šis jautājums jau tiekot pārskatīts. Pēc viņa teiktā, noteikumi par padomju izveidi Latvijas kapitālsabiedrībās savulaik ieviesti, balstoties uz OECD rekomendācijām, kas paredz noteiktos gadījumos nodrošināt papildu uzraudzību lielākos uzņēmumos. Runājot par lielajām kapitālsabiedrībām, kur padome darbojas kā papildu uzraudzības līmenis, R. Čudars uzskata, ka arī atsevišķos gadījumos var diskutēt par to, vai padomes klātbūtne ir obligāti nepieciešama, it īpaši tad, ja uzņēmumam jau tāpat ir plaša un kompetenta valde.
VARAM ministrs atgādina, ka padomes primārais uzdevums ir uzraudzīt valdes darbu. Ja uzņēmumam nepieciešamas specifiskas zināšanas vai profesionāli padomi, valdei ir iespēja piesaistīt konsultantus arī bez padomes starpniecības. Tāpēc, pēc ministra domām, ir vietā plašāka diskusija par to, cik lielā mērā šādas padomes patiesībā uzlabo pārvaldības kvalitāti un cik daudz - tikai palielina administratīvo slogu un izmaksas. “Ir noteikta lieluma un apgrozījuma kapitālsabiedrības, kur padomes tika noteiktas kā obligātas, bet tas ir pārskatāms jautājums. Tas, starp citu, arī notiek. Vēl nesen notika atteikšanās no padomēm medicīnas iestādēs, kas ir pašvaldību kapitālsabiedrības. Šajā gadījumā tas ir atkarīgs no tā, cik apjomīga ir kapitālsabiedrība, ņemot vērā, cik liela ir pārraugāmā biznesa sfēra,” skaidroja ministrs.
Algu saņem, bet atbildības nekādas
Jautājums par kapitālsabiedrību efektīvu vadību un uzraudzību ir arī atsevišķu Saeimas komisiju atbildības lokā. Tādēļ vaicājām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātei Ilzei Stobovai viedokli par to, vai daudzās kapitālsabiedrībās esošās padomes ir lietderīgas vai arī tas ir lieks starpposms, kas rada papildu izdevumus. Sarunā viņa skaidro, kāpēc padomes būtu jālikvidē un kā šī sistēma kalpo politiskām interesēm: “Padomēm nav reālas nozīmes. Vēsturiski padomes ir veidotas lielām korporācijām. Bet, ja mēs skatāmies uz pašvaldībām, kuras jau šobrīd ir finanšu grūtībās un ar nepieciešamību optimizēt budžetu, tad kam mēs novirzām līdzekļus - konkrētiem cilvēkiem vai procesu risinājumiem? Jebkurā situācijā par visu atbild valde - to paredz Komerclikums. Padomes atbildība ir tikai formāla un ir oficiāli apmaksāta. Tā padome ir bez atbildības.”
Runājot par to, kurā politiskās atbildības līmenī būtu jārosina jautājums par atteikšanos no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēm, I. Stobova skaidroja: “Tas ir Ministru kabineta kompetencē. Vispārīgi runājot par birokrātijas samazināšanu valstī, kas nav tikai cilvēkresursu samazinājums, bet arī finanšu līdzekļu ekonomija un to lietderīga tērēšana. Ja jau reiz ir padomes, tad uzņēmumiem nevajadzētu tērēt naudu ārpakalpojumiem. Problēmu spilgti iezīmēja situācija ar universitāšu padomēm - izmaksas milzīgas, bet kur ir pašu universitāšu atbildība? Tas pats ir arī ar uzņēmumiem - viņi nevar darīt neko citu, izņemot valsts un pašvaldību likumā noteikto. Par politisko līdzsvaru maksā iedzīvotāji ar savu ienākumu nodokli. Iedzīvotāju naudu novirza nevis viņu vajadzībām, bet politikai pietuvinātu cilvēku komfortam.”
Sistēmai jāpieliek punkts
Līdzīgi par padomju lietderību kapitālsabiedrībās izsakās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Kulbergs. Viņaprāt, padomju sistēma kļuvusi par “barotavu” un profesionāļu atlase padomes sastāvam bieži vien ir tikai šķietama: “Tas ir tas pats stāsts par korporatīvo pārvaldību. Zem OECD izkārtnes tiek slēpta ietekme, lojalitāte un barotavas īstenošana. Pa retai reizei padomēs strādā arī kāds profesionālis. Esmu daudz runājis ar privātā biznesa pārstāvjiem - viņi stāsta, kā šī pārvaldības sistēma brutāli “izspļauj” labākos cilvēkus, kas mēģinājuši nākt un vismaz kaut ko sakārtot. Pašlaik apkopoju datubāzi - amatpersonu deklarācijas kopā ar “Lursoft” informāciju. Tur ļoti labi var redzēt saiknes un savstarpējās saistības. Piemēram, “Rīgas siltuma” padomes locekļi ir iesaistīti arī atkritumu biznesā un atkritumu dedzināšanas projektos. Man nav pierādījumu, bet intuīcija saka, ka tas viss beigsies ar to, ka atkritumu dedzināšanas bizness tiks inkorporēts “Rīgas siltumā”. Tas ir tikai viens piemērs tam, ka padomes nav tikai nevainīgs lojalitātes pasākums - tās kalpo noteiktām interesēm. Protams, padomes ļoti bieži ir pensionēšanās vieta personām, kurām vajag siltu vietu. Tā ir, un tas ir bieži. Problēma ir tā, ka šie cilvēki rotē - viņi nav tikai vienā vietā, bet ļoti daudzās. Man top pārskats, šobrīd pētu šo stāstu. Šī sistēma vienkārši ir jāizbeidz, jo tā ir nesaimnieciska. Viena no idejām - izveidot vienu centralizētu, profesionālu pārvaldības institūciju, kas konsultē visus uzņēmumus. Tajā būtu tikai profesionāļi. Tāpat būtu jāizveido fonds, kur kapitālsabiedrību peļņa netiek novirzīta budžetā iztērēšanai, bet ieguldīta un investēta noteiktos attīstības mērķos. Šobrīd notiek pretējais - mēs izslaucam uzņēmumus un vēl uzkarinām tiem parādu nastu.”
