Sākums

2024. gada Ziemassvētkos Latvijā aktuālāks kā jebkad ir jautājums, kāpēc cilvēkiem vajadzīga viena jaundzimušā lelle Ziemassvētku rituālos baznīcā un šīs lelles kloni lielveikalos un TV ekrānos.

Vai latvietim jākļūst turīgam; kāpēc Polijā ir modernas automaģistrāles, ātri moderni vilcieni, bet pie mums nekā no tā nav; vai ir labi latviešus salīdzināt ar igauņiem un lietuviešiem; vai patiesi mēs pārāk daudz čīkstam; cik ticami, ka Putins ar Trampu pārdalīs Eiropu, vai turpmāk pār pasauli valdīs Masks ar Tīlu – intervijas turpinājums ar kādreizējo mākslas kritiķi un žurnālistu, tagad vienkārši procesu vērotāju Pēteri Bankovski. 

Par Adventa laiku, par Dieva bērna atnākšanu klusumā un mūsu cilvēciskā skaļuma noliegšanu, par to, vai Latviju varētu glābt bērni, par to, kā nepalaist garām pašiem savu dzīvi – intervija ar bīskapu emeritus Pēteri Sproģi.

Pirms svētku brīvdienām publicētais Saeimas izmeklēšanas komisijas ziņojums “Rail Baltica” lietā it kā ir salicis visus punktus uz i. Ziņojumā detalizēti izskaidrota projekta problēmu rašanās gaita un izgaismoti (nosaukti vārdos) galvenie vainīgie. Šīs komisijas darbs atšķirībā no citām līdzīgām komisijām tiek atzīts par vienu no jēgpilnākajiem. Tam varētu būt zināmas politiskas vai pat tiesiskas sekas.

Sākušās garās brīvdienas – cilvēkiem, bet ne dzīvniekiem. Brīvdienas nemaina to, ka dzīvnieki cieš un gaida uz palīdzību. Kamēr vēl Rīgas domē (RD) bija atrodama kāda amatpersona, tika sniegtas atbildes uz mūsu jautājumiem, kas ir aktuāli dzīvniekiem – īpaši situācijā, kad RD pieņēmusi lēmumu nenodrošināt diennakts stacionāru nelaimē nonākušo dzīvnieku, kuri ir traumēti, slimi vai atrodas acīmredzami bezpalīdzīgā stāvoklī, glābšanai Rīgas ielās un pagalmos. Rīgas dome atsakās pagarināt esošo līgumu un ir iecerējusi samazināt pakalpojuma apjomu. Bet ko reāli darīt iedzīvotājiem, kuri tomēr vēlas palīdzēt dzīvniekiem?

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss intervijā mediju grupai “Funke”, kas publicēta “Deutsche Welle” 22. decembrī, pauda, ka Krievijas Federācija NATO teritorijai Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss intervijā mediju grupai “Funke”, kas publicēta “Deutsche Welle” 22. decembrī, pauda, ka Krievijas Federācija NATO teritorijai varētu uzbrukt dažu tuvāko gadu laikā. B. Pistoriuss brīdināja arī par Krievijas radītajiem hibrīddraudiem. Pirms nedēļas līdzīgi par karu ar NATO runāja Krievijas aizsardzības ministrs.

Eiropas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumu labirints nonācis dilemmas priekšā. Pēc starptautisko ekspertu domām, vajadzīgas steidzamas PVN reformas. Eiropas Komisija ir saņēmusi stratēģisku dokumentu – starptautiskas ekspertu grupas ziņojumu par PVN sistēmas izmaiņām. Galvenais postulāts ir vienkāršot un apvienot nodokļu sistēmas. Tas var notikt tikai uz samazinātā PVN likmju un privilēģiju likvidēšanas rēķina, raksta Polijas medijs "wnp.pl".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ paziņoja, ka nepiekritīs Krievijas gāzes tranzītam, ja tā plūdīs caur Azerbaidžānu. Kijiva varot apsvērt Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu, ja Krievija naudu par gāzi saņems tikai pēc kara beigām, raksta Polijas interneta medijs "wnp.pl".

Nu nemaz negribas ticēt, ka čekisti savulaik aizsūtīja uz karātavām savu vācu kolēģi Frīdrihu Jekelnu bez nopratināšanas jeb pieredzes apmaiņas par to, kā vislabāk cīnīties pret Kurzemes partizāniem un ko šajā ziņā mācīties no Jekelna komandētās soda ekspedīcijas “Eichensumpf” neveiksmēm Zlēkās.

Ukrainas Galvenās izmeklēšanas pārvaldes Ternopiļas apgabala policija uzsākusi kriminālizmeklēšanu par iespējamiem vardarbības faktiem Ukrainas armijā. Pastāv pamatotas aizdomas, ka Ukrainas bruņoto spēku 211. pontonu tiltu brigādes komandieris Oļegs Poberežņuks pret saviem padotajiem piekopis vardarbību. Izmeklēšana sākta, balstoties uz izdevuma “Ukrainska Pravda” publikāciju "Inženieru ģimenes iebiedēšana, naudas izspiešana, nepotisms un citi 211. pontonu tiltu brigādes noslēpumi", ziņo “Radio Brīvā Eiropa” un “Radio Brīvība” ziņu platformā “Current Time”.

Nodibinājums “Dzīvniekupolicija.lv” ceļ trauksmi par Rīgas domes pieņemto lēmumu nenodrošināt diennakts stacionāru nelaimē nonākušo dzīvnieku, kuri ir traumēti, slimi vai atrodas acīmredzami bezpalīdzīgā stāvoklī, glābšanai Rīgas ielās un pagalmos. Rīgas domes ierēdņi – pēc biedrības rīcībā esošās informācijas – atsakās pagarināt esošo līgumu un ir iecerējuši samazināt pakalpojuma apjomu, jo jaunajā iepirkumā nav paredzēts diennakts stacionārs, kurā bija apmaksāta diennakts uzturēšana un pirmā vai pēdējā palīdzība.

Pēdējās nedēļās virs vairāku ASV štatu dzīvojamiem rajoniem, ierobežotām teritorijām, kritiskās infrastruktūras objektiem un armijas bāzēm ir pamanīti lidojoši objekti, kas varētu būt droni. Novērojumi ir radījuši intensīvu spiedienu uz federālajām aģentūrām, lai tās sniegtu vairāk informācijas par lidojošajiem objektiem. Valsts amatpersonas iedzīvotājus mudinājušas nomierināties un uzsvērušas, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka droni rada draudus valsts drošībai, savā portālā "cnn.com" ziņo ASV televīzijas kanāls CNN.

Žurnālisti, jo īpaši neatkarīgi, vienmēr bijuši neērti valdošajai varai. Tikko nevalstiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" atklājusi, ka Serbijas varas iestādes ir izmantojušas sarežģītas digitālās novērošanas tehnoloģijas, lai piekļūtu mobilajiem tālruņiem, kurus izmanto žurnālisti. Pirms gada līdzīgas aizdomas bija arī par žurnālistu noklausīšanos Latvijas mediju vidē.

Vai ir sācies jauns pasaules pārdalīšanas periods; cik zinām par laikmetu, kurā dzīvojam; tautu staigāšana un kristietības noturība; vai ir jēga uztraukties par latvietības izzušanu; vai patiesi zelta laikmets Latvijai – saruna ar kādreizējo mākslas kritiķi, un žurnālistu, tagad vienkārši procesu vērotāju Pēteri Bankovski.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas risināt sarunas ar Ukrainu, taču bez Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska līdzdalības, jo neatzīstot viņa varas leģitimitāti. Kijiva atbild: mēs risināsim sarunas pēc saviem noteikumiem, ziņo Polijas interneta medijs "wnp.pl".

Pašvaldība ir tā vieta, kur iedzīvotāji saņem pamatpakalpojumus, kur norit mūsu dzīve. Vai izsludinātais valsts budžets nākamajam gadam būs draudzīgs pašvaldībām; kā tiks sadalīti ieņēmumi no nodokļiem starp valsti  un pašvaldībām; kas notiek ar pašvaldību izlīdzināšanas fondu – “nra.lv” saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecāko padomnieku, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Māri Pūķi.

Mainoties pieprasījumam, Latvijā turpmāk vairs neiznāks it nekāda drukātā prese pirmdienās, un tas nav nekas īpašs — Igaunijā avīzes pirmdienās neiznāk jau otro gadu, jo mūsdienās drukātā prese kā produkts maina savas īpašības un nozīmi: abonenti par kvalitatīvo saturu balso ar saviem makiem.

Aiz kokiem var arī nesaredzēt mežu, bet pavisam noteikti nevar saredzēt to, kas atrodas zem kokiem un zem meža. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ir tie, kas meklē, kādi dārgumi un kurā vietā viņu pārvaldītajās teritorijās ir skatam noslēpti. 

Patērētāji 2025. gada sākumā saskarsies ar kafijas cenu pieaugumu. Biržas cenas pasaulē populārākajam kafijas veidam "Arabica" ir sasniegušas visu laiku augstāko līmeni, galvenokārt sausuma un lietus dēļ Brazīlijā. Arī Vjetnama, kas ir lielākais "Robusta" kafijas piegādātājs, šogad piedzīvojusi sausumu un lietusgāzes. Tomēr cenu pieaugums kafijai izskaidrojams ne tikai ar pieprasījuma pieaugumu un laika apstākļu katastrofām, bet arī ar pesimismu tirgū. Tāpat tiek meklēta iespēja līdz 2050. gadam atrast jaunus reģionus, kur varētu audzēt kafiju, vēsta Apvienotajā Karalistē bāzētā raidsabiedrība BBC vietnē "bbc.com".

Valdošas koalīcijas lēmums atlikt Latvijas Bankas prezidenta kandidāta izvēli līdz nākamā gada 31. janvārim traktējams divējādi - vai nu tā ir piekārtošanās Satversmes aizsardzības biroja prasībai dot mēnesi laika kandidātu pārbaudei, vai arī mēneša laikā jāpabeidz LB prezidenta kandidātu meklēšanas laikā sāktās sarunas par nākamo Latvijas valdību.

Polijā sākts īstenot nacionālo programmu drošas valsts robežas izveidei – "Shield East" – "Austrumu vairogs". Nocietinājumi un inženiertehniskās barjeras uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir paredzēti ne tikai tam, lai apturētu agresoru, bet arī lai kavētu hibrīdkaru ar imigrantu izmantošanu. Polija uzskata, ka barjera uz robežas ir tikai viens no valsts drošības sistēmas elementiem. Vissvarīgākais ir labi apmācīta, bruņota un spēcīga armija, raksta Polijas interneta medijs "wnp.pl".

Organizētās noziedzības grupējumi, ko paši ukraiņi uzskata par iznīdējamiem neliešiem, izmanto iespēju darboties Eiropā.