Tīmeklī lasām: “Loģika gluži kā ielu cīņās jaunībā. Ja neatbildēsi uz uzbrukumu, to uztvers kā vājuma pazīmi, un būs arvien jauni un nekaunīgāki uzbrukumi. Ja dosi pretim un spēcīgi, tad nākotnē liks mierā.” Autors: NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Aktuāls ieraksts, ņemot vērā dažādu kuģu “aktivitātes” Baltijas jūrā, kurā izvietotos sakaru un elektrokabeļus regulāri bojā Krievijas, Ķīnas un citu valstu pārstāvētie kuģi.
Gadu mijas priekšvakarā valsts uzņēmums “Latvijas Pasts” (LP) pieteicis savu tarifu celšanu par 39% atbilstoši uzņēmuma darbības izdevumu pieaugumam divu gadu laikā, kuriem Centrālā statistikas pārvalde (CSP) noteikusi 3,14% lielu kopējo inflāciju.
Vēja un saules parkus var ieraudzīt ar neapbruņotu aci. Iebraucot Igaunijā, mazliet pa kreisi aiz Valgas ir milzīgi saules paneļu parki. Rodas iespaids, ka lauksaimnieki vairs neaudzē neko, bet visu zemi lieto saules paneļiem.
Ir pagājis gads, kopš tika slēgta robeža starp Somiju un Krieviju. Lēmumu par robežas slēgšanu Somijas varas iestādes pieņēma, ņemot vērā draudus no augošajām migrantu plūsmām. Tie caur Krieviju mēģināja iekļūt Somijā, lai lūgtu tur patvērumu. Decembra vidū četrās Somijas pilsētās notika demonstrācijas, kurās protestētāji pieprasīja atvērt robežu legāliem ceļotājiem. Gada laikā krievvalodīgie somi vairākkārt ir izgājuši ielās, protestējot pret slēgto robežu. Situācija uz Somijas austrumu robežas nav vienkārša.
Latvijas tautsaimniecībai aizvadītais gads bija saspringts. Budžeta ieņēmumi pildījās zem plānotā, kas radīja kopumā nervozu atmosfēru, jo Latvijas budžeta veidošanas tradīcijā ir to veidot pēc nedaudz samazinātām prognozēm. Lai vēlāk varētu teikt, ka budžets pildās ar uzviju, un to kādam varētu papildus iedalīt.
Eiropas Centrālā banka (ECB) šogad atgriezusies pie vecās, labās prakses atstutēt pavisam sašķiebušos eirozonas un visas Eiropas Savienības ekonomiku ar svaigi nodrukātu eiro saiņiem.
Piefiksēts jau trešais ārvalstu kuģis, kas veicis būtiskus stratēģiskās infrastruktūras bojājumus Baltijas jūrā. Kamēr mēs, nodokļu maksātāji, sedzam izdevumus par naidnieku kaitējumiem, tikmēr NATO laiski spriež, kā varētu vai nevarētu ar šādām diversijām cīnīties nākotnē – respektīvi, no NATO līdz šim nav nekādas militāri cienīgās reakcijas. Kāpēc tik gļēva attieksme?
Stāsts par braucienu uz 2024. gada Ziemassvētku tirdziņiem Tallinā un Tartu lai ir stāsts par pārbraucieniem, nevis tirdziņiem, kuriem cauri var iziet ar simts soļiem.
Eiropas Savienība (ES) ir piedzīvojusi visstraujāko gāzes rezervju kritumu divu gadu laikā, brīdina eksperti. Skaidrojums tam, kādēļ tā, ir nevis aukstums, bet galvenokārt ilgie vēja un mākoņainā laika periodi. Laikapstākļu ietekme uz krājumu rezervēm ir redzama, taču, par spīti krājumu kritumam, gāzes cenas saglabājas pieņemamā līmenī, un arī nav gaidāms to dramatisks pieaugums, vēsta Polijas interneta medijs “wnp.pl”.
Var jau būt, ka pēc gadiem vēsturnieki 2024. gadā saskatīs kaut ko citu, ar ko šis gads būs bijis iezīmējies pasaules vēsturē, bet šobrīd nav šaubu, ka šī gada nozīmīgākais notikums ir Donalda Trampa atkārtota ievēlēšana par ASV prezidentu 5. novembrī.
Ko aizvadītajā 2024. gadā ir paveikusi Ekonomikas ministrija, kādi panākumi Latvijai ekonomikā un kurp tā virzīsies 2025. gadā; kādus darbus sadarījis pats ekonomikas ministrs un kādi ir viņa plāni nākamajam gadam – saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).
Pašlaik “Maxima” lielveikalos “Valmieras” sviests 180 gramu paciņā nopērkams par 1,99 eiro (ar “Paldies” kartes atlaidi). “Rimi” lielveikalos “Latgales piena” ražotais sviests 200 gramu paciņās nopērkams par 2,29 eiro (ar “Rimi” kartes atlaidi). Necik daudz neatšķiras lēta, bet gana kvalitatīva sviesta cena arī citos lielveikalu tīklos. Kur panika? Nav panikas. Taču ir sajūta, ka sviesta cena vairs nav vecā – tā aug un aug.
Tūrisms neapsīkst arī ziemā. Ir iezīmējušies tūristu iecienītākie galamērķi ziemas sezonā. Tie ir Eiropas siltākie piekrastes reģioni. No desmit visvairāk apmeklētajiem galamērķiem septiņi atrodas Dienvideiropā, liecina Eiropas Komisijas mājaslapā apkopotā informācija.
Ziemsvētku saruna ar Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas mācītāju Kristu Kalniņu: par to, kā mainās cilvēki, par to, ko un kāpēc viņi meklē baznīcā, par to, kā ļaunums atrod savus kalpus, par to, ko gribas pateikt mūsu valsts pārvaldītājiem un par daudz ko citu.
Uzreiz jāsaka, ka virsrakstā izteiktais valdības stabilitātes vērtējums vēl nenozīmē, ka Evikas Siliņas valdība ir negāžama un līdz 2026. gada 3. oktobra 15. Saeimas vēlēšanām paliks tāda, kāda tā ir. Drīzāk tieši otrādi. Paskaidrošu, kāpēc.
Latvijā un reģionā kopumā ģenerējošas jaudas strauji pieaug – kā tas ietekmēs elektroenerģijas cenu; kā veidojas elektroenerģijas cena un kā strādā birža, kurā tirgo elektrību – “nra.lv” saruna ar Latvijas elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektoru Ivaru Zariņu.
Galvenā smaguma nasta uz sabiedriskās domas veidošanu un tās uzturēšanu demokrātijas virzienā gulstas uz tiem Baltkrievijas žurnālistiem, kuri tiek vajāti un turēti cietumos. Lietuvas un Latvijas žurnālisti savu iespēju robežās sniedz kolēģiem atbalstu. Viens no atbalsta veidiem ir balvu pasniegšanas ceremonijas, kuru laikā tiek stāstīts, kādos apstākļos baltkrieviem nākas strādāt un kādas briesmas viņus sagaida ik uz soļa.
"Mūs jau vairs nav jēgas uzskatīt par dzīvajiem,” saka Krievijas armijas nemitīgajās apšaudēs izdzīvojušie Ukrainas pilsētas Severskas iedzīvotāji. Par to, kā notiek dzīve, ja to var nosaukt par dzīvi, frontes zonā, reportāžu sagatavojuši “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” ziņu platformas “Current Time” žurnālisti.
“Rakstivāls”, “Uz Tukumu pēc literatūras” un Vidzemes prozas lasījumi — nevar atcerēties citu gadu, kad Latvijā no nekā būtu radušies veseli trīs jauni literārie festivāli, turklāt to līmenis uzreiz ir tāds, ka tie ne vien elpo pakausī vecajiem pasākumiem, bet liek arī ieraudzīt to vājās vietas.
Lai arī reti kurš apstrīdēs to, ka cilvēces attīstītākā daļa ir cieši saistīta ar eiropeisko kultūrtelpu jeb kristietības tradīciju, vienlaikus daļa no šīs attīstītās sabiedrības izvirza smagas apsūdzības kristietībai un līdz ar to arī visai Rietumu civilizācijai kā tādai. Rietumi esot visa ļaunuma sakne, bet vēl dziļāk parokoties – kristietība. Lūk, patiesais visu pasaules netaisnību cēlonis.
Literatūras pamatplūsmā mūsdienās grūti izcelties, jo gandrīz ikvienā apakšžanrā šobrīd latviski katru mēnesi iznāk vairākas grāmatas, nereti līdzīgas cita citai. Uz šāda fona vajag īpašu apstākļu kombināciju, lai grāmata izceltos.
2024. gada Ziemassvētkos Latvijā aktuālāks kā jebkad ir jautājums, kāpēc cilvēkiem vajadzīga viena jaundzimušā lelle Ziemassvētku rituālos baznīcā un šīs lelles kloni lielveikalos un TV ekrānos.
