Sākums

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā – tā dēvētajos sabiedriskajos medijos ne viss ir kārtībā. Otrā – kārtības nav visā pārvaldes sistēmā, jo atkāpjas nevis tie, kuri šīs nekārtības pieļāvuši, bet gan tie, kuri ar šīm nekārtībām nevar samierināties.

Tumšie veikalu skatlogi Čaka ielā, "spoku mājas" Marijas ielā, biedējoši klusie Vecrīgas nostūri, Brīvības ielas troksnis un autotransporta izmešu piesārņojums, sadragātie ceļi, laikā sastingušie pilsētas galvenie tirgi. Centra rajons – Latvijas galvaspilsētas "seja" – izskatās arvien mazāk pievilcīgs gan tūristiem, gan iedzīvotājiem. Kāpēc Rīgas centrs tik strauji degradē?

“Vienīgais, ko varu precīzi apstiprināt: līdz šim pie manis neviens nav vērsies ar šādu tieši izteiktu “piedāvājumu”,” atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumu, raksta Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Bet “piedāvājums”, kā pilsētā runā, ir pavisam amizants: pašam uzrakstīt atlūgumu. Doma skaidra: piespraust pie Citskovska žaketes atlokiem visus neglītos “ordeņus”, ko bijušais premjers Krišjānis Kariņš nopelnījis, par pusotru miljonu eiro lidinādamies privātdžetos. Vienvārdsakot, lai Citskovskis ir “īstais” vainīgais.

Tie, kas daudz ceļo pa Vāciju, zinās, ka tās lielākajās metropolēs, piemēram, Berlīnē, Hamburgā, Štutgartē vai Reinas-Mainas apgabalā, dzelzceļa kompānijai "Deutsche Bahn" ir arī jaunākais brālis "S-Bahn" – vilcientramvajs jeb pilsētas un piepilsētas sabiedriskā sliežu transporta līdzeklis, kurš var pārvietoties gan pa dzelzceļa sliedēm, gan pa tramvaja sliežu tīklu pilsētā. "S-Bahn" ģimenes čaklākie vilcieni ripo Berlīnē, Hamburgā, Štutgartē, Minhenē un citās Vācijas pilsētās.

Gadiem gruzdošais konflikts starp dziedātāju, izcilo tenoru Aleksandru Antoņenko un operteātra “Latvijas nacionālā opera un balets” (LNOB) valdes priekšsēdētāju Egilu Siliņu no dzirkstelēm pacēlies liesmās, uzjundot kaislības mākslas un arī nemākslas pasaulē.

Kādēļ Liepājā rūpnieciskās ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju iet uz augšu un jau apsteidz Ventspili; vai Valsts prezidenta ievēlēšanas un jaunās valdības izveidošanas gaitā tika cilāts jautājums par sankciju atcelšanu Aivaram Lembergam; vai Latvijā patiesi tika veikta administratīvi teritoriālā reforma un kurp mūs novedīs iedzīvotāju skaita samazināšanās, skolu slēgšana un lauku depopulācija – TV intervijas turpinājums “Nra.lv sarunas” ar partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.

Vakar Rīgā notika lauksaimnieku un mežkopju protesta akcijas. Par šo protestu mērķiem un to rīkošanas cēloņiem saruna ar bijušo zemkopības ministru Didzi Šmitu.

“Kontekst.lv” tikās Lietuvā ar vienu no Brīvās Krievijas foruma dibinātājiem, politiķi un Kremļa kritiķi Gariju Kasparovu. Lūk, ko viņš sacīja par Navaļniju, Putina režīmu, “virtuālo Taivānu” Krievijas pilsoņiem, Krievijas pases lāstu un dialoga ar Maskavu neiespējamību.

Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fonda partneris Šarūns Stepukonis pamanījies azartspēlēs notrallināt 30 miljonus eiro. Izrādās, Stepukoņa pārstāvētā fonda vadošais partneris Simons Gustainis ir bijis arī partijas “Vienotība” aktīvista Andra Grafa pārstāvētā Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) padomes loceklis.

Par attiecībām ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), par kolīzijām, kādās tapa pašreizējā valdība, par valdības vadītāju spēju vadīt valsti, par saimniekošanu Rīgā un valstī TV intervija “Nra.lv sarunas” ar partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija kārtējo reizi nodemonstrējusi, ka ne velti saucas “pirmā”. Nesen šīs skolas skolēnu duets “Vēstulēs” vairāk nekā cienīgi atzīmējās “Eirovīzijas” dziesmu atlases konkursā “Supernova”, un nupat šīs skolas audzēkņu sarīkotās politiķu debates daudz ko interesantu atklāja par pašiem politiķiem. Tajā skaitā to, ko viņi paši labprāt slēptu.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības nauda pazudusi nezin kur, bet Talsu novada pašvaldība visus savus esošos un iedomātos ienākumus bija apsolījusi un tagad atņem pašvaldības esošajiem un jaunpieņemtajiem darbiniekiem.

Rīt pie Ministru Kabineta piketēs mežu audzētāju un kokrūpniecības nozares organizācijas, prasot novērst Latvijas meža nozares nostādīšanu būtiski neizdevīgākā pozīcijā nekā citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un paredzēt taisnīgas kompensācijas, veidojot jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumus. Piketam, iespējams, piepulcēšoties arī lauksaimnieku organizācijas. Kas piecēlis kājās nozari un ir pieaugošās neapmierinātības pamatā?

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens, valsts a/s “Latvijas pasts" (LP) padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens un valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare mēģina izgrozīties no skandāla ap pasta nodaļu slēgšanas plānu ar solījumiem, ka vienlaicīgi viss gan paliks pa vecam, gan kļūs daudz labāk, lai arī nav zināms, kā šis labums izpaudīsies.

Vai reformas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ļaus samazināt darbinieku skaitu; par VID ģenerāldirektores sadarbību ar finanšu ministru un to, vai VID arī turpmāk varēs pasūtīt krimināllietas; vai VID darbiniekiem ir pietiekami labi darba apstākļi, vai viņi netiek pārslogoti, vai VID ir gaidāms algu paaugstinājums; par ko jāpārtop VID – TV intervijas ciklā “Nra.lv sarunas” turpinājums ar VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.

“Kurš dzied mūsu Operā? Dzied, piemēram, Kristiāns Benedikts, lietuviešu tenors, kurš 2022. gada decembrī Minskā dziedāja koncertā Lukašenko un Putinam. Benediktam tāpēc ir liegums uzstāties Lietuvā. Savukārt Rīgā viņš dzied, bet es staigāju apkārt operteātrim,” sašutis ir izcilais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, kurš pēdējo piecu gadu laikā Nacionālajā operā ir dziedājis tikai divas (!) reizes. Nobriedis pamatīgs konflikts starp Latvijas Nacionālās operas un baleta direktoru Egilu Siliņu un Aleksandru Antoņenko.

Krievijas antiputiniskās kustības līdera Alekseja Navaļnija bēres piektdien izvērtās visai plašā pret režīmu vērstā demonstrācijā. Lai arī Kremlis darīja gandrīz visu iespējamo, lai šīs bēres paietu pēc iespējas neievērojamāk un klusāk, sanāca tieši otrādi.

Ar radoši muzikāli literāru pasēdēšanu sev gluži vai ierastajā mākslas centrā “Zuzeum” – tur notika arī viņa jaunākā studijas albuma “Tagad tikai sākās” prezentācija – šonedēļ tautās tika laista repera Gustavo autobiogrāfiskā grāmata.

Turpinām sarunu ar Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāja vietnieci Danu Reiznieci-Ozolu par šaha attīstības tendencēm, par Fišera šahu, kā arī par politiskajiem procesiem Latvijā un gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām.

Vera un Andrejs Volnas ir ārsti no Krievijas. Karam sākoties, viņi pārcēlās uz dzīvi Igaunijā, jo šis karš viņiem nebija pieņemams. Andrejs savulaik piedalījās Alekseja Navaļnija saindēšanas izmeklēšanā. Šobrīd viņš kā ārsts traumatologs strādā Ukrainā un ārstē Ukrainas karavīrus. Savukārt Vera atrodas Tallinā, kur nesen uzstājās Ukrainas atbalsta mītiņā pie Krievijas vēstniecības. Lūk, ko viņa teica šajā pasākumā.

Latvijas okupācijai veltītā pieminekļa novākšana 2022. gadā atgādina Jaunatnes teātra slēgšanu 1992. gadā.

Vai saistībā ar kara gaitu Ukrainā ir pamats depresīvam noskaņojumam un kas jādara mums, Latvijas iedzīvotājiem, lai novērstu ienaidnieka vēlmi lauzties mūsu zemē – intervija ar zemessargu, Nacionālās apvienības politiķi Jāni Eglīti.