Sākums

Ziņa, ka Dānijā plāno paaugstināt pensijas vecumu līdz 70 gadiem, arī Latvijā daudziem lika satraukties. Jau tagadējais vecuma pensijas slieksnis – 65 gadi – šķiet nepelnīti augsts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzviet jau pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas un pat jaunākiem atrast darbu nav viegli. Sanāk, ka de iure pensijā vari iet no 65 gadu vecuma, bet de facto jau 50 gados darba tirgū jūties kā pensionārs.

Šogad Livonijas balvas uzņēmumiem “Ausma Media” (bērnu raidījuma "Tutas lietas" producentu grupa, Latvija) un “Bolt Technology” (Igaunija) pasniedza Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo Igaunijas vēstniecībā, kur šim pasākumam tika pieskaņota arī lentītes griešana - Igaunijas Biznesa centra Rīgā oficiālā atklāšana.

Igaunijas investīcijas Latvijā ir otrās lielākās, Igaunija Latvijai ir trešais lielākais tirdzniecības partneris.

Man ir jautājuši, kāpēc savos rakstos lietoju tādu apzīmējumu kā “politiskā šķira”. Ko es ar to domāju? Īsā atbilde: tādā veidā latviskoju populāro anglicismu “isteblišments”. Izvērstāka atbilde būtu: tas ir sabiedrības slānis, kurš saņem visdažādākās valsts privilēģijas saistībā ar tuvību valsts pārvaldes sistēmai.

Zemāk par zāli, klusāk par ūdeni – acīmredzot tāds patlaban ir Tiesībsarga biroja darbinieku un pārpalikušās vadības rīcības modelis, ja lūkojas uz notiekošo šajā institūcijā. Nekādu publisku skaidrojumu, nekādas analīzes. Varbūt arī nekas nenotiek Tiesībsarga birojā – vienkārši nav priekšnieka, bet visādi citādi viss ir kārtībā? Mēģinām šķetināt situāciju ar sociologu Aigaru Freimani un Saeimas deputātu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretāru Didzi Šmitu (AS).

Lietuva gatavojas izveidot mākslīgā intelekta (AI) kompetences centru. Paredzams, ka projekts izmaksās 100 miljonus eiro, un papildus tehnoloģisko prasmju attīstīšanai tiks piedāvātas arī ļoti specializētas darba vietas. Puse no ieguldījumiem būtu jāfinansē no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Savukārt Polijā pirmā AI rūpnīca darbu sāks jūnijā, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Latvijas bankas joprojām mēdz kritizēt par vāju kreditēšanas aktivitāti un nevēlēšanos izsniegt jaunus kredītus. Kā 2024. gada rudenī “nra.lv” pastāstīja Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis, banku kredītportfelis pēdējo 10 gadu laikā ir praktiski nemainīgs, sasniedzot aptuveni 14 miljardus eiro. Lai piespiestu bankas aktīvāk izsniegt aizdevumus, šobrīd tiek ieviesta vesela virkne jauninājumu likumdošanā.

Pavirši raugoties, varētu šķist, ka priekšvēlēšanu kampaņa Rīgā cirkulē ap pašpasludinātā (bet ļoti mazticamā) “nākamā mēra” Aināra Šlesera cīņu ar pašreizējo Rīgas mēru Vilni Ķirsi. Buldozers ar lāpstu nostumj malā ķirsi. Lai gan, visticamāk, ne viens, ne otrs nebūs nākamais Rīgas mērs. Tiesa, atšķirīgu iemeslu dēļ.

Tiesībsargs Juris Jansons ceturtdien, 22. maijā, neieradās Saeimā uz tiesībsarga gada ziņojuma nolasīšanu, jo apgalvoja, ka atrodas slimnīcā, bet par savu turpmāko atrašanos amatā domās, kad būs no tās izrakstīts. Tā bija jau piektā reize, kad Jansons neierodas Saeimā, kad tiek aicināts. Maija gadījums atjaunoja baumu vilni, kas nepārprotami norādīja uz kādu tautā populāru, taču augstām amatpersonām nepieņemamu aizraušanos. Par situāciju spriež politologs Juris Rozenvalds un psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

"nra.lv" saruna ar žurnālistu, kādreizējo labvakarieti, bijušo partijas “Latvijas ceļš” politiķi, politisko procesu vērotāju Edvīnu Inkenu par jauno pasaules kārtību Trampa ērā; par iespējamo Ukrainas kara miera sarunu iznākumu; par nosacījumiem, ar kuriem kara darbība beidzot varētu tikt izbeigta, kā arī par to, cik lielā mērā neprofesionāļu nonākšana pie varas ietekmē kopējos procesus.

Intervija ar LR ārlietu ministri Baibu Braži (JV): par to, kāpēc Trampa izsludinātie kara beigšanas varianti neiedarbojās; par ASV un ES lēmumu pretrunām; par “Rail Baltica” jēdzību vai bezjēdzību; par to, vai krievu militārās spējas mazinās; par Latvija attieksmi pret Izraēlas un Palestīnas konfliktu. Un vēl par daudz ko citu.

Vairāk nekā puse vāciešu ir gatavi pamest valsti. Īpaši augsts to īpatsvars, kas ir gatavi emigrēt, ir galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) vēlētāju vidū. Starp potenciālajiem migrantiem pievilcīgākajām valstīm vadībā ir Šveice, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com".

Pirms 80 gadiem notikusī Kurzemes katla teritorijas pāriešana no vācu okupācijas padomju okupācijā notika bez kaujām, bet tik un tā aizņēma laiku, ko aizpildīja padomju represijas ar to kroņa numuru – filtrāciju.

Saeima ceturtdien otrajā lasījuma pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kuru galvenais punkts – turpmāk Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties tikai tās partijas, kuru rindās būs reģistrēti vismaz 1000 biedru līdzšinējo 500 vietā. Tāpat vairākkārt palielināts drošības naudas apmērs, kas jāmaksā, lai tiktu reģistrēts kandidātu saraksts.

Joprojām nav atbilžu, par advokāta Pāvela Rebenoka nežēlīgo slepkavību. Cik tālu ir izmeklēšana? Vai ir konkrētas aizdomās turamās personas? Ir pierādījumi? Ko dara policija, un ko par policijas darbu domā jurists?

Par aktuālo politikā diskutē Elita Veidemane un Bens Latkovskis

Eiropas ķīmiskā rūpniecība šobrīd nonākusi sarežģītā situācijā. Kas būtu jādara, lai to uzlabotu, un kas notiks, nereaģējot uz draudiem, Polijas ekonomikas portālam "wnp.pl" pastāstīja "BASF Polska" komunikācijas un ārējo attiecību direktors Jaroslavs Mučeks.

Donalda Trampa iniciēto Ukrainas mierizlīguma sarunu izgāšanās iezīmē kara turpināšanos un vēl lielākus draudus globālajai drošības sistēmai – šādas un līdzīgas atziņas lasāmas Krievijas opozīcijas un Kremļa propagandistu komentāros.

Ceturtdien Saeima izskatīšanai komisijās nodeva Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātos likuma grozījumus, kas paredz rīkot pašvaldības referendumu par jebkuras jaunas kulta ēkas būvniecību, kas neatbilst Satversmē nostiprinātajām latviešu tradīcijām un kristīgajām vērtībām. Kaut arī grozījumos netika konkrēti minētas mošejas, skaidrs bija tas, ka runa ir tieši par šīm kulta celtnēm. Par situāciju spriež politologi Filips Rajevskis un Andis Kudors, kā arī katoļu priesteris dr. theol. Ilmārs Tolstovs.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore sarunā ar “nra.lv” skaidro, kādēļ VID pateicas nodokļu maksātājiem par padarīto.

Zemkopības ministrija (ZM) pauž atbalstu Eiropas Komisijas (EK) plāniem pakāpeniski ierobežot minerālmēslu importu no Krievijas un Baltkrievijas, tostarp piemērojot augstākus muitas tarifus un galu galā izbeidzot tirdzniecību ar abām agresorvalstīm. Vienlaikus ministrija uzsver nepieciešamību kompensēt Latvijas zemniekiem iespējamos zaudējumus, ko radīs mēslojuma cenu kāpums.

Kā Tallinā sadzīvo igauņi un krievi, kur slēpjas magnēts, kurš pilsētai pievilina tūristus un vairo iedzīvotāju skaitu, kādēļ Tallinas iedzīvotājiem sabiedriskais transports ir bez maksas; kādēļ Tallina būvē jaunas tramvaju un trolejbusu līnijas; ko Tallinai dos “Rail Baltica”, kādēļ Tallinai vajadzīgs nakts mērs; kas mūs Baltijas valstis var paglābt šajā trauksmainajā laikā – “nra.lv” saruna ar Tallinas mēru Jevgeņiju Osinovski.