Kamēr Latvijā Saeima ar dievpalīgu ceturtdien pieņēma valsts budžetu, uzklausot opozīcijas politiķu kritiku par valsts parāda palielināšanu, birokrātijas nemazināšanu un naudas netaupīšanu, kaimiņvalstī Lietuvā iekšpolitiskās kaislības pagājušajā nedēļā sita augstu vilni. Rāmāka nedēļa bija Igaunijā, taču arī igauņiem ir problēmas, kas grauž kā grants grauds kurpē – jau vairākus mēnešus vislielākā inflācija eirozonā.
Lietuvā valdībai vairākas problēmas jārisina vienlaikus. Un galvenā problēma ir valdošās koalīcijas nestabilitāte, kas pēdējā laikā kļūst jau pavisam neciešama. Koalīcijā tika iekļauta partija “Nemuno aušra” (“Nemunas ausma” jeb “aušrieši”), partneriem cerot, ka, ieceļot šīs partijas pārstāvjus atbildīgos ministru amatos, izdosies viņus piejaucēt. Taču nekas nesanāk - “aušriešu” līderis Remigijs Žemaitaitis un citi šīs partijas politiķi uzvedas kā iekšēja opozīcija valdībā, nemitīgi nodarbojas ar obstrukciju un skandalējas.
“Aušrieši” un “zemnieki” neierodas uz premjerministres sasauktu sanāksmi
Premjerministre Inga Ruģiniene piektdien uz valdību sasauca visu parlamenta frakciju - gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas - vadītājus. Mērķis bija apspriest pašreizējo situāciju ar Baltkrievijas kontrabandistu gaisa baloniem, kas turpina lidināties pa Lietuvas teritoriju un traucēt gaisa satiksmi, un vienoties par turpmāk veicamiem pasākumiem. Taču uz sanāksmi bija ieradusies tikai opozīcija un paši “sociāldemokrāti”. Ne “aušrieši”, ne “zemnieki” (Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība) tur neieradās.
“Es nezinu, vai viņi bija uzaicināti, bet domāju, ka bija. Es nevaru atbildēt, kāpēc viņi neieradās,” sacīja sociāldemokrāte Orinta Leipute, kad viņai jautāja, kur pazuduši viņas koalīcijas partneri. “Es domāju, ka koalīcijas partneri droši vien uzticas mūsu frakcijai, es to pārstāvu, un kāpēc viņi neieradās - pajautājiet viņiem pašiem, jo es nevaru atbildēt uz šo jautājumu,” viņa piebilda. Premjerministres padomnieks Igns Aļģirds Dobrovoļskis nedēļas sākumā laikrakstam “Lrytas” pastāstīja, ka I. Ruģiniene aicinājusi visu Seima frakciju pārstāvjus. Premjerministrei otrdien Seimā bija tikšanās tikai ar opozīciju. Piektdien bija plānots jautājumu apspriest kopīgi, piedaloties gan valdošajām partijām, gan opozīcijai.
“Pārsteidzoši, kā valdība neņem vērā iepriekšējo krīžu mācības: I. Ruģinienė netur savus solījumus. Darbošanās pret veselo saprātu dod sliktus rezultātus. Valdība, neizkļuvusi no balonu skandāliem, slīcina sabiedrību migrantu skandālā. Ir tikai laika jautājums, kad tas uzsprāgs!" - šādu ierakstu piektdienas rītā, kad valdībā notika sanāksme, publicēja "Nemunas ausma" priekšsēdētājs Remigijs Žemaitaitis.
Remigiju Žemaitaiti notiesā par naida kurināšanu
“Aušriešu” pārstāvis Roberts Puhovičs neieradās uz tikšanos ar premjerministri un laikrakstam “Lrytas” paskaidroja, ka viņam un R. Žemaitaitim piektdien bija svarīgākas darīšanas. "Mēs neieradāmies, jo mums ir svarīgākas lietas, kas jārisina pēc vakardienas sociāldemokrātu reakcijas uz R. Žemaitaiša tiesu, mums ir arī daudz jautājumu par budžetu, tāpēc mēs nolēmām šos jautājumus risināt šodien un neatradām laiku ierasties," sacīja R. Puhovičs. "Nemunas ausmas" vadību nepārprotami saniknoja Sociāldemokrātu partijas goda priekšsēdētāja Vīteņa Povila Andrjukaiša paziņojums, ka pēc tiesas sprieduma R. Žemaitaitim vajadzētu izstāties no koalīcijas vai varbūt pat atteikties no Seima deputāta mandāta.
“Visi šie notikumi mums ir nepieņemami, mēs gaidīsim koalīcijas padomi, runāsim par šiem jautājumiem un redzēsim, kā tas tālāk notiks," norādīja R. Puhovičs. “Remigija tiesas process nevienam nebija jaunums, visi zināja, ka tas notiks, tāpēc šādas reakcijas ir interesantas," pārsteigts bija politiķis.
Te jāpaskaidro, ka Viļņas apgabaltiesa ceturtdien atzina Lietuvas valdošajā koalīcijā ietilpstošās populistiskās partijas "Nemunas ausma" līderi un Seima deputātu Remigiju Žemaitaiti par vainīgu naida kurināšanā pret ebrejiem un nacistiskās Vācijas noziegumu noliegšanā un piesprieda viņam 5000 eiro naudassodu.
“Aušriešu” pārstāvis tomēr noliedza, ka neiešana pie premjerministres bija ar nolūku, lai demonstrētu dusmas par sociāldemokrātu izteikumiem.
"Nē, tas nebija ar nolūku. Automātiski, kad viss sākās, radās papildu darbs, tāpēc mēs fiziski nevarējām ierasties. Gan man, gan Remigijam nebija laika fiziski ierasties, viņi tika brīdināti, ka mēs neapmeklēsim," sacīja R. Puhovičs.
Lietuvas ZZS traucē ierasties partijas jubilejas balle
Savukārt “zemnieku” frakcijas vecākā Ligita Girskiene pastāstīja, ka nevar apmeklēt sapulci, jo atrodas Klaipēdā, kur tikās ar Seima priekšsēdētāju Jozu Oleku, un tagad steidzas uz Kēdaiņiem, kur notiks Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības pasākums. “Partijai ir 120 gadu, man ir jāizlasa ziņojums. Man tiešām fiziski nebūtu bijis laika braukt no Klaipēdas uz Viļņu un tad braukt līdz pat Kēdaiņiem. Mēs esam pauduši visas savas nostājas, mēs piekrītam visam, ko ierosina Ministru kabinets, un par to, kas tika apspriests šodien, es visu to paudu LRT radio pirmdien,” “Lrytas” skaidroja L. Girskiene. Citu partijas biedru viņa neesot deleģējusi tāpēc, ka svētku sapulcē piedalījās visi partijas biedri, kas pieder pie Seima frakcijas. Sapulce pie premjerministres sākās pulksten 8.30, bet svētku pasākums pulksten 13.00. Varētu it kā pagūt?
“Ziniet, nav iespējams nobraukt 600 km. Piemēram, es to fiziski nevaru iedomāties. Valdībā zināja, ka mums ir liels pasākums. To varēja darīt nākamajā dienā vai, piemēram, vakar, ceturtdien, un mēs noteikti būtu ieradušies. Bet šodien ir patiešām labi iemesli, kāpēc mēs nepiedalījāmies,” sacīja L. Girskiene.
Ja arī notic, ka “Nemunas ausma” un Lietuvas ZZS ar neierašanos pie I. Ruģinienes nedemonstrē necieņu pret premjerministri un tai bija tiešām objektīvi iemesli, neko labu par gaisotni valdībā pēdējā laika notikumi neliecina. Lietuvas valdība var sabrukt diezgan drīz.
Izsludinās ārkārtas stāvokli gaisa balonu dēļ
Taču pašlaik valdība vēl turas kopā, un premjerministre I. Ruģiniene ir paziņojusi, ka valdība nākamnedēļ izsludinās ārkārtas stāvokli saistībā ar draudiem civilajai drošībai, ko rada gaisa baloni, kas pārvadā kontrabandas preces no Baltkrievijas, vēsta LTR, atsaucoties uz BNS. "Lai atvieglotu kopīgo komandu darbu, speciālisti ir secinājuši, ka ārkārtas stāvokļa režīms un forma šodien būtu optimālais risinājums. Es uzklausu viņu viedokļus, tāpēc mēs ārkārtas izsludināsim nākamnedēļ. Ja situācija mainīsies, mēs neizslēdzam iespēju virzīties tālāk," piektdien žurnālistiem sacīja Ruģiniene. "Pašlaik mēs gatavojam tiesisko regulējumu un dokumentus," viņa teica.
Divu jaunu sieviešu slepkavība Kauņā
Tomēr politiķu skandalēšanos un pat baltkrievu balonus sabiedrības satraukuma ziņā ceturtdien aizēnoja briesmīgs notikums Kauņā, kur nogalinātas divas jaunas sievietes - 22 un 24 gadus vecas.
Par abām slepkavībām tiek turēts aizdomās 29 gadus vecais Kauņas iedzīvotājs Bens Mikutavičs. Piektdien viņš tika intensīvi meklēts, iesaistot lielus policijas resursus. Piektdienas rītā kāda meitene no Kauņas “Facebook” rakstīja, ka viņa varētu būt bijusi vēl viens upuris: "Ak dievs! Mani vakar varēja noslepkavot... Šis vīrietis piekrita apskatīt manu dzīvokli, bet viņš tā arī neieradās... Man trīc rokas un kājas."
Rokas un kājas trīc visai Kauņai un visai Lietuvai, sekojot līdzi jaunumiem, vai aizdomās turētais tiks nomedīts. Par vienu no upuriem zināms, ka slepkava viņai pārgriezis rīkli. Pamazām noskaidrojas vēl dažādas detaļas - viena no nogalinātajām bijusi B. Mikutaviča māsīca. Cilvēki, kas pazīst aizdomās turēto, raksturo viņu kā mierīgu, visnotaļ sakarīgu jaunieti, par kuru ne prātā nav iespējams ienākt, ka viņš varētu pastrādāt tādu noziegumu. Ir gan arī daži, kas raksturo viņu kā dīvainu. “Bens bija tik dīvains. Kad viņu satika, viņš nepacēla acis, viņš staigāja apkārt ar nolaistām acīm," pamanījuši kaimiņi.
Latvijas čammāšanās igauņus sāk satraukt
Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR piektdien galvenā ziņa bija par satraucošo Latvijas čammāšanos ar “Rail Baltica” projektu. “Latvijas radio ziņoja, ka valsts turpina meklēt ekonomiskās iespējas “Rail Baltica” projektā. Tā rezultātā daļa Latvijas ziemeļu var palikt uz vecā sliežu ceļa, tas ir, starp Igauniju un Rīgu var izveidot posmu bez Eiropas standarta sliežu ceļa,” vēsta ERR. Līdz vienota Eiropas ceļa izveidei starp Baltijas valstīm atlikuši pieci gadi. Kā vēsta Latvijas Radio, neoficiāli tiek apspriests priekšlikums, saskaņā ar kuru posms starp Salaspili un Skulti pirmajā posmā netiks pārcelts uz Eiropas sliežu ceļu. Tā vietā plānots izmantot esošo dzelzceļa infrastruktūru, un posms no Skultes līdz robežai ar Igauniju tiks būvēts jau pa Eiropas sliežu ceļu. Baltijas valstīs tiek izmantots tā sauktais Krievijas sliežu ceļš ar 1520 mm platumu, savukārt Eiropas Komisijas ieteiktais un vairumā Eiropas valstu izmantotais vienotais Eiropas sliežu ceļš ir 1435 mm platumā. Eiropas dzelzceļa līnijai starp Baltijas valstīm vajadzētu būt gatavai līdz 2030. gadam. Kā vēsta Latvijas Radio, posms starp Salaspili un Skulti var palikt pa veco sliežu ceļu, bet starp Igauniju un Rīgu var izveidot nepārtrauktu posmu bez Eiropas sliežu ceļa. Šādā gadījumā būs nepieciešami vilcieni, kas spēj braukt pa abiem sliežu ceļiem, taču šādu vilcienu ražotāju ir ļoti maz. Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece “Rail Baltica” jautājumos Kristīne Pudiste sacīja, ka plāns paliek nemainīgs un visa ziemeļu līnija tiks pārnesta uz Eiropas sliežu ceļu. Vienlaikus viņa norādīja, ka ir dzirdējusi par variantu, kurā Salaspils-Skultes posms paliks ar veco sliežu ceļu.
Igaunija neatbalsta aizliegumu bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadiem aizliegt interneta sociālos tīklus
Eiropas Parlaments mudina dalībvalstis aizliegt sociālos tīklus bērniem līdz 16 gadu vecumam. Tomēr, pēc Igaunijas tieslietu un digitālo tehnoloģiju ministres Līzas Pakostas teiktā, risinot sociālo tīklu problēmas, jāsāk ar to, lai attiecīgās platformas atbilstu Eiropas Savienības tiesību aktiem. Eiropas Parlaments ierosināja noteikt vienotu vecuma ierobežojumu sociālo tīklu piekļuvei Eiropas Savienībā. Saskaņā ar šo priekšlikumu nākotnē sociālos tīklus varēs izmantot ar vecāku atļauju no 13 gadu vecuma, bet bez vecāku atļaujas - no 16 gadu vecuma. Pēc Pakostas teiktā, Igaunija atbalsta Eiropas Komisijas ideju sasaukt ekspertu grupu, lai apspriestu veidus, kā mazināt sociālo tīklu negatīvo ietekmi. Tomēr Igaunija nevēlas slēgt jauniešiem piekļuvi sociālajiem tīkliem. “Vispārēja vecuma ierobežojuma ieviešana nozīmē, ka absolūti visiem cilvēkiem ir jāapstiprina un jāautentificē sava identitāte, tas ir nepareizs ceļš, un jauniešiem būs ļoti viegli apiet šo ierobežojumu," sacīja ministre. Viņasprāt, ierobežojumu ieviešanas vietā vajadzētu domāt par to, kā nodrošināt Eiropā spēkā esošo tiesību normu ievērošanu sociālajos tīklos. "Eiropā esam noteikuši ļoti stingras prasības sociālajiem tīkliem tieši bērnu un nepilngadīgo aizsardzības nolūkā, taču neredzam, ka tās tiktu īstenotas. Patiesībā mums ir jāizdara daudz lielāks spiediens uz sociālajiem tīkliem, lai tie pildītu savus pienākumus un uzdevumus un nodrošinātu bērnu veselības un drošības aizsardzību," sacīja L. Pakosta. No igauņu eiroparlamentāriešiem Jiri Ratass (“Isamaa”) balsoja pret šo ideju Eiropas Parlamentā, saskaņā ar kuru uz papīra fiksētie ierobežojumi reālajā dzīvē nedarbojas. Šonedēļ Pakosta atbildēja arī uz deviņu parlamenta deputātu pieprasījumu par diskusijām Eiropas Savienībā attiecībā uz jauniešu sociālo tīklu lietošanas ierobežojumiem. Saskaņā ar deputāta Mada Kallasa pausto, ministres nostāja rada bažas. "Šobrīd, mūsuprāt, valdība un par šo jomu atbildīgā ministre nepietiekami nopietni pievēršas šim jautājumam. Ir nepieciešami jauni risinājumi, kā arī daži citi iejaukšanās pasākumi. Esošais regulējums nekādā veidā nav uzlabojis situāciju," sacīja Kallass.
Cenas turpina celties gandrīz visam
Patēriņa cenu indekss Igaunijā novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,2%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri pieauga par 4,9%, liecina atjauninātie statistikas dati. Preces bija par 2,9% dārgākas nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, savukārt pakalpojumi - par 7,9% dārgāki, piektdien, 5. decembrī, ziņoja Statistikas pārvaldes preses dienests. Salīdzinot ar 2024. gada novembri, starp galvenajām produktu grupām apģērbu un apavu cenas samazinājās par 5,7%, atpūtas preču cenas - par 0,1%, bet pārtikas cenas pieauga par 6,5%. Pārtikas cenu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visvairāk veicināja gaļas un gaļas produktu (7,1%), piena, piena produktu un olu (8,4%), augļu (6,3%) un šokolādes (27,8%) cenu pieaugums. Gada laikā samazinājās svaigu dārzeņu (-5,5%), cukura (-8,2%), olīveļļas (-15%), kā arī miltu un graudaugu (-2,6%) cenas. Novembrī pārtikas cenas salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 1%. Pārtikas cenu pieaugumu visvairāk veicināja dārzeņu cenu pieaugums par 1,9%, siera cenu pieaugums par 3,3%, svaigu vai atdzesētu zivju cenu pieaugums par 7,7% un maizes izstrādājumu cenu pieaugums par 2,7%. Pretējs efekts bija vērojams augļu un ogu cenu kritumā (-1,4%), kā arī desu un kūpinājumu cenu kritumā (-1%). Salīdzinot ar šī gada oktobri, novembrī samazinājās ceļojumu pakalpojumu, aviobiļešu un viesnīcu cenu kritums. Elektroenerģijas cenas mēneša laikā pieauga par 1,6%. Benzīna cenas novembrī pieauga par 8,1%, bet dīzeļdegvielas cenas - par 10,8%. Apģērbu un apavu cenas mēneša laikā pieauga par 1%. Mājokļa izmaksas pieauga par 0,3%, tostarp īres izmaksas par 0,5%. Saskaņā ar “Eurostat” provizoriskajiem datiem, Igaunija novembrī joprojām bija eirozonas inflācijas līdere. ES statistikas birojs galīgos inflācijas datus par novembri eirozonā un Eiropas Savienībā publicēs 17. decembrī.
Saskaņā ar līdzšinējiem “Eurostat” datiem, gada inflācija, ko mēra, izmantojot saskaņotā patēriņa cenu indeksu, 25. novembrī Igaunijai bija 4,7, Horvātijai 4,3, Austrijai 4,1. Arī Latvijai ir diezgan augsts inflācijas rādītājs 3,8, bet Lietuvai 3,6. Viszemākie rādītāji ir Kiprai - 0,2 un Francijai - 0,8.
