Kā intereses tad īsti aizstāv vairāk nekā 61 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas nākamgad tērēt iecerējušais Latvijas sabiedriskais medijs, konkrēti tā struktūrvienība Latvijas Radio? Vai par tautas līdzekļiem uzturētais medijs aizstāvēs mūsu tautas un valsts ekonomikas intereses vai tomēr kalpos ārvalstu kapitālu pārstāvošiem grupējumiem?
Bet varbūt sabiedriskais medijs translē pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" dusmu izvirdumu, ka kāds traucē tā iecerēm un plāniem un aicina ievērot godīgu konkurenci un uz Latvijas tautsaimniecības attīstību vērstu rīcību, ļaujot arī vietējiem uzņēmumiem piedalīties konkursā?
Jautājumu uzjundīja Latvijas Radio raidījums “Atvērtie faili” - stāsts par ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) - un publikācija portālā “lsm.lv” “Valaiņa vagonu lobijs - miljoniem vērto tramvaju iepirkumu grib virzīt caur Daugavpili”.
Raksta ievadā sacīts, ka pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" ir uzsācis iepirkuma procesu, lai iegādātos jaunus tramvajus. Tiem būs jāaizstāj daļa no vecajiem sastāviem. Sabiedriskā medija vēstījumā atspoguļoti dažādu rangu Rīgas un Daugavpils amatpersonu viedokļi, kā arī mobilitātes ekspertes, tramvaja pieturā sastaptās Ilzes kundze, Ļubovas kundze un pat kāds tramvaju satiksmi izmantojošais Uzbekistānas baņķieris Ozodbekss. Pa vidu daudzajiem viedokļiem citēts arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Sabiedriskā medija vēstījumā tiek mēģināts radīt iespaidu, ka Ekonomikas ministrijā tiek perināts drausmīgi tumšs darījums, lai atstatītu labos ārzemju tramvaju ražotājus un rīdziniekiem uzspiestu citus vietējā ražojuma, pēc sabiedriskā medija domām, nelāgus izstrādājumus.
Ēnas atspulgs
Vai var būt tā, ka sabiedriskais medijs tiek iesaistīts cīņā pret ekonomikas ministru, kurš aizstāv godīgu konkurenci un tautsaimniecības attīstību, t.sk. “Rīgas satiksmes” iepirkumos, kuros vēl nesenā pagātnē valsts uzraugošās iestādes ir norādījušas par acīmredzamu ārvalstu kapitālu pārstāvošo grupējumu interešu faktisku lobēšanu?
“nra.lv” jau iepriekš ir rakstījusi, ka “Vietējais ražotājs pieveic “Rīgas satiksmi” strīdā par tiesībām piedalīties izsolē”.
Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedza “Rīgas satiksmei” turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā “Tramvaju Škoda 15T bremžu bloku atjaunošana un modernizācija”, jo RS konkursa nolikumā iestrādājusi prasību, kas ierobežo konkurenci. Citi ražotāji, tajā skaitā vietējie, konkursā nemaz nevar piedāvāt savus risinājumus. IUB norādīja, ka pieņēmums, ka tikai un vienīgi “Dako” vai “Škoda” piedāvājums ir visatbilstošākais jeb, precīzāk, neviens cits ražotājs nav spējīgs neko līdzvērtīgu piedāvāt, netika pamatots ar faktiem un pārliecinošiem argumentiem. “Rīgas satiksmes” izsludinātie konkursa noteikumi apliecināja, ka konkurence konkrētajā konkursā ir tikai šķietama, jo uzvarētājs “Rīgas satiksmei” jau ir zināms.
Minētajā iepirkumā arī LR Konkurences padome, kas atrodas tieši ekonomikas ministra institucionālā pārraudzībā, saskatīja, ka tieša norāde uz konkrētu ražotāju (DAKO) un tā tehnoloģiju, neiekļaujot likumā prasīto atsauci "vai ekvivalents", ir norāde (signāls) par iespējamu konkurences ierobežojumu.
Valainis: “Tas ir sagrozīti un maldinoši!”
V. Valainis jau ir reaģējis uz sabiedriskā mediju vēstījumiem, publicējot savu viedokli “Youtube” portālā. Viņš Latvijas Radio raidījumā izskanējušo ir nosaucis par sagrozītu un maldinošu.
Viņš sacīja, ka iestājas par to, lai mūsu uzņēmumi piedalītos šajos iepirkumos, lai pēc iespējas lielāka daļa no šiem pakalpojumiem paliktu Latvijā. V. Valainis šos savus uzskatus paudis LR žurnālistam, kurš no šīs intervijas izveidojis stāstu par to, ka “mēs it kā kādu lobētu”. “Tā ir absolūti sabiedrību maldinoša informācija,” uzsvēra V. Valainis.
Ko patiesībā ministram jautāja, un ko patiesībā viņš atbildēja?
Ko tad īsti V. Valainis stāstīja Latvijas Radio? “nra.lv” atreferē gandrīz visu Latvijas Radio sniegto interviju, lai mūsu lasītājiem būtu pilnīgāks priekšstats kādā veidā tiek iekrāsots nacionālās intereses aizstāvošs politiķis, kura nostāja galīgi nav pa prātam ārvalstu kapitālam. Saglabājot saturisko būtību, abu runātāju sacītais ir mazliet pielabots un precizēts.
V. Valainis:“Mēs aicinām to ņemt vērā visas institūcijas, un es personīgi par to iestājos, ka valstij, veicot jebkādus pasūtījumus, ir jāņem vērā nacionālā kapitāla intereses un jāskatās, kādā veidā projektus var realizēt, izmantojot nacionālo kapitālu. Mēs to pašlaik esam ļoti veiksmīgi sākuši darīt militārajā industrijā, kur mums ir ļoti labi piemēri, piemēram, “Patria”.
Mums ir ļoti labi piemēri dažādās lokalizācijās, kur ļoti lieliem pasūtījumiem spējam lokalizēt vietējo sastāvdaļu ar ļoti augstu īpatsvaru. Es iestājos par to, lai, neskatoties, kas būtu potenciālais piegādātājs, lai kādu pakalpojumu valsts pasūta, ir svarīgi neaizmirst vietējo komponenti un vietējo uzņēmēju spēju maksimālu izmantošanu. Es uzskatu, ka pašlaik valsts ekonomikā un tautsaimniecībā šis faktors vispār netiek ņemts vērā.
Latvijas Radio: Vai šis jautājums ir skatīts Ministru kabinetā? Vai Ekonomikas ministrija ir kaut ko sagatavojusi?
V. Valainis: Šis jautājums nav skatīts Ministru kabineta līmenī. Šis jautājums ir skatīts Lielo investīciju padomes formātā bez uzņēmumu dalības un bez iesaistīto pušu dalības. Valdības līmenī esam sprieduši par to, kādā veidā mēs varam vairāk pasūtījumos sasniegt mērķi - vietējās industrijas attīstību. Neskatoties uz to, kas ir iepirkuma uzvarētājs - vai tas ir kāds starptautisks vai Latvijas uzņēmums -, vajag iedzīvināt domāšanu, ka ir jāskatās uz vietējo uzņēmumu īpatsvaru pasūtījumos, kuros summas ir 10, 50, 100 miljoni. Tas ir pietiekami liels apjoms, kas dod iespējas attīstīt dažāda veida industrijas. Mēs Ekonomikas ministrijā to, manuprāt, esam lieliski pierādījuši. Piemēram, “Laflora Energy” projekts, kuru mēs kopā ar vienu no mūsu kapitālsabiedrībām kopīgi realizējām. Lokālā investīcija tajā sasniedza 90 miljonus eiro, puse no investīcijām tika lokalizēta. Viens no fundamentāliem projektiem bija betona konstrukciju ražošana, kas notiek Latvijā. Pašlaik viņi jau ir pārgājuši uz eksportu - no nulles ir radīts projekts Latvijā, kas ir ieguvis eksporta potenciālu. Man ir ārkārtīgi liels prieks, ka ir izdevies ko tādu sasniegt. Tās ir darba vietas, kas nav tikai uz viena projekta realizāciju, bet tās būs uz palikšanu.
Latvijas Radio: Kāda ir “Rīgas satiksmes” attieksme? Vai informācija par “Rīgas satiksmes” attieksmi ir aizgājusi līdz Ekonomikas ministrijas līmenim?
Man nav bijušas sarunas ar “Rīgas satiksmi”. “Rīgas satiksmei” pašai ir jāvērtē, kādā veidā viņi veic sava uzņēmuma attīstību un kādā veidā pieņem lēmumus. Mums ir bijušas sarunas ar Rīgas vadību, esam ar viņiem pārrunājuši šos jautājumus, uzklausījuši viņu redzējumu. Bet mēs nekādā gadījumā nevaram, nedrīkstam un arī negrasāmies politiski iejaukties uzņēmuma paša pieņemtajos lēmumos.
Bet aicinām uzņēmumus, it īpaši publiskos, valstij piederošos uzņēmumus, atcerēties, ka tie ir tomēr valstij piederoši un tiem jādomā par valsts tautsaimniecības attīstības iespēju izmantošanu.
Latvijas Radio: Vai šīs priekšrocības, kuras vēlaties, varētu materializēties kādā pienākumā, ka “Rīgas satiksmei”, izsludinot iepirkumu, jāpaskatās, vai vietējie neražo tai nepieciešamās lietas? Vai varbūt likumā jāiekļauj, ka kāda komponente noteikti jāražo Latvijā?
V. Valainis: Mums ir saistošs Eiropas Savienības regulējums, kas aizliedz šāda veida normas ietvert kāda veida līgumos vai kāda veida pasūtījumos. ES ir vienotais tirgus, kas dod iespēju gan mūsu uzņēmējiem piedalīties iepirkumos citās ES dalībvalstīs, gan arī citu dalībvalstu uzņēmumi piedalās pie mums.
Mēs runājam par to, ka uzņēmumu vadītājiem ir jāskatās uz šiem jautājumiem saimnieciski un viņi nedrīkst uz tiem skatīties tikai no viena skata punkta. Viņiem jāatceras arī par tautsaimniecības interesēm, un tā ir saimnieka pieeja, ko mēs mēģinām iedibināt. Mēs ar savu piemēru esam parādījuši, ka var sasniegt ļoti labus rezultātus, pat pārsniedzot ieceres. Latvija šādā veidā iegūst jaunu pieredzi, un mēs visi priecājamies par šāda veida sasniegumiem militārās industrijas jomā. Bet mēs norādām uz to, ka Latvijā valsts uzņēmumi nepievērš tam uzmanību, veidojot dažāda veida iepirkumus.
Esam skatījušies mūsu kaimiņvalstu pieredzi un redzam, ka viņi to izmanto daudz veiksmīgāk un daudz vairāk padomā par to, pirms iegādājas kaut ko valsts vajadzībām vai ja valsts uzņēmumi kaut ko iegādājas. Viņi daudz vairāk padomā par savu valsti, tajā skaitā par savas valsts tautsaimniecību, par industriju, un mēģina veidot šos nosacījumus tā, lai vietējā industrija varētu piedalīties.
Protams, tam jābūt kopsakarā ar uzņēmumiem izvirzītajiem mērķiem. “Rīgas satiksmei” tie ir, lai var pārvadāt pasažierus, lai pasažieriem būtu ērti, lai pakalpojumi būtu attiecīgā līmenī.
Arī raugoties uz “Rail Baltica” projektu, iepirkumi jāveic tādā veidā, lai tur būtu lielāka vietējo uzņēmumu iesaiste, arī organizatoriskajā līmenī.
Ja mēs salīdzinām Latviju ar Igauniju, tad Igaunijā to izdarīja pilnīgi citā veidā, nekā Latvija izdarīja. Latvija noslēdza vienu milzīgu līgumu, kuru neviens Latvijas uzņēmums nekādos apstākļos nevarētu izpildīt, bet vietējie uzņēmumi tad kļūst par apakšniekiem, par lielu starptautisko uzņēmumu kalpiem. Igaunijā lielo iepirkumu sadalīja daudzos mazos, un vietējie uzņēmumi, ievērojot ES noteikumus, piedalās iepirkumā daudz aktīvāk. Un redzam arī, ka Igaunijā izmaksas ir daudz veiksmīgākas.
Vajag pielikt lielākas pūles! Mēs to nevaram likt darīt, bet varam norādīt, ka uz šiem jautājumiem jāpaskatās mazliet arī no tautsaimniecības viedokļa.
Latvijas Radio: Vai tam ir saistība ar laika faktoru? Ar to, ka “Rīgas satiksme” ir tagad izdomājusi, ka grib papildināt tramvaju un trolejbusu parku ar jauniem transporta līdzekļiem, un vietējais Latvijas uzņēmums ir sapratis, ka tam ir pēdējais laiks rīkoties, ja grib iespraukties tajā iepirkumā?
V. Valainis: Tas ir pilnīgi loģiski. Tāpat kā to dara arī citi konkurenti, kuri arī tiekas ar mani personīgi, un ārvalstu vizītēs es tieku uzrunāts no viņu puses. Es te neredzu neko neparastu. Visi nozares dalībnieki prot lasīt materiālus, uzņēmumu attīstības stratēģijas, un tas ir ļoti viegli nolasāms - nav nepieciešama nekāda politiskā inteliģence, lai saprastu, kāda veida investīcijas būs uzņēmumam nepieciešamas un kurā brīdī.
Un šajā brīdī visi gan Latvijā, gan starptautiski apzinās, ka investīcijas būs nepieciešamas. Es personīgi esmu ticies ar vairākiem gan Latvijas, gan citu valstu uzņēmumiem, kas ir izrādījuši interesi. Mēs esam ļoti skaidri norādījuši, ka esam atvērti investīcijām un ka šiem uzņēmumiem ir jāseko līdzi tālākajām darbībām, kas nāks no “Rīgas satiksmes”.
Mūs interesē budžeta jautājumi - mēs skatāmies gan uz Eiropas struktūrfondu investīcijām, gan uz valsts budžeta investīcijām. Šie jautājumi šajā gadījumā ir diezgan saistīti.
Latvijas Radio: Vai ir bijuši vēl kādi gadījums, kad, kā jūs teicāt, valdība tā nav, bet kad iepirkums nonāk Lielo investīciju padomes darba kārtībā? Vai vietējiem uzņēmējiem ir iespēja prezentēt savu piedāvājumu? Bet jūs teicāt, ka paši uzņēmi tur nebija klāt...
V. Valainis: Viņi nedrīkstēja nākt.
Latvijas Radio: Bet vai ir līdzīgi piemēri?
V. Valainis: Šāda veida darbības mums ir regulāras, īpaši attiecībā uz militāro industriju.
Arī tāda veida iepirkumos, kas varbūt pirmšķietami ir tikai ārvalstu uzņēmumiem un ārvalstu investoriem, ir jādomā par vietējo komponenti. Vietējā komponente var būt gana liela. Piemēram, ja izvēlas par 100 miljoniem iepirkt tramvajus no citas valsts uzņēmuma, tad vietējā lokalizācija var pārsniegt pat pusi, neatkarīgi no tā, kur šie tramvaji tiek iepirkti - Latvijā vai ārvalstīs.
Šādu piemēru ir daudz. Priekšlikumus var iesniegt jebkurš uzņēmējs, izmantojot Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības konfederāciju vai citas institūcijas - Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un citas. Ja šīs institūcijas ir atbalstījušas priekšlikumu, mēs Ekonomikas ministrijā varam jautājumu risināt arī bez Lielo investīciju padomes starpniecības. Bet ir gadījumi, kad jautājumi nav šādā veidā risināmi, un tos pārrunājam augstākā līmenī un attiecīgi pieņemam tālākos lēmumus.
Mūsu publiskie uzņēmumi, veicot iepirkumus, diemžēl vietējai komponentei tikpat kā nepievērš uzmanību. Ļoti maz pievērš. Mēs varam nosaukt daudzus iepirkumus, kuros tas tā ir bijis.
Latvijas Radio: Šajā sakarā interesantākais ir uzņēmumu īpašnieki. Uzņēmuma īpašnieks ir Oļegs Osinovskis, uzņēmuma padomē ir Anastasija Udalova. Viņai savukārt pieder mediji - “Mediju nams”. Tiek minēts, ka ZZS ir laba sadarbība ar Udalovu. 2024. gadā bija tikšanās. Vai tas nemet aizdomu ēnu uz visu šo notikumu?
V. Valainis: Es domāju, ka mana saikne ar šo uzņēmumu ir vistiešākajā veidā meklējama tajā, ka esmu apmeklējis šo rūpnīcu, ticies ar šā uzņēmuma vadību klātienē. Tā ir publiska informācija, kad es tur biju, ar ko es runāju. Mēs neko neesam slēpuši. Es ar uzņēmumiem tiekos regulāri, tas ir mans pienākums. Es neskatos, kas ir uzņēmuma īpašnieks, es skatos, kādu pienesumu dod šis uzņēmums Latvijas ekonomikai. Konkrētie uzņēmēji ir spējuši attīstīt vairākus Latvijai diezgan nozīmīgus uzņēmumus, spējuši atdzīvināt ražošanu “Dzintarā”. Man nav nekādu pārmetumu viņiem par viņu veikto uzņēmējdarbības formu, veidu, kas ir diezgan tāls no valsts pasūtījumiem. Katrā ziņā nav runas par kaut kādu viņu atkarību no valsts pasūtījumiem.
Starp citu, ir ļoti labs stāsts par Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu, ka viņi ir spējuši pārorientēties projām no Krievijas tirgus. Man šķita, ka tas ir neiespējami, bet viņi ir atraduši veidu, kā atrast citus klientus no Eiropas. Arī tur ir asa konkurence, mēs zinām, ka viņiem viegli neiet.
Es ar uzņēmējiem tiekos, tas ir mans darbs, un es nevelku kaut kādas līnijas, ka man būtu kādas īpašas vai īpašākas attiecības ar kādu no uzņēmējiem. Osinovska kungu es personīgi nepazīstu. Ar Udalovas kundzi, jā, esmu ticies vairākas reizes, un mums ir ļoti konstruktīvs dialogs kā ar vienu no Latvijas lielākajiem uzņēmējiem.
Latvijas Radio: Un vai nepastāv nekāds politiskais lobijs? Vai nedarāt kaut ko politiski izdevīgu iemeslu dēļ?
V. Valainis: Vai jums, uzdodot šo jautājumu, ir kāda informācija, kas kaut mazliet dod pamatu šādam argumentam?
Latvijas Radio: Nu, ņemot vērā, ka iepriekš ir izskanējis, ka bijušas neformālas tikšanās starp Udalovu un ZZS biedriem, kas nav bijusi publiska un bijusi neparastos apstākļos, tad tas dod iespēju uzdot šādu jautājumu.
V. Valainis: Tā ir maldīga izpratne. Tas ir tieši tāpat kā jebkuru citu tikšanos nodēvēt par kādu politisku tikšanos. Es diezgan regulāri tiekos ar politiķiem un uzņēmējiem dažādos formātos - publiski un nepubliski, un tikšanās ar uzņēmējiem ir neatņemama mana darba sastāvdaļa.
Latvijas Radio: Nu, bet tā ideja, ka tagad rīdziniekiem būtu jābrauc ar 60 gadus veciem tramvajiem, kas būtu renovēti Daugavpilī tikai tāpēc vien, ka Daugavpils to var izdarīt. Vai tas jums liekas pieņemami?
V. Valainis: Šis ir jūsu pieņēmums. Mēs labi zinām šā uzņēmuma spējas. Tas ir reāls uzņēmums, kas Latvijā darbojas, ar gana lielu vēsturi. Neatkarīgi no tā, kurš pretendents tiks izvēlēts, es iestāšos par to, lai šie uzņēmumi veic ieguldījumus arī Latvijas tautsaimniecībā. Lai tas nav tikai tā, ka uz Rīgu atsūta tramvajus, mēs visi par tiem samaksājam, bet Latvijas tautsaimniecībai paliek tikai prieks, ka esam piesaistījuši kārtējo ārvalstu uzņēmumu, kas mums piegādājis transporta līdzekļus. Man ir pārliecība, ka Latvijā ir uzņēmēji, kas spēj gan veidot atsevišķas sadaļas, gan pilnībā izpildīt šāda veida pasūtījumus. Un šiem uzņēmumiem vajadzētu spēt dot daudz lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai, nekā tie spēj dot šobrīd. Latvijā var ražot baterijas, var ražot industriālos celtņus, un tie nav vienīgie piemēri, kas parāda mūsu industrializācijas ļoti augsto potenciālu. Un publiskajam sektoram diemžēl tas ir piemirsies, un, savus iepirkumus veicot, viņi iet vienkāršāko ceļu. Tā nav saimnieciska pieeja.
P.S.: Sarunu pilnībā varat noklausīties šeit:
