Kamēr daļa politiķu Latvijā cer, ka izdosies Sabiedriskajam medijam iedvest vēlmi aktīvāk aizstāvēt nacionālās intereses un vietējo ekonomiku, tikmēr politiķi Lietuvā jau ķērušies pie konkrētiem darbiem, kas ļautu ieceres īstenot administratīvā kārtā. Izskatās, ka Latvijai tas viss vēl stāv priekšā.
Pēc tam, kad Seims provizoriski apstiprināja partijas “Nemunas ausma” un dažu Zemnieku un zaļo savienības frakcijas biedru iesniegtos grozījumus, kas atvieglo Lietuvas Nacionālā radio un televīzijas (LRT) ģenerāldirektora atlaišanu, Profesionālo žurnālistu asociācija paziņoja par protesta akciju pie Seima ēkas.
LRT žurnālisti izmanto dažādas ikdienas protesta formas - klusuma pauzes ēterā un izglītojošus raidījumus par mediju brīvību. Vēlāk iniciatīvai vārda brīvības aizstāvēšanai pievienojās arī citas sabiedrības grupas, un tiešsaistes petīcija jau ir savākusi vairāk nekā 130 tūkstošus parakstu. 9. decembrī pulksten 12.00 žurnālistu kopiena kopā ar Profesionālo žurnālistu asociāciju rīko protesta akciju pie Seima.
Politiķu centienus saista ar vārda brīvības apspiešanu
Žurnālistu dusmas izsauca politiķu ierosinājums vienkāršot LRT ģenerāldirektora atlaišanu, likuma grozījumos paredzot, ka neuzticības izteikšana notiks slepeni, nevis atklāti, kā tas ir pašlaik; atlaišana vairs nebūs jāpamato ar sabiedrības interesēm; par atlaišanu būs jābalso nevis 8 no 12 LRT padomes locekļiem, kā tas ir pašlaik, bet tikai 6 no 12. Šajā jautājumā ir vēl arī citi priekšlikumi. Seima Juridiskā departamenta juristi norādīja, ka saskaņā ar Konstitucionālās tiesas doktrīnu sabiedriskajai raidorganizācijai jāpaliek neatkarīgai no politisko un ekonomisko grupu interesēm, no varas iestāžu un dažādu amatpersonu iejaukšanās, lai gan valsts iestādes var noteikt darbības stratēģiju, prasības programmām utt.
Valsts kontrole atklāj trūkumus LRT
3. novembrī Valsts kontrole prezentēja LRT rezultātus auditam, kas sākās pavasarī. Sabiedriskās raidorganizācijas pārbaudes laikā auditori konstatēja sistēmiskus riskus darbinieku sociālajām garantijām - tiek atzīmēts, ka darbinieku atlases principi, atalgojums un autortiesību līgumu piemērošana nav skaidri regulēti. Turklāt auditori norāda, ka lieli atkārtojumi LRT Plus programmā rada riskus satura daudzveidībai, un viņi arī aicināja bez maksas izplatīt vairāk ziņojumu par kultūras, izglītības un sociālajām tēmām. Pārbaudē tika konstatēti arī trūkumi publiskajā un programmu iepirkumā - tiek uzsvērts, ka ir jāstiprina iekšējā kontrole un jāuzlabo tiesiskais regulējums. Pēc auditoru izvērtējuma kopumā tika sniegti astoņi ieteikumi - četri LRT administrācijai, trīs valdībai un viens LRT padomei.
Seima Revīzijas komitejas priekšsēdētājs Artūrs Skardžus (“Nemunas ausma”) jautāja M. Garbačauskaitei-Budrienei, vai viņa plāno atkāpties no amata. "Kāpēc jūs neesat atkāpusies līdz pat šai dienai, redzot šādus secinājumus no jūsu pārvaldītās struktūras?" jautāja deputāts.
Savukārt Monika Garbačauskaite-Budriene sacīja, ka neredz iemeslu atkāpties. “Delfi.lt” citēja viņas teikto: "Mēs šo uzbrukumu izjūtam visu laiku. Mēs to jutām jau pirms audita sākuma un toreiz teicām, ka nebaidāmies no paša audita, bet gan no tā politizācijas un tā, kas notiks ar tā secinājumiem. Šodien daļēji to redzējām Seima zālē - viņi vienkārši cenšas pārspīlēt un uzsvērt noteiktas lietas, kas nākamreiz varētu būt procesuālas."
LRT ģenerāldirektora atlaišana esot nopietni jāpamato
Šāds konstitucionālās neatkarības imperatīvs nozīmē, ka ģenerāldirektora atlaišanas procedūrām, ja tās notiek pirms viņa pilnvaru termiņa beigām, tiek noteiktas attiecīgas prasības. Tas tika darīts, lai padomes ieceltajam LRT vadītājam būtu pietiekamas neatkarības garantijas. Tas ir, atlaišanai jābūt balstītai uz skaidri definētiem iemesliem, kāpēc turpmākā pienākumu pildīšana nav savienojama ar LRT misiju un objektīvi neļauj veikt uzticētos uzdevumus. Saskaņā ar Eiropas Mediju brīvības aktu sabiedrisko raidorganizāciju vadītāju iecelšanas un atlaišanas procedūrām ir jānodrošina raidorganizāciju neatkarība, un lēmumiem par atlaišanu jābūt pamatotiem, pieņemtiem tikai izņēmuma gadījumos un saskaņā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka sabiedriskā raidorganizācijas vadītāja atlaišanai pirms termiņa beigām jābūt sarežģītākai procedūrai nekā iecelšanai amatā (tas garantē neatkarību), kā arī motivētam un izņēmuma gadījumam. Atlaišanas procedūra ir nepārprotami saistīta ar sabiedriskās raidorganizācijas neatkarības nodrošināšanu. Vairāk balsu prasība vadītāja atlaišanai aizsargā sabiedrisko raidorganizāciju no politiskās nestabilitātes. Pēc Seima juristu domām, pašreizējā prasība, ka par atlaišanu jābalso vismaz divām trešdaļām padomes locekļu (8 no 12), ir pamatota. Profesionālo žurnālistu asociācija un LRT žurnālisti piekrīt Juridiskā departamenta vērtējumam un lūdz valdošo koalīciju noraidīt grozījumus. Ja nepieciešams, žurnālisti piedāvā lielākajam koalīcijas spēkam - Sociāldemokrātiskajai partijai - uzsākt plašākas diskusijas par LRT likuma grozījumiem, piedaloties mediju pārstāvjiem, ekspertiem, žurnālistiem un mediju aprindām. Bažas par situāciju ap LRT ir paudusi Eiropas Padomes platforma žurnālistu aizsardzībai un Eiropas Raidorganizāciju savienība (EBU). Seims atbalstīja arī "ausmiešu" un "zemnieku" priekšlikumu iesaldēt pašreizējo LRT finansējumu. Tas nozīmē, ka nākamajos trīs gados sabiedriskā raidorganizācijas darbībai tiks piešķirti aptuveni 80 miljoni eiro. Šos grozījumus parakstījis prezidents Gitans Nausēda.
Kāds ir LRT padomes sastāvs, kas ieceļ un atlaiž vadītāju?
LRT padomē ir 12 locekļi: četrus deleģē Valsts prezidents, četrus - Seims un četrus - sabiedriskās organizācijas, kas ir Lietuvas Zinātnes padome, Lietuvas Izglītības padome, Radošo darbinieku asociācija un Bīskapu konference. Valsts prezidents padomes priekšsēdētāja amatā deleģēja Mindaugu Jurkinu, priekšsēdētāja vietnieku - Redu Brandišauskieni, kā arī Gedru Jucēviču un Renatu Šerelīti-Mendeikieni. Viņu pilnvaru termiņš beidzas 2030. gada 12. maijā. Seims LRT padomē iecēla Jozu Pabrežu (deleģēja Zemnieku un zaļo frakcija), Lauru Matjošaitīti (demokrāti “Lietuvas vārdā”), Deimantu Jastramski (Liberāļu kustība) un Renaldu Gudausku (Tēvzemes savienība - Kristīgie demokrāti). Viņu pilnvaru termiņš ir līdz 2028. gada 1. septembrim. Bīskapu konferenci LRT padomē pārstāv Irēna Vaišvilaite, Zinātnes padomi - Darjus Beinoravičs, Izglītības padomi - Euģenijs Valaku, Radošo darbinieku apvienību - Jons Staselis. Viņu pilnvaras ir spēkā līdz 2026. gada 19. maijam.
Premjerministre sola runāt ar “sociāldemokrātu kopienu”
“Lrytas”, atsaucoties uz premjerministres Ingas Ruģinienes padomnieka Igna Dobrovoļska sacīto, ziņo, ka I. Ruģiniene sola apspriest Žurnālistu protesta iniciatīvas grupas prasības ar savas Sociāldemokrātiskās partijas kopienu.
"Mēs saņēmām prasību noraidīt Remigija Žemaitaiša (“Nemunas ausma”) ierosinātos grozījumus kopumā. Premjerministre norādīja, ka, pat ja grozījumi tiktu pieņemti, tie noteikti būtu vēlreiz jāgroza un ka tas tiktu izskatīts. Mēs varam runāt par padomes sastāvu un vadītāja atlaišanas kritērijiem," pēc tikšanās ar žurnālistu protesta iniciatīvas grupu sacīja I. Dobrovoļskis.
Likuma grozījumus vērtēs zinātnieki
“Respublika” raksta, ka Seima Kultūras komiteja ir nolēmusi uzdot Viļņas universitātes (VU) ekspertiem iesniegt ierosinātā likumprojekta ietekmes novērtējumu.
Komiteja šo lēmumu apstiprināja trešdien. Ekspertiem secinājumu sagatavošanai būs 10 līdz 30 darba dienas. Ekspertu ietekmes novērtējums ir uzticēts Viļņas universitātes Komunikācijas un Juridiskās fakultātes zinātniekiem. Kamēr nav iesniegti novērtējuma secinājumi, likuma grozījumi nevar tikt apspriesti ne Seimā, ne Kultūras komitejā.
Parlamenta opozīcija otrdien pieprasīja ierosināto tiesību aktu grozījumu izvērtēšanu.
Aicinājumu veikt tiesiskā regulējuma ietekmes novērtējumu parakstīja 42 Seima opozīcijas deputāti no Konservatīvo, Liberāļu kustības un Demokrātu partijas "Par Lietuvu" frakcijām. Opozīcija lūdz izvērtēt, vai ierosinātais tiesiskais regulējums negatīvi neietekmēs sabiedriskās raidorganizācijas pamatdarbību un citus tiesiskuma principus. Tāpat tiek lūgts sniegt izvērtējumu par to, vai likumprojekts atbilst Eiropas Mediju brīvības likuma noteikumiem. Turklāt, pēc aicinājuma parakstītāju teiktā, Seima Juridiskā departamenta secinājumā norādīts, ka likumprojektā tiek piedāvāts regulējums, kas atceļ noteikumu, ka LRT padomes izteiktajai neuzticībai ģenerāldirektoram jābūt balstītai uz sabiedrības interesēm. Tomēr juristu ieskatā nav norādīti citi objektīvi iemesli, uz kuriem raidorganizācijas padomei būtu jāpaļaujas, izsakot neuzticību.
Kas ir LRT ģenerāldirektors?
Jautājumu par likuma grozījumiem un LRT ģenerāldirektora iecelšanu Lietuvas plašsaziņas līdzekļi apspriež, gandrīz nekad nepieminot, kas ir LRT ģenerāldirektors... LRT pašreizējai ģenerāldirektorei ir vārds un uzvārds - tā ir Monika Garbačauskaite-Budriene.
2018. gadā viņa tika atkārtoti ievēlēta par Lietuvas sabiedriskā raidorganizācijas LRT ģenerāldirektori. Viņai ir vairāk nekā 25 gadu žurnālistikas pieredze, strādājot Lietuvas reģionālajos un nacionālajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība”. Gandrīz 17 gadus viņa strādāja par galveno redaktori un komentētāju lielākajā Lietuvas digitālo ziņu platformā “Delfi.lt”.2018. gadā viņa tika iecelta par Lietuvas Nacionālā radio un televīzijas ģenerāldirektori publiskā konkursā un atkārtoti ievēlēta šajā amatā uz pieciem gadiem.
Neesam “Monikas glābšanas komiteja”
Tabloīds “15min” ir aptaujājis LRT žurnālistus un darbiniekus, kuri neoficiāli pauduši apmēram vienādu viedokli par LRT ģenerāldirektori: “Viņa nav mūsu mīlētākā vadītāja, mēs nevēlamies, lai mums piekarina birku, ka esam “Monikas glābšanas komiteja”, bet mēs iebilstam principā pret sabiedriskā medija politisku ietekmēšanu.”
