Ukrainas miera sarunas ir apstājušās viena galvenā jautājuma dēļ: kā piespiest Ukrainu atteikties no tā, ko Kremlis nav spējis iekarot kara laikā – no visa Donbasa reģiona?
“Politico” komentētāja Veronika Melkozerova raksta: "Teritoriālajā jautājumā amerikāņi ir vienkārši: Krievija pieprasa Ukrainai atteikties no teritorijām, un amerikāņi turpina domāt, kā to panākt," izdevumam pastāstījis augsta ranga Eiropas amatpersona, kas pārzina sarunu procesu, ar nosacījumu palikt anonīma, lai apspriestu jutīgu jautājumu. "Amerikāņi uzstāj, ka Ukrainai ir jāatstāj Donbass... vienā vai otrā veidā," piebilda amatpersona. Savukārt Ukraina ir uzstājusi, ka jebkuram miera līgumam ir jāietver kara iesaldēšana pašreizējā stāvoklī. Pašlaik aptuveni 30 procenti Donbasa joprojām atrodas Ukrainas rokās. "Kopumā reālākais variants ir palikt tur, kur mēs stāvam. Bet krievi spiež Kijivu atteikties no teritorijām," sacīja Eiropas amatpersona. Un ASV turpina mudināt Ukrainu ātri piekrist līgumam, un prezidents Donalds Tramps atkal ir manāmi neapmierināts ar Kijivu. “Es domāju, ka Krievija labprātāk iegūtu visu valsti, ja tā padomā. Krievija, manuprāt, ir apmierināta ar ASV plānu, bet es neesmu pārliecināts, vai Zelenskis ir apmierināts ar to,” sarunā ar “Politico” sacījis Eiropas kompetentais avots.
Tautai patīk, bet Zelenskis nav izlasījis?
“Viņa tautai tas patīk, bet viņš to nav lasījis,” svētdien Vašingtonā Kenedija centra balvu pasniegšanas ceremonijā sacīja Tramps. Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aģentūrai “Bloomberg” sacīja, ka ASV un Ukraina nav panākušas vienošanos Ukrainas austrumu jautājumā. Kijiva ir mēģinājusi ASV paskaidrot, ka, dodot Vladimiram Putinam to, ko viņam nav izdevies iegūt vairāk nekā trīs kara gadu laikā, tas tikai mudinās viņu paņemt vairāk. Kijiva arī jūt spiedienu no ātruma, ar kādu amerikāņi vēlas rīkoties. Brīdī, kad svētdien Tramps runāja par to, ka Zelenskis nav lasījis jaunos piedāvājumus un tāpēc ir sarūgtināts par Ukrainas līdera nostāju, varēja būt tā, ka Zelenskis tiešām vēl nebija paguvis tos izlasīt... Taču arī jaunajos piedāvājumos ir tā pati vecā doma, ka Ukrainai miera labad jāatsakās no daļas savu teritoriju.
Pagājušajā nedēļā Krievijas diktators Vladimirs Putins sacīja, ka Krievija jebkurā gadījumā ieņems Donbasu. Tomēr Ukraina uzskata, ka atteikšanās no atlikušajiem 30 procentiem Doneckas apgabala, kurā ietilpst Kramatorskas un Slovjanskas pilsētas, kuru kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000, ļautu Putinam iebrukt Dņipropetrovskas, Zaporižjas un Harkivas apgabalos, Zelenskis paziņoja šī gada sākumā. Augustā Zelenskis sacīja, ka Krievijai būs nepieciešami aptuveni četri gadi, lai pilnībā okupētu Donbasu.
Kāpēc Zelenskim nav tiesību atteikties no Ukrainas zemes?
Zelenskis nav absolūtais Ukrainas patvaldnieks, bet darbojas demokrātiskas valsts konstitūcijas un likumu ietvaros. BBC Austrumeiropas reportiere Olga Maļčevska ir izskaidrojusi pavisam vienkāršas patiesības, kuras varbūt nezina Tramps un viņa padomnieki. “Daudzu ukraiņu ieskatā teritorija ir ne tikai jutīgs strīdus punkts Krievijas un Ukrainas sarunās. Tā ir arī kaut kas tāds, kas ir iekalts akmenī Ukrainas tiesību sistēmā. Pat ja viņš tam piekristu, Ukrainas prezidentam Zelenskim vienkārši nav tiesību parakstīt nekādas teritoriālas piekāpšanās, saskaņā ar valsts galveno likumu. Šādas pilnvaras pieder Ukrainas tautai, un tās jāīsteno referenduma ceļā. Ukrainas Konstitūcijas 73. pants nosaka, ka jebkādas izmaiņas valsts teritorijā var veikt tikai ar "visas Ukrainas referendumu".
Tas nozīmē, ka visiem Ukrainas pilsoņiem visos tās reģionos ir jābūt iespējai brīvi un bez jebkāda spiediena nodot savu balsi. Tas attiecas arī uz tiem, kas atrodas okupētajās teritorijās - aptuveni 20% no Krievijas pašlaik kontrolētās zemes Krimā, Donbasā un daļās Zaporižjas un Hersonas apgabalu. Tas ietver arī frontes līnijas. Turklāt juridiski referendumu nevar rīkot kara stāvokļa laikā. Tas noved situāciju apburtajā lokā starptautiskās diplomātijas līmenī un ir viens no galvenajiem punktiem Ukrainai.”
Ne tikai juridiskā, bet arī tīri “praktiskā” puse būtu traģiska, ko visspilgtāk raksturo publicists Aleksandrs Ņevzorovs savos “Youtube” raidījumos. “Neiekarotā Donbasa reģiona atdošana Krievijai ukraiņiem nozīmētu grandiozas šausmas, tādu humāno katastrofu, kādas nav vēl bijis 21. gadsimtā, simtus tūkstošu bēgļu, laupīšanas, vardarbību, izvarošanas un sadismu pret tiem, kas nepaguva, nevarēja aizbēgt vai savā naivā prātā gaidīja “krievu pasauli”. Bet Putins turpina kā papagailis atkārtot, ka Krievija iegūs Donbasu jebkurā gadījumā ar militāru spēku vai kā citādi,” pauž Ņevzorovs, piebilstot, ka maniakam Putinam nespīd materializēt savas ģeopolitiskās halucinācijas. Par Putina ieceri Kramatorskas un Slovjanskas apgabalus iegūt ar militāru spēku publicists lēš, ka tas prasīs vismaz 600-700 tūkstošus “orku” līķu, jo citādi nekā ar Krievijas kareivju “gaļas uzbrukumiem” šie apgabali nav iekarojami - tajos ir izveidoti stipri Ukrainas karaspēka nocietinājumi.
Tramps te uz vienu, te uz otru pusi
ASV prezidents sev raksturīgajā stilā nemitīgi maina viedokli par Ukrainas un Krievijas tēmu. Vienā brīdī viņš ir vīlies Putinā un jau sūta ukraiņiem uz fronti raķetes “Tomahawk”, paziņo par visskarbākajām sankcijām ne tikai pret Krieviju, bet arī pret tiem, kas pirks krievu naftu. Nākamajā brīdī viņš jau ir vīlies Zelenskī, kurš nelasa brīnišķīgos miera (Ukrainas kapitulācijas) piedāvājumus, un atkal pielīdzina upuri agresoram, izliekas nezinām, ka nevis Ukraina sāka karu, bet Krievija iebruka Ukrainā.
Pašlaik viņš acīmredzami ir Krievijas vēju iespaidā, un pirmais Baltā nama piedāvātais 28. punktu “miera plāns” izskatījās kā Kremlī rakstīts un ar “Google Translate” pārtulkots angliski no krievu valodas.
Bet arī Tramps nav absolūts valdnieks. Pēc tam, kad Baltais nams paziņoja par nacionālās drošības stratēģiju, kurā Krievija vairs netiek saukta par draudu, ASV Kongress cenšas ierobežot Donalda Trampa administrācijas ārpolitiku. Kongresā virzās likumprojekts ar mērķi ierobežot Baltā nama iespējas pēkšņi izvest amerikāņu karaspēku no Eiropas. Baltijas valstu militārā finansēšanas programma, kuru Trampa Pentagons vēlējās izbeigt, nav zaudējusi cerības uz 175 miljoniem dolāru.
Tramps 8. decembrī savā sociālo mediju kontā “Truth Social” ir ievietojis saiti uz rakstu, kas atbilst viņa uzskatiem par “impotentajiem eiropiešiem”. Trampa pārpublicētajā “New York Post” rakstā tiek apgalvots, ka eiropieši “uzvedas kā slikti zaudētāji”. Pēc raksta autora Dominika Grīna teiktā, ES līderi labprātāk riskētu ar konfliktu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina noteikumiem, nevis mieru pēc Trampa noteikumiem. “Eiropieši ir pacifisti, kas vēlas paildzināt karu, karotāji bez zobeniem, stratēģi, kuriem nav nekādas sajēgas, un sabiedrotie, kas plāno un izsmej savu amerikāņu patronu un aizstāvi, kad viņš mēģina izbeigt karu, kura sākšanā palīdzēja iesaistīties viņu iedomība,” secina raksts. Kā norāda “New York Post” autors, Eiropas diplomātiem ir “nelīdzsvarotība starp sapņiem un realitāti”. Tikmēr Tramps esot apņēmies panākt vienošanos Ukrainas jautājumā.
Tad, kad Tramps nākamreiz sāks atskārst, ka Putins melo un vazā viņu aiz deguna, Tramps atkal sadusmosies uz Krievijas agresoru un sadistu, taču Eiropas “impotenti” un ukraiņi jau sen ir sapratuši, ka uz ASV nevar pilnībā paļauties. Amerikas prezidents spēlē kaut kādu savu blefu, kur jāskatās, kā kurā reizē pareizi reaģēt.
Laipna uzņemšana Dauningstrītā un milzu atbalsts
Ukrainas prezidentam Zelenskim šonedēļ ir intensīva tikšanos tūre pa Eiropu. Pirmdien Londonā viņš tikās ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu. Pirmdien vakarā viņš jau ieradās Briselē, kur viņam bija saruna ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu un Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu. Pēc tam devās uz Itāliju un tikās ar pāvestu Leonu Kastelgandolfo pilsētā netālu no Romas. Pēc tam tikās ar Itālijas premjerministri Džordžu Meloni. Lielā mērā tas saistīts ar ES un Rietumbalkānu samitu, kas sāksies 17. decembrī un kur varbūt tiks pieņemti kādi lēmumi saistībā ar Ukrainu.
“Ļoti prieks jūs šeit redzēt gandrīz ceturtajā šī briesmīgā konflikta gadadienā, kritiskā posmā miera centienos," sacīja Stārmers pēc tam, kad bija sagaidījis līderus savā rezidencē Dauningstrītā 10, raksta “Reuters”. “Mēs atbalstām Ukrainu, un, ja ir jāpanāk pamiers, tam ir jābūt taisnīgam un ilgstošam pamieram," sacīja Stārmers. Arī Makrons un Mercs pauda apņēmību turpināt stingru plānu laikā, ko Vācijas kanclers raksturoja kā "izšķirošu... mums visiem". Zelenskis norādīja uz delikāto līdzsvarošanas aktu, kas Eiropas lielvarām jāveic, cenšoties vienoties par labākiem nosacījumiem ierosinātajam ASV plānam. "Ir dažas lietas, ko mēs nevaram paveikt bez amerikāņiem, lietas, ko mēs nevaram paveikt bez Eiropas, tāpēc mums ir jāpieņem daži svarīgi lēmumi," sacīja Zelenskis.
Ukraina gaida atbalstu ne tikai vārdos, bet arī darbos
Ar vārdiem un darbiem, tāpat ar ES vienotību ir problēmas. Ungārija un Slovākija iet Krievijas pavadā - neslēpti, jau bez kautrēšanās. Arī Čehijā pie varas ir nākuši Ukrainai nelabvēlīgi politiskie spēki, lai gan prezidenta varas līmenī Čehija vēl “tur buru” un prezidents Petrs Pavels nupat ir paudis atbalstu Zelenskim.
Citās valstīs ir dažādas situācijas. Septiņi Eiropas līderi vēstulē Eiropas Savienības vadībai, ko publicējusi aģentūra “Interfax”, ir atbalstījuši priekšlikumu, ka Ukrainai varētu piešķirt līdz pat 210 miljardiem eiro (245 miljardiem ASV dolāru). Igaunijas, Somijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas līderi paziņoja, ka viņi "stingri atbalsta" tā saukto reparāciju aizdevumu un ka "laiks ir izšķirošs", lai pieņemtu lēmumu, jo tuvojas svarīga augstākā līmeņa sanāksme, kas sāksies 17. decembrī. Septiņdesmit Eiropas politiķi un amatpersonas citā vēstulē, kas 8. decembrī tika kopīgota ar laikrakstu “Kyiv Independent”, aicināja ES līderus "nekavējoties" pieņemt lēmumu par reparāciju aizdevumu. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena 3. decembrī oficiāli ierosināja reparāciju aizdevumu Ukrainai līdz pat 210 miljardiem eiro (245 miljardiem ASV dolāru), ko nodrošina sankciju iesaldētās Krievijas Centrālās bankas rezerves. Ukrainai bez papildu ārvalstu atbalsta līdz 2026. gada vidum beigsies nauda, un nākamo divu gadu laikā tai būs nepieciešama 135 miljardu eiro (160 miljardu ASV dolāru) kopīga militārā un finansiālā palīdzība. Vēstulē septiņi līderi reparāciju aizdevumu nosauca par "finansiāli visizdevīgāko un politiski reālistiskāko risinājumu" un norādīja, ka plāns arī "ņem vērā Ukrainas tiesību uz kompensāciju par agresijas nodarītajiem zaudējumiem pamatprincipu". Zelenska galvenā juridiskā padomniece Irina Mudra 4. decembrī laikrakstam “Kyiv Independent” pastāstīja, ka reparāciju aizdevums ir "ātrākais ceļš, lai nodrošinātu taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā", un apstiprināja, ka "reparāciju aizdevums ir pilnīgi likumīgs, ekonomiski pamatots un politiski nepieciešams instruments".
Eiropas līderi 18. un 19. decembrī Briselē apspriedīs priekšlikumu.
Beļģija baidās, un ne bez pamata...
Taču Beļģija, kurai pieder lielākā daļa iesaldēto aktīvu, ir paudusi stingru pretestību plānam. Turklāt Ungārija 5. decembrī uzlika veto alternatīvajai Ukrainas atbalsta iespējai, kas būtu palielinājusi kopējo Eiropas parādu. Ungārijas veto vēl kā nebūt varētu apiet, jo sen nav noslēpums, ka šīs valsts prezidents Viktors Orbāns ir Kremļa iztapoņa, tomēr ir vēl citas ķibeles. Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers uztraucas, ka valsts zaudēs trešdaļu no sava iekšzemes kopprodukta, ja darījums neizdosies, un vēlas, lai citas Eiropas valstis parakstītu tādu līgumu, lai tās dalītos riskā. Saskaņā ar priekšlikumu Eiropas valstīm individuāli būtu jāapņemas maksāt miljardus eiro, lai garantētu reparāciju aizdevumu proporcionāli savam nacionālajam kopienākumam. Lai gan fon der Leienas priekšlikums paredz, ka shēmā jāpiedalās visām valstīm, kurām ir iesaldētie Krievijas aktīvi, “Financial Times” 8. decembrī ziņoja, ka Francija ir slēpusi to Francijas banku identitāti, kurām ir aktīvi. “EUobserver” 8. decembrī ziņoja, ka franču baņķieris Olivjē Ibī, kurš strādā Beļģijas bankā “Euroclear”, kurā atrodas lielākā daļa iesaldēto aktīvu, mēģinājis organizēt tikšanos starp uzņēmuma izpilddirektori un Krievijas izlūkdienestu emisāriem un draudējis izpilddirektorei, ka nebūs labi, ja viņa atteiksies sadarboties.
Uzņēmuma “Euroclear”, kas glabā iesaldētus Krievijas aktīvus daudzu miljardu eiro apmērā, izpilddirektore Valērija Urbēna, šķiet, ar krieviem nav tikusies, taču ir pārbiedēta ne pa jokam. Protams, ka Krievija tik svarīgā jautājumā kā iesaldētā nauda liek lietā visas ietekmes sviras, kas ir tās arsenālā - propagandu, iebiedēšanu, uzpirkšanu. Intervijā Beļģijas raidorganizācijai VRT Valērija Urbēna pievērsās debatēm par miljardiem eiro Krievijas fondos, kas pašlaik ir iesaldēti “Euroclear”, uzsverot, ka šos aktīvus, kas veido aptuveni 10-15% no Krievijas IKP, “varētu labāk izmantot miera sarunās, nevis ieslēgt sarežģītā tiesiskajā regulējumā”. Viņa brīdināja, ka uzņēmums varētu saskarties ar bankrotu, ja sankcijas pret Krieviju tiks atceltas, Krievija pieprasīs atpakaļ iesaldētos līdzekļus un Eiropa jau ir piešķīrusi naudu citur. “Ņemot vērā “Euroclear” centrālo lomu finanšu sistēmā un tā lielumu, jebkādi draudi mūsu izdzīvošanai ietekmētu ne tikai mūsu uzņēmumu, bet arī varētu ietekmēt Eiropas tirgus pievilcību un globālās finanšu sistēmas stabilitāti,” sacīja Urbēna. Izpilddirektore arī brīdināja par iespējamām Krievijas represijām pret Beļģijas uzņēmumiem. “Šādi pasākumi varētu būt vērsti ne tikai pret mūsu klientiem, bet arī pret visiem Beļģijas aktīviem Krievijā. Maskava varētu veikt pasākumus pret uzņēmumiem, kuriem nav tiešas saistības ar Eiropas sankcijām, bet kuri pārstāv Beļģijas intereses,” viņa paskaidroja. Uzņēmums “Euroclear”, kura galvenā mītne atrodas Briselē, spēlē galveno lomu vērtspapīru norēķinos un glabāšanā, padarot tā stabilitāti kritiski svarīgu ne tikai Eiropai, bet arī globālajai finanšu ekosistēmai. ES mērķis ir atbrīvot Ukrainai 90 miljardus eiro (104 miljardus ASV dolāru), vai nu aizņemoties līdzekļus tieši, vai izmantojot Krievijas aktīvus, kas iesaldēti saskaņā ar sankcijām “Euroclear”, bet Beļģija uz šo soli raugās piesardzīgi. Aptuveni 300 miljardi ASV dolāru Krievijas centrālās bankas rezervju tika iesaldēti pēc tam, kad Krievija 2022. gada februārī iebruka Ukrainā. Aptuveni divas trešdaļas no tām tiek glabātas Beļģijā “Euroclear”.
Ukrainas politikas apskatnieki un vairāki no Krievijas aizbēgušie disidenti gan uzskata, ka, pat ja iestrēgst jautājums par iesaldēto naudu un reparācijām, ES pašreizējā finanšu situācija ir pietiekami laba, lai sniegtu pietiekamu atbalstu Ukrainai, un vajadzīga tikai politiskā griba tam.
Lielāks nenozīmē stiprāks
Virkne ASV preses izdevumu ir zīmējuši traģisku ainu, ka Ukrainas karaspēkam pagalam neizdodas pretoties Krievijas uzbrukumiem un viss ir slikti. Ir taisnība, ka Krievijas karaspēkam izdodas virzīties uz priekšu, taču tas notiek ļoti gliemeža tempā un ar milzīgiem dzīvā spēka un tehnikas upuriem. Gada laikā, ja paskatās uz karti, Krievijas ieguvumi ir mizerabli. Lai gan Putins jau oktobra beigās lielījās, ka “atbrīvota” Kramatorska, šķiet, ka Krievijas karaspēkam pat vēl tagad nav izdevies līdz galam okupēt šīs pilsētas drupas.
ASV prezidents Donalds Tramps vēlreiz sūdzējās, ka Ukrainas puse it kā nav izlasījusi potenciālo "miera līgumu", un paziņoja, ka, neskatoties uz cieņu pret Ukrainas tautu un karaspēku, Krievija ir daudz lielāka, un viņš uzskata, ka "izmēram" vajadzētu dominēt. Trampa tiešā atbilde: "Ziniet, viņiem ir jāspēlē pēc noteikumiem. Ja viņi neizlasa līgumus, potenciālos līgumus, jūs zināt, ar Krieviju nav viegli, jo Krievijai ir priekšrocības. Un viņiem vienmēr ir bijušas priekšrocības. Viņi ir daudz lielāki. Šajā ziņā viņi ir daudz spēcīgāki. Es ļoti augstu vērtēju Ukrainas tautu un Ukrainas armiju par viņu, jūs zināt, drosmi, cīņu un visu pārējo. Bet, jūs zināt, kādā brīdī izmērs parasti uzvarēs.”
Tomēr Tramps nenovērtē Ukrainas tautu un nesaprot, ka neuzvar izmērs. “Ukrainas saule aust, cik gan spoži tā mirdz! Esam dārgi maksājuši. Mēs viņiem nepiedosim!” dzied viena no tautā vismīlētākajām rokgrupām “Kozak Sistem”. Citā dziesmā (dzejnieces Anastasijas Dmitrukas lirika) ir skaidri pateikts, ka ukraiņi un krievi nekad nebūs brāļi un pat ne pusbrāļi - ne pa mātes, ne pa tēva līniju. “Jūs esat milzīgi, bet diženi esam mēs,” viņa ir rakstījusi, un tā skan arī dziesma. Varētu teikt, ka tā ir tikai lirika un emocijas, taču nekas nevar piespiest ukraiņus akceptēt kapitulāciju, ko būtībā piedāvā Trampa un Putina ieceres.
Katru dienu un nakti gandrīz jau četrus gadus Krievija nogalina Ukrainas iedzīvotājus. Bet Tramps vērtē izmērus...
