Līdz ar katru jaunu Saeimu vēlētājiem ir cerības par atbildīgu politiku, bet bieži vien Saeimas darba laikā šīs cerības pakāpeniski zūd, un tā tas notiek arī šajā parlamentā, uzrunājot deputātus Saeimas pavasara sesijas noslēdzošajā sēdē, norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Kopumā līdz šim viņš Saeimas prezidijam ir iesniedzis 17 likumdošanas iniciatīvas. Sociologs Aigars Freimanis uzskata, ka Saeimas deputāti prezidentu uztver kā konkurentu.
Valsts prezidents uzsvēra, ka mūsu valsts galvenās prioritātes ir un paliek nemainīgas - Latvijas valsts aizsardzība un drošība, demogrāfija, ekonomiskā attīstība un kvalitatīvas izglītības izaicinājumi. Un arī viņa līdz šim Saeimā iesniegtās likumdošanas iniciatīvas ir tikušas pakārtotas šim mērķim, norādīja Edgars Rinkēvičs.
Prezidents izcēla, ka to, cik labi cilvēki jūtas mūsu valstī, ietekmē arī tas, vai valsts un sabiedrības starpā valda uzticēšanās. Bieži skan jautājumi: vai esam stipri, vai esam droši, akcentēja E. Rinkēvičs. Viņš arī atzina - lai gan ar katru jaunu Saeimu vēlētājiem ir cerības un gaidas par atbildīgu politiku, bieži vien Saeimas darba laikā šīs cerības pakāpeniski zūd. "Diemžēl jāsaka, ka tas notiek arī šobrīd," viņš sacīja.
Sociologs, "Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis, komentējot Valsts prezidenta sacīto, TV24 atzina, ka tas nav nekas jauns, bet tā ir visa atjaunotās Latvijas laika problēma, ar to domājot tieši likumu piemērošanu. Likumu ir daudz, un tie ir pareizi.
Sociologs uzskata, ka te drīzāk ir izveidojusies situācija, ka, raugoties no Saeimas deputātu pozīcijām, tā ir tāda konkurence - nelien tur, kur nevajag līst, mēs tevi iecēlām amatā. Ja tu būtu ievēlēts no tautas, tad varbūt mēs skatītos savādāk. "Es to traktēju tā," viņš piebilda.
"Tā domāšana ir tāda: mēs tevi radījām, un tu beidz te mūs mācīt. Lai gan neviens patiesībā nav gatavs atzīt prezidenta morālo pārākumu, uz ko viņš varbūt varētu pretendēt, ņemot vērā amata statusu, jo Saeimas deputāti paši ir gudri, viņu starpā ir liela konkurence.
Un man liekas, ka tās ir viņu bažas, ka viņi var zaudēt savu ietekmi, ja prezidents sāks šādā veidā diktēt, kā viņi uzskata. Varbūt tas ir viens no iemesliem, varbūt ļoti subjektīvs un psiholoģisks, tāda konkurences sajūta, un Saeimas deputātu fiziski ir vairāk. Tur ir par ko runāt," savu viedokli pauda A. Freimanis.
E. Rinkēvičs atzina, ka nesenās pašvaldību vēlēšanas notika "kā pa celmiem". Un, lai arī amatpersonas uzņēmušās atbildību, ar to vien nepietiek, un gūtās mācības ir arī jāliek lietā, uzsvēra prezidents. Vienlaikus paliek arī daudzi jautājumi par plašāku valsts attīstību. E. Rinkēvičs uzdeva vairākus retoriskus jautājumus gan par laikā neuzbūvētiem slimnīcu korpusiem, gan "Rail Baltica" projektu un citus.
"Patiesību sakot, mēs zinām visas savas kaites, mēs zinām, ka mēs esam savā ziņā kaut kur uz procesu, nevis uz rezultātu orientēta valsts pārvalde," teica E. Rinkēvičs.
Viņš izcēla, ka mēs jau šobrīd esam iekavējuši piešķirtā Eiropas Savienības finansējuma apgūšanu, jo te ikviena Eiropas projekta sīkākā detaļa tiek skaņota valdības līmenī, un tā "īsti nav Briseles prasība". Vienlaikus Saeima bieži vien pieņem labus un izsvērtus likumus, bet problēma sākas, kad šie likumi ir jāīsteno, atzīmēja E. Rinkēvičs.
Prezidents uzsvēra, ka mums kopumā kā sabiedrībai, valsts pārvaldei ir jāsāk uzticēties cilvēkiem un jārada pārliecība, ka arī cilvēki var uzticēties valstij. "Mums pašiem par to ir jābūt pārliecinātiem," pauda E. Rinkēvičs.
Savā uzrunā prezidents pieskārās karadarbībai Eiropā un Tuvajos Austrumos. Viņš norādīja - lai arī vārdos to saprotam, tomēr ne vienmēr ar darbiem mums veicas. "Mums ir jāceļas un jārīkojas tagad!" uzsvēra E. Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā ir izaugusi līdz brigādes līmenim Kanādas vadībā. Sabiedrotie un to kuģi nodrošina fizisku klātbūtni gan mūsu gaisa telpā, gan Baltijas jūrā. "Mēs kopā esam stipri, taču katram ir arī savi mājasdarbi darāmi, un mums to ir ļoti daudz," atzina E. Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka jau tagad mums ir nepieciešamas konkrētas militārās spējas un ieguldījumi militārās infrastruktūras attīstībā, taču kara attīstība Ukrainā parāda, ka ar klasisku pieeju nepietiek. "Mums, patiesību sakot, jāgatavojas nākotnes, nevis pagātnes karam," teica Valsts prezidents, uzsverot, ka ir jāgatavojas, lai tas nenotiktu.
5% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai un drošībai nav tikai skaitlis, viņš uzsvēra. "Nauda pati nešauj, zem tās nevar patverties apdraudējuma gadījumā. Mums ir jārūpējas, lai mūsu un NATO aizsardzības plāni būtu balstīti reālās spējās," teica E. Rinkēvičs.
Saistībā ar to viņš izteica atzinīgus vārdus valdībai, norādot, ka tie lēmumi, kas ir pieņemti un tiek īstenoti, ir pareizi un savlaicīgi. Latvija aicinās katru alianses sabiedroto ieguldīt vairāk un ātrāk. "Mums arī ir skaidrs, ka mūsu pašu mājasdarbu sarakstā, lai gan ir sākts, bet jāturpina strādāt pie civilās aizsardzības, militāri civilās sadarbības un arī plašas sabiedrības iesaistes valsts aizsardzībā," teica E. Rinkēvičs.
Prezidents izcēla, ka cilvēka sajūtas atspoguļojas arī demogrāfijas rādītājos. Pagājušajā gadā Latvijā piedzima mazāk nekā 13 000 bērnu. Pēc 20 un 30 gadiem problēma būs reāla un ļoti dārga, uzskata E. Rinkēvičs.
Viņš norādīja, ka atbilstoši prognozēm turpmāko 25 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits var samazināties par 100 000 cilvēku. Prezidenta ieskatā, ja mēs gribam šo situāciju apturēt un labot, un labot to faktiski gadu garumā, jo ar vienu mēnesi, ar vienu lēmumu nepietiks, tad lēmumi ir jāpieņem šodien.
Tostarp jāpārskata pabalstu apmēri. E. Rinkēvičs norādīja, ka 2014. gadā pēdējo reizi akceptētais bērna kopšanas pabalsts, bija 50% no minimālās algas, bet šobrīd tie ir vairs tikai 20%. "Nepietiek tikai ar vienreizēju pabalstu palielināšanu, ir nepieciešams ieviest arī to regulāru pārskatīšanu un indeksāciju," viņš uzsvēra.
Tomēr prezidents atzina, ka ar pabalstu pārskatīšanu vien nevar atrisināt demogrāfijas situāciju. Tāpat jāiegulda mātes un bērna veselības aprūpē un mājokļu pieejamībā jaunām ģimenēm. Arī izglītība ir būtisks demogrāfijas faktors. Izglītoti cilvēki visos vecumos ir kritisks resurss demogrāfiskās lejupslīdes apstākļos.
E. Rinkēvičs uzsvēra, ka nākamā gada budžetam, lai cik sarežģīti to būtu sastādīt, ir jāatspoguļo šīs pamata prioritātes. Viņš pauda, ka šie lēmumi, kas rezultēsies nākamā gada budžetā, būs ar ilgstošu ietekmi ne tikai 2026. gadā, bet arī daudz, daudz ilgākā laika posmā. "Tie ir lēmumi mūsu nākotnes vārdā," sacīja Valsts prezidents.
Šā gada Saeimas rudens sesija sāksies 1. septembrī, bet noslēgsies 22. decembrī. Saeimas kārtības rullis paredz, ka Saeimas sesijas ir kārtējās un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas - rudens, ziemas un pavasara. Saeimas sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sesija.
