Latviešu patriotisms iekļaujas 20% cenu starpībā, TV24 apgalvoja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš akcentēja mūsu pārspīlēto attieksmi pret pārtikas produktiem un konstatēja, ka Latvijā viss nemaz nav tik slikti – Latvijas izcelsmes gaļa veikalos pārsniedz 90%, un līdzīgi labi procenti ir arī citiem produktiem.
"Pie mūsu algām vairums pirks lētāko preci, šajā gadījumā tomātus. Kā man var iestāstīt ņemt Latvijas preci, divreiz dārgāku, ja blakus ir lēta?" vaicāja kāds TV24 skatītājs.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs iepriekš skaidroja, ka mārketings ne vienmēr strādā par labu Latvijā ražotam produktam, bet par labu tirgotājam, turklāt lielam.
"Bet, ja mēs par Eiropas Savienības naudu vai Latvijas naudu, vai paši ražotāji, nosacīti, kooperatīvi, samestos kopā un reklamētu, ka tas Latvijas tomāts tomēr ir garšīgāks. Vai mēs iegūtu patiesu apgrozījumu kaut vai ar domu, lai dārzeņu audzētāji Latvijā labāk attīstās? Būsim patrioti! Bet vai reālajā dzīvē, veikalā cilvēks būs tāds patriots?" jautāja žurnālists.
H. Danusēvičs atbildēja, ka patriotisms iekļaujas 20% cenu starpībā. Ja cena ir ļoti liela, tad tas ir jautājums par turību. "Ja tu esi turīgs un tev atalgojums ir virs 10 000 eiro mēnesī, tu vari neskatīties un tu pērc to, ko tu gribi, esi pilnīgs Latvijas patriots un pērc pilnīgi jebkuru Latvijas produktu, kas tev liekas garšīgs, par to cenu, kādu tev pieprasa," sacīja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents.
Reizēm tie nav tikai 20%, bet krietni vairāk. Varbūt Latvijas ražotāji, audzētāji mūs māna, zem zīmola "Latvijā audzēts" tikai "uzstellējot" cenu?
H. Danusēvičs atgādināja, ka mēs dzīvojam Eiropas Savienībā un mums ir ļoti pārspīlēta attieksme pret produktiem. Piemēram, kāda viņa kolēģe pamanījusi, ka Igaunijā ir izcelti tikai Igaunijas un Ukrainas produkti, lai atbalstītu Ukrainu.
"Runājot par cenām, ir dažādi produkti, un mēs nesūdzamies, ka mums ir dārga ārzemju gaļa, jo mums pamatā ir Latvijas gaļa, un atsevišķiem veikalu tīkliem Latvijas izcelsmes gaļa pārsniedz 90%. Un līdzīgi labi procenti ir arī citos produktu veidos - olas, lai gan mēs reizēm esam neapmierināti, ka ukraiņu olas konkurē, jo tur ir cits standarts. Vienīgais jautājums ir, kāpēc mūsu piens ir dārgāks nekā kaimiņu piens, bet tas ir ilgi nesakārtots jautājums. Vēl 2016. gadā Saeimas komisija skatīja jautājumu par piena konkurētspēju, un, kā mēs redzam, deviņos gados nekas nav izdarīts, lai tas mainītos," secināja H. Danusēvičs.
Jau vēstījām, ka 27. maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos. Zemo cenu pārtikas groza izveide paredzēs, ka desmit preču kategorijās katrā tiks nodrošināts vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā un ar zināmu regularitāti produkti tiks mainīti pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas. Veikalu tīkli “Maxima” un “Rimi” paziņojuši, ka ir sākuši ieviest zemo cenu pārtikas grozu.
