Igaunijas parlaments Rīgikogu apsver iespēju no likuma izņemt valsts svētku juridisko kategoriju. Daži no svētkiem tad kļūtu par svētku dienu, daži – par karoga dienu, bet citi vienkārši paliks kā jubileja vai pavisam pazudīs no kalendāra, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".
Diskusiju sāka valdības biroja simbolu padomnieks Gerts Uiboaeds, kurš mudināja mulsinošo sistēmu kritiski aplūkot Konstitucionālā komitejā.
G. Uiboaeds uzskata, ka Igaunijā ir jāpatur spēkā tikai valsts noteiktās brīvdienas, kad cilvēki ir brīvi no darba, kā arī dienas, kad ir jāpaceļ karogs, t.i., karoga dienas. Viņš sacīja, ka šobrīd ir arī trešā parādība - valsts svētki.
"Personīgi es neredzu praktisku izmantojumu," atzina G. Uiboaeds. "Valsts pati tos nesvin, arī plašāka sabiedrība. Mums sarakstā ir brīvdienas, kuras cilvēki pat neuztver vai pat nezina, ka eksistē tādi svētki," viņš teica.
Šobrīd Igaunijā ir 12 svētku dienas, no kurām četras prasa karoga pacelšanu, un tās visas ir brīvdienas. Ir arī 16 valsts svētku dienas, no kurām Igaunijas karogs ir jāpaceļ desmit gadījumos. Šogad kopumā būs 20 karoga dienas. Citiem vārdiem sakot, dažas karoga dienas nav svētki vai valsts svētki, un tad ir vienkārši jubilejas un brīvdienas, kad karogs netiek pacelts.
Iesniegtajos atzinumos parlamenta frakcijas piekrīt valdības birojam, ka pašreizējā situācija ir mulsinoša. Proti, svarīgas dienas Igaunijā regulē divi dažādi likumi: Karoga likums un Valsts svētku un valsts nozīmes dienu likums.
"Abām institucionālajām pieejām ir savs kontaktpunkts, bet patiesībā ir ļoti neskaidrs, kāpēc pastāv šīs "paralēlās pasaules”," sacīja simbolikas padomnieks G. Uiboaeds. "Konstitucionālā komiteja pati bija nedaudz apjukusi par to, kāds ir iemesls, un, ja iemesla nav, tad varbūt tos varētu apvienot," viņš teica.
G. Uiboaeds skaidroja, ka Valsts svētku un nacionālās nozīmes dienu likums ir loģiski attīstījies vēsturē, bet Igaunijas valsts vairs nedefinē baznīcas svētkus, un tai tas nav jādara. Viņš apliecināja, ka baznīcas brīvdienas netiks apdraudētas.
"Baznīcas kopiena nav tieši atkarīga no valsts," sacīja G. Uiboaeds. "Baznīcas svētki pastāv neatkarīgi no tā, vai Rīgikogu tos ir ieviesis likumā vai nē, un kopiena tos svin," viņš teica.
Konstitucionālās komitejas priekšsēdētājs Ando Kivibergs ERR sacīja, ka ir jāapsver izmaiņas baznīcas brīvdienās. "Es nedomāju, ka būtu pareizi kaut ko kādam atņemt," viņš atzīmēja.
Piemēram, Konstitucionālā komiteja savās diskusijās apšaubīja Vasarsvētkus, kas tiek atzīmēti šajā svētdienā, vai tiešām ir lietderīgi tos iekļaut valsts svētku dienās.
Frakcija "Igaunija 200" uzskata, ka to varētu pārvērst par karoga dienu. Tā arī piekrīt valdības birojam, ka valsts svētku dienas ir jāatceļ. Pēc A. Kiviberga domām, tās ir padomju laika relikvija.
Centra partija uzskata, ka likumu varētu vienkāršot -atceļot vai nu karoga dienas, vai valsts svētku kategoriju.
Sociāldemokrātiskā partija, "Igaunija 200" un Centra partija atbalsta Bērnu dienas padarīšanu par svētku dienu, kas tādā veidā kļūtu par brīvu dienu.
G. Uiboaeds piebilda, ka viņš arī neiesaka izveidot vairāk karoga dienu, jo tas varētu novērst uzmanību no svarīgām brīvdienām. Jāņem vērā, ka,pēc valdības biroja analītiķu domām, viena karoga diena kopumā izmaksā gandrīz 300 000 eiro gadā.
Konstitucionālajā komitejā tika apspriests arī tas, ka, ja valsts svētku diena iekrīt nedēļas nogalē, diena pirms vai pēc svētkiem arī būtu brīvdiena. Sociāldemokrāti to atbalsta, bet komitejas priekšsēdētājs A. Kivibergs ir skeptisks.
"Dzīves līmenis Igaunijā vēl nav tādā līmenī, lai mēs varētu radīt vairāk brīvu dienu. Vēl ir par agru. Mums joprojām ir jāstrādā smagāk un jāveltī pūles tieši tagad," sacīja A. Kivibergs.
Pirms vasaras brīvdienām Rīgikogu lēmumi vēl netiks pieņemti. A. Kivibergs pauda cerību, ka izmaiņas stāsies spēkā gada otrajā pusē.
