Tulkiem un tulkotājiem tiek tērēti miljoniem nodokļu maksātāju naudas – valsts maksā pat tad, ja cilvēks daudzus gadus dzīvojis Somijā. Taču, piemēram, Dānijā klients, kas trīs gadus nodzīvojis valstī un saņem sabiedriskos pakalpojumus, pats maksā par tulka pakalpojumiem. Somijā šāda noteikuma nav, atsaucoties uz Somijas televīzijas YLE ziņoto, raksta Igaunijas Nacionālās raidorganizācijas ERR portāls "rus.err.ee".
Galvenie tulku klienti publiskajā sektorā ir tā sauktie labklājības reģioni (hyvinvointialueet), kas ir atbildīgi par sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu. 2024. gadā tie tērēja 35,3 miljonus eiro mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem.
Labklājības reģionos tulki ir īpaši vajadzīgi sociālās aizsardzības jomā, kur saziņa ar klientiem parasti aizņem ilgāku laiku nekā veselības aprūpē.
Pārskaitījumu izmaksas veido tikai nelielu daļu no visiem reģionālajiem izdevumiem par sociālo nodrošinājumu. Piemēram, Dienvidrietumu Somijas Varsinais-Suomi reģiona kopējie izdevumi 2024. gadam sasniedza 2,6 miljardus eiro, no kuriem 3,8 miljoni tērēti tulkošanas pakalpojumiem.
No otras puses, tulkošanas izmaksas strauji pieaug gandrīz visos reģionos. Pagājušajā gadā reģioni iztērēja aptuveni četrus miljonus eiro vairāk nekā 2023. gadā.
YLE lūdza labklājības reģionus informēt par to, kad tulks ir iesaistīts darbā ar klientu un kad nē. Spriežot pēc atbildēm, šajā jautājumā nav skaidru noteikumu. Sabiedriskā dienesta darbinieks zvana tulkam, kad viņš to uzskata par vajadzīgu vai kad klients to pieprasa. Saskaņā ar saņemtajām atbildēm tulka izmaksas vienmēr sedz labklājības reģions, tas ir, valsts.
Piemēram, Dānijā situācija ir atšķirīga. Tur veselības aprūpes dienesta klients pats maksā par tulkošanas pakalpojumiem, ja viņš ir dzīvojis Dānijā vairāk nekā trīs gadus un vienlaikus nevar atrisināt savus jautājumus dāņu valodā.
Somijā likums garantē, ka ārzemju valodā runājošs cilvēks saņem pakalpojumus viņam saprotamā valodā. Sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu organizācijas likums nosaka, ka, ja sociālo dienestu vai veselības aprūpes darbinieki nerunā klienta lietotajā valodā, pakalpojumu sniegšanā pēc iespējas jāizmanto tulks.
Svešvalodu studentu skaits pieaug, bet acīmredzot tas pilnībā nenovērš izdevumu pieaugumu. Galvenais tulkotāju izmaksu pieauguma iemesls Somijā ir straujais ārvalstu valodās runājošo iedzīvotāju skaita pieaugums. 2023. gada beigās Somijā pastāvīgi dzīvoja 558 294 cilvēki, kuru dzimtā valoda bija svešvaloda. 2024. gadā to skaits palielinājās līdz 610 148.
Ārzemju valodās runājošo skaita straujais pieaugums daļēji ir saistīts ar to, ka ukraiņi, kuri aizbēga uz Somiju no Krievijas agresijas, 2023. gadā saņēma tiesības reģistrēties savā dzīvesvietā. 2024. gadā to izdarīja 28 800 ukraiņu.
Ukraiņi ir arī viens no iemesliem, kāpēc nepieciešamība pēc tulkotājiem, īpaši pārtikušos reģionos, šķiet, strauji pieaug.
"Pagaidu aizsardzībā esošo personu skaits Dienvidsavo ir ievērojami palielinājies. Šiem cilvēkiem ir nepieciešami sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi, un tulkošanas organizēšana šajos dienestos ir nepieciešama," saka Pia Koivisto no Dienvidsavo reģiona Migrācijas dienesta.
Tomēr ukraiņi pilnībā neizskaidro pieaugošos valsts sektora izdevumus tulkošanai.
Saskaņā ar Nodarbinātības dienestu attīstības centra (“Keha”) datiem, izmaksu pieaugums daļēji ir saistīts ar to, ka iespēja saņemt tulkošanas pakalpojumus attālināti ir palielinājusi to popularitāti.
Palielinājušās arī Migrācijas dienesta (“Migri”) izmaksas. 2023. gadā “Migri” tulkošanas pakalpojumiem iztērēja 2,9 miljonus eiro, bet 2024. gadā šī summa sasniedza 3,8 miljonus eiro.
Tajā pašā laikā šķiet, ka pašvaldību izmaksas par tulkošanu ir saglabājušās tādā pašā līmenī. Somijas pilsētas ar vislielāko ārzemju valodās runājošo iedzīvotāju skaitu 2023. un 2024. gadā tulkotājiem iztērēja gandrīz tikpat lielu summu.
