Politika

Pat pieredzējušas un Saeimā ne vienu reizi vien ievēlētas partijas nereti saskaras ar ievēlamu līderu deficītu, taču jaunām partijām, kas vēl tikai cer satvert valsts stūri savās rokās, tā ir nopietna problēma. Izņēmums nav arī “Progresīvie”, kuriem, lai pārkāptu liktenīgo piecu procentu barjeru, politiskajā kaujas laukā jāsūta visas rezerves – “Progresīvo” gadījumā puse Rīgas domes deputātu, kas aizvadītajos divos gados iesituši vismaz kaut kādu politisko kapitālu.

Priekšlaikus zaudējusi vienu no saviem spilgtākajiem līderiem, bet cita politisko potenciālu rūdījusi kara apstākļos, partija “Konservatīvie” pārgrupējusi savus spēkus un, virzot savu priekšsēdētāju Jāni Bordānu premjerministra amatam, ir gatava startēt 14. Saeimas vēlēšanās un dažās nozarēs izkonkurēt pašreizējās koalīcijas partnerus.

Ap sevi biedrībā “Apvienotais Latvijas saraksts” pulcinot uzņēmējus un trīs partijas, būvuzņēmējs Uldis Pīlēns maijā paziņoja par atgriešanos politikā. Trešdien jaunizveidotā partiju apvienība atklāja savus līderus vēlēšanu apgabalos un premjerministra amata kandidātu – pašu U. Pīlēnu. Vēlēšanās viņš gan nepiedalīšoties, jo arī ārpus Saeimas esot nepieciešami izteikti līderi.

Mārim Kučinskim un Liepājas partijai pametot Zaļo un zemnieku savienības rindas, tās līderi nolēmuši saraksta lokomotīves lomu – premjerministra amata kandidāta titulu – jau atkal uzticēt Ventspils domes deputātam Aivaram Lembergam. Tiesa, viņš gan negrasās startēt vēlēšanās un ir pavisam skaidrs, ka arī pēc vēlēšanām – ja tāda izdevība ZZS radīsies – netiks virzīts šim amatam. Uz to netieši norāda arī pati “lokomotīve”.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ciešot fiasko ar saviem premjerministra un Valsts prezidenta amatu kandidātiem un centieniem samazināt plaisu starp latviešiem un krievvalodīgajiem, “Saskaņa” šajās vēlēšanās atgriezusies pie stabilām vērtībām – pašu rindās izauguša premjerministra amata kandidāta un krievu valodas aizstāvju lomas. Pēdējā gan ļoti diplomātiski pielāgota, lai iederētos laikmetīgajā, Krievijas agresijas Ukrainā radītajā naratīvā.

Centrālā vēlēšanu komisija sākusi pieņemt Saeimas vēlēšanās startēt gribošo partiju kandidātu sarakstus un programmas. Pirmās, izmantojot mediju izmanību, uz komisijas biroju devās “Attīstībai/Par!” un “Stabilitāte”. Pirmās, kurai iekļūt Saeimā ir pavisam reālas iespējas, programmā pārsteigumu nav – tā rotē ap valsts drošības asi. Savukārt otrajai, kas partiju reitingos iezīmējas kā izteikta pastarīte, programmu gatavojis kāds, kurš, šķiet, pēdējos mēnešus notikumiem pasaulē uzmanību nav pievērsis vispār.

Rīt Saeimai galīgajā balsojumā būs jāpauž savs viedoklis par grozījumiem enerģētikas likumā, ar kuriem no nākamā gada 1. janvāra dabasgāzes piegādes no Krievijas tiks aizliegtas. Likumprojektu, visticamāk, apstiprinās, un aizliegums stāsies spēkā, taču deputāti neslēpj, ka pārliecības par gāzes pietiekamību nākamajā apkures sezonā viņiem nav, bet maksāt Krievijai par gāzi un šādi finansēt tās karu Ukrainā arī neesot alternatīva. Politiskā griba pašlaik ir tāda, ka gāzi no Krievijas Latvija neiepirks arī līdz brīdim, kad likums būs stājies spēkā.

Šonedēļ Centrālā vēlēšanu komisija sāks pieņemt 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju sarakstus un programmas. Viens no pirmajiem politiskajiem spēkiem, kas iesniegs šos dokumentus, būs “Attīstībai/Par!”, kuras sarakstā ir arī tā dēvētajos čekas maisos esošais populārais gastroenterologs Anatolijs Danilāns. Saraksta veidotājiem traips viņa vēsturē, pretstatot to mūža laikā padarītajam valsts labā, šķiet maznozīmīga nianse. Arī politologi uzskata, ka kaitējumu organizācijas izredzēm tapt ievēlētai A. Danilāna pagātne nenodarīs.

Daudziem Aizkraukles un Ogres iedzīvotājiem šī nedēļa sākās ar nepatīkamu pārsteigumu – atcelti bija vairāki desmiti sabiedriskā transporta reisu, kas liedza laikus ierasties, piemēram, darbā. Latvijas sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība un Vidzemes plānošanas reģions uzskata, ka atbildība šajā haosā gulstas arī uz satiksmes ministru Tāli Linkaitu, un pieprasa viņa demisiju. Koalīcijas partneri par politisko atbildību nevēlas runāt, taču paskaidrojumi par situāciju ministram tiks prasīti.

Saeimā nonākusi vairāk nekā desmit tūkstošu pilsoņu parakstītā iniciatīva, kas parlamentu aicina izbeigt Latvijas Krievu savienības darbību, un atbilstoši Saeimas Kārtības rullim to tuvākajās nedēļās izvērtēs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Tiesa, labākajā gadījumā pilsoņu parakstītais dokuments tiks nosūtīts izskatīšanai Valsts drošības dienestam, jo parlamentam pār politiskajām partijām varas nav.

Krievijas Ukrainā uzsāktā kara sestajā dienā aizsardzības ministrs Artis Pabriks joprojām aizstāvēja savu pozīciju, ka obligātais karadienests Latvijas aizsardzības stiprināšanai nav pareizais risinājums. Pēc NATO samita, kurā nolēma stiprināt alianses austrumu flangu, šī pozīcija krasi mainījusies. Atbalsts šai iecerei ir arī Saeimā, diskusija varētu būt vien par to, kā jauno kārtību ieviest likumos.

Pērnā gada nogalē kļūstot par partijas “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdētāju, Oļegs Burovs paziņoja, ka viens no svarīgākajiem viņa uzdevumiem būs atrast sabiedroto, ar kuru startēt 14. Saeimas vēlēšanās. Šis uzdevums nu ir paveikts – GKR pārstāvji bez savas partijas krāsām kandidēs no par Šlesera partiju dēvētās “Latvija pirmajā vietā” saraksta.

Ulda Pīlēna biedrība “Apvienotais Latvijas saraksts”, kura apvieno dažādu jomu profesionāļus, kas nevēlas stāties partijās, bet ir apņēmības pilni palīdzēt valstij pārdzīvot neizbēgamo krīzi, ir īstermiņa projekts. Tās darbība paredzēta vien nākamos četrus gadus jeb tikai uz 14. Saeimas sasaukuma laiku.

Karam Ukrainā turpinoties, no visu kalibru Latvijas politiķiem turpinām dzirdēt, cik ļoti svarīga ir visu veidu atbalsta sniegšana Ukrainai un cik nozīmīga Eiropai ir tās cīņa ar okupantu armiju. Tādēļ daudzus pārsteidza fakts, ka, Eiropas Parlamentam balsojot par rezolūciju, ar kuru aicina Eiropas Savienības līderus nekavējoties piešķirt Ukrainai un Moldovai ES kandidātvalstu statusu, balsojumā piedalījās vien trīs no mūsu astoņiem pārstāvjiem Eiroparlamentā. Iespējams, ka nevēlēšanās piedalīties balsojumā skaidrojama ar datumu, kurā tas notika – 23. jūniju.

Jāņa Iesalnieka un Kaspara Ģirģena lietās par deputātu ētikas kodeksa pārkāpšanu abi deputāti atzīti par vainīgiem, taču aizskartajai pusei netiks dota iespēja viņus strostēt no Saeimas tribīnes.

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vienojusies aicināt skolu pedagogus septembrī sākt beztermiņa streiku. Šāds lēmums pieņemts, jo Izglītības un zinātnes ministrija nav piekāpusies nevienā no pedagogu prasībām. Koalīcijā gan ir viedoklis, ka līdz septembrim vēl ir iespējams pieņemt lēmumus, kas apmierinās skolotāju prasības.

Senie ebreji, atbrīvojot tautu no grēkiem, tos simboliski guldīja uz āža, kuru pēc tam izdzina tuksnesī pie Azazela. Līdzīgi šim āzim, uz Ilzi Znotiņu Saeimas vairākums guldīja visus finanšu nozares grēkus. Izsūtījuma tuksnesī vietā viņai tika liegta iespēja turpināt vadīt Finanšu izlūkošanas dienestu. Sava loma šajā balsojumā bija arī Ministru kabineta vienaldzībai par pašu apstiprinātās kandidātes nākotni un Saeimas vēlēšanu tuvumam.

Gatavojoties šoruden gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām, “Jaunā Vienotība” ar nelielām izmaiņām atkārto 13. Saeimas vēlēšanu sarakstu veidošanas taktiku. Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš, kura vadītā valdība ir ilgmūžīgākā demokrātiskās Latvijas vēsturē, gatavs sasniegt jaunu rekordu un vadīt arī nākamo valdību.

Rudenī Valsts prezidentam Egilam Levitam otro reizi sava pilnvaru termiņa laikā būs jānominē politiķis Ministru prezidenta amatam. Uzrunājot Saeimu tās pavasara sesijas pēdējā sēdē ceturtdien, viņš potenciālajiem premjeriem atklāja vienu no priekšnosacījumiem, kas noteikti jāievēro, lai šo nomināciju saņemtu – nākamajā valdībā būs jāievieš jauni ministru amati. Vismaz divi.

Deputātiem noraujot kvorumu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien nebija lemtspējīga, lai atzītu vai noraidītu Kasparam Ģirģenam un Jānim Iesalniekam izvirzītās apsūdzības par naida kurināšanu.

Kaut arī Nacionālo apvienību pārstāvošajam Jānim Iesalniekam ļoti gribējās, lai Uzvaras parkā esošo pieminekli nojauktu pēc iespējas ātrāk, Saeimas atbildīgā komisija tomēr palika pie sākotnējās ieceres – totalitāros režīmus slavinošie objekti jādemontē līdz 15. novembrim. Šis datums jau rīt tiks apstiprināts arī ar Saeimas balsojumu.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta vairākums atbalstīja rezolūciju, kurā tas aicina pārskatīt Eiropas Savienību veidojošos līgumus un cita starpā paplašināt parlamenta tiesības – ļaut tam pašam rosināt tiesību aktus. Pastāv uzskats, ka šādu tiesību došana ES tuvinātu federālas valsts uzbūvei, ko Latvija vismaz pašlaik neatbalsta.