Akadēmiķu aprindās par kara māktās Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā jau tuvākajos gados ir skeptiski, taču daži pašmāju politiķi uzskata, ka Ukrainas uzņemšana ir iespējama pat kara apstākļos.
Civilās savienības likumprojekta projektam uzsākot ceļu likumdošanas gaiteņos, tas sastapies ne tikai ar prognozēto Nacionālās apvienības un Zaļo un zemnieku savienības pretestību, bet arī demonstrē savā ziņā aizraujošu juridisko dueli, kurā, aizstāvot tā dēvētās konservatīvās vērtības, paradoksāli – bet tiek piesaukts gan Valsts prezidents Egils Levits, gan bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.
Saeima pirmdien apbrīnojamā vienprātībā, kas nu jau raksturīga Ukrainu skarošos jautājumos, atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, lai ļautu Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē.
Reaģējot uz ceturtdienas rītā Krievijas realizēto iebrukumu Ukrainas teritorijā, Saeima ceturtdien pieņēma paziņojumu, kurā stingri nosoda Krievijas militāro agresiju un rosina Eiropas Savienību nekavējoties rīkoties, piemērojot maksimālas sankcijas Krievijas Federācijai, Baltkrievijai un to amatpersonām, kas atbildīgas par šo uzbrukumu.
Koalīcijas partijas, kas, sekojot Valsts prezidenta iniciatīvai palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, vairākkārt to palielināja pašas sev, bija iecerējušas šo manevru atkārtot. “Attīstībai/”Par!”” un Jaunā konservatīvā partija vēlējās, lai aģitācijai varētu tērēt teju divreiz lielāku summu, nekā tas atļauts pašlaik. Taču, opozīcijai un sociālajiem partneriem kritizējot šo ieceri, priekšlikumu nācās atsaukt.
Krievijai vēršot agresiju pret Ukrainu, Saeimā nepārstāvētā, bet galvaspilsētas domes koalīcijā strādājošā politiskā partija “Progresīvie” aicina valdību ieviest sankcijas pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvajiem Latvijā. Nacionālo sankciju ieviešanu neatbalsta Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, kas uzskata, ka sankcijām jābūt vienotām – Eiropas Savienības, ANO, EDSO un citu starptautisko organizāciju. Ir arī ideja sankcijas vērst ne tikai pret Kremļa varai tuvajiem, bet arī pret visiem Krievijas iedzīvotājiem.
Jaunais ostu likums nopietnu satraukumu radījis ventspilniekos un to politiskajiem partneriem Saeimā – Zaļo un zemnieku savienībai. Lai mainītu ostu pārvaldes reformu gaitu, ZZS divu mēnešu laikā cer savākt pietiekami daudz pilsoņu parakstu, lai valstij par reformas realizēšanu būtu jāorganizē referendums.
Aizvadītajā nedēļā Saeima, norādot, ka viņas vadītās tiesas spriedumi bijuši vairāk ideoloģiski nekā juridiski, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu neievēlēja Augstākās tiesas tiesneša amatā. Šāds parlamenta lēmums izraisīja sašutumu gan tiesu sistēmā, gan politiķu vidū.
Nacionālās apvienības pozīcijas viendzimuma attiecību jautājumos dēļ bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja ceturtdien netika ievēlēta par Augstākās tiesas tiesnesi. Nacionālā apvienība, atsaucoties uz S. Osipovas skaidroto Satversmes tiesas lēmumu, kas Saeimai uzlika par pienākumu normatīvajā bāzē novērst viendzimuma pārus skarošās nepilnības, norādīja, ka, viņuprāt, tiesnese problemātiskajam jautājumam pievērsusies ideoloģiski, nevis juridiski.
Valdība nolēmusi, kā pakāpeniski atcelt visus kovidkrīzes uzspiestos ierobežojumus. Ja situācija krasi nepasliktināsies, lielākā daļa ierobežojumu būs atcelti 1. aprīlī.
Vjačeslava Dombrovska dibinātā partija “Republika” izrādījusies kārtējais ja ne neveiksmīgs, tad ārkārtīgi problemātisks politiskais projekts, kurā viņš iesaistījies. Partijas valde, kurā viņš ir līdzpriekšsēdētājs, izteikusi viņam neuzticību un biedru sapulcē grasās viņu no partijas izslēgt. Līdz šim šādas vai tādas problēmas Vj. Dombrovski vajājušas ikvienā politiskajā spēkā, kurā viņš iesaistījies.
Politiskā spektra konservatīvajam galam sevi pieskaitošās partijas jaunā ķīviņā ierāvis Tieslietu ministrijā topošais Civilās savienības likums. Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība pārmet Jaunajai konservatīvajai partijai, ka tā bruģē ceļu viendzimuma laulību leģitimizēšanai, savukārt konservatīvie ir pārliecināti, ka tie ir pēdējais bastions cīņā par laulības un ģimenes institūtu saglabāšanu esošajā juridiskajā rāmī.
Sekojot Valsts prezidenta iniciatīvai koriģēt kārtību, kādā no valsts budžeta tiek finansētas politiskās partijas, Saeimas deputāti nav tik nadzīgi kā lemjot par šī finansējuma piešķiršanu. Ir gan izskanējusi vēlme pieņemt grozījumus steidzamības kārtībā, taču vairākums deputātu šai iecerei nepiekrīt – nepieciešami visi trīs lasījumi. Arī citi jutīgi jautājumi kavē šī likumprojekta izskatīšanu.
Kaut arī Nacionālā apvienība izmantoja visus tai pieejamos instrumentus, lai nepieļautu 40 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas ebreju kopienai, Saeimas vairākums pieņēma likumu par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai. Apvienības pārstāvji vēl cer, ka Valsts prezidents Egils Levits likumu gan neizsludinās, taču, ja tā tomēr notiks, netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā.
Krievu valoda nav jāatbīda otrajā plānā – skolēniem jānodrošina brīva izvēle, kādu svešvalodu izvēlēties kā otru. Šādu viedokli pauž 13. Saeimā ievēlētā bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule un bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Uzreiz pēc oligarhu apkarošanas Jaunās konservatīvās partijas definēto mērķu sarakstā atrodas azartspēļu jeb spēļu zāļu apkarošana visā valstī. Taču, nonākot situācijā, kad šo mērķi vajadzētu aizstāvēt Saeimā, konservatīvie nolemj ieturēt pauzi un problēmu risināt juridiski, ne politiski.
Laikā, kad Rīgas vadība centusies panākt, lai cilvēki gāzes vietā savās apkures sistēmās izmanto biomasu, Eiropas Komisija nākusi klajā ar iniciatīvu, kas koksnes izmantošanu enerģijas ieguvei ierobežotu.
Ikgadējo ārpolitikas debašu laikā ārlietu un aizsardzības ministri uzsvēra, ka tuvākajos gados valsts aizsardzības budžetu vajadzētu palielināt līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Šim aicinājumam pievienojas arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš gan uzskata, ka procesam jānotiek ātrāk un finansējuma palielināšana jāuzsāk jau nākamā gada budžetā.
Tikai pagājušajā gadā dibināto partiju “Republika” jau tagad plosa iekšējas pretrunas – sadzīvot nespēj divi tās līdzpriekšsēdētāji. Lai radītu skaidrību, kurā virzienā organizācijai jāvirzās, nolemts atbrīvoties no viena līdzpriekšsēdētāja, taču pagaidām nav skaidrs, kā to paveikt, jo konfliktējošās puses nespēj vienoties par partijas biedru kopsapulces sasaukšanu.
Centienos panākt, ka kompensāciju par okupācijas režīmu nodarīto kaitējumu saņem ne tikai Latvijas ebreju kopiena, bet arī pārējās politiski represēto kopienas, piemēram, romu, Nacionālā apvienība uz nedēļu apturēja likumprojekta apstiprināšanu galīgajā lasījumā. Šādu iespēju tai dod koalīciju veidojošo partiju sadarbības līgums.
Kopš “Attīstībai/”Par!”” pārstāvošais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars iniciēja šī likumprojekta virzīšanu Saeimā, Nacionālā apvienība ir vienīgais politiskais spēks, kas cenšas to apstādināt.
Saeimas 12. sasaukuma laikā antirekordus Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma ziņā sasniedza tolaik no Latvijas Reģionu apvienības ievēlētais Artuss Kaimiņš. Taču nu viņu ar uzviju apsteidzis kādreizējais draugs un cīņubiedrs partijas “KPV LV” rindās – Aldis Gobzems. Viņš pusgada laikā jau otro reizi saņem augstāko sodu, kuru var piemērot deputātam par ētikas kodeksa pārkāpumiem – izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm.
