Ar ambīcijām jaunā politisko sabiedroto kompānijā kļūt par ietekmīgāko reģionālo spēku valstī Latvijas Zaļā partija savā kongresā oficiāli apstiprinājusi lēmumu izstāties no Zaļo un zemnieku savienības un pievienoties būvuzņēmēja Ulda Pīlēna iniciētajam projektam, kurā dalību jau apliecinājusi Latvijas Reģionu apvienība, bet Liepājas partijai un vēl nenodibinātajai U. Pīlēna biedrībai tas vēl stāv priekšā. Tā pat kā ambīciju realizēšana – sociālās aptaujas liecina, ka vēl tikai topošā partiju savienība pagaidām nav spējusi iegūt vismaz 5% elektorāta atbalstu, kas nepieciešams, lai politiskā organizācija iekļūtu Saeimā.
Kopš dienas, kad Valsts kanceleja paziņoja, ka konkursā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu uzvarējis tā līdzšinējais vadītājs Jēkabs Straume, “Konservatīvo” pozīcija šķita neiedragājama – konkursa rezultāti nav pieņemami, un J. Straumes kandidatūra nav atbalstāma. Ceturtdienas Saeimas balsojums uz mirkli lika domāt, ka “Konservatīvo” pozīcija tomēr nav tik monolīta, kā varēja šķist. Nepamatoti.
Reaģējot uz Saeimas pieņemto likumu par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu, Saeimas deputāti saskatījuši iespēju iznīdēt arī ar padomju varoņiem, kolaborantiem un Krievijas pilsētām saistītos ielu nosaukumus. Sastopoties ar Saeimas Juridiskā biroja iebildumiem, no šīs ieceres tomēr nācās atteikties.
Pirms četriem gadiem sabiedrībā manāmu viļņošanos izraisīja Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa ierosinājums mainīt nu jau ierasto kārtību un 23. un 24. jūnijā svinamo Jāņu vietā atzīmēt astronomiskos saulgriežus, kas ir pāris dienas agrāk. Viņa priekšlikums pēc priekšvēlēšanu laikam tipiskām emocionālām diskusijām tika noraidīts. Tagad ideja par saulgriežu svinēšanu atgriezusies parlamentā. Tiesa, vairs ne tik radikāla, bet vienlaikus dievturu tiesības paplašinoša.
Civilās savienības likums, kas sniegtu līdz šim nesasniedzamas tiesības laulībā neesošiem pāriem – arī viendzimuma, pašlaik ir iestrēdzis ideoloģiju konflikta radītā strupceļā. Koalīcijā strādājošajai Nacionālajai apvienībai apturēt tā apstiprināšanu galīgajā lasījumā palīdzēja incidents Saeimas Juridiskajā komisijā, kad neskaidros apstākļos savu viedokli par likumprojektu mainīja “Konservatīvos” pārstāvošais Aivars Geidāns.
Cīņā pret civilās savienības likumprojektu Nacionālā apvienība izmantojusi Latvijas parlamentārajā vēsturē reti izmantotu taktiku. Tā ar “Saskaņas” atbalstu panāca, ka Saeimas sēdē nav kvoruma, tāpēc galīgajā lasījumā skatāmajam likumprojektam deputāti tā arī nepievērsās, bet Saeimas sēde tika slēgta.
“Konservatīvo” pārliecība, ka konkurss bijis tikai formāls, un partijas “Par cilvēcīgu Latviju” aizvainojums, ka tai, viņuprāt, nepamatoti liegts valsts budžeta finansējums, līdzšinējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam Jēkabam Straumem nebūs šķērslis, lai biroju vadītu arī nākamos piecus gadus.
Neveiksmi pēc neveiksmes piedzīvojošajam politiskajam spēkam “Attīstībai/Par!” jātiek galā ar kārtējo ķibeli – Ģenerālprokuratūra pēkšņi kriminālvajāšanai pieprasījusi izdot Mārtiņu Bondaru, kurš, reaģējot uz šīm ziņām, nolēmis nepiedalīties 14. Saeimas vēlēšanās. Viņš uzskata, ka prokuratūras lēmumam ir politiski motīvi.
Nav pagājis pat mēnesis, kopš Latvijas Sociāldemokrātiskā partija un “Par cilvēcīgu Latviju” paziņoja par partiju apvienības “Apvienība Latvijai” dibināšanu, bet šī apvienība jau pašķīdusi. Sociāldemokrāti nolēmuši pievienoties nesen dalīšanos piedzīvojušajai Zaļo un zemnieku savienībai. “Par cilvēcīgu Latviju” pārstāvji dusmas par šādu gājienu gan neturot.
Vjačeslavs Dombrovskis, kas uz lielās politikas skatuves līdz ar Zatlera Reformu partiju uzkāpa pirms 11 gadiem, kopš tā laika savus mērķus centies realizēt četros politiskajos spēkos. Neveiksmīgi. Nu pienākusi kārta piektajam, un šoreiz cerības tiek liktas uz “Attīstībai/Par!”.
Latvijas Reģionu apvienība ir pirmā organizācija, kas kongresā oficiāli apstiprinājusi tās valdes pausto vēlmi 14. Saeimas vēlēšanās startēt vienā sarakstā ar Latvijas Zaļo partiju, Liepājas partiju un būvuzņēmēja Ulda Pīlēna veidoto biedrību.
Ceturtdien Saeima ekonomikas ministra amatā apstiprināja Nacionālo apvienību pārstāvošo Ilzi Indriksoni, kura guva ne tikai koalīciju veidojošo partiju, bet arī Zaļo un zemnieku Saeimas frakcijas atbalstu.
Kamēr Ukraina turpina cīnīties ar tai uzbrukušo Krievijas karaspēku, cīniņš – tikai diplomātisks – notiek arī NATO ietvaros. Zviedrijai un Somijai paziņojot, ka arī tās vēlas pievienoties pasaules varenākajai militārajai aliansei, tās ārlietu ministri vai nu cenšas pārliecināt partnerus, ka šīs valstis būs lielisks sabiedroto rindu papildinājums, vai no paplašināšanās procesa cenšas izsist kādu labumu arī sev.
Par tiesībsargājošo iestāžu vadību rūpi vienmēr turošajiem “Konservatīvajiem” jāsamierinās ar sakāvīti – ne koalīcijas partneri, ne lielākā daļa opozīcijas neuzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izraudzīšanās konkurss bijis neadekvāts, un joprojām atbalsta Jēkaba Straumes pārapstiprināšanu šajā amatā.
Latvijas divkopienu sabiedrībā saasinoties diskusijai par tā dēvētā uzvaras pieminekļa nākotni un Latvijas pilsonim piedienīgām vērtībām, grūti tveramas, bet vismaz kaut kādas aprises iemantojis Nacionālās apvienības valdes locekļa Jāņa Dombravas solītais likumprojekts, kas ļaus Latvijai atbrīvoties no nelojāliem valstspiederīgajiem.
Jau kopš gada sākuma Saeimas opozīcija cenšas panākt PVN samazināšanu pārtikai un piedāvā risinājumus energoresursu cenu straujās kāpšanas kompensēšanai, taču koalīcija šīs iniciatīvas neatbalsta – tiek gaidīts, kad sāksies sarunas par nākamā gada budžetu, kuru apstiprināt gan nāksies jaunajam Saeimas sasaukumam.
Brīdinājumi par to, ka rudenī strauji pieaugs energoresursu cenas un cilvēkiem pat vajadzētu sākt veidot uzkrājumus, lai varētu apmaksāt rēķinus, izskan aizvien biežāk. Tiek prognozēta arī straujāka inflācija, kas ievērojami paaugstinās arī pārtikas cenas, kuras Saeimas opozīcija vēlētos amortizēt ar PVN samazināšanu un pensiju indeksēšanu divas reizes gadā. Taču koalīcijā šādas idejas atbalstu negūst.
Vērojot, kā atrisinās Nacionālās apvienības radītā valdības krīzīte, opozīcijā vēl skaļāks kļuvis viedoklis, ka koalīciju kopā satur vien bailes zaudēt amatus, bet daudzmaz pieņemamu argumentu par labu šādai taktikai nodrošinājis karš Ukrainā.
Ja Nacionālā apvienība, pieprasot iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju, savu rīcību pamatoti varēja skaidrot ar iekšlietu dienestu nespēju uz adekvātu rīcību 9. un 10. maijā, tad premjerministra pieprasītā apvienību pārstāvošā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisija nu ir neapšaubāmi ievīta apvienības priekšvēlēšanu kampaņā.
Krišjāņa Kariņa vadītā valdība ir visilgāk strādājusī valdība demokrātiskās Latvijas vēsturē, taču ministru maiņa tajā bijusi gana bieža parādība. Tiesa, trīs no četriem maināmajiem ministriem līdz šim bijuši no vienas partijas – “Attīstībai/”Par!””. Pirmdien par savu lēmumu demisionēt paziņoja iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Gaidāms, ka šodien Ministru prezidents un koalīciju veidojošās partijas pievērsīsies jautājumam par Nacionālās apvienības pieprasīto iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju. Līdz šim šī vismaz šķietami ir nopietnākā krīze koalīcijā, taču premjeram ultimātu izteikušās partijas nostāja vedina domāt, ka situācija nemaz nav tik ļauna.
