Politika

Saruna ar Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru

Kaut arī politiski, visticamāk, tās ir nesavietojamas, Jaunās konservatīvās partijas un “Republikas” republikāņu atzara deputātus vieno vēlme būtiski mainīt Covid-19 ierobežošanas un pārvaldības politiku.

Reaģējot uz situācijas saasināšanos Ukrainā, Latvijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu par Nacionālo bruņoto spēku karavīru nosūtīšanu apmācības operācijā uz Ukrainu. Plānots, ka Latvija piedalīsies Kanādas vadītajā operācijā “Unifier”. Operācijas mērķis ir palīdzēt drošības spēku apmācībā, uzlabojot un palielinot to spējas. Latvija plāno dalību šajā operācijā, lai sniegtu savu ieguldījumu Ukrainas aizsardzības spēju celšanā. Ministrijā gan neatklāja, cik karavīru plānots nosūtīt, kurā reģionā tie bāzētos un cik lielas izmaksas tas prasītu no valsts budžeta.

Rūpēs par drošību Eiropas Savienībā ir nepieciešama plaša migrācijas politikas reforma, bet Latvijai tuvākajos gados par 25 procentiem jāpalielina aizsardzības budžets. Šie ir galvenie vēstījumi, kas izskanēja ikgadējā ārlietu ministra ziņojuma un tam sekojošo ārpolitikas debašu laikā.

Gan krievvalodīgo, gan latviski runājošo vidū augstu vērtētā Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska dibinātā partija nav sasniegusi pat gada vecumu, bet to jau satricinājis vienu no partijas līderiem, bijušo iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu skarošs skandāls. Viņš tiek lūgts apturēt savu darbību partijā, taču sekot šim aicinājumam S. Ģirģens pagaidām nesteidz.

Pēc 20 gadiem, kas aizvadīti, darbojoties “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, no politiskās organizācijas un tās Saeimas frakcijas nolēmis izstāties Saeimas deputāts Romāns Naudiņš. Viņam nav pieņemams, ka partija atbalstījusi valdības lēmumus, kas pandēmijas ierobežošanas vārdā negatīvi ietekmējuši iedzīvotāju dzīvi.

Par spīti Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu, Ārlietu un Iekšlietu ministrijas iebildumiem, Saeimas Juridiskā komisija pirmajā lasījumā apstiprināja Nacionālās apvienības iniciēto likumprojektu, kas nosaka naudas sodu par totalitāro režīmu ieroču izstādīšanu publiskās vietās.

Nacionālo apvienību pārstāvošais Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle kļuvis par pirmo Baltijas eiroparlamentārieti, kas ievēlēts Eiroparlamenta viceprezidenta amatā. Viņš nākamos divarpus gadus būs viens no parlamenta prezidentes Robertas Metsolas 14 vietniekiem.

Reti piedzīvojamā vienprātībā Saeima Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā ievēlējusi ilggadēju drošības iestāžu darbinieku un biroja bijušā direktora Jāņa Maizīša vietnieku Egilu Zviedri. Viņš uzskata, ka nav svarīgi, kas vada SAB. Jo tā funkcijas un uzdevumu nosaka likums.

Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija tā arī nespēja pārliecināt partnerus koalīcijā, ka, pasargājot iedzīvotājus no energoresursu cenu straujā kāpuma, nepieciešams samazināt tiem piemērojamo PVN likmi, uz ko ilgstoši aicinājusi arī opozīcija. Neraugoties uz to, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars ar sarunās panākto ir apmierināts.

Turpinoties Ukrainas, NATO alianses un ASV konflikta eskalācijai ar Krieviju, Latvija apzina līdz šim paveikto savas drošības stiprināšanā un turpmāko rīcību – ir jāsāk būvēt bruņumašīnas, jātiek pie pretgaisa artilērijas, kaujas droniem, Eiropas fondiem aizsardzības nozarei, jāizdomā, kā rekrutēt vairāk karavīru, un vēl jācer, ka Vācija militārajā jomā sāks uzvesties kā Eiropas lielvalstij pieklājas.

“Par cilvēcīgu Latviju” – partija, kas kādreiz bija pazīstama ar “KPV LV” vārdu un kas 13. Saeimā sākotnēji izveidoja otro lielāko frakciju – savas pozīcijas parlamentā jau sen zaudējusi. Nu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tai parlamenta vēlēšanu gadā liedzis arī valsts finansējumu, taču šī politiskā spēka līderi nav zaudējuši optimismu un gaidāmajās vēlēšanās sola piedalīties.

Pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma ir veicis apjomīgu sabiedriskās domas izpēti, tostarp izmērījis arī uzticēšanos Latvijas valdības ministriem pērnajā gadā. Jāsecina, ka starp viņiem vismazāko ļaužu uzticību bauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!” (AP)).

Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Ilva Johansone aizvadītajā nedēļā Latviju līdz ar Lietuvu un Poliju kritizēja par mūsu metodēm, kas tiek izmantotas, lai neielaistu valsts teritorijā nelegālos imigrantus, kas mēģina iekļūt no Baltkrievijas.

Krišjāņa Kariņa vadītā valdība, pie varas esot jau 1090 dienas, kļuvusi par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē. Ar šādu rādītāju premjers, protams, var lepoties, taču sabiedrības acīs premjers pārbaudījumu ar pandēmijas krīzi nav izturējis.

Ceturtdien valdošā koalīcija Saeimā noraidīja Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumu, kas ievērojami samazinātu iedzīvotāju rēķinus par elektroenerģiju.

Uzreiz pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā Egils Levits pauda gatavību kļūt par visas Latvijas tautas prezidentu, taču no šī mērķa aizvadītajos prezidentūras gados viņš ir tikai attālinājies. Ņemot vērā dažas likumsakarīgas vai nacionālas atšķirības, viņš ir valstī nepopulārākais politiķis.

Rīt Saeimas Nacionālās drošības komisija iepazīsies ar Nacionālās drošības padomes sestdien izvirzīto kandidātu vakantajam Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam. Padomes locekļi pauduši pārliecību, ka kandidāts gūs plašu Saeimas atbalstu, taču opozīcijā strādājošie deputāti pagaidām ir nogaidoši. Daži par kandidātu gan izsakās pozitīvi, bet gaida pārstāvēto partiju verdiktu.

Kopš Vaira Vīķe – Freiberga pēc diviem prezidentūras termiņiem devās pelnītajā atpūtā, nākamie Valsts prezidenti izvēlīgajai Latvijas tautai tā arī pa īstam neiepatikās. Viens it kā pateicības aploksnē ņēmis, cits žurnālistus piekaut draudējis, arī ar svešvalodu zināšanām reti kurš spējis priecēt. Pat noteiktam Latvijas novadam raksturīgā izloksne daudziem traucējusi, taču neviens no šiem daudz kritizētajiem prezidentiem nav kritis tik dziļā tautas nežēlastībā kā četras svešvalodas pārzinošais Egils Levits, kuru tikai pirms nepilniem trijiem gadiem mums pieteica kā “spožu zvaigzni”.

Nespējot citādi pretoties nospiedošajam Saeimas vairākumam, kas atbalsta 40 miljonu eiro pakāpenisku izmaksu Latvijas ebreju kopienai, Nacionālā apvienība ķērusies pie pēdējā salmiņa – Finanšu izlūkošanas dienesta. Partiju pārstāvošais Aleksandrs Kiršteins vērsies dienestā, lai pārliecinātos, ka naudas pārvaldīšana netiek uzticēta personai, kuras darījumu partneru vidū ir starptautisko sankciju sarakstā iekļautie.

Reaģējot uz jauno Covid-19 paveidu, kas sācis strauji izplatīties arī Latvijā, koalīcija vienojusies ārkārtējo situāciju, kurai bija jābeidzas 11. janvārī, līdzi nesot dažādus atvieglojumus līdzšinējos epidemioloģiskajos ierobežojumos, pagarināt līdz pat februāra beigām. Valdošās partijas sola, ka būtiskas izmaiņas ierobežojumos netiks ieviestas, vien stingrākas prasības publiskajās vietās valkājamajām maskām. Nu vairs nevarēs pārvietoties ar auduma maskām vai parastajām zilajām medicīniskajām. Tagad būs nepieciešamas FFP-2 maskas.

Valdību veidojošajām politiskajām partijām vienojoties par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz pat februāra beigām, daudziem, par spīti valdošo partiju solījumiem, radušās bažas, ka drīz vien gaidāms jaunu epidemioloģisko ierobežojumu vilnis. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!””) uzskata, ka šādām bažām vismaz pagaidām nav pamata, bet ārkārtas situācijas saglabāšana ir vien juridisks instruments, kas ļauj operatīvi reaģēt uz valstī notiekošo.