Pieņemts "lobistu likums"; daļa ekspertu to uzskata par deklaratīvu

© Pixabay

Uzsākot darbu, 13. Saeima krasi palielināja politisko partiju finansējumu no valsts budžeta. Tas tika darīts, lai it kā attālinātu partijas no turīgiem ļaudīm, kas ar saviem ziedojumiem ietekmēja partiju darbību. Beidzot savu darbu, šī Saeima, līdzīgu motīvu vadīta, savā pēdējā pilnvērtīgajā darba sēdē pieņēma interešu pārstāvniecības atklātības jeb tā dēvēto lobēšanas likumu, kuram teorijā vajadzētu nodrošināt, ka visiem ir skaidrs, kādu personu intereses cenšas virzīt politiķi. Tiesa, ne visi ir optimistiski par šī likuma lietderību.

"Katram ir tiesības vērsties pie parlamenta ar savu ideju, problēmas izklāstu un lūgt, lai tiktu pieņemti tādi vai citi grozījumi. Šim procesam jābūt izsekojamam un atklātam, jo pašlaik sabiedrībā redzama liela neuzticība tam, kā tiek pieņemti dažādi lēmumi. Sabiedrībai ir jābūt skaidrībai, kāpēc viens vai otrs priekšlikums ir tieši tāds," norāda par likuma projekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.

Nule pieņemtajā likumā noteikts, ka interešu pārstāvības reģistrs un deklarēšanas sistēma, kuru uzturēs Uzņēmumu reģistrs, darbu sāks 2025. gada 1. septembrī. Tajā būs jāreģistrējas visiem lobistiem un jāuzrāda, kādu uzņēmumu vai personu intereses tie pārstāv. Tāpat tiem būs jāuzrāda, ar kādiem politiķiem tikušies un kādu interešu vārdā tas darīts.

Likumā pagaidām gan nav noteikti administratīvie sodi. Jau iepriekš atbildīgā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja pieeju pagaidām atteikties no agrāk paredzētās administratīvo sodu pieejas. Šāds lēmums pieņemts, jo gaidāmais regulējums nav vienkāršs. Tādēļ tiek uzskatīts, ka nebūtu pareizi uzreiz sodīt kādu, kurš nevis apzināti, bet nejauši būtu neizpratis gaidāmos nosacījumus.

Ministru kabinetam ziņojumā par 2025. gadu būs jāiekļauj vērtējums par nepieciešamību paredzēt administratīvo atbildību par likumā minēto pienākumu neizpildi.

Pieņemtā likuma mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinot sabiedrības uzticēšanos lobistiem, kas piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā, un publiskajai varai, kā arī nodrošināt visām ieinteresētajām privātpersonām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā.

Likums definē interešu pārstāvības un lobista jēdzienu, nosaka lobistu reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu. Tāpat noteikti lobistu un publiskās varas pienākumi, kā arī darbības ierobežojumi interešu pārstāvniecības procesā. Ministru kabinetam, sākot ar 2024. gadu, reizi gadā būs Saeimai jāiesniedz ziņojums par to, kas paveikts, lai sasniegtu likuma mērķus, kā arī par turpmāk iecerēto darbību.

Sabiedrisko attiecību uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis, kura uzņēmums nodarbojas arī ar lobismu, sākotnēji uz likuma nepieciešamību lūkojās skeptiski, taču, vērojot tā tapšanu, mainījis savu nostāju. “Tagad vismaz būs skaidri spēles noteikumi,” saka F. Rajevskis.

Savukārt polittehnologs Jurģis Liepnieks ir skeptiski noskaņots un ir pārliecināts, ka joprojām būtiski lēmumi tiks pieņemti necaurskatāmi.

“Braucu, klausos radio, gandrīz no smiekliem kokā iebraucu. Saeima pieņēmusi interešu pārstāvniecības (lobisma) likumu, un NVO pārstāvis stāsta, ka vairs nebūšot politikā pelēko kardinālu, slēptu interešu, neskaidru lēmumu. Vou! Tās gan super labas ziņas. Beidzot. Apsveicu visus!” pauž J. Liepnieks.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais