\\Autori

Jānis Lasmanis

Vakar, 6:30
Kaut arī valdība jau atbalstījusi jaunās kadastrālās vērtēšanas sistēmas ieviešanu, kas varētu nest līdzi arī atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ēkām, kuru vērtība nepārsniedz 100 tūkstošus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) steidz paust atbalstu nodokļa atcelšanai un atgādina par savu ieguldījumu. Eksperti lēš, ka šāds atbalsts koalīcijai nav nesavtīgs.
 
17.jūl
Ar paziņojumu par iespējamo minimālās algas paaugstināšanu jau no nākamā gada Jaunās konservatīvās partijas priekšvēlēšanu laika kandidāts finanšu ministra amatam Krišjānis Feldmans ir pārsteidzies. Premjers un pašreizējais finanšu ministrs šādai steigai iebilst, bet ļaunas mēles melš, ka konservatīvajiem krītošo reitingu dēļ nekas cits neatliek kā ķerties pie jebkuras izdevības tos uzspodrināt.
 
12.jūl
Stājoties Valsts prezidenta amatā, Egila Levita uzrunu Saeimai daļa sabiedrības uztvēra vienotā izpratnē, ar pārliecību, ka viņa prezidentūra valstij un tās iedzīvotājiem nesīs patīkamas pārmaiņas, kuras Latvijas tauta gaidījusi divpadsmit gadus. Uzrunāto tautas priekšstāvju vidū tik vienotas izpratnes par prezidenta vēstījumu nav.
 
11.jūl
Ar vienas balss pārsvaru Saeimas atbildīgā komisija lēmusi, ka Saeimas deputāti atalgojumu par darbu biedrībās un nodibinājumos saņemt turpmāk nevarēs. Diskusijā par šo jautājumu iesaistīsies vēl Saeima, un, iespējams, ierobežojumi tiks paplašināti – to rosinājuši gan deputāti, gan piedāvājis Saeimas Juridiskais birojs.
 
9.jūl
Nolasot svinīgo solījumu, Valsts prezidenta amatā stājies jurists Egils Levits, kurš kļuvis par pirmo prezidentu kopš valstiskās neatkarības atgūšanas, kas solījumu bija spiests nolasīt divas reizes.
 
8.jūl
Šodien pēc svinīgā solījuma nolasīšanas Valsts prezidenta amatā oficiāli stāsies Egils Levits. Viņu ievēlējušās Saeimas pārstāvji cer, ka prezidents spēs pildīt savu solījumu būt par visas Latvijas tautas prezidentu un vienot nāciju kopējam mērķim.
 
2.jūl
Šodien premjerministrs Krišjānis Kariņš sniegs vērtējumu ekonomikas ministra Ralfa Nemiro premjera un citu koalīcijas partneru asi kritizētā lēmuma negaidīti atlaist Latvenergo padomi un tās vietā no pietuvinātām personām izveidot pagaidu institūciju skaidrojumam. Premjera iepriekš paustais vedinājis domāt, ka, saņemot neapmierinošu lēmuma argumentāciju, viņš varētu ministru pat atlaist. Valdības stabilitātei bīstamo situāciju gan neitralizēja pagaidu padomes lēmums atkāpties.
 
27.jun
Koalīcijas deputātu pēkšņi parakstītais dokuments, kurā Jaunās konservatīvās partijas vadībā Augstākās tiesas priekšsēdētājam uzdots uzsākt pārbaudīt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darba atbilstību likumam, konservatīvo neizdarību dēļ ar kavēšanos, tomēr nonācis līdz adresātam. Taču tiesas priekšsēdētājs nesteidz nozīmēt atbildīgo tiesnesi šī darba veikšanai. Tiek solīts, ka tas būs izdarīs tuvākajā laikā.
 
25.jun
Noslēdzoties šķelšanās procesiem KPV LV, Saeimā nu jau strādā seši pie frakcijām nepiederoši deputāti, kuriem, salīdzinot ar pie frakcijām piederošajiem kolēģiem, pieejami krietni mazāki resursi un iespējas piedalīties Saeimas darba organizēšanā. Neatkarīgo deputātu neformālais līderis, no KPV LV izslēgtais Aldis Gobzems vēlas panākt, lai tiktu atjaunotas partejisko piederību mainījušo deputātu tiesības dibināt jaunu frakciju.
 
21.jun
Attīstībai/Par!, kuras biedri aizvadītās nedēļas nogalē notikušajā organizācijas kongresā daudzināja savu ietekmi, ceturtdien Saeimā piedzīvoja dubultu sakāvi. Koalīcijas partneru neuzticības dēļ tālāka virzība tika liegta gan likumprojektam par ebreju īpašumu restitūciju, gan Dzīvesbiedru likumam. Tiesa, ja pēdējā likumprojekta liktenis šajā Saeimas sasaukumā nu ir skaidrs, restitūcijas jautājums aktualitāti tajā nezaudēs.
 
18.jun
Jauno konservatīvo partiju pārstāvošās Jutas Strīķes vadītā Saeimas Juridiskā komisija apsver iespēju intensīvi strādāt arī Saeimas sesiju starplaikā. Viens no iemesliem – darbs pie grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, kas cita starpā paredz arī deputātu kompensāciju likvidēšanu. Paredzams, ka par šo konservatīvo priekšlikumu Saeimā būs īpaši asas debates, taču iesniegtajos priekšlikumos šis nav vienīgais strīdīgais jautājums, kas mudinās deputātus izteikties no Saeimas tribīnes.
 
12.jun
«Šo jautājumu nevajag sasteigt,» neslēpjot prieku, ka atbildīgajai komisijai nav kvoruma, uz tās vadītāja Artusa Kaimiņa prātošanu par iespējamību sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par Valsts prezidenta rosināto likumprojektu par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, pauda Nacionālo apvienību pārstāvošais Jānis Dombrava.
 
12.jun
2016. gada februārī, iezīmējot nesaskaņas pašā Latvijas ebreju kopienā, Saeima ar sakostiem zobiem atsāka jau noslēgto denacionalizācijas procesu un Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei atdeva piecus no 275 padomes identificētajiem restitūcijai nododamajiem nekustamajiem īpašumiem. Attīstībai/PAR! uzskata, ka radusi risinājumu, lai restitūcijas jautājumam reizi par visām reizēm pieliktu punktu, turklāt nediskriminējot nevienu ebreju kopienas pārstāvi. Plāns varētu izmaksāt 40 miljonus eiro.
 
7.jun
Bez četrām dienām piecus gadus pavadījusi Nacionālajā apvienībā, Ingūna Rībena paziņo, ka vīlusies organizācijā, un izstājas no tās Saeimas frakcijas.
 
6.jun
Kamēr vairākas pašvaldības aptaujā savus iedzīvotājus par attieksmi pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, bet ministrs Juris Pūce novadu pārstāvjus cenšas pārliecināt par tās nepieciešamību, Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka sabiedrībā reformas atbalstītāju ir vairāk par tās pretiniekiem, taču vēl lielākam skaitam tā ir vienaldzīga. Iespējams, tieši vienaldzīgo iedzīvotāju uzrunāšana un pārliecināšana varētu pamudināt atbalstu pārmaiņām paust arī iebilstošajiem novadu vadītājiem. Tomēr aptauja liecina, ka jebkurā gadījumā iedzīvotāji vēlas jautājumu par ATR izlemt referendumu ceļā.
 
5.jun
Jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits, par savas kancelejas vadītāju izraugoties vēstnieku Andri Teikmani, jau sācis veidot savu biroju, bet opozīcija uzskata, ka valsts augstāko amatu E. Levits ieguvis, valdošajai koalīcijai ignorējot Satversmi. Ja strīds Latviju pazemojošā kārtā nonāktu Satversmes tiesā, koalīcijas argumenti par pretējo gan varētu būt pārliecinošāki. Vismaz Saeimas priekšsēdētāja par to nešaubās. «Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei ir jāatkāpjas no amata,» kategorisks ir Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņa sašutumu izraisījis Valsts prezidenta ievēlēšanas process, kura gaitā, viņaprāt, ignorētas 34 Saeimas deputātu tiesības sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, nosakot tās darba kārtību.
 
4.jun
Radot bažas par nelikumīgu finansēšanu, Latvijas politiskās partijas par priekšvēlēšanu kampaņu laikā saņemtiem pakalpojumiem pagājušā gada beigās bija palikušas parādā 1,38 miljonus eiro. Lai novērstu potenciālos riskus un kārdinājumus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs rosinās noteikt termiņu, kurā partijām jānorēķinās ar uzņēmējiem, un paaugstināt administratīvos sodus par likumu neievērošanu.
 
4.jun
Pagājušā gada aprīlī mūžībā devās Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgās baznīcas vadītājs metropolīts Kornēlijs. Viņa vietā aizklātā balsojumā tika ievēlēts Maskavas patriarhāta virzītais Maskavas un Viskrievijas patriarha Kirila vikārs Jevgēņijs jeb Valērijs Rešetņikovs. Viņš amatā stājās jūnijā, un jau Jevgēņija darbības pirmajos mēnešos pirmo reizi kopš 1998. gada Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgajai baznīcai uzmanību nācās pievērst Igaunijas Iekšējās drošības dienestam (KaPo). Lai izvairītos no līdzīgas situācijas, Latvija steidz grozīt Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumu.
 
29.mai
Bažās par pārmērīgo Krievijā drukāto preses izdevumu izplatību un tās radīto iespējamo valsts drošības apdraudējumu Saeimas Ārlietu un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas otrdien pulcējās uz kopīgu sēdi, lai konstatētu, ka šādu satraukumu attaisnojošs pamats līdz šim nav fiksēts. Iespējamie risinājumi Latvijas drukāto mediju pozīciju uzlabošanai tirgū gan tika ieskicēti.
 
27.mai
Iebilstot partijām, kuras tradicionāli Rīgas vēlēšanu apgabalā gūst labākos rezultātus, Saeima atbildīgajai komisijai tomēr nodeva likumprojektu, ar kuru paredzēts mazināt rīdzinieku un ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju nozīmi, sadalot mandātus pa vēlēšanu apgabaliem.
 
24.mai
Rīt noslēgsies Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu maratons, kurā startē 16 politiskās partijas. Eiroparlamenta mandātu gribošo organizāciju skaits iepriekšējās trīs vēlēšanas bijis līdzīgs – no 14 sarakstiem 2014. gadā līdz 17 sarakstiem 2009. gadā, bet ievēlēti līdz šim ne vairāk par sešu sarakstu kandidātiem.
 
22.mai
Skandāliem ap Saeimas lielāko frakciju veidojošo partiju Saskaņa pieaugot spēkā, tās nākotni saistīt ar līdzšinējo priekšsēdētāju Nilu Ušakovu nebūtu lietderīgi – ir jādomā par nopietnu zīmola maiņu, saglabājot elektorātu. Par to ir pārliecināts politologs Filips Rajevskis. Šādu scenāriju neizslēdz arī N. Ušakova vietnieks, Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.