\\Autori

Jānis Lasmanis

24.sep
Atklājot 13. Saeimas pēdējo darba sesiju, Valsts prezidents Egils Levits nosauca kritēriju, kas būšot noteicošais, lai viņš kādas nākamajā parlamenta sasaukumā ievēlētās partijas pārstāvi nominētu premjerministra amatam. Nepārprotamu signālu, ka izpildīt šo kritēriju viņš ir gatavs, devis “Jaunās Vienotības” Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš.
 
22.sep
Koalīcijas partneri – “Konservatīvie” un “Attīstībai/Par!” – jau no 13. Saeimas sasaukuma pirmajām dienām ir stīvējušies par to, kā un vai vispār vajag ierobežot azartspēles. Nu, šķiet, ir kļuvis skaidrs, ka šī cīniņa iznākumu šajā sasaukumā neuzzināsim un pie jautājuma būs jāatgriežas 14. Saeimai, ja tas tai šķitīs gana interesants.
 
21.sep
Pēc aizsardzības ministra vasaras paziņojuma, ka valstī tiks ieviests obligātais valsts aizsardzības dienests, daļa sabiedrības aizdomājās, kā šo dienestu padarīt interesantu pie bezrūpīgas dzīves pieradušiem jauniešiem, kuriem sociālajos tīklos ātri izraudzījās nievājošo apzīmējumu “lates dzērāji”. Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre nu ir devusi skaidru atbildi – garlaikotu jauniešu dēļ dienests par Holivudas stila šovu padarīts netiks.
 
20.sep
Priekšvēlēšanu laikā politiķi, kuru pārstāvēto politisko spēku reitingi ļauj vēlēties daudz labākus rezultātus, nereti vēršas pret reitingus veidojošajiem uzņēmumiem. Šogad šo cīņu ar priekšvēlēšanu vējdzirnavām uzsākuši partiju “Republika” pārstāvošie politiķi, kas ne tikai vēlas ar likumu medijiem liegt publicēt reitingus un jau ir vērsušies tiesā pret sabiedrisko mediju, kas izmanto reitingus priekšvēlēšanu debašu dalībnieku atlasei, bet arī vēlas panākt krasu partiju finansējuma no valsts budžeta samazināšanu.
 
19.sep
“Jaunās Vienotības” iekļūšana 13. Saeimā patiešām ir vērtējama kā veiksmes stāsts. Mazākā frakcija kļuva par valdības vadītāju, spēja saturēt piecu un vēlāk četru partiju veidoto Ministru kabinetu visu Saeimas sasaukuma laiku un četru gadu laikā, par spīti dažādām krīzēm, spējusi savus reitingus uzaudzēt tā, ka tai ir pamatotas cerības turpināt vadīt vismaz pirmo valdību arī nākamajā sasaukumā.
 
16.sep
Pašlaik Latvijā dzīvo 191,03 tūkstoši valstspiederīgo, kas kaut kādu apsvērumu dēļ nav vēlējušies kļūt par pilsoņiem. Daļa no viņiem ir bruņota. Atsaucoties uz identificētiem valsts drošības riskiem, Saeima vēlas viņus atbruņot. Uz nenoteiktu laiku tiesības uz ieroci tiks liegtas arī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
 
15.sep
Nākamās nedēļas sākumā savas Satversmē nostiprinātās tiesības uz streiku realizēs 36,6 tūkstoši pedagogu, savukārt Finanšu ministrija iecerējusi grozījumus, kas liegtu šīs tiesības aptuveni četriem tūkstošiem cilvēku. Saeimas atbildīgā komisija gan ieklausījās arodbiedrību iebildumos un aicināja ministriju izstrādāt mazāk bargus grozījumus.
 
13.sep
Šai Saeimai līdz stafetes nodošanai nākamajam sasaukumam atlicis nedaudz vairāk par mēnesi, bet tautas priekšstāvjiem padomā vēl daudz darāmā. Viens no prioritārajiem darbiem – vismaz pirmajā lasījumā apstiprināt valsts aizsardzības dienesta likumu. Tas gan varētu būt sarežģīti, jo likumprojekts joprojām nav nonācis līdz Saeimai un atbildīgās ministrijas politiskais spārns, turpinot aizsardzības ministra Arta Pabrika aizsākto naratīvu, tajā vaino premjerministru Krišjāni Kariņu.
 
12.sep
Ja vēlētāju aktivitāte būs zemāka par iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, 14. Saeimā varētu iekļūt pat 12 partijas. Liels parlamentā pārstāvēto partiju skaits tradicionāli tiek saistīts ar trauslu valdību, taču vēsture pierādījusi, ka tas ir kontraintuitīvs pieņēmums.
 
8.sep
Šodien Saeima balsos par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Tālim Linkaitam. Viņam pārmet nespēju ieviest kārtību pasažieru pārvadājumos, kur konkursos uzvarējušie uzņēmēji nespēj pildīt savas saistības, kā arī aizdomīgu nekustamā īpašuma darījumu Biķerniekos.
 
7.sep
Saeimā uz priekšu virzās darbs pie grozījumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kurus pieņemot līdzīgi Saeimas deputātam arī eiroparlamentārietis zaudēs mandātu, ja to notiesās par noziedzīgu nodarījumu. Likumprojektam iebilst “Saskaņa”. Tai šķiet, ka grozījumu iniciatori primāri vēršas pret partijas bijušo līderi un Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu un šajos centienos mēģina apiet vienu no tiesiskas valsts pīlāriem – nevainīguma prezumpciju, kas nosaka, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, līdz tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.
 
6.sep
Doma par to, ka Latvijas Pareizticīgajai baznīcai pienāktos saraut savas saites ar Maskavas patriarhātu, dažādās diskusijās virmojusi jau sen, bet līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā tā kļuvusi sadzirdamāka. Tiesa, pati baznīca šajās diskusijās atturējusies iesaistīties un negrasās ieslīgt debatēs arī pašlaik. Tā vietā Valsts prezidenta Egila Levita kancelejā tapis likumprojekts, kas baznīcu “piespiež” izstāties no Maskavas patriarhāta, īpaši neprasot tās viedokli.
 
31.aug
Valdība beidzot pieņēmusi lēmumu, ka tā atbalstīs sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvēšanu Skultē. Pats par sevi lēmums ir apsveicams, bet pamatotas ir bažas par to, kā valsts tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību ietekmēs fakts, ka tas sāks darboties tikai īsi pirms 2024. gada apkures sezonas. Raksturīgi priekšvēlēšanu laikam termināļa tematiku savā retorikā, pārmetot vilcināšanos, nekavējās izmantot “Konservatīvie”, kuri savā 13. Saeimas vēlēšanu programmā bija iekļāvuši alternatīvu piegādes avota nodrošināšanu.
 
30.aug
Šodien uz ārkārtas sēdi sanāk Saeima, un viens no šīs sēdes sasaukšanas iemesliem ir Iekšlietu ministrijas pasludinātā nepieciešamība par derīgiem padarīt derīguma termiņu jau zaudējušus personu apliecinošus dokumentus – par dokumentu maiņu atbildīgajai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei trūkstot kapacitātes. Patiesībā kapacitātes iestādei ir pārpilnām, un tādēļ nav skaidrs, kāpēc priekšvēlēšanu laikā valstij Iekšlietu ministriju vadošās “Attītībai/Par!” personā būtu jāveic šāds reveranss indivīdiem, kuriem nerūp dokumentu derīguma termiņš jeb pienākums pret valsti.
 
26.aug
Baltkrievija ir atvieglojusi uzturēšanās atļauju izsniegšanu Baltijas valstu un Polijas valstspiederīgajiem – esot pieteikušies jau vairāk nekā 20 interesentu.
 
25.aug
Neapšaubāmi, Saeimas, Eiroparlamenta vai pašvaldību vēlēšanās politisko partiju galvenais mērķis, pat ja ļoti, ļoti mazticams, ir liktenīgās piecu procentu barjeras pārvarēšana, taču šajā sacīkstē ir arī mierinājuma balva – divu procentu barjeras pārsniegšana, kas garantē finansējumu no valsts budžeta. Šo slieksni pārvarējušās partijas atzīst, ka šī nauda patiešām palīdzējusi izdzīvot līdz nākamajām vēlēšanām.
 
24.aug
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, koalīcijas partneru attiecības kļūst aizvien stūrainākas un netiek laista garām neviena iespēja kaut nedaudz iedragāt oktobra konkurentu izredzes izveidot pēc iespējas plašāku pārstāvniecību parlamentā. Šajā kontekstā elegants gājiens izdevies “Jaunajai Vienotībai”, kas īsi pirms vēlēšanām pārliecinājusi tuvākās konkurentes “latvisko partiju” līgā, Nacionālās apvienības eiroparlamentārieti, bijušo kultūras ministri Daci Melbārdi beidzot saraut saites ar apvienību un oficiāli pievienoties viņai ideoloģiski tuvākajam politiskajam spēkam.
 
22.aug
Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par normām, kuras nosaka liegumu karavīriem darboties politiskajās partijās. Aizejošās Saeimas deputāti uzskata, ka liegums ir pamatots, un cer, ka tiesa sniegs izvērstu paskaidrojumu, kāpēc tas tā ir. Tendences pasaulē gan vedina domāt, ka šis varētu būt vēl viens Satversmes tiesas lēmums, ar kuru daudzi politiķi būs neapmierināti.
 
19.aug
Vēl jūnijā politiķi pauda, ka ir iespējams rast risinājumu, lai pedagogi nedotos streikā. Tagad Izglītības un zinātnes ministrijas dialogs ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, šķiet, nokļuvis strupceļā un pedagogi pieteikuši streiku. Atbildīgā ministre gan vēl cer, ka tiks rasts kompromiss, taču, ja pedagogi nepiekāpsies, streiks ir neizbēgams.
 
18.aug
Politikas kuluāru plašākas sabiedrības acīm slēptajos ūdeņos nereti uznirst sarunas par partijām, kas pie dzīvības tiek uzturētas tikai tādēļ, lai pie izdevības to vārdu varētu izmantot ar partiju dibināšanu saistītajās klapatās neieinteresēti oportūnisti. Ja šādas partijas patiešām eksistē, tad vistuvāk šādam aprakstam ir “Vienoti Latvijai”.
 
17.aug
Pirms vasaras brīvdienām pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas radīti, lai pēc trīs gadu pārejas perioda mācības notiktu tikai valsts valodā, ir apauguši ar priekšlikumiem, kurus atbildīgā Saeimas komisija nu steidz izskatīt, lai, Saeimai atsākot darbu, likumprojekti vēl šajā sasaukumā tiktu apstiprināti galīgajā lasījumā. Darbs rit raiti, bet ne bez aizķeršanās, jo pārliecinošam vairākumam cenšas iebilst tie, kas izglītības sistēmā vēlas saglabāt vismaz divas mācību valodas.
 
16.aug
“Konservatīvo” vadītā Tieslietu ministrija gatavo likumprojektu par krievu valodas ierobežošanu darba vidē. Visticamāk, iniciatīva šī Saeimas sasaukuma laikā netiks pieņemta un par tās tālāku virzību labākajā gadījumā būs jālemj 14. Saeimai, kuras potenciālie jaunpienācēji likumprojektu vērtē uzmanīgi vai dēvē to par populistisku priekšvēlēšanu manevru.