\\Autori

Jānis Lasmanis

27.mar
Faktam, ka, par spīti ārkārtas situācijai, valdība jau divas nedēļas strādā bez pilntiesīga ekonomikas ministra, uzmanību pievērsis Valsts prezidents Egils Levits. Arī Saeimas priekšsēdētāja uzskata, ka KPV LV virzīto kandidātu amatā varētu apstiprināt jau nākamnedēļ, bet šis jautājums valdības ceturtdienas darba kārtībā netika iekļauts. KPV LV līderi uzskata, ka kavēšanos veicina Jaunās konservatīvās partijas vilcināšanās.
 
25.mar
Laikā, kad Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetu noturējis jaunais koronavīruss, kura izraisītā ārkārtējā situācija kavēja KPV LV atstāt valdību, kādreizējais šā politiskā spēka līderis Artuss Kaimiņš ir garants tam, ka gadījumā, ja pēc krīzes KPV LV tomēr izlemj pamest koalīciju, tā tomēr spēs turpināt savu darbu. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc koalīcijas partneri ir tik iecietīgi, vērtējot A. Kaimiņa atbildību Saeimas un valdības darba iedragāšanā.
 
24.mar
Ņemot vērā, cik ātri Saeima likumā pārvērta Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājumu būtiski palielināt politisko partiju finansējumu no valsts budžeta un to, ka viņa ideja par Valsts padomes izveidošanu, kaut arī kritizēta, tomēr virzās uz priekšu, var pieņemt, ka pārredzamā nākotnē tiks atjaunots arī Satversmes 81. pants, kurš noteiktos apstākļos valdībai dod tiesības pieņemt noteikumus ar likuma spēku.
 
23.mar
Saeima oficiāli apstiprinājusi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu atlikšanu uz 6. jūniju un priekšvēlēšanas aģitācijas perioda, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskaita partiju tēriņus, atsākšanu no nulles. Ņemot vērā KNAB apkopotos partiju līdz šim veiktos ieguldījumus, pasīvākā savā kampaņā bijusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), bet agresīvākā – Attīstībai/Par! un Progresīvo alianse.
 
20.mar
Jaunā koronavīrusa radītās ārkārtējās situācijas laikā, kurā noteikts, ka vienā vietā nedrīkst pulcēties vairāk par 50 cilvēkiem, arī Saeimas 100 deputātu meklē risinājumus, lai, ievērojot Satversmes prasības, pēc iespējas samazinātu vīrusa radītos riskus. Viens no risinājumiem, koordinēt deputātu ierašanos uz parlamenta sēdēm tā, lai nodrošinātu tikai tā lemtspēju – vismaz 51 deputāta klātbūtni.
 
19.mar
Aizvadītajā gadā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās visefektīvākā bijusi Nacionālā apvienība, bet visdārgākās vēlēšanas bijušas Attīstībai/Par!. Savukārt divus Eiroparlamenta mandātus ieguvušās Saskaņas saraksta aktivitātes joprojām tiek pārbaudītas, jo tiek pieļauts, ka organizācija nav pareizi uzrādījusi vēlēšanu kampaņas izdevumus.
 
18.mar
Neizslēdzot, ka to vajadzēs darīt atkārtoti, jau rīt Saeima apstiprinās likumprojektu, kas ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas atliks par mēnesi – uz 6. jūniju. Vienlaikus mainīta arī kārtība, kādā tiek uzskaitīti partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņi. Proti, līdz šim reklāmās ieguldīto naudu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs neattiecinās uz noteikto tēriņu limitu. Dažām partijām spēles noteikumu maiņa varētu nest labākus rezultātus vēlēšanās.
 
17.mar
Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro atļaujas strādāt ar valsts noslēpumu saturošu informāciju zaudēšanas radītie satricinājumi valdībā bijuši īslaicīgi. Partijas KPV LV virzītais viņa pēctecis ir pieņemams teju visiem koalīcijas partneriem.
 
12.mar
Vēl pavisam nesen KPV LV pārstāvošais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro izpelnījās koalīcijas partneru nopēlumu par to, ka, apejot valdību veidojošo partiju sanāksmi, Saeimā iesniedzis likumprojektu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes virskompensācijas atcelšanu. Nu koalīcijas sadarbības līgumam priekšvēlēšanu gaisotnē uzšķaudījusi arī Jaunā konservatīvā partija – tā, apejot koalīciju, iesniegusi lēmumprojektu par Valsts drošības dienesta jaunās ēkas būvniecības apturēšanu, kuru neatbalsta neviens cits koalīcijas partneris.
 
9.mar
Joprojām bez programmas, bet ar solījumu, ka tā patiešām būs realizējama, ar savu kandidātu sarakstu vēlētājus iepazīstinājusi partiju apvienība Attīstībai/Par!/Progresīvie. Tās līderis un Rīgas mēra amata kandidāts ir jau iepriekš šim amatam nominētais Saeimas deputāts Mārtiņš Staķis, bet vicemēra amata kandidāts – Progresīvo pārstāvis Mārtiņš Kosovičs.
 
9.mar
To, cik tas nozīmīgi rīdziniekiem, rādīs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti, bet tas ir nenoliedzams fakts, ka starp sevi par latviskām dēvējošajām partijām Jaunā Vienotība ir vienīgais politiskais spēks, kurš pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām Rīgas domē spēja saglabāt integritāti un neļāvās ne Saeimas vēlēšanu vilinājumam, ne politisko konkurentu pārvervēšanas mēģinājumiem. Partija uzskata, ka tas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc vēlētājam vajadzētu uzticēties tieši tai.
 
6.mar
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente jau nākammēnes, kā to vēlējās Zaļo un zemnieku savienība, netiks atcelta. Tā vietā koalīcijas vairākums apmaiņā pret atbalstu administratīvi teritoriālajai reformai atbalstīja KPV LV likumprojekta, kas paredz atbalsta virskompensācijas atcelšanu, nodošanu komisijām. Saeimā gan mēļo, ka šim likumprojektam pēc administratīvi teritoriālās reformas apstiprināšanas lemta aizmirstība.
 
5.mar
Kādreizējo Rīgas politiskās skatuves primadonnu starpā kaislības nebeidz rimties. Pēc tam, kad Gods kalpot Rīgai par labu Saskaņai zaudēja četrus kolēģus, Saskaņu pametis un GKR pievienojies Jānis Ločmelis, kas kandidēs arī Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Dramatismu šai situācijai piešķir fakts, ka nu par bijušo saskaņieti dēvējamā J. Ločmeļa meita Regīna Ločmele-Luņova tēva izvēli nesaprot un paliek uzticīga Saskaņai.
 
4.mar
Partijām pakāpeniski iepazīstinot ar saviem kandidātu sarakstiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kļūst skaidrs, ka uz atkārtotu ievēlēšanu galvaspilsētas pašvaldībā kandidē vairums to deputātu, kuru darbības vai bezdarbības dēļ dome tika atlaista. Vairums tajā morāli ētiskas dabas konfliktu nesaskata.
 
28.feb
Konflikts starp KPV LV un to dibinājušo, bet nu no partijas aizgājušo Artusu Kaimiņu no publiskās telpas pārmeties uz Saeimu. Tās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā īsā laikā nonākuši trīs bijušo partijas biedru iesniegumi, kuros A. Kaimiņš tiek vainots deputāta Ētikas kodeksa pārkāpumos. Tiesa, divas apsūdzības ar Jaunās konservatīvās partijas biedru palīdzību atzītas par nepamatotām.
 
26.feb
Oficiāli atlaista Rīgas dome, izsludinātas tās ārkārtas vēlēšanas, aizsākot priekšvēlēšanu aģitācijas periodu, un Satversmes tiesā apstrīdēta pašvaldības atlaišanas satversmība. Tiesību eksperti gan lēš, ka paliekošas sekas būs tikai pirmajiem diviem notikumiem un rīdzinieki 25. aprīlī droši var doties uz vēlēšanu iecirkņiem.
 
25.feb
Pievienojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sprintam, galvaspilsētā varu zaudējusī Saskaņa rīt apstiprinās savu kandidātu mēra amatam. Šai vakancei partijā ir vairāki kandidāti, tajā skaitā Saeimas deputāti, taču lielākās izredzes kļūt par saraksta līderi esot plašākai publikai mazpazīstamajam krievvalodīgo skolu aizstāvim Konstantīnam Čekušinam. Saskaņa savu vēlēšanu sarakstu stiprināšot arī ar vēl neseno partneri Gods kalpot Rīgai (GKR) pametušajiem biedriem.
 
21.feb
Saeimas Juridiskajai komisijai strādājot pie grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, apstiprināti priekšlikumi, kas paredz aizliegt deputātiem balsojumos atturēties. Tomēr, skatot priekšlikumu plenārsēdē, balsojums jau varētu būt cits nekā komisijā, jo daudzi koalīcijas pārstāvji to neatbalsta. Savukārt citam priekšlikumam atbalsts ir neapstrīdams – plānots noteikt ierobežojumu Ventspils pašvaldības vadītājam Aivaram Lembergam iekļūt Saeimas ēkās.
 
18.feb
Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro pieņemot sava valsts sekretāra Ērika Eglīša atlūgumu, abu amatpersonu konflikts, kuru R. Nemiro atlaišanai izmantoja Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, valdības stabilitātes kontekstā zaudējis aktualitāti. Taču, lai līdzīgu konfliktu izvēršanās iespējas mazinātu nākotnē, premjerministrs Krišjānis Kariņš aicinās Valsts kancelejas vadītāju sagatavot priekšlikumus, kā nodrošināt ierēdņu aizsardzību no prettiesiskiem politiskiem uzdevumiem.
 
14.feb
Pēc desmit mēnešu pārtraukuma Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atkal strādā pilnā – piecu padomes locekļu – sastāvā. Saeima ceturtdien amatos apstiprināja žurnālistus Ievu Kalderausku un Jāni Eglīti. No Saeimas tribīnes gan izskanēja, ka konkurss, kurā amatpersonas izraudzītas, nemaz tik politiski nevainīgs, kā to vēlas pasniegt, nav bijis.
 
13.feb
Draudi, ka Satversmes tiesa par valsts pamatlikumam neatbilstošu varētu atzīt Rīgas domi, būtiski mazinājušies. Tā pēc likumprojekta papildināšanas atzīst Saeimas Juridiskais birojs. Parlamenta balsojums par Rīgas domes atlaišanu notiks šodien, bet, Valsts prezidentam likumu izsludinot, ārkārtas vēlēšanas varētu notikt 25. aprīlī.
 
13.feb
Valsts prezidentam Egilam Levitam pirmajā pilnvaru termiņa gadā būs izdevies realizēt jau otro iniciatīvu, kura iepriekš – pirms viņa stāšanās amatā – Saeimā nav guvusi atbalstu. Šoreiz parlamenta vairākums teju garantēts viņa iecerei grozīt elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, ierobežojot krievu valodā esošo TV programmu proporciju.