\\Autori

Jānis Lasmanis

9:15
Nostrādājis gadu Valsts prezidenta amatā Egils Levits sapratis, ka valsts attīstības nodrošināšanai nepieciešamas izmaiņas valsts pārvaldē – līdzšinējais savrupus strādājošo ministriju modelis ir novecojis. Izmaiņas varētu skart arī Pārresoru koordinācijas centru.
 
Vakar, 8:00
Grozījumi, Krievijas Federācijas konstitūcijā, kas cita starpā kaimiņvalsts prezidentam Vladimiram Putinam paver iespēju saglabāt amatu līdz pat 2036. gadam, Latvijas attiecības ar lielo kaimiņvalsti būtiski neietekmēs. Pamats satraukumam būtu, ja Kremļa plāns neizdotos.
 
2.jūl
Mainot Rīgas mēra amata kandidātu, Jaunā konservatīvā partija ārkārtas vēlēšanu saraksta pirmo numuru arī šoreiz uzticējusi cilvēkam, kas Rīgas domi pirms nepilniem diviem gadiem pameta par labu šī Saeimas sasaukuma deputāta amatam – Lindai Ozolai. Sievietes parādīšanās saraksta galvgalī ieviesusi arī dažas būtiskas izmaiņas, kas atspoguļo viņas pieredzi Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā.
 
1.jūl
Atzīstot, ka, pārāk ilgi saglabājot visaptverošu noteikumu, kas pieprasa mutes un deguna aizsegu lietošanu sabiedriskajā transportā, šī instrumenta nozīme cīņā ar pandēmiju tiek devalvēta, valdība mīkstinājusi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas noteikumus. Augustā varēsim piedalīties arī plašākos sporta pasākumos brīvā dabā.
 
30.jun
Pārdefinējot galveno Rīgas problēmu – ne vairs korupcija, bet Rīgas pašvaldības uzņēmumos plaši izmantotais ārpakalpojums, Satversmes aizsardzības biroja uzticību zaudējušais bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir pārliecināts, ka viņam politisko partiju reitingu pašās beigās esošo “KPV LV” izdosies ievest Rīgas domē.
 
29.jun
Šodien par savu dalību Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās oficiāli paziņos starp valdību veidojošajām partijām sabiedrībā viszemāk vērtētā KPV LV. Organizācija šī gada sākumā cīnījās ar iekšējām problēmām, kuras izraisīja partijas dibinātāja un valdes locekļa Artusa Kaimiņa aiziešana no partijas un biedru nespēja sapulcēties lemttiesīgai biedru sapulcei.
 
26.jun
Nosakot, ka garantētais minimālais ienākumu līmenis neatbilst valsts pamatlikumam un atzīstot, ka sociālās drošības sistēma nenodrošina cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi, Satversmes tiesa Saeimai uzdevusi skaidri noteikt, kuru likumā noteikto pamatvajadzību apmierināšanai ir izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.
 
25.jun
Kopš 19.jūnija Saeima līdz 2.septembrim atrodas atvaļinājumā – ja oficiāli, tad Saeimas sesiju starplaikā. Šajā laika posmā tautas priekšstāvji uz pārlieki saspringtu darba režīmu negatavojas, kaut arī joprojām nav pabeigta 5.marta Saeimas sēde, kurā neizskatīti palikuši 18 likumprojekti. Taču galīgi bez darba deputāti nesēdēšot.
 
20.jun
Administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanā identificējot vairākas būtiskas nepilnības un norādot uz riskiem, ka tā tiks apstrīdēta Satversmes tiesā, Valsts prezidents Egils Levits, raisot neizpratni opozīcijā, reformas likumu tomēr izsludinās.
 
19.jun
Nauda, kuru Latvija aizņemsies no Eiropas Savienības, lai atgūtos no Covid-19 radītās krīzes, nedrīkst tikt izmantota, lai pildītu reiz jau atliktos priekšvēlēšanu solījumus. Šāds virsuzdevums izriet no Valsts prezidenta Egila Levita uzrunas Saeimai tās pavasara sesijas pēdējā sēdē.
 
18.jun
Valsts prezidentam Egilam Levitam šonedēļ jālemj ‒ izsludināt vai neizsludināt Saeimas apstiprināto, bet desmitiem pašvaldību negribēto administratīvi teritoriālo reformu. Pašvaldību vadītāji prezidentu gan lūguši neizsludināt likumu, taču vienlaikus vairākas pašvaldības sākušas gatavoties procesam Satversmes tiesā.
 
17.jun
Jau iepriekš raidītu raidījumu atkārtojumi un noplicināta programma, tādi savus skatītājus un klausītājus nākamā gadā varētu uzrunāt sabiedriskie mediji – “Latvijas televīzija” un “Latvijas radio”, ja valdošā koalīcija jau tagad nesniegs garantijas, ka sabiedriskās domas veidošanai un valsts drošībai tik nozīmīgie mediji nākamā gada budžetā tiks finansēti adekvātā apmērā.
 
17.jun
Cerot, ka tas ilgtermiņā veicinās pilsoņu aktivitāti vēlēšanās, “Attīstībai/PAR!” tuvākajā laikā Saeimā virzīs likumprojektu, kas ļautu pašvaldības vēlēšanās balsot jau no 16 gadu vecuma. Pirms pieciem gadiem, kad ar identisku priekšlikumu klajā nāca “Latvijas Reģionu apvienība”, likumprojekts pat netika nodots izskatīšanai komisijās. Arī pēc pieciem gadiem deputātu attieksme pret ierosinājumu ir vismaz uzmanīga.
 
16.jun
Aizvadītajā nedēļā sociālos tīklus pāršalca šosezon jau otrais saldējuma ražotājus skarošs mikroskandāls. “Apvienības/Par!” biedre Aija Ingrīda Abene vērsa ražotāja “Rūjienas saldējums” uzmanību uz faktu, ka, viņasprāt, upeņu saldējumam “Melnītis” izvēlētais angliskais nosaukums “Blacky” nav pieņemams, jo angliski runājošajās valstīs to izmanto, lai nievājoši vai pat naidpilni vērstos pret melnādainajiem.
 
15.jun
Partija, kas kopš 13.Saeimas vēlēšanām piedzīvojusi dramatisku sabiedrības uzticības kritumu – “KPV LV” tomēr nolēmusi piedalīties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Eksperti tai iekļūšanu pašvaldībā neprognozē, taču organizācija uzskata, ka pēdējā laikā tā sevi pierādījusi, kā pragmatisku un konstruktīvu politisko, spēku, un cer, ka vēlētāji, ieraugot tās saraksta līderus, savas domas varētu mainīt.
 
12.jun
Valdošajā koalīcijā strādājošajai “Attīstībai/Par!” bikli iebilstot, ka Latvija pret krieviskajiem televīziju kanāliem vēršas nevis to satura kvalitātes, bet valodas dēļ, kādā tie raida, Saeimas vairākums galīgajā lasījumā apstiprinājis likumu, kas krievisko televīzijas kanālu proporciju TV programmu pamatpiedāvājumā nosaka ne lielāku par 20%. Tāpat krieviskajiem telekanāliem ar likumu noteikta atrašanās vieta kanālu piedāvājumā – saraksta beigās.
 
11.jun
Pirms četriem gadiem, kad “Vienotību” pārstāvošais labklājības ministrs Jānis Reirs parakstīja Eiropas Padomes konvenciju cīņai pret vardarbību jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju, tās pretinieki, tostarp koalīcijas partneri, norādīja, ka tā ir pretrunā ar Satversmi un tādēļ nav ratificējama. Tagad “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par!” ar Satversmes tiesas rokām cenšas šo argumentu oponentiem atņemt.
 
10.jun
Pēc teju trīs mēnešu dzīves ārkārtējās situācijās apstākļos, šodien ir pirmā “normālības” diena, taču tas nenozīmē, ka tiek atcelti arī iepriekš noteiktie ierobežojumi. Tiesa tie kļūst aizvien maigāki.
 
8.jun
Skaidrojot, ka tas nepieciešams Covid-19 radītās krīzes seku mīkstināšanai, valdība konceptuāli vienojusies, ka jauno Liepājas cietumu sāks būvēt par gadu ātrāk, nekā plānots – 2021. gadā. Pašlaik plānotās izmaksas sasniedz 147 miljonu atzīmi. Taču šis lēmums jau atkal izgaismojis konservatīvo un KPV LV ieilgušo konfliktu.
 
5.jun
Ar ievērojamiem iebildumiem no policijas, Iekšlietu un Ārlietu ministrijas Saeimas atbildīgā komisija pirmajam lasījumam Saeimā beidzot virzījusi Nacionālās apvienības rosinātus likumprojektus, ar kuriem tiks aizliegta Georga lentīšu nēsāšana publiskos izklaides un svētku pasākumos. Ārpus tiem lentītes varēs gan nēsāt pie apģērba, gan karināt mašīnās vai pat nokrāsot tās attiecīgajās krāsās.
 
4.jun
Tieslietu ministrijas izstrādātajā un valdības apstiprinātajā likumprojektā, kas regulēs sabiedrības dienaskārtību pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, ielavījusies antikonstitucionāla norma. Atrunā, kas nosaka kārtību, kādā likums tiek atzīts par spēkā neesošu, Saeimai ierobežotas Satversmē tai ekskluzīvi deleģētās likumdevēja tiesības. Tas varētu būt skaidrojams ar steigu, kādā likumprojekts tapis, vai koalīcijas vēlmi nedot iespēju “sarežģītākajiem” Saeimas oponentiem sabotēt, koalīcijasprāt, saprātīgu iziešanu no krīzes.
 
3.jun
Ir 2020. gada jūlijs ‒ senākās profesijas pārstāves klientu meklējumos apsēdušas nule pēc ārkārtējās situācijas atvērušos Rīgas bārus un naktsklubus, bet ap dievnamiem nekontrolēti veidojas “sarkano lukturu” rajoni. Šis, protams, ir hiperbolizēts scenārijs, taču vakuums prostitūcijas ierobežošanas tiesiskajā regulējumā, kas minētās aktivitātes liedz, var iestāties jau 1. jūlijā, jo koalīcijas partijas joprojām nespēj vienoties par prostitūcijas ierobežošanas likumā iekļaujamajām normām.