Iezīmējas partiju intereses un iespējamie konflikti portfeļu sadalē

Sarunas par jaunās koalīcijas izveidošanu vēl ir procesā. “Progresīvie”, uzaicinot uz tikšanos “Apvienoto sarakstu”, pat cer vēl iespraukties par koalīcijas kodolu dēvētajā kompānijā. Taču šajā kompānijā jau lēnām ieskicējas to veidojošo partiju intereses ministriju sadalījumā, kurā “Progresīvie” vērā netiek ņemti.

Kopš vēlēšanām aizritējusi vien nedēļa, un “Jaunajā Vienotība”, kura uzņēmusies veidot jauno koalīciju, valda noskaņa, kas vislabāk raksturojama ar tās premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa teikto decembrī pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kad līdz valdības apstiprināšanai bija jāgaida vēl vairāk nekā mēnesis: “Nepieciešamais kompromisa gars sarunās pagaidām nav sasniegts.”

Tam, ka šādā vai tādā veidā tas tiks sasniegts, pagaidām ticību nav zaudējis arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš pirmdien, tiekoties ar K. Kariņu, lūdzis viņu turpināt padziļinātas sarunas par koalīcijas veidošanu.

Nekas gan neliecina, ka K. Kariņa maksimuma programma - “Progresīvo” iekļaušana koalīcijā - būtu realizējama. Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” vēl pirmdien stingri stāvēja savās pozīcijās, ka “Progresīvo” iekļaušana koalīcijā pārlieku atšķirīgo ideoloģiju dēļ nav iespējama.

Neraugoties uz to, tieši K. Kariņa un “Jaunās Vienotības” nogaidošā optimisma dēļ nopietni uztveramas sarunas par Ministru kabineta 14 portfeļu sadali starp partijām vēl nav notikušas un nenotiks, līdz nebūs gūta galīgā skaidrība, cik partijas veidos nākamo valdību.

Taču tas politiskajām organizācijām, protams, netraucē vismaz organizācijas iekšienē ieskicēt prioritātes un vēlmes. Tā pati “Jaunā Vienotība”, ja tā tiešām tiks pie valsts vadības stūres, līdz ar Ministru prezidenta amatu par pašsaprotami tai piekrītošiem uztver arī finanšu un ārlietu ministru posteņus. Turklāt tai ārlietu ministra amatam ir sabiedrībā visaugstāk vērtētais kandidāts - Edgars Rinkēvičs.

Savukārt Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars netieši norādījis, ka viņa vadītais politiskais spēks vēlētos saglabāt to ministriju vadību, kuras tas vada šobrīd. Tātad Kultūras ministriju, Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju. Iespējams, ka par pēdējās vadību varētu būt iebildumi K. Kariņam. Proti, K. Kariņš jau atklājis, ka “Jaunā Vienotība” ministru amatos nevirzīs Saeimā neievēlētus politiķus, bet pašreizējais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards nekandidēja vēlēšanās. Iespējams, ka K. Kariņš līdzīgu izpratni par lietu kārtību vēlēsies sagaidīt arī no partneriem.

Nacionālās apvienības interešu lokā ir vēl viens amats, bet tas var izraisīt pietiekami saspringtas sarunas ar “Apvienoto sarakstu”. Šajā gadījumā uzmanības centrā ir aizsardzības ministra amats, kuru labprāt uzņemtos Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Nenoniecinot I. Mūrnieces gūto pieredzi valsts otras augstākās amatpersonas amatā, “Apvienotajam sarakstam” šim amatam ir divi vismaz apspriešanas vērti kandidāti ar neapšaubāmi lielāku un atbilstošāku pieredzi - bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un bijušais nacionālo bruņoto spēku virsnieks Igors Rajevs. Pēdējam ieņemt ministra amatu gan varētu liegt problēmas ar pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai, taču partijā pastāv viedoklis, ka pēdējais vārds šajā jautājuma būs sakāms Satversmes aizsardzības birojam.

“Apvienotais saraksts” vēlētos iegūt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, jo divi no sarakstu veidojošajiem spēkiem - Latvijas Reģionu apvienība un Latvijas Zaļā partija - sevišķi spēcīgi ir tieši reģionos.

Ņemot vērā “Apvienotā saraksta” vēlmi pārvērtēt ostu reformu, nav izslēgts, ka tas ir ieinteresēts arī Satiksmes ministrijas vadībā. Šajā sakarā ir izskanējis Edgara Tavara vārds. Savukārt iecere pārskatīt arī Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektu mudina domāt, ka kompromiss “Apvienotajam sarakstam” ar Nacionālo apvienību būs jāmeklē, vienojoties arī par ekonomikas ministra amatu.