arrow_downwardJānis Lasmanis / Autori

Saeimā uz priekšu virzās darbs pie grozījumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kurus pieņemot līdzīgi Saeimas deputātam arī eiroparlamentārietis zaudēs mandātu, ja to notiesās par noziedzīgu nodarījumu. Likumprojektam iebilst “Saskaņa”. Tai šķiet, ka grozījumu iniciatori primāri vēršas pret partijas bijušo līderi un Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu un šajos centienos mēģina apiet vienu no tiesiskas valsts pīlāriem – nevainīguma prezumpciju, kas nosaka, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, līdz tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Doma par to, ka Latvijas Pareizticīgajai baznīcai pienāktos saraut savas saites ar Maskavas patriarhātu, dažādās diskusijās virmojusi jau sen, bet līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā tā kļuvusi sadzirdamāka. Tiesa, pati baznīca šajās diskusijās atturējusies iesaistīties un negrasās ieslīgt debatēs arī pašlaik. Tā vietā Valsts prezidenta Egila Levita kancelejā tapis likumprojekts, kas baznīcu “piespiež” izstāties no Maskavas patriarhāta, īpaši neprasot tās viedokli.

Valdība beidzot pieņēmusi lēmumu, ka tā atbalstīs sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvēšanu Skultē. Pats par sevi lēmums ir apsveicams, bet pamatotas ir bažas par to, kā valsts tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību ietekmēs fakts, ka tas sāks darboties tikai īsi pirms 2024. gada apkures sezonas. Raksturīgi priekšvēlēšanu laikam termināļa tematiku savā retorikā, pārmetot vilcināšanos, nekavējās izmantot “Konservatīvie”, kuri savā 13. Saeimas vēlēšanu programmā bija iekļāvuši alternatīvu piegādes avota nodrošināšanu.

Šodien uz ārkārtas sēdi sanāk Saeima, un viens no šīs sēdes sasaukšanas iemesliem ir Iekšlietu ministrijas pasludinātā nepieciešamība par derīgiem padarīt derīguma termiņu jau zaudējušus personu apliecinošus dokumentus – par dokumentu maiņu atbildīgajai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei trūkstot kapacitātes. Patiesībā kapacitātes iestādei ir pārpilnām, un tādēļ nav skaidrs, kāpēc priekšvēlēšanu laikā valstij Iekšlietu ministriju vadošās “Attītībai/Par!” personā būtu jāveic šāds reveranss indivīdiem, kuriem nerūp dokumentu derīguma termiņš jeb pienākums pret valsti.

Baltkrievija ir atvieglojusi uzturēšanās atļauju izsniegšanu Baltijas valstu un Polijas valstspiederīgajiem – esot pieteikušies jau vairāk nekā 20 interesentu.

Neapšaubāmi, Saeimas, Eiroparlamenta vai pašvaldību vēlēšanās politisko partiju galvenais mērķis, pat ja ļoti, ļoti mazticams, ir liktenīgās piecu procentu barjeras pārvarēšana, taču šajā sacīkstē ir arī mierinājuma balva – divu procentu barjeras pārsniegšana, kas garantē finansējumu no valsts budžeta. Šo slieksni pārvarējušās partijas atzīst, ka šī nauda patiešām palīdzējusi izdzīvot līdz nākamajām vēlēšanām.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, koalīcijas partneru attiecības kļūst aizvien stūrainākas un netiek laista garām neviena iespēja kaut nedaudz iedragāt oktobra konkurentu izredzes izveidot pēc iespējas plašāku pārstāvniecību parlamentā. Šajā kontekstā elegants gājiens izdevies “Jaunajai Vienotībai”, kas īsi pirms vēlēšanām pārliecinājusi tuvākās konkurentes “latvisko partiju” līgā, Nacionālās apvienības eiroparlamentārieti, bijušo kultūras ministri Daci Melbārdi beidzot saraut saites ar apvienību un oficiāli pievienoties viņai ideoloģiski tuvākajam politiskajam spēkam.

Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par normām, kuras nosaka liegumu karavīriem darboties politiskajās partijās. Aizejošās Saeimas deputāti uzskata, ka liegums ir pamatots, un cer, ka tiesa sniegs izvērstu paskaidrojumu, kāpēc tas tā ir. Tendences pasaulē gan vedina domāt, ka šis varētu būt vēl viens Satversmes tiesas lēmums, ar kuru daudzi politiķi būs neapmierināti.

Vēl jūnijā politiķi pauda, ka ir iespējams rast risinājumu, lai pedagogi nedotos streikā. Tagad Izglītības un zinātnes ministrijas dialogs ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, šķiet, nokļuvis strupceļā un pedagogi pieteikuši streiku. Atbildīgā ministre gan vēl cer, ka tiks rasts kompromiss, taču, ja pedagogi nepiekāpsies, streiks ir neizbēgams.

Politikas kuluāru plašākas sabiedrības acīm slēptajos ūdeņos nereti uznirst sarunas par partijām, kas pie dzīvības tiek uzturētas tikai tādēļ, lai pie izdevības to vārdu varētu izmantot ar partiju dibināšanu saistītajās klapatās neieinteresēti oportūnisti. Ja šādas partijas patiešām eksistē, tad vistuvāk šādam aprakstam ir “Vienoti Latvijai”.

Pirms vasaras brīvdienām pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas radīti, lai pēc trīs gadu pārejas perioda mācības notiktu tikai valsts valodā, ir apauguši ar priekšlikumiem, kurus atbildīgā Saeimas komisija nu steidz izskatīt, lai, Saeimai atsākot darbu, likumprojekti vēl šajā sasaukumā tiktu apstiprināti galīgajā lasījumā. Darbs rit raiti, bet ne bez aizķeršanās, jo pārliecinošam vairākumam cenšas iebilst tie, kas izglītības sistēmā vēlas saglabāt vismaz divas mācību valodas.

“Konservatīvo” vadītā Tieslietu ministrija gatavo likumprojektu par krievu valodas ierobežošanu darba vidē. Visticamāk, iniciatīva šī Saeimas sasaukuma laikā netiks pieņemta un par tās tālāku virzību labākajā gadījumā būs jālemj 14. Saeimai, kuras potenciālie jaunpienācēji likumprojektu vērtē uzmanīgi vai dēvē to par populistisku priekšvēlēšanu manevru.

Ja reklāma neietekmētu pat pašus stūrgalvīgākos patērētājus, pasaules ekonomikā tai netiktu tērēts miljardiem eiro. Reklāmas ietekmi labi varam vērot arī mazākā mērogā – tepat Latvijā. Pateicoties reklāmai (un droši vien ne tikai tai), dažam sarakstam šaubas par iekļūšanu Saeimā, šķiet, ir jau atmetamas.

Ceturtdien Saeima pieņēma likumprojektu, kurā paredzēti 442,25 miljonus eiro vērti pasākumi siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma segšanai mājsaimniecībām. Cita starpā paredzētas arī kompensācijas dabasgāzes cenu pieauguma kompensēšanai. Tiesa, likumdevējs nav pārliecināts, ka pat atbildīgā Ekonomikas ministrija zina, cik gāzes jau mums ir un cik tās būs apkures sezonas vidū.

Nenoliedzami, pašlaik sabiedrības lielākās daļas un lēmumu pieņēmēju prātus nodarbina jautājums par briestošo energokrīzi, kuras seku mīkstināšanas meklējumu rezultāti ietekmēs arī valsts iekšējo drošību. Taču agresīvā kaimiņzeme Krievija gatavo vēl vienu potenciālo krīzi, kas uz iekšējo drošību aktuālajos apstākļos varētu radīt ne mazāku negatīvu ietekmi. Tā “tautiešiem” grasās atvieglot Krievijas pilsonības iegūšanu. Skaidra pozīcija, ko ar jaunizceptajiem Krievijas pilsoņiem darīt, pagaidām nav sadzirdama.

Krievijai turpinot karu Ukrainā un Saeimai gatavojoties pieņemt paziņojumu, kurā agresīvā kaimiņvalsts atzīta par terorismu atbalstošu valsti, Nacionālā apvienība sākusi gatavot grozījumus imigrācijas likumā, lai radītu likumīgu pamatu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem nepagarināt termiņuzturēšanās atļaujas, kā arī krasi ierobežot to un pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Taču kā visur arī šeit tikšot iekļauti vairāki izņēmumi, kas dažiem šo valstu pilsoņiem tomēr ļaus palikt Latvijā.

Nepilnu mēnesi pēc Krievijas atsāktā kara Ukrainā Saeimas opozīcijā strādājošā “Saskaņa” bez iebildumiem atbalstīja parlamenta paziņojumu, ar kuru atzīst, ka Krievija veic genocīdu pret Ukraiņu tautu un tās nodarītais atzīstams par kara noziegumiem. Taču ar to “Saskaņas” kapacitāte konfrontācijai ar Krieviju, šķiet, ir izsmelta. Paziņojumu, ar kuru šonedēļ parlamenta vairākums Krieviju grasās atzīt par terorismu atbalstošu valsti, partijas deputāti neatbalstīs.

Šajās Saeimas vēlēšanās kandidējošo pilsoņu skaits ir lielākais kopš neatkarības atgūšanas. Viens no iemesliem it kā pilsoniskās aktivitātes augšanai varētu būt sabiedrības polarizācija, kuru veicinājusi pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, taču eksperti piemin arī partiju finansējuma vilinājumu un faktu, ka pat populārākajām partijām ir relatīvi zemi reitingi, kas līdz ar prognozēto vēlētāju zemo aktivitāti sola salīdzinoši vieglu iespēju vēlēšanās pārkāpt piecu procentu barjeru.

Saeimas Ārlietu komisija Krieviju atzinusi par terorismu atbalstošu valsti. Nākamnedēļ šo paziņojumu, visticamāk, apstiprinās arī parlaments. Eksperti atzīst: tūlītējas un redzamas sekas Krievijai šāds paziņojums nenesīs, taču tas ir vēl viens salmiņš kūlī, kuram pieaugot tiks salauzta pret Krieviju mērenāk noskaņoto Eiropas Savienības dalībvalstu pozīcija.

Priekšvēlēšanu vairāksolīšanā pagaidām neapstrīdama līdere ir Aināra Šlesera dibinātā partija “Latvija pirmajā vietā”. Taču, lai cik arī populistiski neliktos daudzi no organizācijas līderu pieteiktajiem mērķiem, vairāki no tiem ļoti organiski saskan arī ar dažu pašreizējās koalīcijas partiju noskaņojumu, pat ja tas nav atspoguļots to programmās.

Gaidot krīzi, līdzīgi skarbajiem deviņdesmitajiem gadiem būvuzņēmēja Ulda Pīlēna projekta “Apvienotais saraksts” tēlā atdzimusi ideja par to, ka valsts kā uzņēmums ir jāvada profesionāļiem. Savukārt visādi citādi konservatīvā Nacionālā apvienība ir nākusi klajā ar relatīvi jaunu ideju – valsts jāvada kā pašvaldība, un neviens to nespēšot izdarīt labāk par Siguldas novada pašvaldības vadītāju Uģi Mitrevicu.

Dažiem par brīnumu 13. Saeimā ievēlētā “Jaunā Vienotība” aizvadītajos četros gados uz kovida pandēmijas un Krievijas izvērstā kara Ukrainā fona atguvusi spēkus un uz nākamās Saeimas vēlēšanām lūkojas jau ar daudz lielāku optimismu. Taču pārbaudītus līderus, kas palīdzēja tapt ievēlētai tās drūmākajos laikos, partija gandrīz nav mainījusi – korekcijas ieviesusi vien premjera Krišjāņa Kariņa piedalīšanās vēlēšanās. Tradīcijām uzticīga partija ir arī tajā, ka tā turpina asimilēt savulaik konkurējošu, bet sasaukuma laikā pajukušu partiju ļaudis. Šoreiz tā pasmēlusies kandidātus no izjukušās “KPV LV”.