\\Autori

Jānis Lasmanis

25.sep
Līdzsvarojot administratīvi teritoriālās reformas radīto disbalansu Latvijas iedzīvotāju kultūrvēsturiskajā identitātē, Valsts prezidents Egils Levits Saeimā iesniedzis Latviešu vēsturisko zemju likumu. Ar to iecerēts veicināt, piemēram, suitu un zaudētās Abrenes kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī iezīmēt Sēlijas nozīmi.
 
24.sep
Sabiedriskie mediji – “Latvijas Televīzija” un “Latvijas Radio ‒ no nākamā gada vairs nepiedalīsies reklāmas tirgū. Tas no valsts prasa nedaudz vairāk par astoņiem miljoniem eiro un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidi, kurai pārmaiņu laikā sabiedriskajiem medijiem būtu jāizstrādā ilgtermiņa stratēģiskie mērķi. Taču šim pasākumam naudas pašlaik nav.
 
23.sep
Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā.
 
22.sep
Daudzi atceras, kā pēc 2018. gada nodokļu reformas, kad tika ārkārtīgi sarežģīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana, desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, iesniedzot ienākumu deklarācijas, konstatēja, ka tie palikuši valstij parādā. Labklājības ministrijas gaiteņos pašlaik tiek izstrādāts modelis, kas potenciāli līdzīgā situācijā var nostādīt simtiem tūkstošu darba ņēmēju. Šoreiz minimālās sociālās iemaksas dēļ.
 
21.sep
Neapzīmogotajās vai nekorekti apzīmogotajās vēlēšanu aploksnēs ievietoto vēlēšanu biļetenu pieskaitīšana vēlēšanu rezultātiem izmaiņas jaunās Rīgas domes spēku samērā nav ieviesušas, un jaunā koalīcija jau nākamnedēļ plāno sākt darbu, ko nākamos gandrīz piecus gadus regulēs “Rīcību plāns Rīgai”. Tajā kā prioritāte noteikta rīdzinieku uzticības atjaunošana Rīgas vadībai – proti, labas pārvaldības izveidošana. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešamie instrumenti gan vēl jāizstrādā, bet precīzāks darbu saraksts ar termiņiem sabiedrībai netiks atklāts.
 
18.sep
Bīstoties no pārlieku lielas fiskālās ietekmes, Saeimas vairākums ceturtdien nenodeva komisijām opozīcijas rosinājumu, kura rezultātā pārtika kļūtu lētāka vidēji par 13%. Tiesa, pie šī jautājuma parlamentāriešiem drīz būs jāatgriežas – tautas iniciatīvas dēļ.
 
17.sep
Lai arī cik tīkama daudziem iedzīvotājiem šķistu ideja par liegumu atlaistajiem Saeimas deputātiem kandidēt arī ārkārtas vēlēšanās, šāda vēlme ir antikonstitucionāla. Uzklausot šādu konstitucionālo tiesību ekspertu viedokli, atbildīgā Saeimas komisija noraidīja vairāk nekā desmit tūkstošu pilsoņu parakstīto iniciatīvu.
 
16.sep
Vainojot partijas disciplīnas neievērošanā, neslavas celšanā tai un atklātā koķetēšanā ar ideju par savas partijas dibināšanu, “Saskaņas” valde atbalstījusi organizācijas Rīgas nodaļas lēmumu Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu izslēgt no partijas un rosina viņus izslēgt arī no Saeimas frakcijas.
 
15.sep
Spēku samērs jaunievēlētajā Rīgas domē var mainīties. Tas izriet no Administratīvās apgabaltiesas sprieduma, kas daļēji apmierina “Jaunās Saskaņas” pieteikumu.
 
14.sep
Svinot ievērojamo uzvaru Rīgas domes vēlēšanās, politiskā partija “Progresīvie” un tās atbalstītais kandidāts Rīgas mēra amatam no “Attīstībai/Par!” - Mārtiņš Staķis pauda apņēmību visu domes sasaukumu strādāt vienoti, nesaraujot sadarbības partneru saites. Vienlaikus “Progresīvie” pieņēma grozījumus partijas programmā, kas konfliktē ar “Attīstībai/Par!” pozīciju.
 
11.sep
Paziņojot, ka vīlies partijā “Saskaņa”, Vjačeslavs Dombrovskis atstājis amatu tās valdē, taču pašu partiju pagaidām pamest negrasās, jo vēlas palikt uzticīgs tiem vēlētājiem, kas Saeimas vēlēšanās pretim viņa uzvārdam ievilkuši plusiņu. Situācija gan var mainīties, ja pie Latvijas politiskā apvāršņa parādīsies jauna partija, kas patiesi vēlēsies saliedēt latviešu un krievvalodīgo kopienas.
 
10.sep
Latvijas Krievu savienības valde pieņēmusi rezolūciju, kurā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas atzītas par nelikumīgām. Organizācija vēlēšanu rezultātus apstrīdējusi arī tiesā. Taču tas pretēji “Saskaņas” nostājai partijas pārstāvjiem netraucēja piedalīties sarunās par pašvaldības darba organizēšanu.
 
9.sep
Topošā Rīgas domes koalīcija, kas sevi dēvē par “Pārmaiņu koalīciju”, pašvaldības darbā nolēmusi aktīvi iesaistīt opozīciju. Tiesa, stingri kontrolētos apstākļos. Daļai opozīcijas šāds žests gan šķiet nenopietns.
 
7.sep
Par spīti politikas ekspertu prognozēm, „Attīstībai/Par!” un „Progresīvo” kopējā saraksta Rīgas mēra amata kandidātam Mārtiņam Staķim tikai nedēļas laikā izdevās panākt vienošanos ar trim partneriem par koalīcijas izveidi. Tiesa, lai to panāktu, bija nepieciešams izveidot trešo vicemēra amatu, un arī cīņa nav noslēgusies pilnībā – vēl jāvienojas par komisiju vadītāju vietniekiem.
 
7.sep
Jaunās konservatīvās partijas gatavība par labu skaidram atbalstam ģimenēm atkāpties no prasības celt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, jau atkal radījusi pateicīgu augsni šīs organizācijas kritikai par atkāpšanos no priekšvēlēšanu solījumiem. Partijas viens no redzamākajiem pārstāvjiem Krišjānis Feldmans gan norāda, ka organizācija, iespējams, aplinkus, bet mērķtiecīgi virzās uz savu solījumu piepildīšanu.
 
4.sep
Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē, dodot deputātiem ceļamaizi, Valsts prezidents Egils Levits neaizmirsa atgādināt par savu vēlmi izveidot Valsts padomi, kā arī nostrostēja valdošo koalīciju par nepilnībām demogrāfijas jautājumu risināšanā un mediju politikā. Tā visa fonā noritēja grūti pamanāms opozīcijas deputātu prezidenta uzrunas boikots.
 
3.sep
13. Saeimā ar apskaužamiem 16 mandātiem ievēlētā KPV LV atgriezusies savos pirmsākumos. Proti, 2017. gada pašvaldības vēlēšanās, kad tā pirmo reizi spēra kāju uz lielās politikas skatuves, Rīgā par to nobalsoja tikai 1,53% vēlētāju, bet šajās Rīgas domes vēlēšanās tā ieguva vēl mazāku atbalstu ‒ 1,12%. Dažiem tas ļāvis izdarīt secinājumu, ka organizācijai taciņa jau egļu zariem kaisīta, taču tās pārstāvji valdības koalīcijā joprojām ieņem ietekmīgus amatus un kaldina plānus par partijas reinkarnāciju.
 
2.sep
Rīgas domes vēlēšanās otra populārākā partija – “Saskaņa” vēl pirmdien vakarā pauda, ka tā nevēlas bremzēt jaunās Rīgas domes darbu un tomēr neapstrīdēs domes vēlēšanu rezultātos tajos iecirkņos, kur konstatētas neapzīmogotas vēlēšanu aploksnes. Taču jau otrdienas rītā kļuva skaidrs, ka šis politiskais spēks vēlas izspēlēt daudz elegantāku spēli, vēl vairāk diskreditējot pie varas nonākušos konkurentus un pastāvošo varu kopumā.
 
1.sep
Rīgas domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušā “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējā saraksta mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis uzsācis sarunas par jaunās domes koalīcijas veidošanu. Pašlaik gan izskatās, ka ātri viņam tas neizdosies, jo vairāk tādēļ, ka pagaidām dažos vēl neizveidotās koalīcijas partneros gruzdot vēlme mēra amatā redzēt cita politiskā spēka pārstāvi.
 
31.aug
Kaut arī ar katastrofāli zemu vēlētāju aktivitāti, tomēr Rīgas domes vēlēšanas ir notikušas, un tajās vismaz nomināli uzvarējis politiskais spēks, kuram to solīja sabiedriskās domas aptaujas un kurš arī pats bija pārliecināts, ka Rīga ir tā bastions, – “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” apvienotais saraksts. Apvienības mēra amata kandidāts cer uz ātru koalīcijas izveidi un domes darba atsākšanu.
 
30.aug
Āgenskalna apkārtnes sabiedrība vienmēr centusies pozicionēties kā pilsoniski viena no aktīvākajām galvaspilsētā. To apliecina arī šīs vēlēšanas, taču tikai salīdzināmos lielumos. Autora iecirknī – 125. iecirknī Āgenskalna valsts ģimnāzijā ‒ vēlētāju aktivitāte, kaut arī tā ir viena no augstākajām starp 156 iecirkņiem kopumā, joprojām ļauj vēlēties vairāk.
 
28.aug
Rīt balsstiesīgie un pilsoniski aktīvie rīdzinieki dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai, runājot politiķu vārdiem, izvēlētos Rīgas nākotni. Taču šīs vēlēšanas nebūs kā līdz šim pieredzētās ne tikai tāpēc, ka tās ir ārkārtas vēlēšanas. Savus noteikumus valstī joprojām diktē arī Covid-19.