Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, koalīcijas partneru attiecības kļūst aizvien stūrainākas un netiek laista garām neviena iespēja kaut nedaudz iedragāt oktobra konkurentu izredzes izveidot pēc iespējas plašāku pārstāvniecību parlamentā. Šajā kontekstā elegants gājiens izdevies “Jaunajai Vienotībai”, kas īsi pirms vēlēšanām pārliecinājusi tuvākās konkurentes “latvisko partiju” līgā, Nacionālās apvienības eiroparlamentārieti, bijušo kultūras ministri Daci Melbārdi beidzot saraut saites ar apvienību un oficiāli pievienoties viņai ideoloģiski tuvākajam politiskajam spēkam.
Kaut arī D. Melbārdes attiecības ar Nacionālo apvienību bija gana senas - apvienība viņu kultūras ministres amatam, kurā viņa noturējās piecas valdības un gandrīz sešus gadus, izvirzīja 2013. gadā - D. Melbārde šajā kompānijā īsti nav iederējusies nekad.
To neslēpj arī Edvīns Šnore, kas atgādina, ka jau 2015. gadā bijis atklāts un gan publikācijās, gan partijas kongresos paudis nepatiku par Kultūras ministrijas atbalstu medijiem krievu valodā un tās nostāju latviskuma jautājumos.
“Jau sen tas bija zināms, bija programmatiski jautājumi un pēc tam secinājumi, ka nacionālās vērtības mēs dažādi saprotam. Tāpēc kritika no manas puses bija par ideoloģiskiem jautājumiem - to neslēpu arī Nacionālās apvienības kongresā. Uzstājos atklāti, jo bija iemesls padomāt, kur mēs kā partija ejam šādā garā. Es teikšu atklāti - īpaša izbrīna nav, var teikt, ka lēmums ir desmit gadus novēlots,” saka E. Šnore.
Šo nesavietojamību labi zinājusi arī “Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši koķetējusi ar D. Melbārdi un iespēju, ka viņa varētu mainīt politisko piederību. Konfekšu un puķu pušķu periods bijis gana ilgs, bet, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, neizlēmīgā D. Melbārde tika paskubināta beidzot lēmumu pieņemt. Tieši kā tas noticis, “Neatkarīgā” nav informēta, taču, visticamāk, argumenti bijuši gana spēcīgi, jo pretēji labajam tonim D. Melbārde par savas politorientācijas maiņu nebija painformējusi pat savu tuvāko kolēģi - Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli.
“Vienmēr augstu vērtēju politikā noturību un partiju nemainīšanu. Tomēr joprojām cienu tos bijušos biedrus, kas pirms aiziešanas atnāca un teica: “Es aizeju, jo...” Ja starp šķiršanos un jaunu laulību ir minūtes, tad kaut kā pietrūkst,” ierakstā mikroblogošanas vietnē “Twitter” pauž R. Zīle.
“Neatkarīgajai” viņš atklāj, ka viņam bijušas aizdomas par D. Melbārdes sarunām ar “Jauno Vienotību”, taču gaidījis atklātu sarunu. Ilggadējā eiroparlamentārieša teiktajā varēja saklausīt arī zināmu aizvainojumu par tiem amatiem Eiropas Parlamentā, kurus D. Melbārdei izkarojusi Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kuras politiskajā ģimenē ietilpst arī Nacionālā apvienība.
D. Melbārde Eiroparlamentā ir priekšsēdētāja vietniece Kultūras un izglītības komitejā un Īpašajā komitejā attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātijas procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju.
“Nākamnedēļ Eiroparlaments atsāk darbu. Nepārprotami viņa iet uz Eiropas Tautas pariju grupu. Protams, viņa saglabā amatus, ko mēs viņai izcīnījām kultūras komitejā, bet varat saprast, cik tas ir ētiski,” saka R. Zīle.
Daudz asāks ir Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava, kas uzskata, ka partiju maiņa īsi pirms vēlēšanām ir ļoti nekorekta rīcība un D. Melbārdei tagad vajadzētu nolikt Eiropas Parlamenta deputāta mandātu, lai dotu vietu vēlēšanās aiz strīpas palikušajam E. Šnorem.
Pats E. Šnore gan neraujas mainīt Saeimas deputāta mandātu uz krēslu Briselē. Viņš jūtoties ļoti komfortabli Saeimā un cer tapt ievēlēts arī 14. tās sasaukumā.
D. Melbārdes izvēli īsti neizprot politologs Filips Rajevskis, kas norāda, ka Nacionālās apvienības rindās D. Melbārdei būtu bijušas lieliskas izredzes tapt ievēlēti Eiroparlamentā arī 2024. gada vēlēšanās, jo šajā partijā konkurence šajā disciplīnā ir krietni mazāka par to, kas būs jāsastop “Jaunajā Vienotībā”.
“Viņai būtu garantēta otrā vieta aiz Zīles un augsti potenciāla iespēja tapt ievēlētai, bet “Jaunajā Vienotībā” šis soliņš ir gaužām garš, un nav fakts, ka viņa šajā sarakstā būs otrajā vai trešajā vietā. Viņa aiziet no vietas, kur faktiski nav konkurences, uz vietu, kur ir ļoti liela konkurence,” saka eksperts.
Bet laika rāmja izvēli paziņojumam par partijas maiņu F. Rajevskis skaidro ar to, ka pašlaik partiju reitingos populārākā “Jaunā Vienotība” šādi vēlas kaut nedaudz ieriebt konkurējošajai Nacionālajai apvienībai un cer, ka šādi varētu samazināt tās ietekmi nākamajā Saeimas sasaukumā, kurā saskaņā ar svaigākajiem reitingiem koalīcijas kodolu veidos tieši “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība.
Caur polittehnoloģiju prizmu lūkojoties, D. Melbārdes izvēli nesaprot arī R. Zīle, kas atgādina, ka Eiropas Tautas partijas grupas, kurā ietilpst arī “Jaunā Vienotība”, ietekme ir krietni pārvērtēta. Proti, Eiropas Savienībā ir tikai trīs valstis, kuru valdību vada šai grupai piederīgie - Latvija, Lietuva un Horvātija, kas ļoti labi vērojams ES dalībvalstu līderu sanāksmēs. “Eiropas Tautas partijas grupas spēks Eiropas politikā ir krietni pārvērtēts,” saka R. Zīle.
Pati D. Melbārde skaidro, ka lēmums mainīt partiju apzināti sakrīt ar jauno Eiropas Parlamenta darba cēlienu. “Ilgstošais laika periods Eiropas Parlamentā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā man ir skaidri parādījis manu atšķirīgo redzējumu par ES nākotni un vērtībām, piemēram, dzimumlīdztiesības, mediju brīvības un tiesu neatkarības jautājumos. Uzskatu, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā ir nepieciešams stiprināt politiskos spēkus, kas stingri iestājas par Eiroatlantisko vienotību un stipru ES, un turpmāk ceru pievienot savu ieguldījumu Eiropas Tautas partiju grupā Eiropas Parlamentā,” skaidro D. Melbārde.
Savukārt jautāta, kāpēc partijas mainītas īsi pirms vēlēšanām, viņa saka: “Uzskatu, ka šādi politisku izvēļu jautājumi ir jāveic atklāti un pirms vēlēšanām, nevis pēc tam, reaģējot uz izdevīgāko rezultātu. Turklāt vēlos uzsvērt, ka šobrīd nekandidēju nacionālajās vēlēšanās.”
