Šodien uz ārkārtas sēdi sanāk Saeima, un viens no šīs sēdes sasaukšanas iemesliem ir Iekšlietu ministrijas pasludinātā nepieciešamība par derīgiem padarīt derīguma termiņu jau zaudējušus personu apliecinošus dokumentus – par dokumentu maiņu atbildīgajai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei trūkstot kapacitātes. Patiesībā kapacitātes iestādei ir pārpilnām, un tādēļ nav skaidrs, kāpēc priekšvēlēšanu laikā valstij Iekšlietu ministriju vadošās “Attītībai/Par!” personā būtu jāveic šāds reveranss indivīdiem, kuriem nerūp dokumentu derīguma termiņš jeb pienākums pret valsti.
Iekšlietu ministrija, vēršoties valdībā ar ierosinājumu grozīt Personu apliecinošu dokumentu likumu, norādīja, ka 4. augustā derīguma termiņš bija beidzies 26 661 Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa vecumā virs 15 gadiem personu apliecinošam dokumentam. Šāda situācija radusies pandēmijas radīto ierobežojumu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) kapacitātes trūkuma dēļ.
“Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju tiesību īstenošanas nozīmību, ir nepieciešams rast risinājumu šo tiesību realizācijas nodrošināšanai, arī pastāvot formālam šķērslim - personu apliecinoša dokumenta derīguma termiņa beigām,” pauž Iekšlietu ministrija un rosina noteikt, ka dokumenti ar iztecējušu derīguma termiņu tomēr būs derīgi vēl līdz 2023. gada 23. aprīlim.
Saskaņā ar likumprojekta anotāciju galvenās tiesības, ko ar grozījumiem iecerēts saglabāt, ir tiesības piedalīties vēlēšanās. Taču sekundāri parādās arī tādas tiesības kā tiesības uz veselības pakalpojumu pieejamību un sociālo nodrošināšanu.
Pieņemot, ka visi 26 tūkstoši ir balsot tiesīgi pilsoņi (kas tā nav), ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem, pilnīgi visiem 1. oktobrī ierodoties vēlēšanu iecirknī, tie radītu niecīgu. Ja velk paralēles ar 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, šie vēlētāji, pat nobalsojot par tikai vienu sarakstu, sniegtu tam aptuveni divu procentpunktu pārsvaru pār pārējām partijām. Turklāt ir pamats domāt, ka cilvēkā, kuram nerūp savu dokumentu derīguma termiņš, nemājo arī vēlme pildīt savu pilsoņa pienākumu vēlēšanu dienā. Vēl vairāk, PMLP šobrīd ir pietiekama kapacitāte, lai līdztekus “tekošajai” rindai šos nederīgos dokumentus nomainītu pusotras nedēļas laikā.
“Līdz vēlēšanām lai visiem būtu derīgi dokumenti, mēs to varam izdarīt pusotras nedēļas laikā,” saka “Attīstībai/Par!” pārstāvošais Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins. To apstiprināja arī PMLP sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe, kura apliecināja, ka pārvalde būtiski palielināja savu kapacitāti un visu nederīgo dokumentu apmaiņai līdz vēlēšanām nav ne mazāko šķēršļu. Tiesa, pārsvarā šis pakalpojums pašlaik pieejams dzīvās rindas formātā.
Jautāta, vai PMLP līdzīgi Iekšlietu ministrijai uzskata, ka nepieciešams legalizēt nederīgos personu apliecinošos dokumentus, M. Puķe atteica, ka PMLP ir padotības iestāde, kas ministrijas viedokli un iniciētos likumprojektus nekomentē.
Viedoklis par radušos situāciju ir Saeimas Iekšlietu, aizsardzības un korupcijas novēršanas komisijā strādājošajam Latvijas Zaļās partijas biedram Raimondam Bergmanim.
“Dokumentiem vajadzētu būs sakārtotiem. Nezinu, vai vajadzētu uzlikt sodu, bet vajag izveidot situāciju, ka kļūst neērti un jāiet tie dokumenti mainīt. Būtu loģiski, ka rodas apgrūtinājumi, ja neesi sakārtojis dokumentus. Ja tu nepildi savus pienākumus pret valsti, valsts sāk ierobežot tavas tiesības,” saka R. Bergmanis. Viņš gan apšauba, ka PMLP kapacitāte patiešām ir tik jaudīga, lai realizētu šo uzdevumu. Turklāt tuvojoties skolas laiks, kad pieaugušajiem brīvo brīžu paliek aizvien mazāk.
M. Šteins gan uzskata, ka šis “nav veids, kā audzināt cilvēkus”, tāpēc Iekšlietu ministrija turpināšot kampaņu, kurā aicinās cilvēkus atjaunot savus dokumentus. “Tā nevar būt, ka cilvēkam nav vajadzības pēc dokumenta, bet mēs nevaram piespiest doties tam pakaļ,” norādot uz iedzīvotāju slinkumu un neieinteresētību, saka ministrijas parlamentārais sekretārs.
Neieinteresētība un slinkums, visticamāk, gan nepāries arī pēc nākamā gada aprīļa.
Pārsteigts par to, ka PMLP pietiek jaudas, lai nomainītu visus nederīgos personu apliecinošos dokumentus, ir atbildīgajā komisijā “Jauno Vienotību” pārstāvošais Ainars Latkovskis. “Kad likumprojektu iesniedza Ministru kabinetā, tad skaidroja, ka tas ir vienīgais veids, jo rindu dēļ nespējot izsniegt jaunās pases. Mani tas pārsteidz,” saka deputāts un komisijas sēdē sola pievērsties šim jautājumam. Komisijā likumprojekts nonāks uzreiz pēc šodienas Saeimas balsojuma.
Paredzams, ka visa koalīcija likumprojektu atbalstīs un to sāks izskatīt komisija, bet Iekšlietu ministrijas rosinātajiem grozījumiem ir arī pretinieki. Piemēram, atbildīgajā komisijā frakciju “Neatkarīgie” pārstāvošais Māris Možvillo. “Kategoriski iebilstu pret šādu vingrinājumu,” saka deputāts, kurš uzskata, ka ar likumprojektu ierēdņi un koalīcija grib amortizēt savu neizdarību, kas ilgusi visu vasaru.
Iepriekš arī izskanējušas bažas, ka balsošana ar faktiski nederīgiem personu apliecinošiem dokumentiem var radīt pamatu vēlāk apstrīdēt vēlēšanu rezultātus. Vārdu sakot, ir grūti saprast, kāpēc Iekšlietu ministrija sper soli pretim cilvēkiem, kas, izdarot nelielu piepūli, savu pasi vai identitātes karti līdz vēlēšanām samainīt var.
