Vēl divas apkures sezonas bez sava LNG termināļa. "Konservatīvie' vaino koalīcijas partnerus

© Scanpix

Valdība beidzot pieņēmusi lēmumu, ka tā atbalstīs sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvēšanu Skultē. Pats par sevi lēmums ir apsveicams, bet pamatotas ir bažas par to, kā valsts tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību ietekmēs fakts, ka tas sāks darboties tikai īsi pirms 2024. gada apkures sezonas. Raksturīgi priekšvēlēšanu laikam termināļa tematiku savā retorikā, pārmetot vilcināšanos, nekavējās izmantot “Konservatīvie”, kuri savā 13. Saeimas vēlēšanu programmā bija iekļāvuši alternatīvu piegādes avota nodrošināšanu.

“Krievijas un Klaipēdas gāzei alternatīva gāzes piegādes avota nodrošināšana, izmantojot Inčukalna infrastruktūru. Tas padarīs iespējamu dabasgāzes cenu pazemināšanu aptuveni par 30%,” savā priekšvēlēšanu programmā 2018. gadā rakstīja tolaik vēl par Jauno konservatīvo partiju sevi dēvējošais politiskais spēks.

Neilgi pēc vēlēšanām atklājās, ka laikā, kad “Konservatīvo” priekšvēlēšanu programma tikai tapa, partijas līderis Jānis Bordāns un pašreizējais labklājības ministrs Gatis Eglītis viesojās ASV un cita starpā tikās arī ar klaida latvieti Pēteri Aloizu Ragaušu, kuram tolaik piederēja 16,66% tā paša gada aprīlī dibinātā uzņēmuma “Skulte LNG Terminal” un kurš pēc tikšanās Saeimā iekļūt cerošajai partijai ziedoja 10 tūkstošus eiro.

Šī ziņa “Konservatīvajiem” nozīmēja ne tikai pār organizāciju gulstošas aizdomas par kāda konkrēta uzņēmēja interešu lobēšanu. “Konservatīvie” uzskata, ka projektu realizēt agrāk kavējusi arī politiskā greizsirdība, jo konkurējošajiem spēkiem bija pamats uzskatīt, ka šis projekts tiešām ir realizējams. “Ir dīvaini, ka mums saka, ka nevajadzēja to rakstīt programmā un tad jau būtu [projekts realizēts]. Politiskā greizsirdība Latvijā ir izteikta,” saka Krišjānis Feldmans, “Konservatīvo” valdes loceklis un Saeimas frakcijas vadītājs.

Krievija vēl nebija atsākusi pilna mēroga karu Ukrainā, un doma par pēkšņām problēmām ar gāzes problēmām šķita ja ne neiespējama, tad ļoti mazticama. Tā laika atmosfēra tobrīd “KPV LV” pārstāvošajam, tagad Nacionālās apvienības biedram, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam ļāva apšaubīt valsts iesaistīšanās privātā projektā, piešķirot tam nacionālo interešu objekta statusu, lietderību. Politisko saspīlējumu dēļ Skultes termināļa īstenošanas izredzes vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā saruka.

Bet tad Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā un situācija strauji mainījās. Tas, ka Krievija var aizgriezt gāzes krānu, kļuva pavisam reālu draudu, turklāt turpināt no agresorvalsts iepirkt gāzi vairs nešķita arī morāli pieņemami. Runas par termināli, kas ļautu diversificēt piegādes avotus, atsākās ar vēl nebijušu sparu. Un pēc ilgstošām politiskajām sarunām starp diviem pretendentiem - “Skulte LNG Terminal” un “Kundziņsalas dienvidu projekts” - tika izraudzīts savulaik “Konservatīvo” politiskajā darba kārtībā ienestais “Skulte LNG Terminal”, kurā P. A. Ragaušam joprojām pieder 13,46%.

Jaunajā kara realitātē dzīvojot, tagad var tikai nožēlot, ka politiskajām partijām nepietika gribasspēka vienoties par vienu no iespējamajiem projektiem krietni agrāk. Saskaņā ar Nacionālo apvienību pārstāvošās ekonomikas ministres Ilzes Indriksones teikto, terminālis savu darbu varētu uzsākt tikai īsi pirms 2024. gada apkures sezonas sākuma.

Tas nozīmē, ka Latvijai šo un nākamo apkures sezonu vajadzēs veltīt ievērojamas pūles, lai vienotos ar jau strādājošo Klaipēdas termināli un tikai topošo termināli Igaunijā par iespēju caur tiem iesūknēt gāzi mūsu vajadzībām. Kas noteiktos apstākļos varētu būt sarežģīti vai pat neiespējami.

Tas viss “Konservatīvajiem” ļauj tagad ar pirkstu norādīt uz tiem, kas, viņuprāt, kavējuši sava termināļa uzbūvēšanu. “Ja projekts netiktu mākslīgi bremzēts, Latvija būtu ietaupījusi desmitiem miljonu eiro,” pauž “Konservatīvo” oficiālais profils mikroblogošanas vietnē “Twitter”.

“Ir tā, ka, pateicoties tikai milzīgai nelaimei, saprātīgas lietas gūst virzību. Protams, tas ir arī caur daudzām politiskajām cīņām. Parādās arī mistiskas alternatīvas, tāpēc tas aizņem laiku, kamēr nopietni uzņēmumi pierāda, ka viņi nav ēzeļi,” saka K. Feldmans, kurš kā galvenos vaininiekus Latvijas termināļa būvēšanas kavēšanā norāda Nacionālo apvienību un citus politiskos spēkus, kas pēdējā laikā vadījuši Ekonomikas ministriju. “Īpatnējā kārtā partijas, kurām jābūt nacionālākām, ir darījušas visu iespējamo, lai stiprinātu atkarību no Kremļa.”

Ekonomikas ministre gan nepiekrīt, ka projekts būtu vilcināts - uzņēmumi paši neesot bijuši gatavi tik straujai notikumu attīstībai, un bijis nepieciešams sagatavot dažādus dokumentus, kas prasījis laiku.

Arī “Jauno Vienotību” Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pārstāvošais Kārlis Šadurskis uzskata, ka neesot bijusi nekāda vilcināšanās.

“Mēs esam ļoti aktīvā priekšvēlēšanu fāzē. Protams, vieniem vai otriem ir tās vai citas simpātijas - kāpēc nepārmest vilcināšanos,” saka K. Šadurskis, kuram pievilcīgāks šķitis otrs variants, bet drošības iestādes esot norādījušas, ka tajā pastāv dažādi riski tapt saistītiem ar sankciju sarakstā iekļautām personām.

Savukārt “Saskaņas” premjerministra amata kandidāts Ivars Zariņš uzskata, ka pašu termināļa būve ir nevajadzīga naudas tērēšana.

“Vai tiešām nebija iespējams Baltijas valstīm savā starpā vienoties, kā kopīgi visefektīvākajā veidā varētu sevi nodrošināt ar vajadzīgajām gāzes piegādēm, ja ar Klaipēdas un Paldisku termināļu jaudām pilnībā būtu nodrošināti? Kāpēc uzturēt trīs termināļus, ja pietiktu ar diviem? Kam tas būs izdevīgi? Turklāt! Kamēr uzcelsim šo Skultes termināli, gāzes patēriņu varētu būtiski samazināt - īstenojot apjomīgus energoefektivitātes pasākumus un energoresursu diversifikāciju - pārejot uz atjaunojamajiem energoresursiem,” saka I. Zariņš.

Atbalstu lēmumus pieņemošajā koalīcijā šim viedoklim atrast nav iespējams. Tiek norādīts, ka Lietuvas un Igaunijas termināļi būs pietiekami noslogoti, lai gāzi Latvijai vedošajiem kuģiem būtu grūti atrast brīvu laika logu tās izsūknēšanai. Savukārt arī pārejot uz saules, vēja un ūdens enerģiju, gāze ir neaizstājama, ja nav pietiekama vēja vai ir sausa vasara.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais