arrow_downwardJānis Lasmanis / Autori

Pat pieredzējušas un Saeimā ne vienu reizi vien ievēlētas partijas nereti saskaras ar ievēlamu līderu deficītu, taču jaunām partijām, kas vēl tikai cer satvert valsts stūri savās rokās, tā ir nopietna problēma. Izņēmums nav arī “Progresīvie”, kuriem, lai pārkāptu liktenīgo piecu procentu barjeru, politiskajā kaujas laukā jāsūta visas rezerves – “Progresīvo” gadījumā puse Rīgas domes deputātu, kas aizvadītajos divos gados iesituši vismaz kaut kādu politisko kapitālu.

Priekšlaikus zaudējusi vienu no saviem spilgtākajiem līderiem, bet cita politisko potenciālu rūdījusi kara apstākļos, partija “Konservatīvie” pārgrupējusi savus spēkus un, virzot savu priekšsēdētāju Jāni Bordānu premjerministra amatam, ir gatava startēt 14. Saeimas vēlēšanās un dažās nozarēs izkonkurēt pašreizējās koalīcijas partnerus.

Ap sevi biedrībā “Apvienotais Latvijas saraksts” pulcinot uzņēmējus un trīs partijas, būvuzņēmējs Uldis Pīlēns maijā paziņoja par atgriešanos politikā. Trešdien jaunizveidotā partiju apvienība atklāja savus līderus vēlēšanu apgabalos un premjerministra amata kandidātu – pašu U. Pīlēnu. Vēlēšanās viņš gan nepiedalīšoties, jo arī ārpus Saeimas esot nepieciešami izteikti līderi.

Mārim Kučinskim un Liepājas partijai pametot Zaļo un zemnieku savienības rindas, tās līderi nolēmuši saraksta lokomotīves lomu – premjerministra amata kandidāta titulu – jau atkal uzticēt Ventspils domes deputātam Aivaram Lembergam. Tiesa, viņš gan negrasās startēt vēlēšanās un ir pavisam skaidrs, ka arī pēc vēlēšanām – ja tāda izdevība ZZS radīsies – netiks virzīts šim amatam. Uz to netieši norāda arī pati “lokomotīve”.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ciešot fiasko ar saviem premjerministra un Valsts prezidenta amatu kandidātiem un centieniem samazināt plaisu starp latviešiem un krievvalodīgajiem, “Saskaņa” šajās vēlēšanās atgriezusies pie stabilām vērtībām – pašu rindās izauguša premjerministra amata kandidāta un krievu valodas aizstāvju lomas. Pēdējā gan ļoti diplomātiski pielāgota, lai iederētos laikmetīgajā, Krievijas agresijas Ukrainā radītajā naratīvā.

Centrālā vēlēšanu komisija sākusi pieņemt Saeimas vēlēšanās startēt gribošo partiju kandidātu sarakstus un programmas. Pirmās, izmantojot mediju izmanību, uz komisijas biroju devās “Attīstībai/Par!” un “Stabilitāte”. Pirmās, kurai iekļūt Saeimā ir pavisam reālas iespējas, programmā pārsteigumu nav – tā rotē ap valsts drošības asi. Savukārt otrajai, kas partiju reitingos iezīmējas kā izteikta pastarīte, programmu gatavojis kāds, kurš, šķiet, pēdējos mēnešus notikumiem pasaulē uzmanību nav pievērsis vispār.

Rīt Saeimai galīgajā balsojumā būs jāpauž savs viedoklis par grozījumiem enerģētikas likumā, ar kuriem no nākamā gada 1. janvāra dabasgāzes piegādes no Krievijas tiks aizliegtas. Likumprojektu, visticamāk, apstiprinās, un aizliegums stāsies spēkā, taču deputāti neslēpj, ka pārliecības par gāzes pietiekamību nākamajā apkures sezonā viņiem nav, bet maksāt Krievijai par gāzi un šādi finansēt tās karu Ukrainā arī neesot alternatīva. Politiskā griba pašlaik ir tāda, ka gāzi no Krievijas Latvija neiepirks arī līdz brīdim, kad likums būs stājies spēkā.

Šonedēļ Centrālā vēlēšanu komisija sāks pieņemt 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju sarakstus un programmas. Viens no pirmajiem politiskajiem spēkiem, kas iesniegs šos dokumentus, būs “Attīstībai/Par!”, kuras sarakstā ir arī tā dēvētajos čekas maisos esošais populārais gastroenterologs Anatolijs Danilāns. Saraksta veidotājiem traips viņa vēsturē, pretstatot to mūža laikā padarītajam valsts labā, šķiet maznozīmīga nianse. Arī politologi uzskata, ka kaitējumu organizācijas izredzēm tapt ievēlētai A. Danilāna pagātne nenodarīs.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlaments atbalstīja noteikumus, kas investīcijas kodolenerģijas izmantošanā uzskata par videi draudzīgām tehnoloģijām. Šāds lēmums izraisīja Eiroparlamenta “zaļo” skaļu neapmierinātību, taču viņu centieni to apturēt cieta neveiksmi. Arī Latvija beidzot sākusi gatavoties atomelektrostaciju pievienošanai savai energobilancei. Attiecīgu likumprojektu šonedēļ izskatīs Saeima.

Last week, the European Parliament endorsed rules that consider investments in nuclear energy as environmentally friendly technologies. This decision provoked a loud outcry from the greens in the European Parliament, but their efforts to stop it failed. Latvia has also finally started preparing to add nuclear power plants to its energy mix. A draft law will be considered by the Saeima this week.

Daudziem Aizkraukles un Ogres iedzīvotājiem šī nedēļa sākās ar nepatīkamu pārsteigumu – atcelti bija vairāki desmiti sabiedriskā transporta reisu, kas liedza laikus ierasties, piemēram, darbā. Latvijas sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība un Vidzemes plānošanas reģions uzskata, ka atbildība šajā haosā gulstas arī uz satiksmes ministru Tāli Linkaitu, un pieprasa viņa demisiju. Koalīcijas partneri par politisko atbildību nevēlas runāt, taču paskaidrojumi par situāciju ministram tiks prasīti.

Saeimā nonākusi vairāk nekā desmit tūkstošu pilsoņu parakstītā iniciatīva, kas parlamentu aicina izbeigt Latvijas Krievu savienības darbību, un atbilstoši Saeimas Kārtības rullim to tuvākajās nedēļās izvērtēs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Tiesa, labākajā gadījumā pilsoņu parakstītais dokuments tiks nosūtīts izskatīšanai Valsts drošības dienestam, jo parlamentam pār politiskajām partijām varas nav.

Krievijas Ukrainā uzsāktā kara sestajā dienā aizsardzības ministrs Artis Pabriks joprojām aizstāvēja savu pozīciju, ka obligātais karadienests Latvijas aizsardzības stiprināšanai nav pareizais risinājums. Pēc NATO samita, kurā nolēma stiprināt alianses austrumu flangu, šī pozīcija krasi mainījusies. Atbalsts šai iecerei ir arī Saeimā, diskusija varētu būt vien par to, kā jauno kārtību ieviest likumos.

On the sixth day of the war launched by Russia in Ukraine, Defense Minister Artis Pabriks continued to defend his position that compulsory military service is not the right solution to strengthen Latvia's defense. After the NATO summit, which decided to strengthen the alliance's eastern flank, this position has changed drastically. There is also support for the idea in the Saeima, the only discussion could be on how to implement the new procedure in law.

Pērnā gada nogalē kļūstot par partijas “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdētāju, Oļegs Burovs paziņoja, ka viens no svarīgākajiem viņa uzdevumiem būs atrast sabiedroto, ar kuru startēt 14. Saeimas vēlēšanās. Šis uzdevums nu ir paveikts – GKR pārstāvji bez savas partijas krāsām kandidēs no par Šlesera partiju dēvētās “Latvija pirmajā vietā” saraksta.

Ulda Pīlēna biedrība “Apvienotais Latvijas saraksts”, kura apvieno dažādu jomu profesionāļus, kas nevēlas stāties partijās, bet ir apņēmības pilni palīdzēt valstij pārdzīvot neizbēgamo krīzi, ir īstermiņa projekts. Tās darbība paredzēta vien nākamos četrus gadus jeb tikai uz 14. Saeimas sasaukuma laiku.

Aprīlī savu īpašnieku atrada pirmais elektroauto, kura iegādi subsidēja valsts. Šai programmai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atradusi 10 miljonus eiro, kas ļautu līdzfinansēt aptuveni 2000 auto iegādi. Pagaidām programma lielu popularitāti nav ieguvusi, bet Eiropas Savienības dalībvalstis jau vienojušās, ka ne pārāk tālā nākotnē jaunu varēs iegādāties tikai elektroauto. Politiķi uzskata, ka šāds lēmums nozīmē strauju Latvijas autoparka novecošanos.

In April, the first electric car subsidized by the state found its owner. The Ministry of Environmental Protection and Regional Development has found €10 million for this program, which would co-finance the purchase of around 2000 cars. So far, the program has not been very popular, but EU Member States have already agreed that in the not too distant future, only electric cars will be available for new purchase. Politicians believe that such a decision would mean a rapid ageing of the Latvian car fleet.

Rīt Madridē noslēgsies NATO dalībvalstu līderu samits, kurā jāpieņem vairāki Latvijai un citām alianses ar Krieviju robežu dalošām valstīm. Labākais iespējamais lēmums Latvijai būtu apliecinājums tam, ka Latvijā izveido pastāvīgu alianses kara bāzi, taču politiķi arī uzsver, ka jebkurš NATO lēmums mūsu drošību pastiprinās.

Tomorrow, NATO leaders will conclude their summit in Madrid, where a number of decisions are to be taken about Latvia and other countries sharing a border with Russia. The best possible decision for Latvia would be to confirm that a permanent military base for the alliance should be set up in Latvia, but politicians also stress that any NATO decision will strengthen our security.

Karam Ukrainā turpinoties, no visu kalibru Latvijas politiķiem turpinām dzirdēt, cik ļoti svarīga ir visu veidu atbalsta sniegšana Ukrainai un cik nozīmīga Eiropai ir tās cīņa ar okupantu armiju. Tādēļ daudzus pārsteidza fakts, ka, Eiropas Parlamentam balsojot par rezolūciju, ar kuru aicina Eiropas Savienības līderus nekavējoties piešķirt Ukrainai un Moldovai ES kandidātvalstu statusu, balsojumā piedalījās vien trīs no mūsu astoņiem pārstāvjiem Eiroparlamentā. Iespējams, ka nevēlēšanās piedalīties balsojumā skaidrojama ar datumu, kurā tas notika – 23. jūniju.

As the war in Ukraine continues, we continue to hear from Latvian politicians of all caliber how important it is to support Ukraine in all ways and how important it is for Europe to fight the occupying army. Many were therefore surprised that, when the European Parliament voted on the resolution calling on European Union leaders to grant Ukraine and Moldova EU candidate status without delay, only three of our eight representatives in the European Parliament took part in the vote. Perhaps the reason for their reluctance to take part in the vote was the date on which it took place - June 23.