Centrālā vēlēšanu komisija sākusi pieņemt Saeimas vēlēšanās startēt gribošo partiju kandidātu sarakstus un programmas. Pirmās, izmantojot mediju izmanību, uz komisijas biroju devās “Attīstībai/Par!” un “Stabilitāte”. Pirmās, kurai iekļūt Saeimā ir pavisam reālas iespējas, programmā pārsteigumu nav – tā rotē ap valsts drošības asi. Savukārt otrajai, kas partiju reitingos iezīmējas kā izteikta pastarīte, programmu gatavojis kāds, kurš, šķiet, pēdējos mēnešus notikumiem pasaulē uzmanību nav pievērsis vispār.
Vienīgais, kas pārsteidz “Attīstībai/Par!” sarakstā ir liberāļiem it kā nepiedienošā sieviešu un vīriešu disproporcija sarakstā - 65,2% : 34,8%. Tiesa, sava nozīme šajā faktā varētu būt apstāklim, ka liberālākā no apvienību veidojošajām partijām - Kustība “Par!” - noteicošā bija tikai Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta veidošanā. Pārējos vēlēšanu apgabalos dominēja “Latvijas attīstībai”. Laikam tieši tādēļ Rīgas sarakstā ir jau tikai 56,4% vīriešu.
Visādi citādi - bez pārsteigumiem. “Attīstībai/Par!” jau laikus bija sākusi savas priekšvēlēšanu kampaņas aktīvāko posmu, organizāciju pārstāvošajam aizsardzības ministram Artim Pabrikam paziņojot par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Turpinot ministra aizsākto naratīvu, partija savu programmu apvijusi ap valsts drošību.
Nenoliedzami, gaidot nākamo apkures sezonu, ļoti daudziem ir aktuāls enerģijas jautājums, un A/P sola to risināt, trīs gadu laikā izbūvēt 1000 megavatus vēja, saules, koksnes un (elektroenerģiju patērējošās) zemes enerģijas jaudu, kas aizstās gāzi un naftu. Nodrošinot pēctecību 13. Saeimai, kas jau spērusi pirmos soļus kodolenerģijas ieviešanai Latvijā, iekļūstot 14. Saeimā, A/P sola uzsākt ilgtermiņa jaunās paaudzes kodolenerģijas programmu.
Organizācija nav atmetusi cerības panākt arī to, ko šajā Saeimas sasaukumā tai liedza Nacionālo apvienību pārstāvošie koalīcijas partneri - viendzimuma ģimeņu legalizāciju.
Interese A/P ir arī par “Konservatīvo” pašlaik pārvaldīto Izglītības un zinātnes ministriju. Izglītības lauciņā A/P vēlas “atvērt” augstskolas ārzemju profesoriem, divkāršot ieguldījumus augstākajā izglītībā un inovācijās.
Savdabīgs ir bijušo “Saskaņas” pārstāvju - Alekseja Rosļikova un Valērija Petrova - dibinātās “Stabilitātes” piedāvājums vēlētājiem. Tāds tas, iespējams, ir tādēļ, ka politiskās organizācijas vārds svaigākajos partiju reitingos vispār neparādās. Tā atrodama zem atšifrējuma “citas partijas”, par kurām gatavi balsot vien 0,5% balsstiesīgo.
Saraksts, kurš šķietami veidots, lai izpatiktu sieviešu tiesību aizstāvjiem - vīriešu un sieviešu attiecība sarakstā ir 52,3% : 47,7% - sola pārskatīt Latvijas dalību Eiropas Savienībā un nepieciešamības gadījumā lemt par tās pamešanu, un atteikties no dalības brīvajā elektroenerģijas tirgū. “Stabilitāte” sola arī atgūt līdz šim tā arī nepiedzīvoto “valsts enerģētisko neatkarību”.
Līdzīgi Saeimā jau aktīvajām opozīcijas partijām organizācija vēlas samazināt PVN likmi pārtikas produktiem un atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim.
“Stabilitāte” vēlas arī atgriezties pie divvalodības izglītības sistēmā un dāvāt balsošanas tiesības arī Latvijas nepilsoņiem. Šajā jautājumā A. Rosļikova un V. Petrova sapulcinātie domubiedri kopīgu valodu varētu rast ar partiju, kurai iekļūšana parlamentā ir daudz reālāka - “Progresīvajiem”. Daudz tuvāk partijām ar lielāku ievēlēšanas potenciālu “Stabilitāte” ir ar vēlmi mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un ļaut to darīt tautai. Maijā ar identisku likumprojektu klajā nāca “Saskaņa”, taču parlamentāriešu vairākums šo likumprojektu noraidīja. Zināms atbalsts šai idejai ir arī koalīcijas spēkos.
“Stabilitātes” programmā var saskatīt paralēles arī ar “Konservatīvajiem” un nu jau paputējušo “KPV LV”. Proti, līdzīgi šīm partijām arī “Stabilitāte” vēlas samazināt ministriju skaitu, apvienojot, piemēram, ekonomikas un finanšu ministrijas un kultūras un izglītības ministrijas.
