Karam Ukrainā turpinoties, no visu kalibru Latvijas politiķiem turpinām dzirdēt, cik ļoti svarīga ir visu veidu atbalsta sniegšana Ukrainai un cik nozīmīga Eiropai ir tās cīņa ar okupantu armiju. Tādēļ daudzus pārsteidza fakts, ka, Eiropas Parlamentam balsojot par rezolūciju, ar kuru aicina Eiropas Savienības līderus nekavējoties piešķirt Ukrainai un Moldovai ES kandidātvalstu statusu, balsojumā piedalījās vien trīs no mūsu astoņiem pārstāvjiem Eiroparlamentā. Iespējams, ka nevēlēšanās piedalīties balsojumā skaidrojama ar datumu, kurā tas notika – 23. jūniju.
Rezolūcija tika pieņemta ar 529 balsīm “par”, 45 “pret” un 14 deputātiem atturoties. Kā izriet no sēdes protokola, vairums Latvijas eiroparlamentāriešu balsojumā nepiedalījās, bet tie, kuri piedalījās - Andris Ameriks (GKR), Ivars Ijabs un Nils Ušakovs - balsoja “par”.
Tās gan ir tikai “Neatkarīgās” spekulācijas, bet ļoti iespējams, ka nebalsojušie Eiroparlementa deputāti bija izvēlējušies laikus gatavoties Jāņu svinībām. Redz’, balsojums parlamentā notika ap pulksten 11.30 pēc Briseles laika jeb 12.30 pēc Latvijas laika. Lai ierastos Latvijā pa dienu un paspētu aizbraukt līdz svinēšanas vietai, kas parasti ir ārpus pilsētas, laikus, tobrīd jau bija jāatrodas lidmašīnā. Tādēļ daļa eirodeputātu, iespējams, izvēlējās uzticēties parlamenta vairākumam un lieki netērēt laiku, ar darbiem apliecinot vārdus.
Šo versiju gan pavisam nedaudz iedragā Nacionālo apvienību pārstāvošā eirodeputāte Dace Melbārde, kura nebija devusies pie kāpostiem un desiņām uz dzimteni, bet ar jāņošanu viņas prombūtne gan bija saistīta.
“Es nebiju tajā dienā Briselē. Es biju Vācijā, jo kopā ar Vācijas latviešu kopienu organizēju Jāņu svinības,” saka deputāte un norāda, ka Eiropas Savienībā pašlaik ir diezgan liela vienprātība par statusa piešķiršanu Ukrainai un tādēļ nebija pamata bažām, ka nepietiks balsu.
Izvairīgāka savā atbildē bija “Jauno Vienotību” pārstāvošā Inese Vaidere. “Jūs varbūt pamanījāt, ka es biju viena no rezolūcijas autorēm - piedalījos tās izstrādē. Es vienkārši tajā dienā nebalsoju vispār, jo tajā dienā dažādu iemeslu dēļ nebiju Eiropas Parlamentā,” saka I. Vaidere un uzsver, ka “nebija nekādu šaubu, ka šī rezolūcija tiks pieņemta”.
Nedaudz cits redzējums ir “Attīstībai/Par!” pārstāvošajam Ivaram Ijabam, kurš gan piedalījās balsojumā, gan paspēja ierasties uz līgošanu Latvijā. Tiesa, ne dienas vidū - ar pēdējo tiešā reisa lidmašīnu, kas lidostā “Rīga” nosēžas ap 22.00.
Nobalsoju un atbraucu uz Rīgu. Galu galā, tāpēc Rīgā ir ģimene, lai visas nepieciešamās lietas nopirktu manā vietā savlaicīgi. Turklāt man nepatīk bastot balsojumu, jo īpaši runa ir par svarīgām tēmām,
saka I. Ijabs un atklāj, ka vienā reisā ar viņu Latvijā atgriezies arī A. Ameriks.
Arī “Saskaņu” pārstāvošais N. Ušakovs, atbildēdams uz nedaudz provokatīvo jautājumu, vai Briselē palicis, jo nav Jāņu svinēšanas tradīcijas, norādīja, ka balsošana ir viens no eirodeputāta pienākumiem, kuram parlamenta darba kārtībā netiek likti nekādi šķēršļi.
“Tu esi ievēlēts strādāt Eiropas Parlamentā atbilstoši Eiropas Parlamenta kalendāram. Eiroparlaments nevar funkcionēt, ja ievēros katras dalībvalsts svētkus - 27 valstis. Ir jāizdara izvēle: strādā vai svini svētkus. Šinī gadījumā, kad notiek vēsturiskais balsojums, kas svarīgs mūsu valstij, Jāņi jāsvin attālināti,” saka N. Ušakovs.
Attālināts darbs, pie kura eiroparlamentārieši jau bija paspējuši pierast, varētu būt vēl viens iemesls, kāpēc mūsu priekšstāvjiem bija grūti pārvarēt sevi un neļauties latvju dzīvesziņā iekodēto svētku svinēšanai. Proti, parlaments kopš maija jau atsācis darbu klātienē, bet pārāk liels skaits deputātu turpina strādāt attālināti. Tas sasniedza tādus mērogus, ka parlamenta vadība pieņēma lēmumu, ka attālināti sēdei pieslēgušos deputātus netulko - proti, to runas sasniedz vien attiecīgās dalībvalsts valodas pratējus.
